Augstas ģeopolitiskas spriedzes un joprojām ierobežojošās Eiropas Centrālā bankas (ECB) monetāras politikas apstākļos straujāka Latvijas ekonomikas izaugsme būtu brīnums, un, ņemot vērā sarukušo inflāciju, budžeta ieņēmumu pieaugums šogad varētu būt lēnāks, intervijā atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Viņa atzīmēja, ka pirmo divu mēnešu laikā kopbudžeta nodokļu iekasēšanas plāns netika izpildīts par 8,2%, bet martā atbilstoši Valsts kases datiem plāns jau bija pārpildīts par 14%, savukārt aprīlī situācija atkal ir pasliktinājusies. "Tomēr šobrīd vēl nesaskatu traģēdiju nodokļu iekasēšanas atpalicībā no plāna, jo ir jāskatās, kāda situācija būs turpmākajos gada mēnešos. Nodokļu ieņēmumi ir atkarīgi no inflācijas un IKP pieauguma. Abi šie rādītāji tika prognozēti augstāki budžeta sastādīšanas brīdī - IKP 2,5% pret 1,4% un inflācija 2,2% pret 1,6%, un tas ir atpalicības iemesls. Prognozes, kas bija pamatā nodokļu iekasēšanas plānam, bija optimistiskākas. Ne ļoti, bet tomēr," norādīja Šteinbuka.
Viņa gan atzina, ka pašreizējos augstas nenoteiktības apstākļos precīzāk prognozēt attīstību diez vai ir iespējams. "Jāuzsver arī, ka Finanšu ministrijas (FM) scenārijs bija piesardzīgāks salīdzinājumā ar Latvijas Bankas un starptautisko institūciju prognozēm. FM vienmēr nodokļu plānu novērtē ar lielu piesardzību," piebilda FDP priekšsēdētāja.
Pēc Šteinbukas teiktā, straujākai Latvijas ekonomikas izaugsmei variantu nav daudz. "Ir nepieciešamas investīcijas no privātā sektora puses, kas Latvijā joprojām kavējas. Ārvalstu investoru padome, Latvijas Universitātes Domnīca PEAK un Latvijas Banka dažādos pētījumos nonākuši pie līdzīgiem secinājumiem par problēmām, kuras ierobežo privāto investīciju ienākšanu Latvijas ekonomikā, to vidū darbaspēka pieejamības ierobežojumi, zema izglītības kvalitāte un prasmju neatbilstība darba tirgus pieprasījumam, kā arī birokrātisko procedūru slogs būvniecībā un citās nozarēs," norādīja FDP vadītāja.
Viņa uzsvēra, ka investīcijas konkurētspējīgos inovatīvos projektos un cilvēkkapitālā ir vitāli nepieciešamas, lai nodrošinātu darbaspēka migrāciju no mazproduktīvām nozarēm uz nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, kāpinātu produktivitāti, sekmētu izaugsmi un veicinātu budžeta ieņēmumu pieaugumu.
"Ir jāapzinās, ka atrodamies lielas ģeopolitiskās nestabilitātes zonā, un privāto investīciju zemais līmenis ir dabisks, diemžēl valdībai šobrīd nav daudz instrumentu to ietekmēt. Tāpēc birokrātijas mazināšana ir valdībai pieejams instruments, un tas ir spēcīgs investoru motivācijas līdzeklis, kas neprasa papildu budžeta finansējumu," norādīja Šteinbuka.
