Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Ja Trikātas siers nebūtu pats izstājies no Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS), šodien tas tiktu izslēgts.

Tā piektdien pēc LPCS kongresa atzina organizācijas vadītājs Jānis Šolks. Viņš uzsvēra, ka LPCS turpmāk rūpīgi uzmanīs, vai uzņēmumam netiks sniegts «slēpts atbalsts» piena rūpnīcas projekta virzīšanā.

LPCS vadītāja teiktajam piekrita arī a/s Valmieras piens valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis, sakot, ka «daži zēni aiziet uz ministriju un dabū augšā rūpnīcu, taču rodas jautājums - kāpēc tāda nevienlīdzīga attieksme, jo citiem šādu iespēju nav.» Mums šķiet, ka šāda rūpnīca nav vajadzīga, tomēr laiks rādīs, vai tā bijusi vajadzīga, piebilda R. Gulbis.

Jau vēstīts, ka a/s Trikātas siers izstājās no LPCS saistībā ar LPCS «agresīvo un subjektīvo nostāju pret jaunās piena rūpnīcas projektu.» Rūpnīcu attīsta Latvijas Piens, kura sastāvā ir kooperatīvi Trikāta KS, Piena partneri KS un Dzēse. LPCS viens no šā gada galvenajiem uzdevumiem ir turpināt paust LPCS kopējo viedokli par SIA Latvijas piens aktivitātēm.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus saistībā ar dažādu ražošanas pozīciju izmaksu kāpumu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izskatīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), liecina Valsts kancelejas nosūtītā atbilde LPCS.

Dokumentā norādīts, ka ministriem jāizskata LPCS lūgums pēc finansiāla atbalsta un jāsniedz savstarpēji saskaņota atbilde. Vienlaikus norādīts, ka Zemkopības ministrijai (ZM) par sniegto atbildi būs jāinformē arī Kariņš.

Piensaimnieku savienība: Situācija nozarē pašlaik ir traģiska 

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ...

Saeimas Sabiedrisko attiecību birojs LPCS informējis, ka savienības iesniegums Saeimai nodots zināšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Jau ziņots, ka ZM pašlaik vērtē situāciju piena produktu tirgū un analizē pieejamos datus, lai varētu izstrādāt priekšlikumus adekvātam risinājumam, pavēstīja ministrijā.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks iepriekš norādīja, ka situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots. Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.

LPCS aicina Ministru kabinetu rast iespēju šajā situācijā daļēji kompensēt nenosegtās, bet objektīvās izmaksas. Minimālais kompensācijas apjoms būtu 56 eiro uz vienu tonnu pārstrādātā piena.

Kopējās kompensācijas apjoms būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro mēnesī. Potenciāli šāds atbalsts būtu nepieciešams par 2021.gada decembri, kā arī 2022.gada janvāri un, iespējams, februāri.

Šolks sacīja, ka LPCS nosūtījusi vēstuli valdībai, Saeimai, Zemkopības ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai, ar lūgumu rast iespēju nozari atbalstīt.

Iepriekš Finanšu ministrija LPCS oficiālā vēstulē norādīja, ka, ņemot vērā, ka iesniegums ir adresēts arī ZM un Ekonomikas ministrijai, kas ir kompetentas sniegt atbildes pēc būtības uz iesniegumā norādītajiem jautājumiem, ministrija iesniegumu pieņem zināšanai un izmantos savā darbā atbilstoši iesnieguma saturam.

Ņemot vērā ražošanas procesa izmaksas un svaigpiena iepirkuma cenu sadārdzinājumu Latvijā ražotu piena produktu cenas kāps arī turpmāk, sacīja aptaujātie nozares pārstāvji.

AS "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētājs Agris Skvarnovičš komentēja, ka pašreizējā situācija apstākļos, kuros pieaug uzņēmuma izmaksas dažādās pozīcijās, arvien pasliktinās.

Viņš skaidroja, ka, lai arī elektrības biržas cena patlaban Latvijai samazinājusies, joprojām turpina augt, piemēram, apkures, tostarp gāzes, cena. Līdztekus piena iepirkuma cenas kāpumam, energoresursu sadārdzinājums ir viens no būtiskākajiem produktu pašizmaksas ietekmējošajiem faktoriem.

Pēc "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētāja aplēsēm kopējā uzņēmuma produkcijas pašizmaksa pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos, salīdzinājumā ar analogu periodu 2020.gadā, pieaugusi par aptuveni 10%.

Samazinātās 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes ieviešana piena produktiem padarītu šos produktus par 11,7% lētākus un par 5% palielinātu to noietu, pauž Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

LPCS nosūtījusi Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un finanšu ministram Jānim Reiram (JV) organizācijas kongresā biedru parakstītu rezolūciju un aprēķinus, kā arī aicinājumu uz diskusiju par iniciatīvu ieviest samazināto PVN likmi piena produktiem.

Aprēķinos norādīts, ka vidēji viena mājsaimniecība ar diviem pieaugušajiem un vienu bērnu gadā piena produktu iegādei tērē 508,8 eiro, no kuriem 65,5 eiro tiktu ietaupīti pie samazinātās PVN likmes.

LPCS iniciatīvas mērķi ir monetārs atbalsts katram Latvijas iedzīvotājam pēckrīzes periodā, mērķtiecīgs un sistemātisks atbalsts stratēģiski svarīgajai piena nozarei pašregulēties un palielināt ieņēmumus. Kā uzsver organizācija, iniciatīva uzskatāma par sociāli taisnīgu risinājumu sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un harmonizēšanai ar vadošajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kur vidējā PVN likme piena produktiem ir 9%.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) ārkārtas kongresā biedri ceturtdien vienprātīgi secinājuši, ka Latvija piena nozare sasniegusi punktu, kurā piena produktus ražot vairs nav izdevīgi, informē LPCS pārstāvji.

Saistībā ar strauji augošajām izmaksām piena ražošanā un pārstrādē Latvijā šī gada pirmajos trīs mēnešos pieaugusi svaigpiena ražošanas un pārstrādes pašizmaksa. Lai arī svaigpiena cena Latvijā vidēji kāpusi par 21%, bet pārstrādes pašizmaksa - par 15%, izmaksas joprojām ir lielākas, nekā svaigpiena iepirkuma cenas un gatavās produkcijas pārdošanas cenas attiecība, tādēļ piena ražotāji un pārstrādātāji turpinot strādāt ar arvien lielākiem zaudējumiem katru mēnesi.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks norāda, ka pie šādām izmaksām darbību turpināt ir bezjēdzīgi, un nozares pārstāvji turpmāk redz tikai divus iespējamos scenārijus - piena produktu cenu paaugstināšanu vai pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu piena produktiem.

Latvijas piena pārstrādātājiem pērn izdevās sasniegt ļoti labu eksporta rezultātu, un arī šogad ir potenciāls audzēt produkcijas realizācijas apmēru ārvalstu tirgos, teica Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Latvijas piena pārstrādātāju eksporta dati par aizvadīto gadu kopvērtējumā vēl nav pieejami. Savukārt pērn 11 mēnešos Latvijas piena produktu eksporta apmērs veidoja apmēram 146 miljonus eiro, kas ir par 12% vairāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā periodā, kad tas veidoja 130 miljonus eiro. Arī naudas izteiksmē pērn 11 mēnešos eksporta vērtība augusi par 12%.

Tādējādi Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu eksporta apmērs pērn nedaudz pārsniedzis apjomu pirms Krievijas noteiktā embargo, un ir vērtējams kā ļoti labs rezultāts.

Kopējos Latvijas piena produktu eksporta apmērus pērn pozitīvi ietekmēja siera, sūkalu produktu, industriālo produktu - vājpiena un pilnpiena produktu eksports, ārvalstīs sekmīgi realizēts arī piens un krējums. Nozares galvenie ārvalstu realizācijas tirgi pērn bija Lietuva, kā arī Polija, Vācija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) piena pārstrādes nozares krīzē aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pienam un piena produktiem līdz 5%, kā arī piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, liecina LOSP Piena nozares darba grupas protokols.

LOSP pārstāvji norāda, ka situācija piena tirgū liek bažīties par piena lopkopības un piena pārstrādes nākotni Latvijā. Papildus strauji pieaugošajām ražošanas izmaksām, situāciju vēl vairāk saasina karš Ukrainā un importa pārtraukšana no Krievijas un Baltkrievijas. "Te būtisks ir fakts par minerālmēslu, lopbarības pieejamību," uzsver LOSP.

Nepārdomāta pieeja Zaļajam kursam var rezultēties ar neticamu pārtikas cenu trilleri  

Latvijā mēs varam lepoties ar daudz zaļāku un klimatam draudzīgāku zemes apsaimniekošanu...

Tāpat padomē atzīmē, ka ir parādījušās pazīmes par iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos, kā arī veikalos ir samazinājies piena un piena produktu apgrozījums. Veikali atsaka iepirkt atsevišķas preces, un pieaudzis arī mazumtirdzniecības veikalu uzcenojums, kas vidēji sasniedzis 67%.

LOSP skaidro, ka kopumā veikalu uzcenojums svārstās no 30% līdz 80%, taču ir arī produkti, kuru uzcenojums pieaudzis divkārt.

Padomē norāda, ka piena pārstrāde jau vairākus mēnešus strādā ar krīzes menedžmentu - ražošanas izmaksas, pēc LOSP biedru rīcībā esošās neoficiālās informācijas, ir palielinājušas piena produktu pašizmaksu. Turklāt importētie piena produkti ar vien vairāk kļūst grūti izkonkurējami.

Pēc LOSP paustā, šīs ir pirmās indikācijas par vietējās piena pārstrādes likvidēšanos. Turklāt pieredze rāda, ka ārvalstu piena iepircēji augstās piena iepirkuma cenas saglabā vien tik ilgi, kamēr Latvijā ir nepietiekamas piena pārstrādes jaudas.

Kā ilgtermiņa risinājumu piena pārstrādes nozares problēmām LOSP saskata Latvijai piemērot Eiropas Savienības (ES) valstu praksi samazināt PVN likmi līdz 5% pienam un piena produktiem.

Vienlaikus, pēc LOSP pārstāvju minētā, PVN likme būtu jāsamazina arī citiem Latvijai raksturīgajiem pārtikas produktiem, piemēram, gaļai, graudaugiem, proteīnaugiem, olām un zivīm. PVN likme būtu jāsamazina arī lopbarībai, minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī veterinārmedicīnas zālēm.

Tāpat LOSP aicina piena pārstrādes uzņēmumu krīzes pārvarēšanai un Latvijas piena pārstrādes saglabāšanai piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, kas vidēji nozīmē 56 eiro par katru pārstrādāto svaigpiena tonnu.

Līdztekus LOSP prasa valdībai izdot Ministru kabineta noteikumus, kuros tiktu noteikts, kā tiks nodrošināta iedzīvotājiem pieejama pārtika par adekvātu samaksu, karam Ukrainā turpinoties ilgstoši.

LOSP Piena nozares darba grupas sanāksmē, kas notika otrdien, 22.martā, pieņemtie lēmumi un aicinājumi nosūtīti Saeimai, valdībai, Finanšu ministrijai un Zemkopības ministrijai.

LETA jau vēstīja, ka Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus saistībā ar dažādu ražošanas pozīciju izmaksu kāpumu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izskatīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Valsts kancelejas nosūtītajā atbildē LPCS norādīts, ka ministriem jāizskata LPCS lūgums pēc finansiāla atbalsta un jāsniedz savstarpēji saskaņota atbilde. Vienlaikus norādīts, ka Zemkopības ministrijai par sniegto atbildi būs jāinformē arī Kariņš.

Tāpat ziņots, ka Zemkopības ministrija pašlaik vērtē situāciju piena produktu tirgū un analizē pieejamos datus, lai varētu izstrādāt priekšlikumus adekvātam risinājumam.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks iepriekš norādīja, ka situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots. Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.

LPCS aicināja Ministru kabinetu rast iespēju šajā situācijā daļēji kompensēt nenosegtās, bet objektīvās izmaksas. Minimālais kompensācijas apjoms būtu 56 eiro uz vienu tonnu pārstrādātā piena. Kopējās kompensācijas apmērs būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro mēnesī. Potenciāli šāds atbalsts būtu nepieciešams par 2021.gada decembri, kā arī 2022.gada janvāri un, iespējams, februāri.

Pulvera izmantošanai piena ražošanā nav ekonomiska pamatojuma, norāda pienrūpnieki.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks Db sacīja, ka viņa rīcībā nav informācijas, ka kāds no LPCS biedriem piena vai piena produktu ražošanā izmantotu piena pulveri. Katru mēnesi uzņēmumi sniedz informāciju LPCS par iepirkto un pārstrādāto pienu un neesot pamata izskanējušajām runām par piena pulvera izmantošanu ražošanā. Tas ir mīts, klāsta J. Šolks, piebilstot, ka garantijas par teikto varot dot tikai par LPCS biedriem, taču vēl vairāki piena pārstrādes uzņēmumi nav savienības biedri – Jaunpils pienotava, Trikātas siers, Rankas piens, Degoles pienotava un Dundaga – par šiem informācijas neesot.

Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS) sadarbībā ar Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību BT 1 organizē sviesta, kefīra un biezpiena konkursus, kuru uzvarētāji tiks apbalvoti starptautiskās pārtikas izstādes atklāšanas ceremonijā 7. septembrī Ķīpsalā.

Šā gada pārtikas produktu konkursu mērķis ir apkopot un izcelt labāko sviesta, kefīra un biezpiena ražošanas uzņēmumu un meistaru pieredzi, kā arī popularizēt piena produktu lietošanu iedzīvotāju uzturā. Kā norāda LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, «piena produktu konkursi ir nozīmīgi gan pašiem piensaimniekiem, lai izceltu labākos ražotājus, gan patērētājiem, lai uzzinātu, kuru mūsu piena pārstrādes uzņēmumu produkti ir visaugstāk novērtētie. Jau tradicionāli Riga Food medaļas ir laba pazīšanās zīme patiesi izciliem produktiem.»

Sviesta konkursā tiks noteikts labākais saldkrējuma un skābkrējuma sviests ar piena tauku saturu, kas nav mazāks par 80%, bet nepārsniedz 90%. 2010. gadā Latvijā tika saražotas 4 500 tonnas sviesta, no kurām 1 604 tika eksportētas. Pēc LPCS datiem, Latvijā vidēji gadā viens iedzīvotājs patērē 1,8 kg sviesta ar tauku saturu vismaz 80%.

Industriālo piena produktu, piemēram, sviesta un sauso piena produktu, cenas tuvākajā laikā saglabāsies nemainīgi zemas, aģentūrai BNS prognozēja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš norādīja, ka industriālo produktu cenas šobrīd ir ļoti zemas un pagaidām nav pazīmju, ka tās mainīsies. «Tuvākajā laikā nav pazīmju, ka tās būtiski mainīsies,» norādīja Šolks, piebilstot, ja piensaimnieki orientētos tikai uz industriālo produktu ražošanu, tad zemniekiem par pienu varētu maksāt ne vairāk par 16-17 centiem litrā.

LPCS valdes priekšsēdētājs arī piebilda, ka piena pārstrādes uzņēmumi ir izveidojuši būtiskus industriālo produktu - sviesta un sauso piena produktu - uzkrājumus, ko vēlāk cer realizēt pasaules tirgū. «Pašlaik neviens neko necer izpārdot, bet tam kaut kad ir jābeidzas. Tā ir dzīves pieredze, ka tā notiek [industriālo produktu cenas atkal kāpj],» sacīja Šolks, piebilstot, ka cenu kritumu iepriekš varēja paredzēt, taču nebija iespējams prognozēt, ka cenas samazināsies tik lielā mērā.

Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) pauž atbalstu Zemnieku saeimas priekšsēdētāja Jura Lazdiņa viedoklim par PVN likmes samazināšanu vairākiem pārtikas produktiem.

LPCS divu pēdējo gadu laikā vairākkārt ir rosinājusi valdību samazināt PVN likmi pārtikas, t.sk. piena produktiem, lai tie kļūtu pieejamāki patērētājiem.

Kā norāda LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, LPCS izprot valstī izveidojušos situāciju, tomēr uzskata, ka matemātiska pieeja PVN nodokļa iekasēšanā ilgtermiņā var izrādīties neefektīga. Šāda rīcība diemžēl nestimulē vietējā pārtikas tirgus attīstību, tai skaitā arī pārtikas ražošanas apjomu pieaugumu un, attiecīgi, nepalielina valsts ieņēmumus nodokļu veidā. Tieši otrādi, turpinot palielināt PVN arī pārtikas produktiem, samazināsies to ražošanas apjomi, kas jau šobrīd, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju, zemās pirktspējas dēļ ir vieni no zemākajiem ES, un tas var radīt situāciju, ka uzņēmēji būs spiesti meklēt iespējas nemaksāt nodokļus.

Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS) konstatējusi, ka pēdējo pāris mēnešu laikā mazumtirdzniecības tīkla SIA Iepirkumu grupa veikalos Top notikusi strauja sortimenta maiņa, vietējo piena produktu vietā parādoties importa produktiem, kuru izcelsme turklāt ne vienmēr esot viegli noskaidrojama.

Kā sacīja LPCS pārstāvji, organizācija ilgstoši veic piena produkcijas monitoringu Latvijas veikalos, pēdējā laikā konstatējot strauju iepirkumu politikas maiņu Top tīklā. Vietējo piena produktu plauktos ir aizvien mazāk, jauni pasūtījumi praktiski vairs netiek veikti, līdz ar to pārstrādes uzņēmumi jūt līdzšinējā produkcijas apjoma pieauguma krasu samazināšanos, kas neizbēgami atsauksies uz finanšu rādītājiem.

Tādēļ pienrūpnieki vērsušies pie Top vadības ar aicinājumu pārskatīt produkcijas iepirkuma politiku un negaidīto attieksmes maiņu pret vietējiem ražotājiem.

«Ja vēl salīdzinoši nesen LPCS biedri Top tīklu izcēla kā pozitīvi domājošu un konstruktīvu sadarbības partneri, patlaban situācija ir pretēja. Tā kā tīkls reklāmās sevi pozicionē kā vietējo tirgotāju, kas priekšroku dod Latvijā ražotajam, stratēģijas maiņa nav saprotama. Aicinām apsvērt attieksmi pret vietējo ražotāju, ņemot vērā arī to, ka abi pārējie lielākie mazumtirdzniecības tīkli līdz decembrim apņēmušies sasniegt vismaz 80% vietējās izcelsmes produktu apjomu piena kategorijā,» teikts vēstulē, ko LPCS nosūtījis Iepirkumu grupai.

Latvijā vidējā piena iepirkuma cena šā gada septembrī salīdzinājumā ar augustu ir pieaugusi par 6%, bet gada laikā ir kāpusi par 50%, liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) provizoriskie dati.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks aģentūrai LETA sacīja, ka šā gada septembrī vidējā piena iepirkuma cena bija 318 eiro par tonnu un svārstību ietvaros tā ir nedaudz pieaugusi salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Piena iepirkuma cena šā gada septembrī pārsniegusi arī vēsturiski augstāko līmeni - rekordu 2013.gadā, kad tā bija 315 eiro par tonnu.

Šolks arī norādīja, ka turpmākajos mēnešos piena iepirkuma cena svārstīsies, bet ar augšupejošu tendenci. Līdz ar to arī oktobrī vidējā piena iepirkuma cena varētu nedaudz pieaugt, bet kopumā saglabāsies līdzīga cenai septembrī.

Pēc viņa teiktā, šogad septembrī pārstrādes sektora iepirktā piena apmērs ir samazinājies par 2% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, bet šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada tas ir sarucis vien par 0,4%. Šolks gan atturējās komentēt, kāds ir cēlonis nelielam iepirktā piena apmēra samazinājumam.

Agru vai vēlu sviesta cenu «burbulis» pasaules tirgū plīsīs un, ja tobrīd citu piena produktu cenas nemainīsies, iespējams arī piena iepirkuma cenu samazinājums, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš atzina, ka šī vasara bija raksturīga ar augstu sviesta cenu pasaules tirgū, kas ir diezgan unikāla situācija pēdējo desmit gadu laikā. Tajā pašā laikā pārējo piena produktu, kuriem nav augsts tauku saturs, cenas ir mainījušās minimāli. Pateicoties balansam starp būtisku sviesta cenas pieaugumu un nelielu pārējo piena produktu cenu pieaugumu, piena iepirkuma cena tirgū saglabājas relatīvi augsta un Latvijā turas pie 30 centiem par vienu kilogramu. Nedaudz augstāka tā ir atsevišķās Eiropas valstīs. «Agrāk vai vēlāk sviesta cenu «burbulis» plīsīs un, ja tajā brīdī citu produktu cenas nemainīsies, pieļaujams arī piena iepirkuma cenas kritums,» teica Šolks. Patlaban gan nav iespējams prognozēt, kad sviesta cena sāks sarukt.

SIA Latvijas piens iesniedzis Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā prasību pret a/s Preiļu siers un Latvijas Piensaimnieku centrālo savienību (LPCS).

Uzņēmuma pārstāve zvērināta advokāte Anete Bergmane informē, ka Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa pieņēmusi Latvijas piens prasību par nepatiesu ziņu atsaukšanu un kompensācijas - 20 000 latu - piedziņu un ir ierosinājusi civillietu pret Preiļu siers un LPCS. Prasības pieteikumi ir nosūtīti atbildētājiem, kuriem ir pienākums viena mēneša laikā sniegt paskaidrojumus.

Pēc tam tiks noteikts tiesas sēdes laiks, norādīja A. Bergmane. Prasība tiesā iesniegta dēļ LPCS pārstāvja a/s Preiļu siers vadītāja Jāzepa Šņepsta publiskajiem izteikumiem 15.martā, kad viņš apgalvoja, ka Latvijas piens topošā piena rūpnīca Jelgavā ir «naudas atmazgāšanas projekts», kam nav sasaistes ar reālo ražošanu un pienesumu piena industrijā.

Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS) ieguldīs 1,319 miljonus eiro piena produktu reklāmas kampaņas īstenošanā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Projekta īstenošanai bija izsludināts iepirkumu konkurss, kurā divu pretendentu vidū uzvarēja Latvijas uzņēmums Jazz Communications. Uzņēmumam būs jāizstrādā kampaņas detalizēts darbības plāns un laika grafiks, kā arī tās radošā koncepcija un pēcāk reklāmas aktivitātes jāīsteno.

Piesaistot valsts budžeta finansējumu un Eiropas Savienības fondu līdzekļus, LPCS plāno īstenot piena produktu reklāmas kampaņu, kuras mērķis ir palielināt piena un piena produktu patēriņu, kā arī mudināt projekta mērķa grupas, īpaši pusaudžus un jauniešus, lietot pienu un piena produktus.

Konkursa nolikumā teikts, ka reklāmas kampaņa ietvers dažādus sabiedrības informēšanas pasākumus, tostarp kampaņas medijiem, reklāmrakstus, reklāmas kampaņas sociālajos tīklos, mājaslapas izveidi un uzturēšanu, mobilās aplikācijas izstrādi, sabiedrisko attiecību kampaņu, jauniešu izglītošanu, piena un tā produktu popularizēšanas pasākumus Latvijas pilsētās, kā arī citas aktivitātes.

Iespējams, domstarpību dēļ saistībā ar jauno SIA Latvijas piens piena pārstrādes rūpnīcu no Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) izstājas piena pārstrādes uzņēmums a/s Preiļu siers.

LPCS vadītājs Jānis Šolks atzina, ka Preiļu siera vadītājs Jāzeps Šņepsts uzrakstījis iesniegumu par izstāšanos no LPCS.

Lēmumu par šo iesniegumu pieņems LPCS biedru kopsapulce, kas notiks nākamā gada aprīlī. Iespējamie izstāšanās iemesli varētu būt arī domstarpības ar pārējiem organizācijas biedriem jautājumos par kooperāciju.

J. Šolks arī norādīja, ka Preiļu siera izstāšanas dēļ organizācijas nekādu ietekmi neizjutīšot. Šī jau ir otrā reize, kad Preiļu siers vēlas izstāties no organizācijas.

Jau ziņots, ka 10,4 miljonus latu vērtās SIA Latvijas piens rūpnīcas pamatakmens tika likts pērn 28.septembrī un to attīsta trīs piensaimnieku kooperatīvi Trikāta KS, Dzēse un Piena partneri KS. Pret šo projektu savus iebildumus jau paudis Preiļu siera vadītājs, sakot, ka piena rūpnīca Jelgavā ir naudas atmazgāšanas projekts. Par šiem izteikumiem starp abām pusēm notiek tiesvedība.

"Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome" (LOSP) atbalsta "Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības" (LPCS) biedru lēmumu virzīt likumdevējam iniciatīvu par PVN likmes samazināšanu piena produktiem uz 5%, ceturtdien paziņots tiešsaistes konferencē "Latvijas zeme - ilgtermiņa attīstības perspektīvas".

"Pircēji un zemnieki būtu divi galvenie ieguvēji no PVN likmes samazināšanas piena produktiem. Pircējiem produkti kļūtu pieejamāki, un, iespējams, pieejamība palīdzētu atgriezt vēlmi izvēlēties vietējos produktus, jo nereti "izvēlies vietējo produktu" patriotisms ir pārāk dārgs. Savukārt zemniekiem šāds solis esošajos krīzes apstākļos atgrieztu tik ļoti nepieciešamo optimismu par tālāko, jo PVN samazināšana veicinātu pēc būtības pareizāku ienākumu sadalījumu starp zemnieku, pārstrādātāju, tirgotāju un valsti. Tas ir ilgtspējīgs risinājums, kādu nesniedz vienreizējie atbalsta mehānismi," teica LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

"Teju visas Eiropas Savienības dalībvalstis jau ir ieviesušas samazināto PVN pārtikas produktiem. Šajās valstīs iedzīvotāju dzīves līmenis ir daudz augstāks, nekā Latvijā, tomēr tās nesaskata nekādu apdraudējumu valsts budžetam un ir pretimnākošas iedzīvotājiem. Arī mums uz to ir jātiecas. Ieviešot samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, ir konstatēta acīmredzama pozitīva ietekme - palielinājusies darba alga nozarē par 10%, mazinājusies ēnu ekonomika, palielinājies produktu pārdošanas apjoms," ieguvumus uzskaitīja E.Treibergs.

Pēc neliela samazinājuma vasarā tagad vidējā piena iepirkuma cena atkal pieaug, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā vidējā piena iepirkuma cena šā gada septembrī salīdzinājumā ar augustu ir pieaugusi par 6%, bet gada laikā ir kāpusi par 50%, liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) provizoriskie dati.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks pauda, ka šā gada septembrī vidējā piena iepirkuma cena bija 318 eiro par tonnu un svārstību ietvaros tā ir nedaudz pieaugusi salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Piena iepirkuma cena šā gada septembrī pārsniegusi arī vēsturiski augstāko līmeni - rekordu 2013.gadā, kad tā bija 315 eiro par tonnu. Savukārt ES vidējā piena cena septembrī sasniedza 358 eiro par tonnu, liecina Eiropas piena tirgus apskats. LPCS valdes priekšsēdētājs arī norādīja, ka turpmākajos mēnešos piena iepirkuma cena svārstīsies, bet ar augšupejošu tendenci, vēsta LETA. Līdz ar to arī oktobrī vidējā piena iepirkuma cena varētu vēl nedaudz pieaugt, bet kopumā saglabāsies līdzīga cenai septembrī. AS Smiltenes piens padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece uzsver, ka piena izejvielas tirgū cenu šūpošanās ir lielāka nekā gatavo piena produktu tirgū. «Nav noslēpums, ka visos veikalu tīklos piena produktu cenu apstiprināšana notiek vairākus mēnešus, līdz ar to mēs nevaram ātri reaģēt uz cenu svārstībām un tajā laikā esam spiesti dzīvot paši uz savām rezervēm,» komentē Gita Mūrniece. Smiltenes piena dati rāda, ka šā gada oktobrī piena iepirkuma cena bija par 29 % augstāka nekā 2016. gada oktobrī. Te gan jāņem vērā fakts, ka pēc ilgstošas turēšanās zemā līmenī tieši pērn septembrī sākās straujš piena cenas kāpums, ko ietekmēja pieprasījuma pieaugums pēc izejvielas.

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Latvijā šogad ir jāveicina piena pārstrādes uzņēmumu konkurētspēja, sacīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā pašpatēriņam nepieciešama tikai nedaudz vairāk kā trešā daļa no saražotā piena. Savukārt pārējais svaigpiena apmērs vai nu tiek eksportēts kā izejviela, vai arī pārstrādāts citos eksporta produktos. Līdz ar to Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem ir būtiski noturēt konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Turklāt ne tikai piena nozarē, bet pārtikas ražošanas nozarē kopumā.

Tādējādi, pēc Šolka teiktā, konkurētspējas veicināšana piena nozarei arī būs galvenais uzdevums šajā gadā.

Tāpat viņš norādīja, ka atbalsts kara radīto negatīvo seku mazināšanai arī turpmāk pārtikas ražošanas nozarei būs nepieciešams un ir svarīgi, lai atbalsts, kas izstrādāts iepriekšējās valdības laikā un paredz kopējo finansējumu 24 miljonu apmērā, pārejas periodā nepazustu.

Saražotā piena apjomi strauji aug, taču vietējos pārstrādātājus piena iepirkšanā izkonkurē lietuvieši.

Pērn Latvijā pārstrādāts par 9,4% vairāk piena, taču piena eksports uz Lietuvu audzis par 15%. Pēc provizoriskiem datiem 2012. gadā uz Lietuvu izvesti 242 tūkstoši t, kas ir par 15% vairāk nekā 2011. gadā jeb 662 t/dienā, liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) informācija. Salīdzinājumam – 2011. gadā uz Lietuvu vidēji dienā izvestas 576 t piena. Piena ražotāji gan norāda, ka darbojas atbilstoši tirgus likumiem un Lietuvas piena iepircēji piedāvā salīdzinoši izdevīgāku cenu.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks norāda, ka šajos statistikas datos nav nekā pārsteidzoša, jo zemnieki būtiski palielinājuši ražošanas apjomus, taču «diemžēl tas piena daudzums, kas tiek pārstrādāts Latvijā, nav ļoti būtiski palielinājies». 2011. gadā iepirktais 661,9 tūkstoši piena, bet pērn apjoms audzis par 8,5% un kopumā iepirkti 718 tūkstoši t piena. Savukārt pagājušajā gadā Latvijā pārstrādāti 495,6 tūkstoši t piena jeb 1354 t dienā, kas ir par 9,4% vairāk nekā gadu iepriekš.

Piena iepirkuma cena oktobrī pakāpusies līdz 228,9 Ls/t, kas ir par 3,5% vairāk nekā septembrī, kad viena tonna piena maksāja 221 Ls, liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) sniegtā informācija.

Kopš šā gada jūlija cena pieaugusi jau teju par 10%. Piena pārstrādes uzņēmumi ir bažīgi par augsto piena cenu, kas sadārdzina produkcijas pašizmaksu. Saskaņā ar LPCS datiem piena iepirkums kopš augusta samazinās un oktobrī piena rūpnieki iepirkuši 63 tūkstošus tonnu piena.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks atzīst – ja šāda situācija turpināsies vēl nākamos mēnešus, daļa mazo piena pārstrādes uzņēmumu līdz pavasarim var neizturēt, jo jau šobrīd tiem nākas strādāt ar zaudējumiem. Pie šādas iepirkuma cenas mazajiem vajadzētu celt cenu arī gatavai produkcijai, taču tas nav iespējams, jo lielveikali šo piedāvājumu uzskata par nekonkurētspējīgu, teica J. Šolks.