Eiropas Savienības tiesas (EST) spriedums, kas atceļ Latvijas piemēroto drošības līdzekli – aizliegumu pildīt amata pienākumus - smagos noziegumos apsūdzētajam Latvijas Bankas preizidentam Ilmāram Rimšēvičam, ir kauna traips gan prokuratūrai, gan Tieslietu ministrijai.
To atzīst daudzi aptaujātie juristi, kuri gan saprotamu iemeslu dēļ vēlas palikt anonīmi. Šāds iznākums neko nepasaka par I. Rimšēviča vainu vai nevainu, toties ir spilgta liecība par Latvijas vājumu un nespēju sevi aizstāvēt EST. Neliels ieskats problēmas būtībā – Eiropas Centrālas bankas (ECB) statūti, ar kuriem ir noteikta milzīga nacionālo banku vadītāju neatkarība , ir pāri stāvoši jebkurai nacionālai likumdošanai. Faktiski ir tikai pāris iemesli, kuru dēļ nacionālās bankas vadītāju var atbrīvot no amata. Viens no tiem: notiesājošs spriedums. Un Latvijas puses pārsteigums, ka I.Rimšēvičam piemērotais drošības līdzeklis no EST puses tiek traktēts kā atcelšana no amata, tikai apliecina pārsteigto nekompetenci un muļķību.
Taču tie ir tikai ziediņi. Tālākais vispār nav saprotams normālas loģikas ietvaros. EST nolēma nākt Latvijai pretī un norādīja: lai atceltu I. Rimševiču no amata, nav nepieciešams notiesājošs Latvijas tiesas spriedums, to var izdarīt arī EST, ja tai tiek iesniegti pierādījumi. Latvijas puse tos vienkārši neiesniedza. Jo, lūk, esot baidījusies, ka tie var kļūt publiski pieejami un tas var kaitēt turpmākajai izmeklēšanai. Tas nekas, ka EST norādīja, ka šie pierādījumi būs konfidenciāli un netiks izpausti. Tā teikt, «mūsējie» gribēja būt gudrāki par visiem pārējiem un aplauzās. Pelnīti. Daudzi juristi uzskata, ka šāds rezultāts ir likumsakarīgs, jo šī lieta Latvijai acīmredzami nebija prioritāra, tāpat kā nebija pārdomāta stratēģija sadarbībai ar EST, nebija izvēlēti pareizi cilvēki, kas varētu kompetenti mūsu valsti pārstāvēt.
Iemesls tam ir muļķība un Tieslietu ministrijas nekompetence, kā arī absolūti greizā pārliecība, ka I. Rimšēvičs lietu noteikti zaudēs, jo drošības līdzekli taču nevar pielīdzināt atcelšanai no amata. Taču EST tieši to arī izdarīja. Tas, ka Latviju pārstāvošie juristi to neparedzēja un nebija tam gatavi, liecina par vāju kapacitāti un nepietiekamu kompetenci, kā arī neizpratni par to, kas ir ECB statūti un kāda ir to būtība. Šāds lietas iznākums ir patiešām kauna traips, kas gulst gan uz prokuratūras, gan Tieslietu ministrijas pleciem. Turklāt valstij tas var draudēt arī ar finansiāliem zaudējumiem, jo juristi ir pilnīgi pārliecināti, ka I. Rimšēvičs noteikti var pieprasīt sev kompensēt nesaņemto darba algu. Visskumjākais ir tas, ka EST spriedums varēja valstij būt labvēlīgs, ja vien mēs būtu iesnieguši pierādījumus. Nu bet, ja tantei būtu riteņi, viņa būtu autobuss…
