Eiroparlamenta deputāts Alfrēds Rubiks ir vienisprātis ar lauksaimniekiem, ka cukura ražošanas iznīcināšana Latvijā ir ļaunprātība pret nozari un tajā strādājošajiem.


Pēc tam, kad pie viņa vērsušies pašmāju zemnieki, deputāts sācis interesēties par cukurrūpniecības nozares likvidēšanas iemesliem – neviens no ES to nav licis darīt, un tā ir vienīgi Latvijas izvēle. Šī rentablā tautsaimniecības nozare būtu jāatjauno un, pēc deputāta domām, neesot lielu šķēršļu, lai to darītu. Piemēram, šobrīd esot noņemts aizliegums par paaugstinātajiem tarifiem cukura eksportam uz trešajām valstīm. Uz iebildumiem par zaudētajām kvotām viņš norādīja, ka tā neesot problēma - kvotas var nopirkt, jo Vācija savu kvotu pat neizpilda. Kā jau vēstīts, līdzšinējā kvotu sistēma ES pastāvēs līdz 2015. gada septembrim, taču vēl nav pilnīgas skaidrības par tās atcelšanu.

A. Rubiks arī atzina, ka šobrīd jau izstrādāts rūpnīcas tehniskais projekts, kas paredz 100 tūkstošus tonnu cukura ražošanu gadā. Tam būtu nepieciešami ap 900 tūkstošus tonnu cukurbiešu, ko pašmāju zemnieki esot gatavi audzēt. Deputāts uzskata, ka 3 - 4 mēnešus gadā rūpnīca varētu ražot cukuru, bet pārējā laikā – bioetanolu. Pārliecību par iespēju Latvijā ražot cukuru pauž arī akadēmiķis Arnis Kalniņš, turklāt to varētu darīt kombinācijā ar bioetanola vai biogāzes ražošanu. Par iespējām un variantiem akadēmiķis runās konferencē, kas piektdien notiks Rīgā. 

Abi konferences dalībnieki ir vienisprātis – lai šo rentablo nozari atjaunotu, nepieciešams valdības atbalsts. A. Rubiks ir informēts, ka šī projekta īstenošanā būtu gatavi piedalīties arī investori, bet pagaidām viņš tos atklāt nevarot.
Jau vairākkārt ziņots, ka sabiedrībā notiek diskusijas par iespējamu cukurrūpniecības atjaunošanu. Zemkopības ministrija gan iepriekš norādīja – līdz 2015. gada septembrim cukuru rūpnieciskos nolūkos Latvijā ražot nevar.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra