Portāls db.lv viesojas zivju pārstrādes uzņēmumā Brīvais vilnis.

Šprotes bez konservantiem un garšas pastiprinātājiem Lavijā ražo jau sen. Pašreizējā Brīvā viļņa ražotne strādā no 1985. gada, bet uzņēmuma saknes meklējamas jau 1949. gadā.

Brīvā viļņa produktos tiek izmantotas tikai ziemas periodā noķertās zivis, jo tās ir treknas un tām ir tukši vēderi.

No kopējiem ražošanas apmēriem šprotes ir dominējošais produkts. Kopumā šogad a/s Brīvais vilnis ražošanas apjomi salīdzinājumā ar pērno gadu ir pieauguši par 20%.

Ik dienu Brīvais vilnis saražo aptuveni 80 000 (savulaik bija pat 100 000 – 130 000) konservu (kārbu skaits), no kuriem 70% ir šprotes. Zivju konservu jomā šprotēm neesot analogu. Kvalitatīvu šprotu ražošana ir ļoti sarežģīts un darbietilpīgs process, tāpēc šprotes ir delikatese.

Modes un izklaides centra "Rīga Plaza" apmeklētājiem tiks sniegta iespēja izvēlēties un atskaņot visā tirdzniecības centrā sev vēlamo dziesmu, ko dzirdēs ikviens centra apmeklētājs.

Īpaši Valentīndienai radītu 210 mīlas skaņdarbu izlasi tirdzniecības centram izveidojis dīdžejs Toms Grēviņš.

Mīlas skaņdarbi ir apkopoti no visas mūzikas vēstures un pirmatskaņojumu tie tirdzniecības centrā piedzīvos 7. februārī.

Mīlas balāžu mūzikas liste būs pieejama informācijas centra digitālajā ekrānā. Darbības princips: cilvēks izvēlas kādu no skaņdarbiem, dziesma automātiski tiek reģistrēta sistēmā un nekavējoties atskan visā tirdzniecības centrā.

Sistēmu izstrādājuši "Rīga Plaza" digitālie sadarbības partneri "BrandBox Digital".

Šāda iespēja tirdzniecības centra klientiem gan tiks piedāvāta tikai limitētā laika posmā - no 7. līdz 16. februārim.

Kvalitatīvu zivju konservu ražošanā Latvijā ir gan iespējas, gan arī izaicinājumi, ko rada gan Latvijas valstī pieņemtie lēmumi, gan arī pasaules ģeopolitiskie notikumi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un tagad arī līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka zivju pārstrādē ir sava specifika, šogad pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ļāvis audzēt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt zaudējumus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kļuvāt par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem?

Tas, ka par uzņēmuma īpašniekiem kļūst tā vadītāji (valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris un valdes loceklis, komercdirektors Māris Trankalis), nav nekas neparasts. Tādi precedenti Latvijā jau ir bijuši, un droši vien, ka tādi būs arī nākotnē. Jāatgādina, ka 2004. gadā bija grūts brīdis uzņēmumam, kas nestrādāja jau vairāk nekā sešus mēnešus. Tad a/s Brīvais vilnis akciju daļa nonāca baņķieru brāļu Belokoņu pārziņā. 2004. gada jūnijā es kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju (M. Trankalis vadības komandai pievienojās 2007. gadā). Mums kopā izdevās reanimēt zivju konservu ražotni un saglabāt ražošanu, šodien – 14 gadus pēc šiem notikumiem – rūpnīca turpina strādāt, šobrīd mēnesī tiek saražoti 1,6 līdz 1,7 miljoni konservu kārbu dažādu zivju konservu, no kuriem, protams, lielākā daļa ir šprotes eļļā. Šogad brāļi Belokoņi izdarīja secinājumus, ka zivju konservu ražošana nav viņu biznesa profils, un nolēma fokusēties uz finanšu pakalpojumu jomu, un piedāvāja man un M. Trankalim iegādāties viņiem piederošās šī uzņēmuma akcijas. Rezultātā vairāk nekā 90% a/s Brīvais vilnis akciju nonāca manās un M. Trankaļa rokās.

#Nokļūstot pirktāko grāmatu topu augšgalā, romāns Saplēstās mežģīnes sabiedrībā raisīja plašu ažiotāžu.

Nokļūstot pirktāko grāmatu topu augšgalā, romāns Saplēstās mežģīnes sabiedrībā raisīja plašu ažiotāžu. Lai gan diskusijas par pērnā gada bestselleru vēl nav rimušās, šonedēļ grāmatnīcu plauktos nonācis jau otrais Karīnas Račko erotiskais mīlas stāsts – Debesis pelnos

Zobārste, pasniedzēja un rakstniece intervijā DB atklāj, ka prognozēt, kādi būs šīs grāmatas panākumi, ir ļoti grūti, taču liela tirāža nekad nav bijis viņas pašmērķis – viņa turpinātu rakstīt arī tad, ja manuskripti netiktu izdoti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 16. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ar ko, jūsuprāt, skaidrojama romāna Saplēstās mežģīnes pārsteidzošā popularitāte?

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA "Gamma Holdings A.O.I." zivju pārstrādes uzņēmuma "Līcis-93" ražotnē, lai redzētu, kā top šprotes eļļā.

Uzņēmums šprotes ražo dažādos iepakojumus un ar dažādām garšām. Produkcija tiek eksportēta uz 40 valstīm, bet Latvijā tiek patērēti mazāk kā 10% no kopējā gada apjoma. Uzņēmums vēlas kļūt par Nr.1 šprotu ražotāju pasaulē.

"Gamma Holdings A.O.I." zivju pārstrādes uzņēmumi "Līcis-93" un "Gamma-A" pēdējā gada laikā uzlabojuši rādītājus. Pērn "Gammai-A" par 37% palielinājies apgrozījums un zaudējumi no 4,5 miljoniem eiro samazināti līdz 300 tūkstošiem eiro. Savukārt "Līcim-93" apgrozījums kāpis par 31% un zaudējumus uzņēmums samazinājis no pusmiljona eiro līdz 165 tūkstošiem eiro. Uzņēmumi plāno, ka arī šis gads noslēgsies ar pozitīviem rādītājiem, tomēr par kopējo situāciju nozarē grūti spriest.

Zivju konservu ražotāja «Gamma-A» pieļauj iespēju apvienoties ar kādu citu zivju konservu ražošanas nozares uzņēmumu, lai gan pagaidām konkrēts lēmums par konsolidāciju nav pieņemts, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Viņš teica, ka zivju konservu ražošanas nozari joprojām negatīvi ietekmē ierobežotās tirgus iespējas Krievijas embargo dēļ, taču pozitīvi vērtējams, ka nozare minētajos apstākļos ir saliedējusies, kopīgi pārspriež ekonomikas aspektus, tostarp nav izslēgtas plašāka vai šaurāka mēroga dažādu nozares uzņēmumu apvienošanās. Arī «Gamma-A» šāda veida pārrunu procesā ir iesaistījusies.

«Šāds variants ir pieļaujams. Jebkura veida apvienošanās nenoliedzami atrisina kaut kādas ekonomikas problēmas, samazina izdevumus un efektivizē. Zināmu pozitīvu ekonomisko efektu tas dod, tāpēc ir vērts par to domāt, un, ja var, realizēt,» pārdomās dalījās Lejietis, vienlaikus norādot, ka konkrēts lēmums par «Gamma-A» apvienošanas ar citu kompāniju vēl nav pieņemts.

Par zivju pārstrādes uzņēmuma «Brīvais vilnis» īpašniekiem kļuvuši kompānijas valdes loceklis un izpilddirektors Māris Trankalis un kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, liecina publiskotais paziņojums Oficiālās regulētās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmā.

Paziņojumā teikts, ka SIA «A Corporation» un SIA «Baltic Finance & Capital» ir pārdevušas visas tām piederošās «Brīvā viļņa» akcijas SIA «Mūsu investīciju fonds», kura īpašnieki, pēc «Firmas.lv» datiem, ir Trankalis (50,21%) un Babris (49,79%).

Tāpat «Firmas.lv» informācija liecina, ka «A Corporation» un arī «Baltic Finance & Capital» kopš 2018.gada 24.oktobra pieder Kanādā reģistrētajai kompānijai «Nordburg Nordic L.P.», kuras patiesā labuma guvēji ir Baltkrievijas pilsonis Denis Damme un Ukrainas pilsone Anna Oniščenko.

Savukārt līdz šā gada 24.oktobrim «Baltic Finance & Capital» vienīgais īpašnieks bija «Baltic International Bank» līdzīpašnieks Valērijs Belokoņs, bet «A Corporation» vienīgais īpašnieks bija «Baltic International Bank» līdzīpašnieks Vilorijs Belokoņs.

Krievija atcēlusi aizliegumu piegādāt zivju konservus diviem Baltijas valstu uzņēmumiem, tostarp Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, liecina paziņojums Rosseļhoznadzor mājaslapā.

Šādu lēmumu Krievijas atbildīgais dienests pieņēmis, izskatot materiālus, ko saņēmis pēc tam, kad Rosseļhoznadzor speciālisti pārbaudījuši Latvijas un Igaunijas uzņēmumus. Atļauja eksportēt savu produkciju stājas spēkā no šī gada 15. decembra.

Tādējādi Karavela varēs eksportēt uz Krieviju zivju produkciju, zivju konservus un preservus, savukārt Igaunijas kompānija DGM Shipping AS varēs kaimiņvalstī realizēt zivis un zivju produkciju – Baltijas siļķes un brētliņas.

Citiem uzņēmumiem aizliegums ievest savu produkciju Krievijā tikšot pārskatīts pēc tam, kad Latvija un Igaunija atskaitīsies par konstatēto pārkāpumu novēršanu, uzsver dienestā.

AS Tallink Grupp pieņēmusi lēmumu atjaunot maršrutu Rīga - Stokholma no 2022.gada pavasara. Plānots, ka kuģis Romantika kursēs starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām katru otro dienu no 01.04.2022. Vienlaikus tas nozīmē, ka regulārā satiksme maršrutā Rīga - Stokholma šogad atjaunota netiks, informē uzņēmums.

Tāpat uzņēmums nolēmis jau šī gada vasarā atsākt darbību regulārajā līnijā Tallina - Stokholma pēc gandrīz 16 mēnešus ilga maršruta apturēšanas ceļojumu ierobežojumu dēļ starp Igauniju un Zviedriju. Sākotnēji plānots, ka kuģis Baltic Queen daļēji atjaunos satiksmi maršrutā Tallina - Stokholma no 2021.gada 9.jūlija ar atiešanu no abām galvaspilsētām katru otro dienu.

Kaut arī Tallina - Stokholma maršruts plašākai publikai tiks atvērts 9.jūlijā, pirmais kuģa Baltic Queen reiss no Igaunijas uz Zviedrijas galvaspilsētu notiks jau 7.jūlijā.

"Kad mēs 2020.gada martā apturējām kuģu kustību maršrutos Tallina - Stokholma un Rīga - Stokholma, pirmo reizi pārtraucot regulāro jūras savienojumu starp Igauniju, Latviju un Zviedriju, mēs nekad nedomājām, ka šī savienojuma atjaunošana prasīs gandrīz pusotru gadu un ilgāk. Šajā laikā mēs esam darījuši visu, ko varējām, dodot pasažieriem iespēju nokļūt Zviedrijā, izmantojot mūsu kravas kuģus maršrutā Paldiski - Kapelšēra, uz laiku atverot maršruta trīsstūri Tallina - Stokholma - Rīga ar kuģi Victoria I, kā arī sniedzot iespēju klientiem doties uz Zviedriju caur Somiju. Taču nekas nav labāks kā tiešais jūras transporta savienojums, tāpēc esmu gandarīts, ka līdz ar pandēmijas situācijas uzlabošanos un vakcinācijas gaitas pozitīvu progresu, varam piedāvāt ceļotājiem nokļūt Zviedrijā no Igaunijas jau no jūlija," komentē Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene.

Noteikti ir jārealizē uzdevums elektrificēt dzelzceļa līniju no Aizkraukles līdz Krustpilij, jo tas ir būtiski no funkcionalitātes viedokļa, intervijā sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš papildināja, ka ar paredzēto finansējumu to var īstenot, bet laika grafiks būvniecībai ir izaicinošs.

"Jaunajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā mūsu plāns ir pagarināt elektrificēto zonu no Aizkraukles līdz Krustpilij. Tādēļ ļoti interesants varētu būt risinājums, ka Rīga un Krustpils ir savienota ar elektrolīniju, bet trīsstūrī Krustpils-Daugavpils-Rēzekne kursē dīzeļvilcieni vai nākotnē bateriju vilcieni," piebilda Pļavnieks.

LDz vadītājs arī sacīja, ka tad Krustpilī būtu jāpārsēžas uz elektrovilcienu, bet, sinhronizējot vilcienu kustību, pārvadājumi varētu būtiski palielināties ar to pašu ritošo sastāvu, nevis dažas reizes dienā brauktu vilciens Daugavpils-Rīga un dažas reizes dienā Rēzekne-Rīga.

Daudzfunkcionālās “Kärcher Municipal” komunālās mašīnas – ērts un ekonomisks palīgs jebkuram pielietojumam visu gadu, piemēram, ainavu veidošanai, ietvju, ielu un laukumu tīrīšanai, tāpat arī sniega šķūrēšanai, apūdeņošanai un ceļa segumu mazgāšanai. Iespējams izvēlēties iekārtas dažādiem darba apstākļiem, specifikai un atbilstoši kopjamās teritorijas lielumam, sākot no kompaktām mašīnām šaurām ietvēm ar viena kubikmetra gružu tvertnēm līdz lieljaudas slaucīšanas mašīnām, kas savāc līdz sešiem kubikmetriem netīrumu.

Risinājums gaisa kvalitātes uzlabošanai pilsētvidē

Viena no būtiskām priekšrocībām, izvēloties “Kärcher Municipal” komunālās mašīnas ielu tīrīšanai, ir daļiņu PM₁₀ koncentrācijas samazināšana gaisā, jo iekārtas spēj uzreiz visus netīrumus no ceļiem un ietvēm iesūkt atkritumu tvertnē. Tādējādi tīrīšanas laikā neveidojas putekļu mākoņi, padarot tīrīšanas procesu draudzīgāku gan videi, gan arī pilsētas iedzīvotājiem un viesiem. Komunālās mašīnas ir sertificētas atbilstoši augstākajiem putekļu kontroles standartiem. To dzinēji atbilst stingrām izplūdes gāzu emisiju standarta ierobežojumu prasībām, un tām ir zems CO₂ izmešu līmenis. Turklāt šie transportlīdzekļi ir pietiekami klusi, tādēļ tos var izmantot naktīs un vietās, kur nedrīkst pārmērīgi trokšņot.

Nav viegli izveidot ērtu, funkcionālu un vienlaikus skaistu virtuvi. Lai iegūtu vēlamo rezultātu un izveidotu ideālu vidi virtuves iekārtojumam, var paiet zināms laiks. Dažiem daudz svarīgāka var būt lielas ģimenes mājas projektēšana ar aktīvu un plašu dzīvojamo zonu. Turklāt virtuves estētika, skapji, darba virsmas, virtuves tehnika un citi aspekti var tikt būtiski mainīti, ja vēlies mājīgu un ērtu mājokli. Katram no tiem ir īpašas nianses, kas jāņem vērā, tāpēc šajā rakstā apskatīsim dažus ieteikumus ideālās virtuves projektēšanai.

1. Veido to ar nolūku

Ideāla virtuve ir radīta, ņemot vērā mājas iemītnieku vajadzības. Ir svarīgi ņemt vērā, cik ģimenes locekļi to ikdienā izmantos un cik bieži.

Parasti, ja Tu ikdienā daudz gatavo vai uzņem viesus un vēlies virtuvē izveidot viesu zonu, kas ļautu Tev gatavošanas laikā būt ar saviem viesiem vai ģimeni, tad virtuvē noteikti iederēsies salas virsma. Virtuves sala nodrošina viesiem vietu, kur sēdēt, un virsmu, uz kuras gatavot ēdienu un pasniegt uzkodas. Stūra noliktavu, kas padarīs virtuvi sakoptāku un sakārtotāku, var izmantot arī, lai palielinātu radošumu un maksimāli izmantotu virtuvē pieejamo telpu. Tava virtuve var iegūt vairāk letes un uzglabāšanas vietas, uzstādot stūra uzglabāšanas skapīti vai plauktus.

Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Pārmērīgi stingro banku prasību dēļ Latvijas komercvide ir zaudējusi konkurētspēju, un šī iemesla dēļ cieš arī aizsardzības nozare, jo tai aiziet secen investīcijas, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Viņš atzina, ka cīņa pret naudas atmazgāšanu un augstāku prasību izvirzīšana bankām un to klientiem ir atbalstāma, taču pēdējā laikā šī tendence ir kļuvusi pārspīlēta.

"Mūsu nozarei sāk arvien vairāk izskatīties, ka tās prasības, kas ir izvirzītas Latvijas bankām, metodes, ar kurām Latvijas bankas strādā vai ir spiestas strādāt, rada situāciju, kurā Latvijas uzņēmēji, Latvijas komercvide vairs nespēj konkurēt ar nevienu kaimiņvalsti," skaidroja aizsardzības ministrs.

Politiķis norādīja, ka no tā tiešā veidā cieš arī militārā industrija, proti, partneriem, ar kuriem Aizsardzības ministrija sadarbojas, "pilnīgi bez jebkāda pamatojuma, bez atbildēm uz vēstulēm (..) tiek vienkārši traucēts strādāt Latvijas vidē". Pēc politiķa teiktā, tas ir pilnīgi nepieļaujami, tāpēc viņš aicina pārskatīt standartus un kritērijus, pēc kuriem tiek vērtēti Latvijas finanšu vidē darbojošies spēlētāji.

Skvērā pie Latvijas Nacionālās operas un baleta teātra atklāti jauni vides mākslas objekti Raiņa un Aspazijas mīlas vēstules, inform Rīgas dome.

Seši vides mākslas objekti pilsētas kanāla zaļajā zonā starp Raiņa un Aspazijas bulvāriem būs aplūkojami Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejas pasākumu ietvaros no 20. augusta līdz 22.septembrim. Vietas izvēle nav nejauša, jo abi bulvāri atrodas viens otram līdzās, bet nekad nesatiekas.

Autores vides mākslas objektus ir veidojušas kā Raiņa un Aspazijas siluetus, izmantojot vēsturiskus foto attēlus un abu dzejnieku oriģinālos vēstuļu rokrakstus, kas izvietoti uz siluetiem.

#1/22

Foto: LETA

#2/22

Foto: LETA

#3/22

Foto: LETA

#4/22

Foto: LETA

#5/22

Foto: LETA

#6/22

Foto: LETA

#7/22

Foto: LETA

#8/22

Foto: LETA

#9/22

Foto: LETA

#10/22

Foto: LETA

#11/22

Foto: LETA

#12/22

Foto: LETA

#13/22

Foto: LETA

#14/22

Foto: LETA

#15/22

Foto: LETA

#16/22

Foto: LETA

#17/22

Foto: LETA

#18/22

Foto: LETA

#19/22

Foto: LETA

#20/22

Foto: LETA

#21/22

Foto: LETA

#22/22

Foto: LETA

Skatīties pārējos attēlus

Vecrīgā atvērts jauns kokteiļbārs «Le Kiki», kas, pēc to īpašnieku vārdiem, ir provokatīva izklaides vieta izsmalcinātai, bet rotaļīgai sabiedrības daļai.

Kokteiļbāra izveidē ieguldīti aptuveni 100 tūkstoši eiro. Tā platība ir 100 m2, un kopumā bārā strādās astoņi darbinieki.

Kokteiļbāra īpašnieki ir pieredzējuši naktsdzīves izklaides vietu izveidē un vadīšanā. Bez «Le Kiki» Rīgā viņiem pieder trīs izklaides vietas Viļņā – naktsklubs «Materialiste», džina bārs «Sanatorija» un izklaides vieta «Bardakas».

Kluba saimnieki sola uz Rīgu vest labākos Lietuvas dīdžejus un veidot kopīgus muzikālus projektus ar Latvijas klubu māksliniekiem. No ceturtdienas līdz sestdienai bārā mūziku spēlēs latviešu un lietuviešu dīdžeji, pagaidām koncerti plānoti netiek.

«Ņemot vērā, ka Rīgas naktsdzīve līdz šim tika iedalīta divās galējībās – tūristiskas pop mūzikas naktsklubi vai izklaides vietas tehno mūzikas piekritējiem, kokteiļbāra Le Kiki īpašnieku iecere ir paplašināt iespējas, kur pulcēties cilvēkiem ar citādu mūzikas gaumi, kas novērtē izsmalcinātību un ir gana drosmīgi savā būtībā, ļaujoties jautriem vakariem lieliskā atmosfērā,» skaidro kluba pārstāvji.

Gulbenes novada dome laidusi klajā jau otro suvenīrmonētu, kas šoreiz veltīta Gulbenes novada simbolam, regulāri kursējošajam šaursliežu dzelzceļa vilcienam – Gulbenes-Alūksnes bānītim, informē domes pārstāvji.

Monētas aversā iekalts bānītis, bet monētas reverss visām Latvijas monētām ir vienots - centrā Latvijas kontūrkarte ar 4 zvaigznēm katrā malā, ietverot vārdus Latvian Heritage un Collection Coin. Monēta ir iepakota četrās dažāda dizaina kartiņu/kapsulas iepakojumā.

Viena no monētas kartiņām vēsta par skaistāko Gulbenes leģendu – barona Heinriha fon Volfa un viņa sievas baroneses Marissas mīlas stāstu. Kartiņas dizains atklāj arī līdz šim nepublicētu pāra foto. Nu ir iespējams par Marissu ne tikai klausīties nostāstus, bet arī aplūkot daiļavu, kas reiz laupījusi barona fon Volfa sirdi. Pagaidām vēsture klusē, kur un kā abi iepazinušies, bet kāzu laikā Heinriham bija 32 gadi, bet Marissai tikai 18. Nostāsti vēsta, ka Heinrihs Marisu tik ļoti mīlējis, ka kādā dzimšanas dienā uzdāvinājis viņai nelielu pili - Vecgulbenes muižas Sarkano pili, bet citā – licis izrakt dīķi lielā M burta veidā.

Pīt vainagus, izjust kopābūšanu un gavilēt no sirds, to Jāņos iesaka zāļu sieva Līga Reitere, piektdien, 22.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Jāņos piedien daudz līgot. Līgo no – uz. Tā ir pāreja, jauns laiks – no pilnzieda uz pilnbriedu, uz auglību. Es kā saimniece, kā māte, kā vecmāmiņa, kā sieviete, kā cilvēks līgoju. Es kā dabas daļa līgoju. Līgo līdzi saulei, laikam, ritējumam. Saulgriežos ir garā diena un īsā nakts, pilnzieds. Šogad gan pilnzieds ir pirms Jāņiem un laikā, kad sāksies astronomiskā vasara, vairs nebūs pilnzieda,» stāsta zāļu sieva. Viņa atklāj, ka Jāņos gribētu piedzīvot dziedāšanu ar gavilēšanu, skurbumu no smaržas, zaļuma, ziedu daudzveidības, no krāsas, no skriešanas, diešanas, dejošanas, no gulēšanas zālē vai sienā, no ļaušanās vējam. Tiesa, to var darīt arī citās dienās. Kad ir īsais, siltais, baltais nakts laiks, tad vēl jo vairāk cilvēki domā, ka dabā viss uz auglību rosās, vēl jo vairāk to kāro piedzīvot – apreibt no smaržas, mīlas, no ziedu daudzveidības, dziesmu gaviles. «Apreibt ne tikai no alus un bučas, bet dabas. Tas ir tas reibinošais, kas pilnziedā kārojas, – plandošais bruncis, kas vijīgs pie auguma, rosinošs un kairinošs,» teic zāļu sieva.

Izdzīvošanas motivācijas dēļ baiļu un traumatiskas pieredzes pieradināšana ir cilvēka dabā, tomēr teroram nevajadzētu kļūt par nākamo «nāvīti» vai «vagariņu»

Pirmām kārtām DB redakcijas vārdā izsaku līdzjūtību otrdien Stambulas Sultanahmetas laukuma terora aktā bojā gājušo tuviniekiem un cietušajiem. Šādai necilvēcīgai rīcībai nav skaidrojuma ārpus tā, ko vārds «terors» burtiski nozīmē – šausmas un bailes, un šāda «vēsts», ko mums mēģina komunicēt, nav ne uzklausīšanas, ne saprašanas cienīga.

Tas nenozīmē, ka drošības un pretterora profesionāļiem nebūtu jāanalizē ISIS teoloģija un stratēģija vai ka mums, pārējiem, nevajadzētu domāt līdzi, kāpēc tie cilvēki ar spridzekļiem uz vēdera un šaujamajiem civiliedzīvotāju pūlī dara to, ko viņi dara. Tas ir jāsaprot paradoksāla iemesla dēļ, proti, lai iznākumā apzinātos, ka tur nav, ko saprast – ka terora jēga ir nejēdzība, ka tā domāšanas veids ir neprāts.

Pabeigts darbs pie režisora Jāņa Norda jaunās spēlfilmas Ar putām uz lūpām, kas no šā gada 10. novembra būs skatāma Latvijas kinoteātros. Filmas galveno lomu atveidotāji ir aktieri – Vilis Daudziņš un Ieva Puķe, bet radošā kolektīva kodolu veido komanda, kas strādājusi pie filmas Mammu, es Tevi mīlu.

Ar putām uz lūpām ir attiecību trilleris. Tas stāsta par aktiera Viļa Daudziņa atveidoto Didzi - bijušo policistu un kaujas suņu treneri, kurš dažu dienu laikā nonāk neapskaužamā situācijā. Viņš tur aizdomās sievu (aktrise – Ieva Puķe) par neuzticību, kamēr viņa mīļotie suņi inficējas ar kādu bīstamu slimību.

Līdzās labi zināmiem un pieredzējušiem aktieriem, kino debijā sevi piesaka arī jaunā Nacionālā teātra zvaigzne Raimonds Celms.

«Sabiedrībā par mīlu un attiecībām nereti tiek runāts caur rozā brillēm. Taču manā jaunajā filmā Ar Putām un Lūpām mīla un trakums iet roku rokā. Filma sniegs skatītājiem aizraujošu un neparedzamu notikumu virpuli, kurā varoņi, nonākuši mīlas krustcelēs, nereti uzvedas tā, kā saka par trakiem suņiem – «ar putām uz lūpām»,» tā par filmu stāsta režisors Jānis Nords.

Korporatīvo pasākumu un svinību viesiem bieži vien ir maldīgs priekšstats, ka viss norit bez aizķeršanās, bet tas ir mīts.

Lai cik profesionāli pasākums būtu izplānots, vienmēr var notikt neiespējamais – sākot no skudru populācijas un beidzot ar situāciju, kad pasākuma galvenā organizatore pašā atbildīgākajā brīdī iesprūst labierīcībās.

Vairāki pasākumu organizatori dalījās ar saviem pieredzes stāstiem par likstām, misēkļiem un katastrofām, kas notikušas vai veiksmīgā kārtā tika novērstas pasākumu laikā.

Inese Lukaševska, aģentūras Luka dibinātāja:

Pasākumu organizatoram ir jāsaprot, ka, lai cik augstas klases profesionālis viņš būtu, vienmēr pastāv tā saucamie force majeure jeb ārkārtas neparedzamie apstākļi, kas var pilnībā apdraudēt pasākumu gaitu. Piemēram, mums ir bijis, ka zālājā, kurā paredzēts ekskluzīvs pasākums, pēdējā naktī uzrodas skudru populācija. Būtiski ņemt vērā, ka pasūtītājiem vienmēr var rasties vēlme pēdējā brīdī ko mainīt, piemēram, mums ir bijis gadījums, kad pēdējā naktī paprasa nobetonēt 50 metru celiņu no telts līdz jūras krastam, kā iemeslu minot nevēlēšanos sasmērēt ar smiltīm kurpes. Mums ir bijušas prasības pat izpūst lietus mākoņus. Pasākuma organizatoru uzdevums ir izvērtēt vēlmju adekvātumu un spēju to nodrošināt, lai tas nekaitētu pašam pasūtītājam, attiecīgi piedāvājot labāko alternatīvo risinājumu.Mums ir jāspēj prognozēt neprognozējamo – laika apstākļus, spējot nodrošināties pret tiem neatkarīgi no sezonalitātes. Jāsaprot, ka situācijās, kad pasākums notiek ārā, laika apstākļi ne tikai ietekmē tehnisko nodrošinājumu, vizuālo noformējumu, bet arī viesu vēlmi apmeklēt vai neapmeklēt kādu pasākumu. Jāspēj paredzēt cilvēku noskaņojumu un no tā izrietošo darbību vai bezdarbību, proti, būt pārāk pārdrošiem vai gluži pretēji – kūtriem, neiesaistoties nekādās darbībās. Tomēr nav iespējams paredzēt jautājumus, kas ietilpst force majeure kategorijā. Ne vienmēr var paredzēt cilvēku rīcību, un pat pēc 20 darba gadiem šajā lauciņā pārsteigumu netrūkts. Tāpat ir grūti paredzēt uzvedību, piemēram, zvēru vai putnu, ja tādus ir paredzēts iesaistīt pasākumos. Piemēram, mums ir bijis pasākums, kurā līgavas tērpu kolekcijas laikā bija paredzēts, ka virs podiuma lidos balti baloži, kuri skates beigās skaisti nosēžas modelēm uz rokām. Mums par prieku baloži visu izdarīja mēģinājuma laikā, taču varēja būt arī citādi. Toreiz gan dizainere uzstāja, ka baložiem skatē ir jābūt un sliktākajā gadījumā katram viesim tiktu uzšūts jauns uzvalks vai tērps.

Veikalu plauktos nonāk ar roku zīmēta krāsojamā papīra lelle, kas nes dziedātājas Aijas Andrejevas vārdu. Komplektā ar lelli pieejami autentiski Aijas tērpi ar pašas dziedātājas sagatavotiem stāstiem par tērpu izcelsmi un notikumiem, kur tie tikuši izmantoti.

Lelle Aija tapusi mazajiem klausītājiem un ir pirmā lelle no Claudia papīra leļļu Slavenību kolekcijas.

«Īpaši aizkustinoša šķiet ideja par šo leļļu rašanos, jo tās atjaunotas no seniem vecmāmiņas zīmējumiem. Papīra leļļu projekts manī iedveš nostaļģiju par manis pašas bērnību, jo arī man kādreiz ļoti patika spēlēties ar katalogiem un žurnāliem, griežot un krāsojot papīra lellītes. Komplektā ar lellēm bērniem būs pieejami tērpi, kas man saistās ar īpašiem notikumiem un projektiem manā skatuves karjerā, kā arī manis pašas sagatavoti apraksti. Tērpi ir lieliska dāvana man pašai manā 30 gadu jubilejā. Ar nepacietību gaidu, kad varēšu lelles uzdāvināt savām divām krustmeitām,» komentē dziedātāja A. Andrejeva.

#Neatbildēts ir jautājums (tiesa, ar skaidri saprotamu potenciālo atbildi) par to, kas notiks ar valsts ieguldīto naudu metalurga mīta uzturēšanā.

KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris šonedēļ paziņoja, ka uzņēmuma mantu izsolīs pa daļām, kā nekā jēdzīga vienošanās starp valsti un potenciālo investoru Igoru Šamisu neesot panākta, jo vienīgā kaut cik nopietnā «precinieka » piedāvājums esot bijis ne vairāk un ne mazāk kā nepārliecinošs. Tas nav raisījis ticību investora apņēmībai pamirušo metalurģijas milzi iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību. Lai gan tieši to I. Šamiss vismaz publiski ir apņēmies. Tomēr varētu arī saprast pretējo, jo laikam jau ne īsti līdz galam iekārotajai metalurģijas «līgavai» prāvs sūras pieredzes pūrs un arī šāda veida biznesa izredzes izmaksu un mūsdienu tirgus apstākļos ir drīzāk paradoksālas, nekā akmenī kaltas. Līdz ar to rodas sajūta, ka līgava zaudējusi pievilcību tik ļoti, ka to laulības gultas vietā nu gaida kaps. Un patiesībā tieši tas tika arī piesaukts un pareģots jau iepriekš. Dzelzs lēdijas gals.

Esmu Valkas pagasta amatierteātra vadītāja un šova Lauku sēta dalībniece, esmu ne tikai aktīva, jauna sieviete, bet arī māmiņa četrus gadus vecajai Katei un sešus gadus vecajam Emīlam Dāvim. Esmu viena no tām māmiņām, kas ir sašutušas par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānotajiem grozījumiem Vispārējās izglītības likumā – obligāto pamatizglītību no sešu gadu vecuma.

Mans dēls ir tajā vecumā, kad saskaņā ar jaunajām IZM idejām, viņam būtu jāsāk iet skolā. Zēns ir aktīvs, komunikabls, bērnudārzā apguvis dažādas iemaņas un prasmes, taču tas nenozīmē, ka es būtu ar mieru sūtīt viņu uz skolu jau tagad. Jā, attīstības ziņā viņš varētu uzsākt pamatizglītības apguvi, taču, manuprāt, tas viņam nozagtu gadu bērnības. Kāpēc steidzināt bērnus pieaugt? Kāpēc atņemt gadu no skaistākā laika dzīvē, kad viņi iegūst daudz skaistas un mīļas atmiņas?

Redzot, kā mani bērni bauda bērnību – pikojas, spēlējam, ar prieku iet uz bērnudārzu un piedalās dažādās rotaļās kopā ar citiem, mani pārņem aizvien lielāka neizpratne un sašutums par IZM plānoto reformu. Bērni ir pilnvērtīgi nodarbināti no rīta līdz vakaram, viņi ir drošībā un pieskatīti, uz bērnudārzu un no bērnudārza pavada kāds no vecākiem. Sākumskolā stundas norit līdz pusdienas laikam, pēc tam bērnam patstāvīgi ir jādodas mājās, jābūt tur līdz vakaram, kamēr no darba atgriežas vecāki. Es nedomāju, ka sešgadnieks ir gatavs būtībā uzņemties pieauguša cilvēka pienākumus. Kādēļ mazam bērnam par gadu agrāk uzlikt šādus pienākumus, ja tajā pašā laikā var pavadīt laiku ar vienaudžiem kopā mācoties, rotaļājoties, guļot un dodoties pastaigās?

Nupat Latvijas kinoteātros startējušo režisora Viestura Kairiša spēlfilmu "Piļsāta pi upis/Pilsēta pie upes" pirmajās filmas izrādīšanas dienās un īpašajos seansos kopā noskatījušies jau 13 492 skatītāji.

Tā kļuvusi par visvairāk apmeklēto filmu Latvijas kinoteātros aizvadītajā nedēļas nogalē.

Filma izpelnījusies lielu skatītāju interesi visos novados – izpārdoti seansi gan Krāslavā un Rēzeknē, gan Madonā, Siguldā un Talsos.

Saskaņā ar filmas producenta Gunta Trektera sniegto informāciju filmas tapšanas budžets veidojis 1,5 miljonus eiro.

"Piļsāta pi upis" ir episks mīlas stāsts uz 20. gadsimta 30.-40. gadu vēsturisko pārmaiņu fona. Filmas galvenajam varonim Ansim jāizvēlas starp divām sievietēm un trīs varām. Par laimi, viņš ir daiļkrāsotājs - pieprasīts pie visiem režīmiem; sākumā visas pilsētas šiltes jākrāso zaļā krāsā, tad sarkanā, pēc tam sarkanais jākrāso ciet ar brūno. Neskatoties uz to, ka stāsta vēsturiskais fons ir dramatisks, tajā ir vieglums, jaunu cilvēku attiecību jutekliskums un humors. Pāris gadu laikā Ansis piedzīvo pārvērtību no neveikla jaunekļa līdz vīrietim, kura izvēles liecina par cilvēkā "cīši" iekodētu humānisma stīgu.