Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ekonomiskajai krīzei Grieķijā pieņemoties spēkā, grieķu skaits, kuri dodas uz Zviedriju, meklējot mājokļus un darba vietas, ir strauji pieaudzis, atsaucoties uz Skandināvijas valsts grieķu kopienas līdera sacīto, vēsta thelocal.se.

«Izskatās, ka šogad atbraukušo grieķu skaits būs divreiz lielāks nekā pagājušajā gadā,» teicis Komninos Čaideftos, Stokholmas Nacionālās grieķu federācijas vadītājs. Viņš piebildis, ka patlaban Grieķijā bez darba saskaņā ar oficiālo statistiku ir vairāk nekā miljons cilvēku.

Pēc Zviedrijas Migrācijas pārvaldes datiem, to grieķu skaits, kuriem izsniegtas uzturēšanās atļaujas, no 2010. līdz 2011. gadam vairāk nekā dubultojies - no 371 līdz 767, un izskatās, ka šogad skaits būs vēl lielāks, jo līdz 1. jūnijam izsniegtas jau 400 uzturēšanās atļaujas.

Kā Eiropas Savienības pilsoņi grieķi Zviedrijā bez uzturēšanās atļaujām var pavadīt trīs mēnešus.

Juliannas pagalmā Liepājā oktobra vidū durvis vēris street food bārs Grēēks.

««Grēēks» saknes cēlušās no «Grīkstrītas», ar kuru startējam izbraukumos dažādos festivālos, street food pasākumos, svētkos jau no šā gada pavasara. Saprotot, ka cilvēkiem patīk mūsu piedāvājums, šķita tikai loģiski, ka, noslēdzot sezonu, jāver vaļā stacionāra vieta. «Grēēks» patiesībā ir divas nozīmes, jo, skatoties mūsu logo, to var lasīt gan kā grīks (jo grieķu ēdieni, dzērieni), gan grēēks (jo šeit var arī kārtīgi pagrēkot),» pastāstīja viena no bāra izveidotājām Sintija Lukša.

Kopējās investīcijas SIA «Greeks» ir aptuveni 30 000 eiro (tajā skaitā gan «Grīkstrītā», gan «Grēēkā»).

Sākotnējā doma uzņēmējiem bijusi par Rīgu, taču paralēli tika izskatītas iespējas atvērt pirmo pastāvīgo vietu kādā no Latvijas lielajām pilsētām.

Grieķu jogurta pieprasījums pasaulē varētu būt nostabilizējies, raksta Bloomberg.

Pēc daudzus gadus piedzīvotā straujā pieprasījuma kāpuma, patlaban pārdošanas apjomi atslābst un piena ražotāji dēļ tā cieš zaudējumus. Tajā pašā laikā ilgtermiņa prognozes liecina, ka nākotnē tam ir potenciāls turpināt pieaugumu.

Grieķu jogurts aizvien ir viens no populārākajiem piena ražošanas produktiem pasaulē un patlaban lielā mērā virza pasaules jogurta tirgus pieaugumu.

Grieķu jogurtu nereti izvēlas ierasto jogurtu vietā, ņemot vērā, ka tas tiek uzskatīts par veselīgāku šo produktu aizvietotāju.

Paredzams, ka nākamo 5-6 gadu laikā gada griezumā grieķu jogurta pieprasījums aizvien piedzīvos pieaugumu, taču ražotāji meklēs jaunus veidus, kā to dažādot, piemēram, pievienojot mellenes, vaniļu, medu, šokolādi un citas piedevas.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, restorānā Restorāns 3 dažādu Rīgas restorānu šefpavāri iepazīstināja ar piecu valstu Ziemassvētku galda klājumu un tradicionālajiem ēdieniem.

Ziemassvētku vakariņās ar Borjomi bija unikāla iespēja satikt piecu dažādu restorānu šefpavārus, kuri atklāja savas Ziemassvētku ēdienu receptes un prezentēja vienu ēdienu no meksikāņu, itāļu, krievu, gruzīnu un grieķu virtuves.

Restorāna Restorāns 3 šefpavārs Juris Dukaļskis iepazīstināja ar itāļu virtuvi un galdā pasniedza Itālijā iecienītu uzkodu – antipastu, savukārt gruzīnu virtuves restorāna Alaverdi šefpavārs Šota Mudžirišvili piedāvāja auksto uzkodu sacivi. Otrajā ēdienā krievu virtuves restorāna Tēvocis Vaņa šefpavārs Vitālijs Smirnovs pārsteidza ar pildītu piena sivēnu, štovētiem kāpostiem un kartupeļiem, savukārt meksikāņu restorāna El Santo X šefpavāri Havjērs Garsija un Hosē Karlos Gonzalezs Žagars pagatavoja meksikāņu ēdienu – tamales. Desertā grieķu virtuves restorāna Spitaki. Greek Deli Cafe”šefpavārs Anastasios Kolliopoulos atklāja grieķu ēdiena ar melomakarona pagatavošanas recepti, savukārt Juris Dukaļskis pasniedza itāļu desertu – tiramisu.

Latvijas uzņēmējs Maksims Andruhovičs izveidojis tīmekļa vietni valutas.info, kas palīdz atrast izdevīgāko valūtas apmaiņas vietu Latvijā. Valūtas punktiem šī vietne ir viens no veidiem, kā palielināt apgrozījumu, un pašlaik M. Andruhovičs jau reģistrējis adresi Krievijas tīmekļa vietnei «.ru» zonā.

Pašlaik atverot vietni valutas.info, kartē iespējams izvēlēties pilsētu vai novadu un aplūkot pieejamos piedāvājumus attiecīgajā vietā. Informāciju par valūtas kursiem sniedz pašas interneta vietnes.

Valūtas kursu piedāvājumi parasti tiek aktualizēti ik 15 minūtēs, bet, ja apmaiņas punkti atjauno savu informāciju, izmantojot valutas.info tiešās pieejas sistēmu, informācija tiek atjaunota uzreiz, Db.lv skaidroja M. Andruhovičs. Šis pakalpojums tiek nodrošināts ar speciāli tam izstrādātu partneru tiešās pieejas sistēmu.

Šobrīd valutas.info izmanto informāciju par valūtas kursiem no 22 komercbanku un sešu valūtas apmaiņas punktu uzņēmumu tīmekļa vietnēm, savukārt 22 valūtas apmaiņas punkti piekrituši izmantot pakalpojumu «tieša pieeja» un paši vietnē valutas.info atjauno savus datus par kursa izmaiņām. Kopumā Latvijā ir 86 uzņēmumi, ieskaitot bankas, kuri piedāvā skaidras naudas valūtas apmaiņu.

Vērtējot Grieķijas nedienu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, nevar aprobežoties tikai ar savstarpējās tirdzniecības excel tabulām, jo pastarpināti vēsmas Eiropā varētu just valūtas, investīciju jomā un var rasties robi arī citu ES valstu budžetos, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nokavējot maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), Grieķija pievienojusies tādam prestižam valstu klubiņam, kurā ir arī Zimbabve, Sudāna un Somālija. Pašlaik Grieķijas defolta jautājums gan vēl tiek stiepts garumā, kur punkts uz «i» var būt šo svētdien notiekošais referendums par piekrišanu vai nepiekrišanu taupības pasākumu īstenošanai. Sākotnējās sabiedrības aptaujas liecina, ka šķobīgs vairākums grieķu tomēr taupībai piekritīs, lai gan nebūt nav izslēgts arī otrs scenārijs. Katrā ziņā arī pēc tam nekas nebeigsies – Grieķiju jau kādu laiku faktiski var uzskatīt par maksātnespējīgu un var saprast tos, kas vairs nevēlas šajā melnajā caurumā gāzt naudu. Tādējādi pat grieķu «jā taupībai» spekulācijas par šīs valsts defoltu nekliedēs – valstī drīz vien var krist, piemēram, valdība. Būtībā galvenais jautājums, Grieķijas parādiem izskatoties neatdodamiem, pat varētu būt: kā notiks defolts, vai šis process tiks smalki kontrolēts vai gaidāms totāls haoss? Ja Grieķija defoltēs, gaidāma kārtējā parādu norakstīšana, kur zaudējumus nāksies ciest gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem. Šobrīd ap 80% no Grieķijas parāda pieder tā saucamajai troikai – Eiropas Savienības institūcijām, Eiropas Centrālajai bankai un SVF. Grieķu valdībai naudas savu izdevumu segšanai nav, un to tiem, atgriežoties pie drahmas, nāksies piedrukāt. Iespējams ir arī, ka Grieķijai atkal tiek norakstīta daļa parāda, bet valsts eirozonā tomēr paliek. Arī paši grieķi samērā skaidri pateikuši, ka labprātīgi no eirozonas neizstāsies.

«Ja Grieķija kaut kādu iemeslu dēļ tomēr pametīs eirozonu, tas nebūs nopietns ekonomisks satricinājums visai savienībai un eiro, jo tās ekonomikas apjoms ir salīdzinoši neliels (mazāk kā 3% no kopējā savienības IKP). Tieši pretēji, to var pat uzskatīt kā pozitīvu risinājumu organizācijas «bilances attīrīšanas» ziņā. Tāpat ir pārspīlētas prognozes par to, ka šādā gadījumā būtu sagaidāmas spēcīgas un negatīvas politiskās sekas. Grieķijas vēsture diezin vai atbaidīs vājākās valstis no dalības savienībā, lai gan tas var likt spēcīgākajām valstīm aizdomāties par to, vai tām ir vajadzīga tāda savienība par tādu cenu,» savu viedokli par atkal aktuālajām spekulācijām par Grieķijas nākotni monetārajā reģionā pauž ABLV Bank galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis.

«Neskatoties uz visiem grieķu un savienības vadības pieņemtajiem mēriem, parādu krīze Grieķijā turpina attīstīties pēc visliktākā scenārija. Pat pēc divu starptautiskas palīdzību saņemšanas 240 miljardi eiro apmērā un parāda norakstīšanu privātajiem investoriem par 107 miljardiem eiro, ekonomiskā situācija turpina pasliktināties. Grieķijas ekonomika jau 4 gadus atrodas recesijā, šajā laikā zaudējot gandrīz 20% no IKP un pēc prognozēm – tautsaimniecības apjomi samazināsies arī 2013. gadā. Bezdarba līmenis jau ir sasniedzis 25%. Politiskā situācija visu laiku atrodas uz sociālā sprādziena robežas, Tas vedina uz domām, ka ES un eirozonas vadības piedāvātie krīzes izejas virzieni bija nepareizi. Tieši strauja valsts izdevumu samazināšana veicināja tik strauju IKP kritumu, lai gan parāda apjoms pret IKP nekrīt, bet turpina pieaugt un var pārsniegt 170% 2012. gadā un 180% 2013. gadā. Tādējādi sasniegt parāda mērķa rādītāju, kurš tika saskaņots sniedzot palīdzību – 120% no IKP līdz 2020. gadam, diezin vai izdosies bez papildus parādu norakstīšanas,» norāda L. Aļšanskis.

Grieķijas interneta lietotāji uzsākuši karu Facebook pret Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāju Kristīni Lagardi (Chritine Lagarde), kas apvainojusi grieķus, vēsta ABC-CBN News. Db.lv novēroja, ka pirmdien lapai bija gandrīz 3000 «sekotāju».

K. Lagarde intervijā britu laikrakstam Guardian izteikusies, ka viņa jūt vairāk līdzi nabadzības upuriem Āfrikā nekā grieķiem, kurus skārusi krīze. Viņa norādījusi, ka grieķi ilgstoši izvairījušies no nodokļu nomaksas. Grieķijas finanšu ministrs un sociālistu līderis Evangels Venizels (Evangelos Venizelos) norādīja, ka K. Lagarde ir grieķus apvainojusi.

«Nevienam nav tiesību apkaunot grieķus krīzes laikā, un es to šodien specifiski adresēju SVF vadītājai, kas ar savu apgalvojumu ir apvainojusi grieķu tautu,» norādīja E. Venizels.

Kopš sava skarbā izteikuma K. Legarde jau ir saņēmusi vairāk nekā 10 tūkstošus grieķu vēstuļu, kurās pausta neapmierinātība par viņas izteikumu. Svētdienas pievakarē sociālajā medijā Facebook tika radīta atsevišķa lapa «Greeks are against Lagarde» (Grieķi ir pret Lagardi). Tajā pausts, ka SVF vadītāja nav novērtējusi grieķu ciešanas, kopš valstī veikts algu un pensiju samazinājums.

Kolektīvā finansējuma vākšanas vietnē Indiegogo sākta kampaņa, kuras mērķis ir septiņu dienu laikā savākt Grieķijai nepieciešamos 1,6 miljardus eiro tuvākā maksājuma Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) atmaksai, aģentūra LETA uzzināja vietnē indiegogo.com.

Kā liecina indiegogo.com atrodamā informācija, vienas dienas laikā kampaņā iesaistījušies 7880 atbalstītāju, kas Grieķijas glābšanai kopā savākuši 125 815 eiro.

Kampaņas atbalstītājiem apmaiņā pret finansējumu tiek piedāvāta pastkarte trīs eiro vērtībā, ko rotā Grieķijas premjerministra Alekša Cipra foto, par sešiem eiro atbalstītājiem būs iespējams tikt pie fetas un olīvu salātiem, bet pudele grieķu vīna atbalstītājiem izmaksās 25 eiro.

Tikmēr dāsnākie atbalstītāji par 160 eiro savā īpašumā varēs iegūt grozu ar grieķu ēdieniem, nedēļu garas brīvdienas divām personām Atēnās izmaksās 5000 eiro, bet tie, kas kampaņu atbalstīs ar vienu miljonu eiro, saņems pateicību no Eiropas, jo īpaši Grieķijas pilsoņiem.

Grieķijas parāda atmaksai kolektīvā finansējuma vākšanas vietnē Indiegogo savākts 1,3 miljoni eiro.

Kā liecina indiegogo.com atrodamā informācija, piecu dienu laikā kampaņā iesaistījušies 75 816 atbalstītāji, kas Grieķijas glābšanai kopā savākuši 1,3 miljonus eiro.

Kā ziņots, kampaņas mērķis ir līdz 7.jūlijam savākt Grieķijai nepieciešamo 1,6 miljardus eiro nenotikušā maksājuma Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) atmaksai.

Kampaņas atbalstītājiem apmaiņā pret finansējumu tiek piedāvāta pastkarte trīs eiro vērtībā, kuru rotā Grieķijas premjerministra Alekša Cipra foto, par sešiem eiro atbalstītājiem būs iespējams tikt pie fetas un olīvu salātiem, bet pudele grieķu vīna atbalstītājiem izmaksās 25 eiro.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Otrdien paredzēts atsākt sarunas par Kipras atkalapvienošanos, cenšoties pielikt punktu vienam no ilgstošākajiem Eiropas konfliktiem, kas desmitgadēm ilgi stāvējis ceļā Turcijas vēlmei pievienoties Eiropas Savienībai (ES).

Kipras grieķu un turku kopienu līderi tiksies «neitrālajā zonā» - pamestajā Nikosijas lidostā, kuru tagad izmanto ANO miera uzturētāji. Tā būs viņu pirmā tikšanās pēdējo 18 mēnešu laikā.

Starptautiski atzītās grieķu pārvaldītās Kipras daļas prezidents Niks Anastasiads un pašpasludinātās Ziemeļkipras Turku Republikas (ZKTR) prezidents Dervišs Eroglu pilnvarojuši ANO vēstnieku nolasīt kopīgo paziņojumu, kurā izklāstīti risinājuma pamatprincipi.

Taču turpmākās sarunas, kuras paredzēts uzticēt abu kopienu ekspertu delegācijām, varētu ilgt mēnešiem.

Tajā pašā laikā, sarunu atsākšana jau radījusi draudus Kipras grieķu valdības stabilitātei.

Šodien investori turpina lauzīt galvu par Francijas un Grieķijas vēlēšanu rezultātiem, kas rezultējies ar akciju cenu kritumu.

Grieķu partijām, kas līdz šim bijušas pie varas nav izdevies izveidot koalīciju un šobrīd šo uzdevumu mēģina veikt bariņš sīkāku partiju. Arī to vidū atšķirības ir samērā lielas, jo daži grib eiro un negrib taupības pasākumus, bet citi negrib ne vienu, ne otru. Interesanti, ka 7% grieķu nobalsojuši pat par fašistiem, kas, piemēram, vēlas nomīnēt Grieķijas – Turcijas robežu.

Šobrīd iespējama, šķiet, ir situācija, kad pēc mēneša tiks rīkotas atkārtotas Grieķijas parlamenta vēlēšanas. Pastāv risks, ka jaunā grieķu valdība var nelemt samazināt budžeta deficītu vai pat pārskatīt vienošanos par starptautiskās palīdzības piešķiršanu. Šādi procesi var rezultēties ar to, ka Grieķija pamet eirozonu, jo saglabāt eiro, bet neveikt taupības pasākumus (kā to grib lielākā daļa grieķu partijas), visticamāk, neizdosies. Katrā ziņā, ņemot vērā esošos apstākļus, kad pieaug eiro skepticisms un zūd varas politiķu atbalsts taupības pasākumiem, ir saprotams, ka investori par vēl nebankrotējošo, bet uz slimīgas gultas atrodošo valsti parādu pirkšanu prasa lielākas procentlikmes. Bet, jo tās ilgstošāk ir augtas, jo valstīm grūtāk sabalansēt savus ienākumus ar izdevumiem.

Referendumā 61,31% grieķu nobalsojuši pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, liecina Grieķijas Iekšlietu ministrijas pirmdienas rītā publiskotie oficiālie rezultāti.

Par vienošanos ar aizdevējiem nobalsojuši 38,69% vēlētāju.

Vēlētāju aktivitāte referendumā sasniegusi 62,5%.

Neskatoties uz neskaidrību par valsts nākotni un palikšanu eirozonā, tūkstošiem grieķu Atēnās laukumā pie parlamenta ar sajūsmu uzņēma ziņas par referenduma iznākumu.

Starptautisko kreditoru priekšlikumu noraidīšana ir uzvara Grieķijas premjerministram Aleksim Cipram, kurš aicināja grieķus balsot pret, sakot, ka kreditoru priekšlikumu noraidīšana dos valdībai stiprākas pozīcijas pie sarunu galda un ļaus noslēgt labāku vienošanos.

Ciprs uzrunā nacionālajā televīzijā sacīja, ka referendums devis mandātu nevis pret Eiropu, bet par "ilgspējīgu risinājumu".

Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union šogad attīstībā plāno ieguldīt vismaz divus miljonus eiro, intervijā sacīja Food Union viceprezidents stratēģijas un biznesa attīstības jautājumos Normunds Staņēvičs.

«Katru gadu veicam ievērojamas investīcijas jaunu produktu attīstībā, izpētes un attīstības jomā, tehnoloģijās. Arī šogad tas tiks darīts, ieguldīsim gan jaunu produktu, iespējams, pat produktu līniju uzstādīšanā, turpināsies investīcijas kvalitātes uzlabošanā un tamlīdzīgi. Tie kopumā varētu būt vismaz divi miljoni eiro,» sacīja Staņēvičs.

Viņš pastāstīja, uz uzņēmums šogad papildinājis produktu klāstu ar jaunumiem saldējuma segmentā - Kāruma biezpiena saldējumiem, kā arī jauniem Ekselence saldējumiem uz kociņa un Ekselence saldējumu ar upeņu balzamu konusā. Tāpat produktu portfeli papildinājis jaunums Pola līnijā - šokolādes saldējums cukura vafelītē, savukārt zīmola Klasika saldējumu klāstu papildinājis jauns karameļu saldējums ar karameļu mērci un glazūru vafeļu konusā. Plānoti arī jauni produkti Rasēna līnijā.

Tirgi gaida nākamo cēlienu - grieķu drāma liek domāt par skaidras naudas palielināšanu portfelī.

Grieķijas iedzīvotāji referendumā lēmuši pret taupību, kur šo notikumu gluži vai simboliski pavadījusi kārtīga uzdzīves ballīte Atēnu ielās. Līdz ar pašreizējo situāciju nav iedomājams, ka šai valstij no starptautisko aizdevēju puses «tāpat vien» tiks piešķirts vēl vairāk naudas, kas Grieķijas defoltu padara par visai ticamu parādību. Kase šai valstij ir tukša, bet maksāt par iepriekšējās uzdzīves rēķinu tā negrib un drīzumā nevarēs nodrošināt saistības pret saviem iedzīvotājiem. Kraha priekšvakarā ir arī šīs valsts banku sektors, kur jau ir ieviestas ievērojama kapitāla kustības kontrole. Nav izslēgts, ka jau drīzumā grieķi būs spiesti emitēt kādu pagaidu naudu vai ieviest talonu sistēmu.

Pēdējā pusgada laikā piena pārstrādātājs A/S Tukuma piens dubultojis Baltais grieķu jogurtu pārdošanas apjomu, kā arī uzsāk jaunas garšas ražošanu, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu, informē uzņēmumā.

«Esam ļoti iepriecināti par stabilo tirgus pieaugumu grieķu jogurtiem. Tieši tāpēc nolēmām piedāvāt vēl vienu eksotisku garšu, kas veikalos būs pieejama no maija beigām,» saka Tukuma Piens mārketinga vadītājs Armands Artihovičs.

Jau no maija beigām lielveikalos būs iespējams iegādāties Baltais grieķu jogurtu ar vīģu, dateļu un rozīņu džemu. Līdz šim Tukuma Piens ražoja grieķu jogurtus ar melleņu džema piedevu, medu un bez piedevām.

A/S Tukuma Piens ir viens no lielākajiem piena pārstrādātājiem Latvijā. Uzņēmums sadarbojas ar aptuveni 215 piegādātājiem, galvenokārt Kurzemē un Zemgalē, un ražo vairāk nekā 180 dažādus piena produktus. Uzņēmumā strādā aptuveni 250 darbinieku.

Grieķija ir gatava pieņemt lielāko daļu kreditoru reformu priekšlikumu, taču ar dažiem nosacījumiem, liecina Grieķijas premjera Alekša Cipra otrdienas vakarā nosūtīta vēstule kreditoriem.

Grieķijas valdība trešdien apstiprināja, ka nosūtījusi «labotu» priekšlikumu starptautiskajiem kreditoriem, cerot noslēgt vienošanos un novērst finanšu sabrukumu.

Ciprs vēstulē raksta, ka Grieķija pieņems Eiropas Savienības (ES) svētdien publiskotos starptautisko kreditoru reformu priekšlikumus, kuriem ir jāveic «daži labojumi, papildinājumi vai skaidrojumi».

Viņa vēstulē ES, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) lūgta «jauna vienošanās, kas regulēs valsts finanšu jautājumus ar Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), lai nodrošinātu parāda uzturēšanas iespējas, koncentrējoties uz izaugsmi», paziņoja avots valdībā.

Saeima 10.februārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai", kas nosaka desmit gadu laikā ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.

Atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai īstenos no 2023.gada līdz 2032.gadam - katru gadu izmaksājot četrus miljonus eiro, secināms no likuma anotācijā norādītā.

Līdzekļus cita starpā varēs izlietot Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, kopienas organizāciju atbalstam, īpašumu apsaimniekošanai, ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību saistītu pasākumu finansēšanai un Latvijas sabiedrības saliedētības, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanai.

Tāpat līdzekļus varēs izmantot holokausta upuru memoriālu (Biķernieku mežā, Dreiliņu mežā, Rumbulā, Mežaparkā, Šķēdes kāpās, Daugavpilī un citās vietās) uzturēšanai un labiekārtošanai.

Visoptimālākais Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanas modelis būtu Kohēzijas politikas mērķu kopēja ieviešana. Tas paredz vienu vadošo un vienu sadarbības iestādi Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam (ESF), Kohēzijas fondam (KF).

Izvērtējot visus iespējamos institucionālās sistēmas modeļus pēc tādiem kritērijiem kā administratīvā sloga samazināšana, institucionālā koncentrācija, institucionālā pēctecība, saistība ar budžeta plānošanu, ietekme uz budžetu un sistēma funkcionalitāte, Finanšu ministrija (FM) secinājusi, ka visoptimālākais ieviešanas sistēmas modelis nākamajā plānošanas periodā būtu modelis, kas attiecībā uz ERAF, ESF un KF paredz vienu vadošo un vienu sadarbības iestādi, kuras funkcijas attiecīgi pildītu FM un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

Atsevišķa ieviešanas sistēma paredzēta Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam. Jāpiebilst, ka tas jau tiek nodrošināts arī 2007.-2013. gada periodā, kurā iesaistītas divas institūcijas - Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Pēdējā laikā presē lielos daudzumos tiek runāts par to, vai Latvijai pāreja uz eiro sniegtu vairāk labumu vai zaudējumus. Kā parasti, ierēdņi, kuri pieņēmuši lēmumu par valūtas maiņu, galveno uzsvaru liek uz šīs parejas pozitīvajiem aspektiem.

Iedzīvotāji gluži pretēji uzskata, ka viņiem kaut ko neizstāsta līdz galam un meklē kur tad šeit ir lamatas. It īpaši vecākā paaudze, kura pārdzīvojusi vairākas naudas reformas un zina, ka praktiski visām reformām ir bijis konfiscējošs un inflāciju radošs raksturs.

Vairumu mulsina arī fakts par to, ka mēs tiecamies uz eirozonu brīdī, kad daži tās dalībnieki pārcieš smagu krīzi un visi zonas dalībnieki ir spiesti «apmaksāt problēmvalstu rēķinus». Kā viens no visnegatīvākajiem eiro pievienošanās momentiem tiek uzskatīts tas, ka arī mums nāksies maksāt «milzu naudu», lai grieķi strādāšanas vietā izvēlētos taisīt ļembastus ielās, bet spāņi turpinātu bezrūpīgi atpūsties siestas laikā.

Šobrīd aktuāla tēma ir «eiro sabrukšana». Pastāvot bažām par vienotās valūtas nākotni, pieaug investoru interese par iespējām sevi pasargāt no iespējamiem zaudējumiem nākotnē. Lai saprastu kādu investīciju stratēģiju izvēlēties, ir jātiek skaidrībā, par kādiem potenciālajiem «zaudējumiem» īsti iet runa un kas tiek saprasts ar frāzi «eiro sabrukšana».

Praksē tas varētu nozīmēt divas alternatīvas. Pirmajā gadījumā, tas nozīmētu, ka eiro zona pārstāj eksistēt un katra valsts atgriežas pie savas valūtas. Vairums finanšu analītiķu uzskata, ka šāds mazas varbūtības notikums nodarītu Eiropas valstu ekonomikā ārkārtīgi lielus zaudējumus un atstātu ievērojamu negatīvu ietekmi uz visas pasaules ekonomikas izaugsmi (īsu ieskicējumu var redzēt The Economist raksta «How it could happen; why it would be horrible», kuru var izlasīt, klikšķinot šeit. Sekojošā recesija radīs zaudējumus visiem investoriem, jo visticamāk zaudējumus cietīs pilnīgi visas aktīvu klases.

Šoruden par darbības uzsākšanu Latvijā paziņoja kārtējais Lietuvas fintech uzņēmums – Arcapay. Atšķirībā no daudziem citiem nozares uzņēmumiem Arcapay orientējas nevis uz privātpersonām, bet biznesa klientiem, īpaši uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar importu un eksportu.

Uz sarunu par uzņēmuma plāniem Latvijā un fintech nozares attīstību Baltijā uz sarunu aicinājām Arcapay vadītāju Marusu Bausis (Marius Bausys).

Fintech ir visai plašs jēdziens. Kāda ir jūsu biznesa niša – ar ko tieši nodarbojaties?

Arcapay specializējas ārvalstu valūtu pārrobežu maksājumu pakalpojumu sniegšanā biznesa klientiem. Esam elastīgi un maksājumu risinājumus nepārtraukti pilnveidojam, atbilstoši starptautiskā biznesa aktualitātēm un klientu vajadzībām. Esam izveidojuši tiešsaistes platformu ar plašu valūtu portfeli un dažādām konvertācijas iespējām, nodrošinot ātrus bezmaksas pārrobežu maksājumus. Platformu izveidojām atsaucoties mazo un vidējo uzņēmumu interesei pēc elastīgiem valūtu konvertēšanas brokeru risinājumiem.