Eksperti

Vai Latvijas pārtikas ražošanas nozare var būt mūsu Silīcija ieleja?

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors, 13.10.2021

Jaunākais izdevums

Latvijai pārtikas ražošanā ir senas un spēcīgas tradīcijas, un mūsu produkti pārsteidz ne vienu vien gardēdi visā pasaulē. Taču jauniem laikiem vajadzīgas jaunas idejas, un arī pārtikas nozarē ienāk dažādi inovatīvi risinājumi, kas pārsteidz pasauli.

Varbūt vienradži* un sekmīgi jaunuzņēmumi jāmeklē ne tikai IT un tehnoloģiju industrijā, bet arī pārtikas ražošanā?

Par to, ka Latvijai trūktu pieredzes vai zināšanu pārtikas ražošanā, kas ļauj sasniegt virsotnes, mums nebūtu jāraizējas. Nevar sūdzēties arī par dalībnieku trūkumu tirgū. 2020. gadā pārtikas nozare Latvijas budžetā ienesa 1,7 miljardus eiro jeb 18% no kopējā ražošanas apjoma, bet pārtikas un lauksaimniecības nozaru eksports veidoja 22% no kopējā eksporta apjoma.

Pārtikas ražošanā pastāvīgi darbojas vairāk nekā 1100 uzņēmumu, galvenokārt eksportējot uz Lietuvu, Igauniju un Krieviju. Īstais izaicinājums sākas tad, kad vietējais pārtikas ražotājs, it īpaši, ja tas ir jauns un ne pārāk liels, atrod jaunu tirgu, jo jebkurš jauns tirgus pieprasa apjomu. Mērogošana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem nozares eksportspējas kāpināšanai.

LIAA ir zināmi vairāki pārtikas uzņēmumi, kas nepietiekamu ražošanas jaudu dēļ apzināti atsakās no eksporta un labāk nodrošina nemainīgi augstu kvalitāti vietējā tirgū, nekā lielu apjomu, bet viduvēju sniegumu citur. Tāpēc, lai apgūtu jaunu tirgu, kur nespējam nodrošināt lielu apjomu, ir jāiet cits – inovatīvu ideju – ceļš, meklējot atbildes uz 21. gadsimta izaicinājumiem.

Kas tad ir mūsdienu izaicinājumi pārtikas nozarē? Patiesi inovatīvas ir tās idejas, kas spēj savienot pārtikas ražošanu ar zinātni un IT tehnoloģijām, radot virkni risinājumu aktuālām problēmām. Covid-19 apstākļos visā pasaulē ir strauji attīstījusies digitalizācija, un tā nav gājusi secen arī pārtikas nozarei. Pats ražošanas process, pasūtīšana, piegāde, preču derīguma termiņa un citu kritēriju monitorings – tas viss ir jādara ātri, tāpēc ieguvēji ir tie, kas maksimālu labumu gūst no dažādu industriju piedāvājuma.

Turklāt nedrīkst aizmirst par Eiropas zaļajiem mērķiem – videi draudzīgu ražošanu, kas neatstāj pārāk lielu ietekmi uz vidi, un piegādes un iepakojumu ilgtspējību. Tur ir milzīgs potenciāls, kas ir pa spēkam arī Latvijai – mums netrūkst tehnoloģiju līderībā ieinteresētu uzņēmumu.

Lai sekmīgi startētu ārvalstu tirgos, protams, pats galvenais ir augstvērtīgs un konkurētspējīgs produkts, kas atbilst vietējo pircēju prasībām, vajadzībām un kultūrai. Tomēr vieglāk ir iekļūt tajos tirgos, kur vērojama kāda strauji augoša, populāra tendence, pircēju pieprasījumam pārsniedzot vietējo ražotāju un citu tirgus dalībnieku piedāvājumu. Piemēram, šobrīd strauju izaugsmi piedzīvo bioloģiskās pārtikas segments, taču ienāk arī jauni trendi – alternatīva proteīna ražošana, bioreaktoros audzēta mākslīgā gaļa, viss, kas saistīts ar CO2 samazināšanu, robotizēti restorāni, vertikālā lauksaimniecība, gudrie iepakojumi utt. Tie ir virzieni, kuros jādomā arī Latvijas pārtikas ražotājiem, jo tieši tur ir rodamas jaunas idejas labi zināmo vērtību atsvaidzināšanai.

Vēl viens būtisks aspekts, ar ko jārēķinās, ir investīcijas. Ieguldījumi būs vajadzīgi visur: gan produkta adaptēšanā vietējam tirgum, kas nozīmē paša produkta pielāgošanu, noformējuma dizaina izmaiņas, aprakstu tulkošanu utt., gan mārketingā, jo jābūt patiešām pasaules mērogā unikālam risinājumam, lai uzrunātu pircējus bez reklāmas. Un atkal atgriežamies pie ražošanas jaudu kāpināšanas, kaut gan daudzi uzņēmumi šobrīd to veiksmīgi risina, savstarpēji sadarbojoties un daloties savās ražošanas jaudās.

Tāpat labs risinājums ir kopīga loģistika, sūtot preces uz vienu un to pašu valsti. Piemēram, jūras konteineru cenas kopš pandēmijas sākuma ir augušas par 500%. Sadalot transporta izmaksas starp vairākiem ražotājiem, ir iespējams tās būtiski mazināt. Ieejot jaunos tirgos ir jābūt gatavam investēt, un tas var prasīt pusgadu un pat gadu, līdz produkts aiziet apritē.

Tomēr no tā nedrīkst baidīties, jo, ņemot vērā Latvijas izmēru un demogrāfisko situāciju, eksports ir vienīgais veids, kā iepludināt jaunus līdzekļus valsts ekonomikā. Ja gribam panākt Ziemeļeiropu labklājības ziņā, mums ir jāstimulē jaunu eksportspējīgu uzņēmumu attīstība, jo ambīciju eksportēt un nopelnīt Latvijas uzņēmējiem joprojām bieži pietrūkst. Tendence lēnām uzlabojas, cilvēki uzņēmējdarbību vairs neuztver kā kaut ko negatīvu un koruptīvu, līdz ar to aug arī ambīcijas, bet tas ir būtisks priekšnoteikums, lai vispār varētu runāt par lielu peļņu starptautiskajos tirgos.

Lai būtiski kāpinātu realizācijas apjomu, atbalsts uzņēmējiem var būt lielveikali. Jebkuram uzņēmējam, sevišķi jaunam ražotājam, ir svarīga atgriezeniskā saite no klientiem, un lielveikali ir iespēja šos klientus sasniegt. Turklāt, ja veikalu tīkls darbojas arī citās valstīs, vienu un to pašu produktu var testēt plašākā reģionā, lai saprastu, kas katram tirgum jāpielāgo. Pozitīvi vērtējam tāda veida tirdzniecības tīklu kampaņas, kuras uzrunā jaunos ražotājus – tā ir lieliska iespēja kāpināt realizācijas apjomus un sākt eksportēt. Viens no piemēriem šādām kampaņām ir Rimi kampaņa “Audzē Latviju.

Vērtīgs instruments ražošanas apjomu kāpināšanai ir valsts atbalsta programmas. Pārtikas ražotājiem pieejams plašs ES fondu grantu klāsts ar dažādu intensitāti, kas palīdz iziet starptautiskos tirgos, pielāgot savas preces vai pakalpojumus dažādu valstu prasībām. Atbalsts pieejams arī jaunu produktu izstrādei, izmantojot inovāciju vaučerus.

Kā liecina Latvijas Bankas aplēses, jaunam uzņēmumam ir lielāka iespēja veiksmīgi ieiet starptautiskā tirgū, ja tas izmanto LIAA vai citu ES fondu programmu atbalstu.

Pavisam nesen piedzīvojām mazu pasaules brīnumu un redzējām, kā par vienradzi kļūst Printful – uzņēmums, kas apdrukā dažādus priekšmetus, sākotnēji – T kreklus, un tas nudien nav tradicionāls Latvijas eksporta produkts. Ja tas ir izdevies nozarē bez stiprām tradīcijām, nav nekādu šķēršļu, lai, ņemot par pamatu vēsturiskās iestrādes un gadsimtiem krātās zināšanas, radītu nākotnes pārtiku, ko akceptēs arī citur pasaulē, un izaudzētu pat vairākus vienradžus tieši šajā nozarē.

* Par vienradzi biznesa vidē dēvē uzņēmumu, kura vērtība sasniedz vienu miljardu ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ekonomiskās aktivitātes sabremzēšanos, investoru interese par Latviju joprojām ir pietiekami liela, intervijā atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Ārvalstu investoru noskaņojumu mēra gadu no gada, un tam es varu piekrist, ka investīciju vide nav būtiski uzlabojusies. Tomēr par tām labajām lietām, kas mums ir, esam daudz stāstījuši potenciālajiem investoriem. Tāpēc investoru interese joprojām ir pietiekami augsta," teica Rožkalns.

Viņš norādīja, ka LIAA šobrīd strādā pie pastāvīga zaļā koridora regulējumu, kas būtu pieejams gan ārvalstu, gan vietējiem investoriem.

"Zaļā koridora regulējumam būtu jāparedz, ka valsts pārvalde prioritizē investīciju projektus, jaunu darbavietu veidošanu un rūpnīcu izveidi pār citiem būvniecības projektiem. Lai arī par nodokļu politiku uzņēmēji sūdzas, mēs kopumā esam otrajā vietā starp OECD valstīm. Protams, ir jautājumi par darbaspēka nodokļiem un citām pozīcijām. Iespējams, kādas izmaiņas nāktu par labu, ja vienā vietā kaut ko pieliktu un otrā noņemtu tā, lai dienas beigās darbiniekiem kontā paliek vairāk naudas un arī valsts kontos ir pietiekami līdzekļu, lai investētu izglītībā un veselībā," teica LIAA vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vācijas autobūves nozares uzņēmums plāno atvērt ražotni Latvijā

Db.lv, 21.05.2021

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā neliela izmēra ražotni plāno atvērt Vācijas autobūves nozares uzņēmums, tā intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Uzņēmuma nosaukumu viņš pagaidām neatklāja.

K.Rožkalns izteicās, ka "LIAA šobrīd strādā ar diezgan nozīmīgu spēlētāju no Vācijas autobūves industrijas". Uzņēmuma plānos esot Latvijā izveidot neliela izmēra ražoti ar tālāku potenciālu to pārveidot par eksperimentālu ražotni.

Konkrētāk par attiecīgā Vācijas autobūves nozares uzņēmuma plāniem varētu informēt vasarā. K Rožkalns arī precizēja, ka šis Vācijas autobūves nozares uzņēmums nav ne "Daimler", ne arī BMW.

K.Rožkalns norādīja, ka Latvija nefokusējas uz milzīgu ražotņu izveidi, jo tādām nebūtu iespējams nodrošināt nepieciešamo darbaspēku: "Mēģinām piesaistīt neliela izmēra ražotnes, kas ražo kaut ko inovatīvu un jaunu, kur mēs varam mūsu zinātnieku kompetenci saistīt kopā ar uzņēmējdarbību".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas eksportētājiem zemo izmaksu priekšrocību laiks ir beidzies, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Šogad varam redzēt, ka eksporta apjoms samazinās, un tas pamatā saistīts ar to, ka 70% no visa Latvijas eksporta apjoma ir uz Eiropas ekonomiskās zonas valstīm. Tas nozīmē, ja sāk stagnēt Eiropas tirgi, tad, protams, arī eksporta apjoms samazinās," norādīja Rožkalns, piebilstot, ka pagājušā gada inflācija un tai sekojošā dzīves dārdzība ietekmē Latvijas būtiskākās eksporta nozares, kas ir kokrūpniecība, būvniecība un būvmateriāli.

Viņš prognozēja, ka kopumā šis gads eksportētājiem būs smags, nākamā gada pavasaris būs cerīgāks un jau jūtamu eksporta pieaugumu varētu redzēt nākamā gada rudenī.

Rožkalns norādīja, ka eksporta attīstība lielā mērā būs atkarīga no tā, kā Latvijai veiksies ar ekonomikas transformāciju. "Proti, ja kādreiz pirms inflācijas lēciena mūsu eksports daudzās nozarēs turējās uz tā, ka mūsu algas ir zemākas un elektroenerģijas izmaksas ir zemākas, kas bija mūsu konkurētspējīgā priekšrocība, tad tā tagad vairs nav realitāte. Jaunā realitāte būs, visticamākais, saistīta ar to, cik ātri mēs spēsim digitalizēt un automatizēt daļu no rūpniecības, kas radīs jaunu pievienoto vērtību," sacīja LIAA vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar panākto vienošanos ar Ekonomikas ministriju Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns septembra beigās atstās savu amatu.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis: “Augstu novērtējam LIAA direktora K.Rožkalna uzsākto pārmaiņu procesu, mainot pieeju darbā ar uzņēmējiem. Pēdējo trīs gadu laikā LIAA ir sākusi strādāt proaktīvāk un elastīgāk, vairāk ieklausoties uzņēmēju vajadzībās. Ir uzlabojušies arī eksporta un investīciju piesaistes rādītāji. Tādēļ laika periodā, kamēr norisināsies konkurss uz jaunā LIAA direktora amata vietu, par šī amata vietas izpildītāju nozīmēsim LIAA direktora vietnieci eksporta jautājumos Ivetu Strupkāju”.

K.Rožkalna pēdējā darba diena būs 29. septembris, un jau tuvākajā laikā Valsts kanceleja izsludinās atklātu konkursu uz LIAA direktora amata vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā bija vērojama pauze saistībā ar investīciju ieplūšanu Latvijā, taču pašlaik jau var redzēt, ka investoru interese par Latviju atjaunojas, sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Šajā gadā kopumā ir reģistrēts 71 investīciju projekts, ar kuru LIAA strādā. Daļa no tiem ir uzņēmumi ar Rietumu kapitālu, kuri iet prom no Krievijas tirgus un meklē jaunas iespējas.

"Šobrīd mums notiek sarunas ar sešiem lieliem uzņēmumiem ar Rietumu kapitālu, kuri meklē iespējas, tostarp Latvijā. Viena uzņēmuma gadījumā, kur esam vistuvāk galīgā lēmuma pieņemšanai, runa ir par 600 darba vietām. Vienlaikus ir jāsaprot, ka nevarēs pārcelt absolūti lielāko daļu darbinieku no Krievijas, līdz ar to viņiem nāksies meklēt darbiniekus šeit, un tas ir diezgan liels izaicinājums," atzina Rožkalns.

Vienlaikus viņš norādīja, ka tiem uzņēmumiem, kuri slēdz darbību Krievijā, darbība pamatā ir bijusi fokusēta uz Krievijas tirgu. Tādēļ mums ir jāskatās uz pakalpojumu uzņēmumiem, kuri ir atradušies Krievijā, bet apkalpojuši ir ne tikai Krieviju, bet arī citus reģionus. Šādi uzņēmumi tiešām varētu pārcelties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šodien un rīt notiks Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samits un Biznesa forums, kas pulcēs 12 valstu līderus, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Samitu un biznesa forumu apmeklēs arī iniciatīvas stratēģiskie partneri, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvji. Pasākumā tiks meklēti jauni attīstības un sadarbības ceļi reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.

TJI samitu šodien atklās Valsts prezidents Egils Levits. Samita laikā notiks TJI valstu vadītāju, iniciatīvas partneru - ASV, Vācijas un Eiropas Komisija (EK), kā arī Rīgas samita viesu slēgta tikšanās, kurai sekos preses konference.

Paralēli samitam notiks TJI Biznesa forums, kur šodien un otrdien notiks augsta līmeņa valstu, starptautisku institūciju un uzņēmumu pārstāvju diskusijas. Redzamākiem būs Starptautiskā valūtas fonda (SVF), EK, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD), Japānas starptautiskās sadarbības bankas (JBIC), ASV Attīstības finanšu korporācijas (DFC), Latvijas Bankas, Ziemeļu investīciju bankas, TJI Investīciju fonda, kā arī uzņēmumu "Amber Infrastrucutre Group", "Orlen", "Rolls Royce", "Atkins", "Google", "LMT", "Mikrotik" un "Greenergy" pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas eksportētāju asociāciju "The Red Jackets" turpmāk vadīs Kaspars Rožkalns, informēja asociācijā.

Iepriekš "The Red Jackets" valdes priekšsēdētājs bija Mārtiņš Tiknuss, kurš asociāciju vadīja kopš tās dibināšanas 2019.gadā.

Vienlaikus asociācijas valdē no jauna iecelts Jānis Palkavnieks, Arnis Ozols un Liene Gaspažiņa, savukārt darbu valdē turpinās Kristīne Grapmane un Jānis Ošlejs.

Tādējādi darbu "The Red Jackets" valdē neturpinās Linda Riekstiņa-Šnore, Egils Grasmans un Jānis Bergs.

“Mana motivācija vadīt Latvijas Eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” ir ļoti skaidra, šobrīd pārstāvot industriālo grupu UPB, kas ir viens no lielākajiem eksportētājiem uz Skandināvijas valstīm, redzu ka eksports ir vienīgais ceļš valsts labklājības virzienā. Uzskatu, ka mana iepriekšējā pieredze vadot LIAA palīdzēs valdes darbā, jo pārzinu valsts pārvaldes struktūru un darbības veidu, attiecīgi varu pievienot vērtību identificējot iespējas eksportētāju atbalstam,” norāda Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Google bez maksas apmācīs Latvijas uzņēmējus biznesa attīstībai digitālajā vidē

Db.lv, 26.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem joprojām ir pieejami vairāki neizmantoti digitālie risinājumi, tāpēc Google sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) turpina apmācību programmu “Izaugsme ar Google”, kurā pērn piedalījušies vairāk kā 6000 biznesa pārstāvju un tostarp - latvieši ārvalstīs.

Lai gan digitālās tehnoloģijas ir kļuvušas par vienu no nozīmīgākajiem uzņēmējdarbības attīstības virzītājspēkiem, Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) būtiski atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa – digitālo tehnoloģiju ieviešanas jomā ierindojas vien 23. vietā no 27 ES valstīm1.

“Digitalizācija būtiski uzlabo uzņēmumu darbības efektivitāti un rada jaunas biznesa iespējas, kas ir īpaši svarīgi nenoteiktības apstākļos. Taču izpratnes un vajadzīgās informācijas trūkums, kā arī piesardzība un bailes no nezināmā ir tie izaicinājumi, ar kuriem saskaras MVU pārstāvji, domājot par digitālo risinājumu ieviešanu. Mūsu mērķis ir iedrošināt un atbalstīt uzņēmējus ceļā uz attīstību, tāpēc arī šogad mēs turpinām programmu “Izaugsme ar Google”. Sadarbībā ar vadošajiem Latvijas kiberdrošības, e-komercijas un digitālā mārketinga ekspertiem esam sagatavojuši apjomīgu apmācību ciklu, aicinot ikvienu izmantot šo iespēju, lai integrētu dažādus digitālos risinājumus savu uzņēmumu darbībā,” uzsver Vītauts Kubiļus (Vytautas Kubilius), Google direktors Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) pirmdien oficiāli informējis Valsts kanceleju, ka ir nolēmis izbeigt konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu bez rezultāta, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā.

LIAA direktora amats ir vakants kopš 2023.gada septembra beigām, kad to pameta Kaspars Rožkalns, kurš kļuvis par uzņēmuma "UPB nams" valdes priekšsēdētāju. Rožkalns LIAA direktora amatā strādāja kopš 2020.gada janvāra.

Par LIAA vadītājas pienākumu uzpildītāju šobrīd iecelta LIAA direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja.

Jau vēstīts, ka pērnā gada izskaņā tika izsludināts konkurss uz LIAA vadītāja amatu, kurā kopumā pieteicās 52 kandidāti, bet līdz trešajai kārtai šā gada martā nonāca pieci pretendenti.

Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" iepriekš vēstīja, ka Valainim piedāvāta izvēle starp diviem finālistiem - Baibu Bļodnieci un Fredi Bikovu. Taču ekonomikas ministrs vērsies Valsts kancelejā, lūdzot papildu informāciju arī par citiem pretendentiem konkursā. Valsts kancelejā gan uzsvērts, ka nedrīkstot šādu informāciju atklāt, pat ne ministram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Darbu sākusi LIAA pārstāvniecība Austrālijā

Db.lv, 22.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu sākusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ekonomiskā pārstāvniecība Austrālijā, Melburnā, informē LIAA pārstāvji.

LIAA direktors Kaspars Rožkalns norāda, ka lēmums par ekonomiskās pārstāvniecības izveidi Austrālijā sekoja kā loģisks turpinājums Latvijas vēstniecības atklāšanai Kanberā 2022.gada augustā.

"Šobrīd finiša taisnē ir sarunas starp Eiropas Savienību (ES) un Austrāliju par brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu, kas būtiski samazinās tarifus dažādu preču eksportam uz Austrāliju. Kā papildus stimuls ekonomiskās sadarbības stiprināšanai ar Austrāliju ir aktīvā un plašā Latvijas diaspora šajā valstī," pauda Rožkalns.

Viņš arī atzīmē, ka tālo tirgu apgūšana ir viens no lielākajiem Latvijas ekonomikas izaicinājumiem, jo tas būtiski paplašinās uzņēmēju manevra iespējas dažādu ekonomisko krīžu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas medicīnisko matraču ražošanas uzņēmums “Care of Sweden” šī gada nogalē plāno sākt ražošanu jaunizveidotā rūpnīcā Liepājā. Ražotnes izveidē plānots ieguldīt 2 miljonus eiro.

Uzņēmums jau ir nodibinājis meitas uzņēmumu Latvijā kā arī noslēdzis līgumu par 3000 kvadrātmetru lielu telpu nomu Liepājas vecās ostas biznesa parkā.

“Liela daļa izejmateriālu uzņēmumam jau līdz šim tika piegādāta no Baltijas reģiona. Latvijā izejvielas piegādā uzņēmumi no Jēkabpils, Ventspils un Jelgavas, bet uzņēmums no Lietuvas piegādās porolonu. Lēmums par ražotnes izveidi Latvijā tika pieņemts galvenokārt tieši tādēļ, lai tā atrastos tuvāk piegādātājiem,” saka jaunās ražotnes operatīvais direktors Matīss Kaņeps.

Vecās ostmalas biznesa parks atrodas Liepājas Speciālās ekonomikas zonas teritorijā salīdzinoši netālu no pilsētas centra un šobrīd tajā strādā jau vairāk nekā 20 nomnieki – Latvijas un ārvalstu investoru uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina uzņēmumus līdz 27.jūnijam pieteikties darbinieku apmācību programmai "Labās prakses pārņemšana eksportspējas veicināšanai", kuras ietvaros iespējams pretendēt uz līdzfinansējumu līdz 75 000 eiro, informē LIAA pārstāvji.

Ar šīs programmas atbalstu iespējams īstenot uzņēmuma vajadzībām pieskaņotas apmācības kādā no saistītajiem uzņēmumiem, vai iepirkt mācības ārpakalpojumā.

LIAA direktors Kaspars Rožkalns norāda, ka viens no izaicinājumiem ar kuru sastopas uzņēmēji ir darbinieku trūkums ar nepieciešamo kvalifikāciju. Kvalificētu darbinieku trūkumu kā vienu no attīstību ierobežojošiem faktoriem min arī Ārvalstu investoru padome. Īpaši izteikti tas esot viedo specializāciju nozarēs, kurās nepieciešamas ļoti specifiskas darbinieku prasmes.

LIAA sadarbībā ar Ekonomikas ministriju ir radusi iespēju īpašā programmā novirzīt 7,9 miljonus eiro aktivitātēm, kas vērstas uz darbinieku apmācību un kvalifikācijas celšanu, un šobrīd iespējams pieteikties labās prakses pārņemšanai, bet tuvākajā laikā būs pieejams atbalsts arī dažādu vadības prasmju apguvei, piemēram, "Agile" vai "Scrum", skaidro K.Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju vide pasaulē šobrīd ir labvēlīga Latvijai, jo investori meklē tā sauktos drošos variantus, nevēloties uzņemties pārmērīgus riskus, investējot straujāk augošajos tirgos, ar daudz lielākiem riskiem.

Tā, komentējot šogad sešos mēnešos sasniegto investīciju apjomu, norāda Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns. "Lai vēl vairāk uzlabotu piesaistīto investīciju rādītājus, mums jāstrādā pie jaunu atbalsta instrumentu piedāvājuma, akcentējot zaļās inovācijas, digitalizāciju un darbinieku apmācību programmas,” norāda K. Rožkalns.

Pandēmijas un citu globālu procesu ietekmē kopējais veikto investīciju apjoms Eiropā pēc auditorkompānijas “EY” datiem 2020. gadā samazinājās par 13%, bet Latvijā bija vērojams pieaugums par 79%.

Līdzīgas tendences saglabājas arī šogad un kopējais piesaistīto investīciju apjoms saskaņā ar LIAA apkopoto informāciju sešos mēnešos jau ir pārsniedzis 2020. gada rezultātus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Michelin ceļveža inspektori ir veikuši rūpīgu Latvijas gastronomiskā piedāvājuma izpēti un viesojās ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī vairākās citās Latvijas vietās. Vērtējot Latvijas restorānus, Michelin inspektori apmeklējuši Kurzemes piekrasti, Jūrmalu, Valmieru, Cēsis, Līgatni, Tērveti un daudzas citas vietas.

Pirmie Michelin ceļveža restorāni Latvijā tiks nosaukti īpašā pasākumā, kas norisināsies 2023. gada 21. novembrī Rīgā.

Gvendals Pulleneks (Gwendal Poullennec), Michelin ceļvežu starptautiskais direktors: “Pēc ilgāka laika, kas pavadīts Latvijā, vērtējot un izbaudot kulinārijas nozares piedāvājumu, priecājamies pievienot šo valsti mūsu Michelin ceļvedim. Latvija ir pazīstama ar savu kultūras mantojumu, jūras piekrasti un mežiem. Pēdējos gados tā ir kļuvusi arī par aizraujošu gardēžu galamērķi Eiropā. No mutē kūstošiem tradicionālajiem gardumiem, ko ar lepnumu pasniedz mazajās ēstuvēs, līdz radošiem starptautiskās virtuves ēdieniem, ko piedāvā mūsdienīgi restorāni, kas konkurē ar citu Eiropas pilsētu restorāniem. Latvija ir pelnījusi šo īpašo atzinību. Mūsu inspektori šobrīd veic noslēdzošo vērtēšanas posmu un nevaram vien sagaidīt, kad varēsim publiski ziņot par mūsu atklājumiem Latvijā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo par sadarbības uzsākšanu ar SIA UPB Nams, lai lidostā Rīga būvētu kravu angāru Baltic Cargo Hub.

Šis modernais angārs kļūs par lielāko specializēto aviācijas kravu apstrādes centru Latvijā un vadošo centru Baltijā, nostiprinot lidostas kā vadošā gaisa kravu pārvadājumu mezgla pozīcijas. Jaunbūvei būs tieša piekļuve kravu apkalpošanas peronam, padarot kravu importa, eksporta un tranzīta procesus ātrus un vienkāršus.

Latvijas Republikas satiksmes ministrs Kaspars Briškens: “Baltic Cargo Hub ir nozīmīgs attīstības punkts Latvijas aviācijas nozarei, kas nostiprina mūsu pozīcijas reģionālajā aviācijas kravu pārvadājumu un loģistikas kartē. Šis modernais centrs ne tikai apliecina mūsu apņemšanos uzlabot Latvijas loģistikas iespējas, bet arī stiprina mūsu stratēģisko redzējumu, lai izmantotu aviāciju ekonomiskās izaugsmes un starptautiskās tirdzniecības veicināšanai. Ar šādām iniciatīvām mēs ne tikai paplašinām savu infrastruktūru, bet arī veidojam tiltus, kas savieno Latvijas uzņēmumus ar pasauli, veicina inovācijas un uzlabo mūsu valsts konkurētspēju.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu jaunā biroja pamatos “Knauf” uzsāk uzņēmuma 30 gadu jubilejas atzīmēšanu, kuru svinēs nākamā gada laikā, kad arī tiks pabeigts jaunais birojs, kas būs kā dāvana darbiniekiem uzņēmuma nozīmīgajā notikumā.

1200 m2 plašā biroja būvniecībā “Knauf” ieguldīs 3,2 miljonus eiro. Biroja projektēšanu un būvniecību veic “UPB” grupa.

“30 gadu laikā esam apliecinājuši mūsu apņemšanos kvalitātei un inovācijām būvniecības nozarē, kā arī izveidojuši septiņas ražotnes, kurās radām vietējus, augstas kvalitātes un ilgtspējīgus produktus, kurus eksportējam uz vairākām valstīm. Daļa no mūsu panākumiem ir “Knauf” kompleksu sistēmu izveide – dažādi būvniecības risinājumi un konstrukcijas, kas būtiski atvieglo būvniecības procesu un nodrošina augstu kvalitāti, drošību un ekonomiskumu. Mēs īpašu vērību esam veltījuši apjomīga piedāvājuma izveidei un profesionāli izstrādātai pielietojuma metodikai, kas ir noderīgas gan profesionāliem būvniekiem, gan ikvienam, kas vēlas būvēt vai modernizēt savu mājvietu. Sadarbībā ar ģenerāluzņēmēju “UPB” mēs uzbūvēsim jauno biroju lielākoties ar “Knauf” sistēmām, darbiniekiem radot ērtu, modernu un ilgtspējīgu biroju,” saka “Knauf” ģenerāldirektors Baltijas valstīs Arnis Ivanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmējiem būs pieejams aizdevums ar kapitāla atlaidi līdz 10 miljoniem eiro

Db.lv, 18.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) trešdien, 19.janvārī, sāks projektu atlasi jaunā lielo investīciju atbalsta programmā uzņēmējdarbības attīstības projektiem, kas ir ne mazāki par 10 miljoniem eiro, informē LIAA.

Šo programmu izstrādājusi Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar LIAA un "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" ("Altum").

Uz aizdevumu ar kapitāla atlaidi līdz 30% apmērā no kopējām investīciju projekta attiecināmajām izmaksām varēs pretendēt Latvijā reģistrēti lielie un vidējie komersanti. Projektam pēc īstenošanas sasniedzot plānotos kritērijus, komersants varēs saņemt kapitāla atlaidi jeb dzēst "Altum" piešķirto aizdevumu.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) norāda, ka eksporta rādītāji turpina augt, taču lielu daļu no eksporta sastāda arī koksne, graudi un citi Latvijas dabas resursi, kam nebūtu jākalpo citu valstu attīstībai, bet gan jārada pievienotā vērtība uz vietas Latvijā. Tāpēc radīta programma, lai stimulētu Latvijas uzņēmumus veikt ieguldījumus jaunu produktu izstrādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Smart Electric Technology” plāno uzsākt savu uzlādes staciju izbūvi Latvijā.

Uzņēmuma komanda jau līdz šim uzstādījusi vairāk nekā 2000 sava dizaina uzlādes stacijas Igaunijā, Lietuvā, Polijā, ASV un citās valstīs, bet šobrīd plāno uzsākt savu uzlādes staciju izbūvi arī Latvijā.

““Smart Electric Technology” ienāca Latvijā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu un šobrīd gatavojas investīciju nākošajam posmam, lai savas tehnoloģijas piedāvātu gan ES valstīs gan citos tirgos. Viens no uzņēmuma pilotprojektiem tiks realizēts arī Latvijā, nodrošinot elektrouzlādes infrastruktūru degvielas uzpildes stacijās. Viedā mobilitāte ir viens no prioritārajiem virzieniem investīciju piesaistes jomā, tādēļ esam gandarīti, ka uzņēmums turpina attīstību tieši Latvijā,” stāsta LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas finanšu instrumenta programmā "Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā" atklāta konkursa rezultātā atbalstu saņēmuši 19 projekti, piesaistot no 223 līdz pat 599 tūkstošiem eiro, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

LIAA administrētajā programmā atbalstu saņēmušie uzņēmumi ieviesīs ražošanā jaunus produktus, automatizēs ražošanas procesus kā arī veiks pētnieciskos darbus sadarbībā ar Norvēgijas un Latvijas zinātniekiem.

"Šī ir viena no retajām programmām, kurā bija iespējams piesaistīt līdzfinansējumu arī ražošanas iekārtām, tādēļ konkurence par finansējumu bija augsta. Kopumā atklātā konkursā pieteicās vairāk 63 uzņēmumi. 18 no 19, atbalstu saņēmušajiem, uzņēmumiem izdevies piesaistīt arī partnerus no Norvēģijas, kas ļaus attīstīt jaunas kompetences un īstenot sadarbības projektus arī nākotnē. Latvijas eksporta struktūrā augsto tehnoloģiju produkcija sasniegusi jau 20% un uzņēmumu lielā interese par jauno tehnoloģiju ieviešanu liecina, ka šī sadaļa turpinās kāpt," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas tehnoloģiju uzņēmums Anodox Energy Systems ir paziņojis par ienākšanu Latvijā un iecerējis Rīgas ostas teritorijā attīstīt elektroautomašīnu bateriju ražotni.

Kopējais investīciju apjoms pirmajā posmā sasniegs 50 miljonus eiro kā arī tiks izveidotas līdz 300 jaunas darba vietas.

Paredzams, ka pirmā rūpnīca Rīgas ostas teritorijā sāks darboties 2022. gada decembrī, bet pēc tam tiks izveidota arī otra rūpnīca, kurā tiks izmantota šobrīd pasaulē populārā LFP (Litija dzelzs fosfātu akumulators) tehnoloģija.

“Latvijas uzņēmēji ir daļa no autoražošanas vērtību ķēdes Eiropā. Tādi uzņēmumi kā Bucher Municipal, LEAX Rēzekne, LAS-1 kompānija, LEAX Baltix, Dinex Latvia, EMJ Metāls, SFM Latvia, Metaro, Defence Partnership Latvia un LANOS ražotie produkti ir daudzās pasaules labākajās automašīnās. Mūsu mērķis ir papildināt šo produktu klāstu un panākt lai Latvijā notiktu arī automašīnu komplektācija. Šāds projekts nostiprinās Latvijas pozīcijas mašīnbūves nozarē, piedāvājot ne vien modernākos tehnoloģiskos risinājumus un augsti apmaksātas darba vietas, bet arī paplašinot sadarbību ar globāliem spēlētājiem un eksporta tirgiem. Vienlaikus tas nozīmē arī daudz straujāku visas mašīnbūves nozares un ar to saistīto uzņēmumu attīstību, jo tiks veicināta gan produktivitāte, gan zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu eksports tādā veidā padarot Latvijas sabiedrību bagātāku un drošāku. Tāpēc svarīgi ir turpināt “zaļā koridora” principu prioritārajiem investīciju projektiem, lai paātrinātu arī automašīnu komplektācijas sertifikācijas procesu,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrs aicina interesentus pieteikties prototipēšanas programmā «PROTOTECH», kas dod iespēju saņemt līdz 15 000 eiro lielu atbalstu zinātņietilpīgu tehnoloģiju prototipu izstrādei.

Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centra (TBC) programma «PROTOTECH» ir veidota sadarbībā ar Latvijas universitātēm un tā piedāvā iespēju sen lolotām idejām tapt par prototipiem, kurus var realizēt labi aprīkotās laboratorijās ar pieredzējušu mentoru atbalstu, tādā veidā, straujāk virzoties uz mērķi, radīt pasaulē pieprasītus produktus ar augstu eksportspēju.

Programma ir īpaši piemērota jaunajiem profesionāļiem, zinātniekiem vai studentiem, kuriem ir iestrādes tehnoloģiski augstu attīstītu produktu veidošanā. Būtisks nosacījums atbalsta saņemšanai būs arī projekta komandas faktoram.

Pieteikumus atbalsta saņemšanai var iesniegt līdz 10. martam gan fiziskas, gan juridiskas personas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Londonas starptautiskajā grāmatu tirgū Latviju pārstāv septiņi uzņēmumi

Db.lv, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā Londonas grāmatu tirgū “London Book Fair 2022” no 5. līdz 7.aprīlim Latviju pārstāves septiņi ar izdevējdarbību saistīti uzņēmumi.

Turpinot 2018. gadā Londonas grāmatu tirgū veiksmīgi aizsākto kampaņu #iamintrovert, šogad izstādes apmeklētāji tiek aicināti ieskatīties intravertā latviešu rakstnieka dzīvoklī. Īpaši veidotajā stendā savus produktus un pakalpojumus prezentēs SIA “Jelgavas tipogrāfija”, SIA “Veiters Korporācija”, SIA “IBC Print Baltic”, SIA “Jāņa Rozes apgāds”, SIA “Pētergailis”, SIA “Aminori” un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.

“Literāri darbi, kā arī izdevējdarbības un poligrāfijas pakalpojumi ir augstas pievienotās vērtības produkts, kurš ir viegli mērogojams. Mūsu radošās industrijas ir sevi labi apliecinājušas eksportā gan grāmatniecības gan kino jomā,” uzskata Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmums "Google" un Ekonomikas ministrijas pārstāvji parakstījuši sadarbības memorandu, lai sekmētu vietējo uzņēmumu izaugsmi un stiprinātu biznesa noturību.

Sadarbības ietvaros "Google" īstenos programmu "Izaugsme ar Google", kuras mērķis ir palīdzēt Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzlabot digitālās prasmes un to pielietošanu.

Jaunā specializētā programma “Izaugsme ar Google” jau līdz šī gada beigām nodrošinās bezmaksas apmācības vismaz 3 000 mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvjiem, paplašinot viņu zināšanas un prasmes tādās jomās kā e-komercija, eksports, digitālais mārketings un tehnoloģiju integrācija uzņēmējdarbībā.

Programmas “Izaugsme ar Google” mērķis ir palīdzēt Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzlabot digitālo prasmju apguvi un pielietošanu, kā arī sekmēt, lai Latvijas iedzīvotāji varētu pilnībā izmantot digitālo iespēju priekšrocības. Tas palīdzēs arī Latvijas ekonomikai. Kā liecina organizācijas Connected Commerce Council veiktais pētījums, mazie uzņēmumi Eiropā, kas prasmīgi izmantoja digitālos rīkus, pandēmijas laikā spēja izveidot "digitālo drošības tīklu", sasniedzot par 80% labākus pārdošanas apjomus un par 60% lielākus ieņēmumus. Šādi uzņēmumi arī biežāk rada darbavietas, nodarbinot trīs reizes vairāk darbinieku nekā citi. Savu atbalstu programmai paudusi Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dalību starptautiskajā izstādē "Expo 2020 Dubai", kas rudenī sāksies Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) pilsētā Dubaijā, līdz šim apstiprinājuši 23 Latvijas uzņēmumi, bet vēlmi piedalīties izteikušas vēl 52 kompānijas, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

"Līdz šim lielākā interese ir no informācijas tehnoloģiju (IT) nozares, bet ir atsaukušies arī citu nozaru pārstāvji, kā, piemēram, farmācijas, būvniecības, kokapstrādes, pārtikas, loģistikas un citām jomām," papildina LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Viņš pieļauj, ka Tuvo Austrumu reģiona tirgū īpaši pieprasīti varētu būt dažādi tehnoloģiskie risinājumi, ekskluzīvi nišas produkti un pakalpojumi, piemēram, medicīnas tūrisms.

Šonedēļ no Rīgas ostas uz Dubaiju nosūtīts konteiners ar nepieciešamo aprīkojumu Latvijas paviljona izbūvei izstādē, bet tuvāko nedēļu laikā sāksies paviljona montāžas darbi.

Ar izstādes organizatoriem apstiprināts un saskaņots Latvijas paviljona tehniskais projekts, kura koncepcija paredz četrās dimensijās realizētu risinājumu. Db.lv jau vēstīja, ka tā centrālais elements būs kūdra, kas veido simbolisku saikni starp Latvijas vēsturi, mūsdienām un nākotnes sasniegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru