A/S Latvijas balzams ražotais degvīns Amber Gold™ Vodka šogad ieguvis otro dizaina balvu.

Nupat saņemta Red Dot 2017 balva disciplīnā Komunikācijas dizains. Iepakojums, kura autors ir Ēriks Šulcs no dizaina aģentūras BrandBox, tapis, iedvesmojoties no Baltijas jūras un dzintara, kas ir arī degvīna Amber Gold vadmotīvs.

Red Dot balva ir viens no starptautiski pazīstamākajiem dizaina apbalvojumiem, kuru organizē Vācijas Ziemeļreinas–Vestfālenes Dizaina centrs. Šogad organizatori disciplīnā Komunikācijas dizains saņēma vairāk nekā 8000 pieteikumus no 50 pasaules valstīm. Visus darbus vairāku dienu garumā vērtēja 24 neatkarīgi nozares profesionāļi.

«Produktu mēs «pērkam arī ar acīm». Katra šāda starptautiska balva veicina arī Latvijas atpazīstamību un paver jaunus eksporta tirgus ražotājiem,» komentē Dana Hasana, Amber Beverage Group un Latvijas balzams komunikācijas vadītāja.

Latvijas balzams (LB) pēc īpaša pasūtījuma sācis ražot leģendārās britu grupas Queen singla Killer Queen četrdesmitgadei veltītu degvīnu, kas arī nosaukts slavenā singla vārdā, informē LB Komunikācijas vadītāja Dana Hasana.

«Šis ir viens no ambiciozākajiem un sarežģītākajiem projektiem LB vēsturē. Vienlaikus tas ir liels gods un atzinība mūsu speciālistu meistarībai un produktu reputācijai, jo paceļ uzņēmumu jaunā līmenī – īpašā, kopzīmolu (affinity brands) jomā, kad vienā kopprojektā sadarbojas vairākas iesaistītās puses, radot jaunu zīmolu ar pievienoto vērtību, augstvērtīgu saturu un unikālu dizainu,» atzīst LB komercdirektors Valters Kaže.

Zīmīgais 1974.gads, kad Killer Queen iekaroja pasauli, simboliski radis atspoguļojumu arī dzēriena receptūrā - ražošanā izmantotais spirts ir septiņas reizes destilēts un degvīnam ir veikta četrkārtēja filtrācija. Jāatzīmē, ka «jāvārdu» dzēriena receptūrai un pudeles dizainam teicis pats Queen ģitārists Braiens Meijs (Brian May), kurš pavasarī koncertēja Latvijā.

Šoreiz portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties degvīna ražošanas procesā kompānijā AS Latvijas Balzams.

Stolichnaya pildišana Rīgā – Latvijas Balzamā un daļēja ražošana tika uzsākta 1948.gadā. Kopš 2010.gada visa Stolichnaya kas nonāk pasaulēs tirgos, tiek ražota Latvijā. Aromatizēto degvīnu ražošana uzsākta 1962.gadā.

Degvīns tiek ražots no tā sauktā alfa spirta – tajā metilspirta saturs ir svarīgākais rādītājs un alfa spirta sastāvā nevar būt vairāk par 0.03% metilspirta, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Kompānija iegādājas kompānijas Talvis ražoto Alfa spirtu, kas satur mazāk nekā 0,000021% metilspirta.

Latvijas Balzams nav vienīgais ražotājs, kuri izmanto Alpha spirtu degvīnu ražošanā, bet SPI ir pirmie, kuri ir sasnieguši šo standartu.

Līdzīgi kā citās valstīs pasaulē, arī Latvijā šobrīd vērojama džina popularitāte; visaugošākais ir premium segments

Latvijā, līdzīgi kā pārējās Baltijas valstīs, Eiropā valdošās tendences dzērienu modē ienāk ar trīs līdz četru gadu nobīdi. «Varētu teikt, ka arī pie mums šobrīd ir iestājusies «džina renesanse» – atgriežas gan klasiskās džina kokteiļu receptes, gan parādās jauni kokteiļi, kas veicina dzēriena popularitāti un piedāvā jaunas garšas piedzīvojumus,» saka Dana Hasana, Amber Beverage Group komunikācijas vadītāja. Realizācijas dati liecinot, ka Latvijā augošs ir tieši premiālo džinu segments.

Arī dzērienu vairumtirgotāja TriBaltic.lv valdes loceklis Jānis Corndorfs norāda, ka Latvijā lielākais pieaugums ir tieši «premium» un «super premium» kategorijās, kas nozīmē, ka patērētājs izvēlas kvalitāti, nevis kvantitāti. Šī tendence ir vērojama ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē – Lielbritānija un ASV 2016. gadā esot bijis rekordliels pieaugums džina kategorijā. «Džina popularitāti sekmē strauji pieaugušais «craft» džinu ražotāju skaits, kas patērētājiem paver iespēju baudīt dažāda stila un izcelsmes džinus. Džina straujo izaugsmi sekmē arī strauji pieaugušais toniku un miksēto dzērienu piedāvājuma klāsts, kas ļauj patērētajām atklāt jaunas garšu pasaules,» viņš uzskata.

Krievija atguvusi tiesības uz Stolichnaya un Moskovskaya degvīnu zīmoliem pēc vairāk nekā desmit gadu ilgas cīņas Nīderlandes tiesā ar uzņēmēju Juriju Šefleru.

Roterdamas apgabaltiesa trešdien nolēmusi, ka šīs divas preču zīmes, ar kurām marķētais degvīns tiek ražots arī Šeflera kontrolētajā uzņēmumā Latvijas balzams, pieder Krievijai.

Šis lēmums liek Šeflera Nīderlandes uzņēmumam Spirits International nodot tiesības uz šīm preču zīmēm Krievijai vai samaksāt soda naudu 100 000 eiro apmērā un saņemt papildu naudassodu 50 000 eiro dienā.

Tāpat tiesas lēmums liek Spirits International pārtraukt Stolichnaya un Moskovskaya degvīnu tirdzniecību Nīderlandē, Beļģijā un Luksemburgā.

Šī tiesas prāva sākās 2003.gadā un paredz Šeflera uzņēmumam kompensēt Krievijai zaudējumus par šo zīmolu izmantošanas periodu.

Baltijas lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs AS Latvijas balzams (LB) ieguvis divas zelta un vienu sudraba medaļu Ķīnas lielākajā starptautisko dzērienu konkursā China Wine & Spirits Awards Best Value 2014. Visaugstāko novērtējumu - zelta medaļu - degvīna kategorijā ir saņēmis pasaulē pirmais caur dzintaru filtrētais degvīns Amber Gold, kuru uzņēmums radīja, sadarbojoties ar zinātniekiem no Latvijas un Krievijas, informē LB Komunikācijas vadītāja Dana Hasana.

Zelta godalgu saņēmis arī tieši starptautiskiem tirgiem radītais dzirkstošais dzēriens Cosmopolitan Diva, bet sudraba novērtējumu ieguvis degvīns Riga Black Vodka.

LB komercdirektors Valters Kaže norāda, ka visaugstāko novērtējumu saņemšana Āzijas reģiona nozīmīgajā konkursā pavērs uzņēmumam jaunas espējas šajā tirgū.

Jau vēstīts, ka LB šī gada pavasarī ieguva 8 medaļas vēl vienā nozīmīgā - Ķīnas lielākajā un prestižākajā starptautisko dzērienu konkursā CWSA Best Value Competition.

LB ir vadošais alkoholisko dzērienu ražotājs Baltijā. Uzņēmums pārstāv 24% Latvijas alkoholisko dzērienu tirgus un ražo vairāk nekā 100 dažādu produktu gandrīz visos stipro un vieglo alkoholisko dzērienu segmentos. LB dzērienu portfeli veido tādi pasaulē atzīti zīmoli kā Stolichnaya, Moskovskaya, Rīgas Melnais balzams un vietējā tirgū populārākais dzirkstošais vīns - Rīgas šampanietis.

Stoli Group mātes uzņēmums SPI Group izsaka neizpratni par Nīderlandes tiesas spriedumu, un ir pārliecināts, ka, ņemot vērā faktus un attiecīgos likumus, tas nav pareizs.

Kopā ar juristiem patlaban uzņēmums izvērtē visas turpmākās iespējas un soļus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Spriedums attiecas tikai uz Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas tirgu un tāpēc ietekmē ļoti mazu kompānijas globālā tirgus daļu. SPI Group joprojām pieder Stolichnaya un Moskovskaya tirdzniecības zīmes vairāk nekā 190 pasaules valstīs, izņemot Krieviju. Krievijā tirgotā Stolichnaya ir cita veida degvīns, kas pieder ar SPI Group nesaistītam valsts kontrolētam uzņēmumam FKP, skaidro SPI Group.

«Lēmums ir rezultāts ilgiem Krievijas valdības centieniem konfiscēt Stolichnaya tirdzniecības zīmes, kuras SPI leģitīmi nopirka no privātiem akcionāriem, ne no valsts. Nesaskaņas starp SPI un Krievijas Federāciju sākās ar prezidenta Putina parakstītu pavēli 2000. gadā. Kopš tā laika SPI ir uzsācis tiesas procesus visā pasaulē, lai aizsargātu savas prasības,» skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Sasniedzot maksimālo realizācijas apjomu vietējā tirgū, lietuviešu alkoholisko dzērienu ražotājs Stumbras nopietnāk strādā pie eksporta tirgus apgūšanas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lietuvas kompānija AB Stumbras dibināta 1906. gadā un jau teju 110 gadus uzņēmums ražo alkoholiskos dzērienus. Pirmais kompānijā ražotais dzēriens bija degvīns, un tas joprojām ir kompānijas firmas zīme. «Ar to viss sākās,» saka Audrjus Česlovs Matulevičs (Audrius Česlovas Matulevičius), kompāniju grupas MV Group, kā arī tajā ietilpstošo uzņēmumu Stumbras un Alita vadītājs. Savukārt MV Group iekļaujas holdingkompānijā MG Baltic. Grupā pavisam ir 67 uzņēmumi, kas darbojas sešās nozarēs – mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības, loģistikas, ražošanas, mediju, nekustamo īpašumu attīstības un vadības, kā arī būvniecības un telekomunikāciju jomā. Kopumā koncernā strādā 3604 darbinieki, konsolidētais tā apgrozījums 2014. gadā bijis 578 miljoni eiro; Ar 268 miljoniem eiro, kas nomaksāti nodokļos, uzņēmums ir otrs lielākais nodokļu maksātājs Lietuvā.

Jaunā koronavīrusa izraisītās krīzes laikā pasaulē pieaug degvīna pārdošanas apmēri, sacīja alkoholisko dzērienu ražotāja "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.

Viņš atzina, ka alkoholisko dzērienu lietošanas paradumos globāli ir izmaiņas - kāpis pieprasījums pēc degvīna. "Topa augšgalā ir degvīns. Latvijas tirgū tas gan vienmēr ir bijis augšgalā, jo mēs neesam lieli ruma, viskija vai džina piekritēji. Pasaulē gan degvīns nav bijis pirmajā vietā, taču, ja pirms krīzes degvīna pārdošanas apjomi samazinājās, tad šobrīd tie pieaug," pastāstīja "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs.

Komentējot Latvijā ārkārtējā situācijā atļauto alkohola tirdzniecību internetā, viņš sacīja, ka tās uzsākšanai bija labs brīdis. Lai gan pārdošanas apmēri internetā nav lieli, šis solis vērtējams pozitīvi. "Latvija šajā ziņā bija palikusi iepakaļ citām valstīm, kurās iegādāties alkoholu internetā ir iespējams jau sen," sacīja Geidāns.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Salīdzinot oktobra pirmā un otrā cenu monitoringa datus, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 93,53 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 2,51 % gadījumu, savukārt 4,06% gadījumu cena ir samazinājusies.

Tā liecina Ekonomikas ministrijas veiktā cenu monitoringa jaunākie dati. Kopš oktobra cenu monitoringa ietvaros tiek fiksētas preču pakalpojumu cenas gan latos, gan eiro.

Oktobra otrajā cenu novērojumā secināts, ka cenas eiro tika norādītas 98,84 % gadījumu. Pārtikas un saimniecības precēm lielveikalos cenas eiro norādītas praktiski visos gadījumos, konstatēti atsevišķi gadījumi, kad cena eiro nav norādīta sveramiem produktiem, kuru cena tiek fiksēta par 1 kg. Cenas eiro lielākoties netika norādītas trīs preču/pakalpojumu grupās - Coca-Cola bundžiņām dzērienu automātos, taksometru pakalpojumiem, kā arī apsaimniekošanas pakalpojumu atsevišķām pozīcijām, ko namu apsaimniekotāji skaidroja ar to, ka cena eiro tiek norādīta tikai kopējai rēķina summai.

Drīzumā alkohola etiķetes saturēs vairāk informācijas; lai arī neliels, tas tomēr būs slogs ražotājiem – tā plānotās izmaiņas vērtē nozare

Patērētājiem ir skaidrs, ko satur pudele sulas vai limonādes, bet paliek noslēpumā tītas viskija un pārējo alkoholisko dzērienu sastāvdaļas. Ar šo situāciju nav mierā Eiropas patērētāju organizācija BEUC.

Organizācijā norāda, ka daudzi varētu būt pārsteigti, ja uzzinātu, ka puslitrs alus satur aptuveni 220 kaloriju – tikpat daudz kā šokolādes tāfelīte. Informācijai par uzturvērtību un pilnam sastāvdaļu sarakstam, ietverot pārtikas piedevas un konservantus, vajadzētu kļūt par obligātu alkohola marķējumā, lai palīdzētu patērētājiem izvēlēties, ko un cik daudz dzert, uzskata organizācijā.

Diskutējot par to, vai nepieciešams uz alkoholisko dzērienu iepakojuma izvietot informāciju par uzturvielām un sastāvu, vispirms jānodala trīs jomas: alus, vīna un stipro alkoholisko dzērienu ražošana, uzskata Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Andrejs Strateičuks.

No 2020.gada 1.septembra būs aizliegts pārdot alkoholu lielajās plastmasas pudelēs.

Tas attieksies uz alu, sidru, kā arī alkoholiskajiem kokteiļiem un dažādiem starpproduktiem, piemēram, stiprinātiem vīniem, vermutiem, liķieriem un liķiera tipa vīniem. Par to ceturtdien, 11.maijā, lēma Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš norāda, ka kopā ar Veselības ministriju rosināja izmaiņas ieviest agrāk un nekavēties ar to stāšanos spēkā, taču iepriekš deputātu vairākums to noraidīja. R.Naudiņš akcentē, ka “lētais alus, kontrabandas degvīns, kā arī azartspēles padara Latvijas Tautsaimniecību vājāku”.

Paplašinot alkoholisko dzērienu piedāvājumu, AS "Cēsu alus" radījis trīs jaunus alkoholiskos kokteiļus, kuru izveidē investēti 50 000 eiro, informē uzņēmumā.

Jauno alkoholisko kokteiļu hard seltzer "Pure Spirit" sastāvā ir degvīns un gāzēts ūdens ar trīs dažādām garšām - citrona, ābolu un melleņu. Jaunajos produktos ir samazināts kaloriju daudzums – dzēriens satur 1 g cukura uz dzēriena skārdeni, tam nav pievienoti mākslīgie saldinātāji un krāsvielas, sastāvā izmantoti tikai dabīgi aromatizētāji, kas iegūti no augļiem un ogām, tie nesatur glutēnu.

"Sekojot līdzi dzērienu tendencēm pasaulē, pamanījām hard seltzer veiksmes stāstu un popularitāti ASV, un nolēmām šo jauno un inovatīvo alkoholiskā dzēriena kategoriju ieviest arī Latvijā. Dzērienu tirgū kopumā vērojama tendence, kad pircēji ir gatavi izmēģināt jaunas lietas un pieprasa arvien lielākas izvēles iespējas un plašāku produktu piedāvājumu. Tāpat produktiem ar samazinātu kaloriju daudzumu šobrīd ir liels potenciāls alkoholisko kokteiļu tirgū," komentē Eva Sietiņsone, "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Latvijas balzams ticis pie nozīmīga privātās preču zīmes līguma sidra ražošanai Lielbritānijas tirgum.

Līgums noslēgts ar kompāniju Alcobond Consortium Ltd par trīs miljonu skārdeņu piegādi gada laikā. Tas ir lielākais pasūtījums Latvijas balzama (LB) vēsturē pēdējo gadu laikā. Privātās preču zīmes jeb private label pasūtījums ļaus Latvijas balzamam palielināt ražošanas apjomus.

Izstrādā recepti

Sidra receptūra izstrādāta speciāli Lielbritānijas tirgum un darbs pie tā ilga pusgada garumā, atklāj Latvijas balzama galvenā tehnoloģe vieglo dzērienu ražošanā Natālija Antoņenko.

«Sākumā bija piedāvājums no Alcobond Consortium Ltd izstrādāt recepti viņu tirgum. Bija arī jāizpēta Lielbritānijas likumdošana, jo Eiropas tirgū nav vienotu likumu sidra ražošanā, katra dalībvalsts pati izdod saistošos noteikumus,» par darbu pie šī projekta stāsta uzņēmuma galvenā tehnoloģe. Sidra gatavošanā kā izejviela tiek izmantots ābolu koncentrāts no Austrijas, no kā vēlāk tiek izgatavota ābolu sula atbilstoši Lielbritānijas likumiem, pēc tam ābolu sula tiek raudzēta un galarezultātā top sidrs. Uzņēmuma ražošanas laboratorijas vadītāja Gaļina Ostrovska uzsver, ka uzdevums nav bijis vienkāršs – gatavot sidru Lielbritānijai, kur ir atšķirīga sidra patēriņa kultūra. Proti, Latvijā šo dzērienu lielākoties patērē jaunas sievietes, bet Lielbritānijā to iecienījuši vīrieši. Baltijas tirgū iecienīti saldeni un aromātiski sidri, bet britiem cieņā ir stiprāks un sausāks raudzētais dzēriens. Šis nav vienīgais private label sidra pasūtījums, iepriekš sidrus ar privāto preču zīmi uzņēmums ražojis gan Lietuvas tirgum, gan citiem sadarbības partneriem. Šis līgums svarīgs, jo Latvijā raudzēto dzērienu tirgus šā gada pirmajos deviņos mēnešos sarucis par četriem miljoniem dekalitru, salīdzinot ar attiecīgo laikaposmu pērn, liecina VID dati.

Mūzikas ieraksti ar latviešu dziesmām un pašmāju uzņēmumos darinātas rotas, pagatavoti saldumi, dzērieni un dizaina priekšmeti - šādus Latvijas suvenīrus saņems Saeimas viesi, kuri šajā pusgadā ieradīsies Rīgā uz parlamentārajām konferencēm, liecina medijiem sniegtā informācija.

Lai popularizētu Latvijas dizainu, suvenīru autori ir jauni mazie uzņēmēji un mākslinieki, kuri mūsu valstij tradicionālo mākslu, mūziku un produktus piedāvā mūsdienīgā veidolā.

Aproču pogas un auskari ar prezidentūras logo ir Valmieras mākslinieču māsu Špatu darināti, savukārt papīra vējdzirnavas visu dalībvalstu karogu krāsās ir dizainera Riharda Funta veidots suvenīrs.

Parlamenta viesiem tiks arī dāvinātas Ilzes Garančas no Latvijas ogām un žāvētiem augļiem pagatavotās šokolādes konfektes, Libertu bērzu sulas degvīns, kā arī žāvētas dzērvenes no uzņēmuma Rāmkalni.

Tāpat Saeimas viesus priecēs kora Nāc līdzās!, kurā dzied jaunieši ar īpašām vajadzībām, mūzikas disks, kā arī latviešu tautasdziesmu izlase 17 ārvalstu komponistu apdarēs jauniešu kora Kamēr… izpildījumā.

AS Latvijas balzams (LB) ražotie dzērieni saņēmuši zelta un sudraba medaļas vienā no prestižākajiem dzērienu nozares konkursiem ASV - Wine & Spirits Wholesalers of America, informē AS Latvijas balzams un Amber Beverage Group komunikācijas vadītāja Dana Hasana.

Ar dubultzeltu no ASV atgriezies degvīns Moskovskaya, savukārt pagājušajā gadā radītie zīmoli Cosmopolitan Diva un Amber Gold saņēmuši sudraba medaļas tā saukto «slēgto» degustāciju vērtējumā, ko veica 25 eksperti.

Kompāniju Brown-Forman, kas ir viena no lielākajiem stipro alkoholisko dzērienu un vīnu ražotājiem ASV, Latvijā un Igaunijā pārstāvēs Liviko.

Liviko importēto preču zīmolu portfeli papildinās arī Jack Daniel's Tennessee viskijs un Finlandia degvīns.

"Ceram, ka mūsu ciešā sadarbībā jau zināmie zīmoli Latvijā un Igaunijā kļūs vēl populārāki. Mēs esam pārliecināti, ka esam atraduši ambiciozu uzņēmumu, kas attīstīs zīmolus, kuri piedzīvo strauju izaugsmi visos galvenajos stipro alkoholisko dzērienu tirgos pasaulē," norāda kompānijas Brown-Forman attīstības direktors Eiropā un austrumu reģionā Kšištovs Matenko.

"Partnerība ar kompāniju Brown-Forman uzņēmumam Liviko ir svarīgs un ilgi gaidīts solis, kas papildinās mūsu starptautisko premium produktu klāstu," norāda Liviko grupas izpilddirektors Janeks Kalvi.

Rīgas Melnā balzama produktu pārdošana vietējā un eksporta tirgū kopumā pagājušajā gadā augusi par 13% jeb 879 tūkstošiem eiro, salīdzinot ar 2012.gadu, un sasniegusi 7,4 miljonus eiro – informē AS Latvijas balzams. Pašmāju tirgū sasniegts 13% pieaugums, bet eksportā, salīdzinot ar 2012.gadu, sasniegts 14% pieaugums, informē Latvijas balzams.

Rīgas Melnais balzams un tā grupas produkti 2013.gadā ir bijis pārdotākais Latvijas balzama ražotais dzērienu zīmols uzņēmuma tiešā eksporta tirgos – produkcijas realizācijas apjoms ražotāja cenās pārsniedzis EUR 2,3 miljonus.

Visstraujāk auguši balzama ar upeņu garšu pārdošanas apjomi. Pēc AS Latvijas balzams datiem, šī dzēriena realizācija vietējā tirgū pērn augusi par 23%, savukārt, eksporta tirgos tā sauktā Upeņu balzama pārdošanas rādītāji kāpuši par 50%.

Uzņēmums arī ziņo, ka pārdotāko zīmolu vidū eksporta tirgos ir arī brendijs Grand Cavalier, kā arī nesen radītais Riga Black Vodka degvīns.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) šodien, 5.jūnijā pasniedza ikgadējās Gada preces balvas vietējiem ražotājiem un produkcijas izplatītājiem, informē LTA vadītājs Henrihs Danusēvičs.

Par gada izplatītāju šogad atzīta AS Jungent Latvia. Nosaukums Gada prece piešķirts SIA Rēzeknes gaļas kombināts produktiem Reālie pelmeņi, Rāznas jubilejas desa, Rēzeknes auksti kūpināta desa, SIA Simeks ūdenim Ķekavas avots, Risso rapša eļļai un vīnogu eļļai Olitalia, SIA Balttur-R majonēzei Provansas majonēze Francis, SIA Bauskas alus alum Meistara gaišais, SIA Forevers produktiem Galda desa un Doktordesa Extra, AS Smiltenes piens dzērienam Piena spēks, AS Dobeles dzirnavnieks produktiem Kviešu milti Ekstra un Plānās pankūkas, AS Cēsu alus dzērieniem Cēsu Džons Pina Colada un Cēsu premium pinte 5,2.

Gada preces titulu saņēma arī AS Latvijas maiznieks produkti Rudens baltmaize un Kūko medus kūka, AS Putnu fabrika Ķekava cāļa pusspārni Gardie, AS Jungent Latvia izplatītie produkti Evian minerālūdens un Zewa delux tualetes papīrs, AS Tukuma piens produkti Baltais exporta sviests un Oga jogurts, AS Aldaris alus līnija Craft un Mežpils alus, SIA Eļļas grupa olīvu izspaidu eļļa OiliO, SIA Altia Latvia degvīns Arsenirch, IDS Borjomi Europe minerālūdens, SIA Pērnes L kartupeļu plāksnītes ar bekona garšu, SIA TZMO Latvija ikdienas ieliktņi Panty soft un SIA BMS - Baltijas Marketing Serviss baterija Energizer AA Base.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi jauno nodokļu politiku, kura alum paredz visstraujāko akcīzes nodokļa pieaugumu – 25%, jo pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodoklis pieaug vidēji par 15%. Neskatoties uz Finanšu ministrijas priekšlikumu, kurš jau tā alum ir visnelabvēlīgākais, stiprā alkohola pārstāvji ar Imantu Parādnieku priekšgalā lobē vēl lielāku akcīzes pieaugumu alum, ar mērķi faktiski padarīt stipro alkoholu pieejamāku patērētājiem, kas ir pretrunā ar deputātu publiski pausto par alkohola patēriņa samazināšanu valstī.

Būtiski palielinot akcīzi alum, mērķis samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu netiks sasniegts, jo daudz straujāk pieaugs citu alkoholisko dzērienu realizētais apjoms. Proti, šī gada pirmajos četros mēnešos patēriņam nodoto stipro alkoholisko dzērienu (degvīns, konjaks, brendijs, liķieris, viskijs) apjoms ir pieaudzis par 10%, bet alum pieaugums ir tikai 1%, kas turklāt ir noticis, pateicoties pierobežas tirdzniecībai ar Igauniju, jo tā veido aptuveni 5% no visa alus tirgus apjoma. Tas nozīmē, ka Latvijā uz vietas patērētā alus kritums ir vismaz 4%.

Nozīmīgs arī ir fakts, ka Saeima, pēc Imanta Parādnieka ierosinājumiem, ir nobalsojusi par PET iepakojuma ierobežojumiem, kā rezultātā nākamgad ir paredzams alus realizācijas kritums par aptuveni 20%. Gadījumā, ja vēl tiks nesamērīgi celts akcīzes nodoklis, kritums būs vēl dramatiskāks.

Līgatnes vīna darītava uz pārējo fona izceļas ar prasmi iemānīt pudelē visdažādākās garšas un smaržas. Produktu portfelī ir 80 dzērienu nosaukumi, piemēram, lāceņu un rabarberu vīns, biešu un burkānu degvīns. Joko, ka tas varot pārcelt no piektdienas uz pirmdienu.

Vīna darītavas īpašnieks Ainārs Vanags ir gandarīts, ka ābolu ledus vīnu savas vizītes laikā Latvijā ir atzinīgi novērtējis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Uzņēmuma darbā ir iesaistījušies visi ģimenes locekļi, kā arī nodarbināti vairāk nekā 100 tūkstoši čaklu darbinieču – bišu. Šogad pēc vairāku gadu eksperimentiem ir izdevies arī medus vīns, kam pievienota bišu maize un propoliss. Uzņēmuma trumpis ir vietējās izejvielas – vīni tiek gatavoti no Gaujas Nacionālā parka teritorijā augušām ogām, augļiem, augiem un ziediem.

Desmit gadu laikā, kopš valdība ir devusi zaļo gaismu mazajām alkohola darītavām, Latvijā tās ir savairojušās kā sēnes pēc lietus. Līgatnes vīna darītava bija viena no pirmajām. Kādu tirgus nišu desmit gadu laikā Līgatnes vīni ir ieņēmuši? Kā tie atšķiras no pārējiem?