Vēsturiskajā ostas noliktavā Liepājā izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un drīzumā durvis vērs arī zivju restorāns-gastrobārs.

Pirms vairāk nekā 20 gadiem ēku iegādājās Ervils Laugalis, lai izveidotu remonta bāzi un piestātni saviem zvejas kuģiem. "Iepriekš ēkas pirmajā stāvā atradās kuģu remonta bāze ar dīzeļdegvielu, motoriem, eļļām, gultņiem un virzuļiem," stāsta E.Laugaļa dēls Aigars, kurš senajā ēkā attīsta projektu "Spīķeris 53".

Ar Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda, Lauku Atbalsta dienesta un vietējās rīcības grupas "Liepājas Rajona partnerība" atbalstu četrstāvu ēkas pirmajā stāvā tika realizēti trīs projekti - izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un zivju restorāns. Kopējās investīcijas ir aptuveni 85 000 eiro.

A.Laugalis stāsta, ka doma attīstīt seno spīķeri kā sabiedrisku vietu lolota gandrīz 10 gadus. Tika saņemti vairāki mājieni, ka tā ir vieta, kur būtu jābūt zivju restorānam. Ne velti ģimene jau vairāk nekā 25 gadus nodarbojas ar zvejniecību.

Laugaļu ģimenes izveidotais zīmols Jūrnieka ligzda, pirmkārt, saistās ar Kurzemes jūrmalā izveidoto viesmīlības kompleksu.

Netālu no Liepājas dienvidu gala – Pērkonē – izvietotā trīszvaigžņu viesnīca, kas orientēta uz ģimenēm ar bērniem, iegājusi apritē un plāno paplašināt darbību. Jau trešo gadu Jūrnieka ligzda apsaimnieko arī kafejnīcu Liepājā, Valsts policijas ēkā. Ātrās apkalpošanas ēstuve kļuvusi iecienīta pusdienu vieta gan policistiem, gan Liepājas centra tuvumā esošo biroju un iestāžu darbiniekiem. Nākotnes plānos ietilpst doma par zivju restorānu Liepājas promenādes spīķeros.

Zīmols Jūrnieka ligzda tika izveidots 2006.gadā, pabeidzot ap 1880.gadu uzbūvētās cara laika administratīvās ēkas rekonstrukciju par trīszvaigžņu viesnīcu. Vēlāk viesnīcu ar ziemas dārzu un vairākām zālēm papildināja vasaras kotedžas, pirtis, lapenes un nojumes, sporta laukumi un – visbeidzot – kūpinātava, vienmēr dizainā iekļaujot zvejniecības tēmu. Strauji augošo biznesu panāca tikpat vareni augošās būvizmaksas, pēc tam sekoja Latvijas ekonomikas straujais kritums.

Viena no lielākajām kažokzvēru audzētavām Latvijā AS Grobiņa izmainījusi uzņēmuma padomes sastāvu.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka padomes locekļa pienākumus pārstājuši pildīt Linda Elsberģe un Gunārs Laugalis.

Uzņēmuma padomei pievienojušies Jānis Liepiņš un Ģirts Milgrāvis. Jānorāda, ka darbu padomē turpina Silvija Neimane, Ojārs Osis, kurš ieņem padomes priekšsēdētāja vietu un Argita Jaunsleine, kas pilda padomes priekšsēdētājas vietnieka pienākumus.

Pagājušajā gadā Grobiņa strādāja ar 1,657 miljonu eiro zaudējumiem, rāda Lursoft rīcībā esošie dati. Uzņēmuma apgrozījums pērn saruka līdz 2,879 miljoniem eiro. Jāatzīmē, ka Grobiņa aizvadītajā gadā ar darbavietām nodrošināja 95 darbiniekus.

Autoceļa A9 segumu pie Grobiņas autovadītāji nodēvējuši par poraino šokolādi. Karstajās dienās ceļa šķidrā virskārta kļuvusi bīstama satiksmei, tāpēc aizvadītajā nedēļas nogalē uz kūstošo bitumenu sāka kaisīt sīkas šķembas, vēsta Latvijas radio.

Savukārt uzņēmuma Latvijas valsts ceļi laboratorijā secināts, ka pagājušā gadā, apstrādājot virsmu, izmantots pārāks liels saistvielas daudzums. Ceļš pērn sācis drupt, tāpēc tur veikta virsmas apstrāde, kas bijusi lētākais veids, kā paglābt no sabrukšanas vēl tikai pirms pāris gadiem pilnībā rekonstruēto šoseju.

Tomēr bitumena slānis jeb tautā sauktais piķis karstumā kļūst šķidrs un burtiski uzpeld ceļa virspusē. Kā norādīja Latvijas valsts ceļi laboratorijas direktors Vladimirs Akimovs, ja piķis tur būtu mazāk, tad situācija nebūtu tik nopietna, kāda tā ir pašlaik. Tagad saulē spīdošajās un piķotajās riteņu sliedēs ber šķembas. Šajās brīvdienās uz Grobiņas šosejas izbērtas vairākas kravas.

Zvērsaimniecība a/s Grobiņa noslēgusi vairāk nekā 2,258 miljonus eiro apjomīgu iepirkumu konkursu par kažokzvēru barības sagatavošanas iekārtu kompleksa iegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā noskaidrojies, ka barības sagatavošanas iekārtas a/s Grobiņa piegādās Tallinā bāzētais uzņēmums Ertel.ee OU, kurš izkonkurējis Somijas pilsētā Vāsā bāzēto OY Petsmo Products AB.

Paredzēts, ka Latvijas zvēraudzētava iegādāsies pilnu barības sagatavošanas ražošanas līniju, ieskaitot vārīšanas iekārtas.

Zvērsaimniecība dibināta 1969. gadā un valsts saimniecības Liepāja kažokzvēru firmas bāzes. 1997. gadā zvērsaimniecība tika pārveidota par akciju sabiedrību.

A/s Grobiņa ir viena no lielākajām kažokzvēru audzētavām Latvijā, un tajā tiek audzētas dažādu toņu ūbeles, no kurām tirgū nonāk ūbeļu kažokādas.

A/s Grobiņa izsludinājusi iepirkumu kažokzvēru audzētavas (novietnes) būvniecībai. Projektu plānots īstenot Pāvilostas novadā, Vērgales pagasta Ceļmalniekos.

Projektam apstiprināts ES finansiāls atbalsts, db.lv informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gundars Jaunsleinis. 2012.gada rudenī Lauku atbalsta dienests apstiprināja līdzfinansējumu jaunas kažokzvēru novietnes būvniecībai. Kopējās lēstās izmaksas ir 2,8 milj.Ls, no tām 1,68 milj.Ls ir LAD finansējums.

Db.lv rakstīja, ka zvērsaimniecība a/s Grobiņa noslēgusi vairāk nekā 2,258 miljonus eiro apjomīgu iepirkumu konkursu par kažokzvēru barības sagatavošanas iekārtu kompleksa iegādi.

Zvērsaimniecība dibināta 1969. gadā un valsts saimniecības Liepāja kažokzvēru firmas bāzes. 1997. gadā zvērsaimniecība tika pārveidota par akciju sabiedrību.