Ražošana

Pārtikas ražotāji apsvērs iespēju apmaksāt sociālās reklāmas demonstrēšanu pēc neveselīgāku produktu reklāmām

LETA, 10.03.2011

Jaunākais izdevums

Pārtikas ražotāji pēc Veselības ministrijas (VM) ierosinājuma izvērtēs iespēju veidot vai apmaksāt sociālās reklāmas demonstrēšanu pēc neveselīgāku pārtikas produktu reklāmām.

Kā aģentūrai pastāstīja VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Inga Šmate, tad iepriekš apspriestais piedāvājums ierobežot neveselīgākas pārtikas reklāmu pašreizējā ekonomiskā stāvoklī nebūtu pareizs, līdz ar to ražotāji varētu par saviem līdzekļiem veidot sociālās reklāmas, kas mudinātu cilvēkus pievērsties veselīgam dzīvesveidam.

Šodien notikušajā VM pārstāvju diskusijā ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācijas un Coca-Cola Latvia pārstāvjiem šāds ierosinājums esot atzīts par labu, tomēr ražotāji vēl veiks nepieciešamos aprēķinus un aprīļa sākumā vēlreiz tiksies ar VM pārstāvjiem.

Atkarībā no ražotāju piedāvājuma konstruktivitātes un pretimnākšanas vēl tiks vērtēta iespēja noteikt reklāmas ierobežojumus nākotnē un iekļaut to arī Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam, atzina Šmate.

Sanāksmē tika izteikta ideja par speciāla fonda izveidošanu, kur ražotāji, reklāmdevēji ieskaitītu līdzekļus, ko izlietotu iedzīvotāju veselības veicināšanai.

Jau ziņots, ka reklāmas industrijas pārstāvji un pārtikas ražotāji uzskata, ka sabiedrību vajadzētu informēt par to, kas ir veselīgi, nevis jāaizliedz kādu produktu reklāma.

Latvijas Pārtikas uzņēmēju federācijas, Latvijas Tirgotāju asociācijas, Vides reklāmas asociācijas, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas un citu organizāciju pārstāvji iepriekš uzsvēra, ka VM būtu jāsadarbojas ar pārtikas ražotājiem un reklāmas nozares speciālistiem, jāparedz konkrēti pasākumi veselīga dzīvesveida veicināšanai, kuriem vēlāk piesaistīt līdzekļus, bet aizliegumi neveicinās veselīgākas pārtikas lietošanu un nepalielinās veselīga dzīvesveida piekritēju skaitu.

Par neveselīgu pārtikas produktu reklāmas ierobežošanu attiecībā uz bērniem tiek diskutēts Sabiedrības veselības pamatnostādņu projekta 2011.-2017.gadam apspriešanas ietvaros.

Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kura galvenais mērķis ir paaugstināt Latvijas iedzīvotāju mūža ilgumu līdz 71,1 gadam vīriešiem, bet sievietēm - līdz 79,6 gadiem. Tāpat pamatnostādnes nosaka valsts kā politikas veidotājas rīcības virzienus iedzīvotāju kvalitatīva mūža nodrošināšanai, veicot visus iespējamos pasākumus ārējo un cilvēka dzīvesveida izraisīto slimību cēloņu novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kurš atbild par reklāmu? Un vai atbild?

Zane Skļamina, advokātu biroja “TGS Baltic” zvērināta advokāta palīgs, 08.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā bieži sastopamies ar dažāda veida reklāmām. Reklāmas industrijas radošajiem prātiem, cenšoties dažādos veidos piesaistīt mērķauditorijas uzmanību un pārspēt asprātībā vienam otru, nereti rodas pārdomas un neizpratne – kurš tad īsti atbild par reklāmas saturu un formu, un kas nosaka to, cik daudz un ko var teikt vai rādīt, reklamējot savu produktu vai pakalpojumu.

Par reklāmas regulējumu ir runāts ļoti daudz, bet uzņēmējiem, piedāvājot tirgū arvien jaunas preces, pakalpojumus, kā arī izmantojot jaunus pārdošanas veicināšanas kanālus, bieži vien grūti orientēties, kā tas konkrētajā situācijā ir interpretējams un piemērojams. Arī tiesu prakse, kas varētu kalpot par orientieri tam, kā rīkoties gadījumos, kas nav tipiski, vēl tikai veidojas. Lai nu kā, Latvijā ir vairāki reklāmu regulējoši normatīvie akti, kuri nosaka to, kas ir vai nav pieņemams likumiskā izpratnē.

Saskaņā ar Reklāmas likuma 1. pantā minēto reklāmas definīciju “reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums, vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā uzņēmumi var palīdzēt lauzt stereotipus, izmantojot reklāmas?

Olga Ekšteine, “Mars” produktu sortimenta vadītāja Baltijas valstīs, 14.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēks vienā dienā patērē tiešsaistes saturu aptuveni 90 metru garumā, saskaroties ar dažādām reklāmām. Tāpat reklāmas redzam arī TV, radio un drukātajos medijos. Tā kā reklāmas veido sabiedrības uzskatus un attieksmi, tās ir iespējams izmantot kā platformu ne vien produktu un pakalpojumu prezentēšanai, bet arī svarīgu vēstījumu izplatīšanai, kas var palīdzēt lauzt stereotipus.

Lai gan pēdējā desmitgadē uzņēmumi ir panākuši ievērojamu progresu reklāmas jomā, šajā ziņā vēl ir, kur aug. Arī “Mars” kā globāls uzņēmums un viens no lielākajiem reklāmdevējiem laika gaitā ir guvis dažādas atziņas.

Jau vairākus gadus uzņēmumiem un reklāmas industrijai sagādā grūtības reklāmās proporcionāli un reālistiski attēlot kā sievietes, tā vīriešus. Mēs joprojām redzam, ka sievietes un vīrieši reklāmās tiek attēloti vecmodīgos un pat nepieņemamos veidos, nemaz nerunājot par grūtībām atspoguļot etnisko daudzveidību, LGBTQIA+ kopienu un vēl daudzus citus dažādības aspektus.

Manuprāt, tā ir uzņēmumu atbildība nodrošināt, ka reklāmai ir pozitīva, nevis negatīva ietekme, tā pārstāvētu un veicinātu vienlīdzību un normalizētu dažādību sabiedrībā. Reklāmām var būt ļoti spēcīga ietekme, ne vien radot negatīvu ietekmi uz sabiedrību, tās empātiju un iekļaujošu vidi, bet arī radot negatīvu ietekmi uz zīmola reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pasaules reklāmas tirgus 2010. gadā atkopjas ātrāk par plānoto

Dace Skreija, 07.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā izaugsme 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, tiek lēsta 4,9% apjomā, kas ir labāks rādītājs nekā gada gaitā prognozētie 2,2%, kā arī labotie skaitļi – 3,5% un 4,8%, liecina jaunākais ZenithOptimedia reklāmas tirgus tendenču un prognožu pētījums.

Vēl pirms 2010. gada reklāmas tirgus datu apkopošanas visā pasaulē, ZenithOptimedia eksperti prognozē visas pasaules kopējā reklāmas tirgus izaugsmi aizvadītajā gadā 4,9% apjomā, salīdzinot ar 2009. gadu. Lielākajā daļā pasaules valstu reklāmas tirgus ir audzis straujāk par plānoto. 2011. gadā pasaules reklāmas tirgus izaugsme tiek prognozēta 4,6% apjomā, salīdzinot ar 2010. gadu, bet 2012. gadā – 5,2% apjomā, salīdzinot ar 2011. gadu.

Reklāmas tirgus atgūšanas procesā būtiski riski ir: īpaši augstais kredītsaistību apjoms kā privātajā, tā publiskajās sektorā attīstītajās valstīs; konstantais bezdarbs ASV, kā arī citās valstīs; uztraukums par saistību nepildīšanu eirozonā; dažu valstu valdību veiktie budžetu samazinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LMT piederošais mobilo sakaru nodrošinātājs SIA ZetCOM, kas tirgū pazīstams ar mobilo sakaru sarunu karti Amigo, savā radošajā konceptā izmantojis sajaucami līdzīgus tēlus, kas sākotnēji bija izmantoti Bites komunikācijā, secinājusi Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) Ētikas padome, liecina publiskotais lēmums.

Ētikas padome konstatējusi, ka pārkāpti vairāki Ētikas kodeksa punkti – 6.3. punkts, kas nosaka, ka aizliegts izmantot cita reklāmas profesionāļa radītās reklāmas idejas vai koncepcijas, punkts 7.1.4., kas nosaka reklāma nedrīkst mazināt sabiedrības uzticību reklāmas nozarei un reklāmai kā informācijas avotam, kā arī nedrīkst negatīvi ietekmēt nozares reputāciju, un punkts 7.2.5., kas nosaka, ka reklāma nedrīkst būt sajaucami līdzīga ar citu.

Padome norāda, ka Ētikas kodekss ir saistošs visām personām, kas atzīstamas par reklāmas profesionāļiem un ir pievienojušās kodeksam. Savukārt attiecībā uz reklāmas profesionāļiem, kas kodeksam nav pievienojušies – ir tikai rekomendējošs raksturs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijā reklāmas tirgus pērn audzis visstraujāk Baltijā

Nozare.lv, 26.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas reklāmas tirgus pērn, salīdzinot ar 2011.gadu, ir pieaudzis par 3%, sasniedzot 242,7 miljonus eiro (170,5 miljonus latu), liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar Latvijas Reklāmas asociāciju un TNS uzņēmumiem Igaunijā un Lietuvā apkopotā informācija.

Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedza 70,9 miljonus eiro (49,8 miljonus latu), kas ir par 3% vairāk nekā 2011.gadā. Lietuvā 2012.gadā mediju reklāmas tirgus pieauga par 0,7%, salīdzinot ar 2011.gadu, un sasniedza 99,4 miljonus eiro (69,86 miljonus latu). Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2012.gadā bija 72,5 miljoni eiro (50,95 miljoni latu), pieaugot par 0,3% salīdzinājumā ar 2011.gadu.

Analizējot reklāmas tirgus attiecību pret iekšzemes kopproduktu, redzams, ka Baltijā līderpozīcijā, kā ierasts, arī 2012.gadā bija Igaunija ar 0,43%. Latvijā šis rādītājs bija 0,32%, bet Lietuvā - 0,3%. Visās Baltijas valstīs reklāmas tirgus attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir krities, salīdzinot ar 2011.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

60% uzticas reklāmai avīzēs

Lelde Petrāne, 30.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen veiktais pētījums par uzticamākajiem reklāmas kanāliem pasaulē liecina - 83% respondentu sešdesmit pasaules valstīs par uzticamāko avotu, kur iegūt informāciju par produktiem un pakalpojumiem, uzskata draugus un ģimeni. Otrajā vietā ar 70% īpatsvaru ir zīmolu mājas lapas un citi kontrolētie kanāli tiešsaistē, savukārt 66% patērētāju uzticas internetā publicētajām citu lietotāju atsauksmēm.

Neraugoties uz interneta mediju pieaugumu, uzticamību nav zaudējuši arī tradicionālie reklāmas kanāli – TV, žurnāli un avīzes. Proti, 63% globālo respondentu atzina, ka viņi uzticas reklāmai televīzijā, 60% - reklāmai avīzēs un 58% - žurnālos. 48% respondentu pasaulē uzsver, ka uzticas video reklāmām tiešsaistē, 47% - reklāmām, kas parādās dažādos meklētājos un 46% - reklāmām sociālajos tīklos. 42% uzticas banneru reklāmām, 43% - mobilajām reklāmām, 36% - reklāmām īsziņās.

Viena no daudziem reklāmdevējiem pievilcīgākajām un, kā izrādās, arī labvēlīgākajām sabiedrības grupām ir tā dēvētā digitālā jeb Millenium paaudze – 21 līdz 34 gadus veci patērētāji, kas lielā mērā izauguši digitālajā laikmetā. Raugoties uz pētījumā iekļautajiem 19 reklāmas kanāliem un veidiem, šī sabiedrības grupa demonstrēja visaugstāko uzticēšanās īpatsvaru 18 reklāmas kategorijās, tai skaitā draugu ieteikumiem (85%), zīmolu mājas lapām (75%), patērētāju atsauksmēm internetā (70%), reklāmai TV (67%), reklāmai avīzēs un žurnālos (62%) u.tml. Digitālo un mobilo reklāmu kā uzticamu avotu minēja vairāk nekā puse – 53% respondentu, kamēr 51% ieklausās reklāmās sociālajos tīklos un 47% - tiešsaistes banneros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

10 soļi līdz efektīvai Google reklāmai

Dr. Sergejs Volvenkins, interneta mārketinga eksperts, 31.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Google reklāmas vadīšanai nepieciešamas noteiktas zināšanas un kompetences. Vadot reklāmas kampaņas Google meklētājā bez priekšzināšanām, aptuveni 30-50 % no reklāmas budžeta tiek izmantoti neefektīvi, tādējādi radot zaudējumus. Šajā rakstā esmu apkopojis 10 būtiskākās darbības, kas jāveic, lai jūsu Google reklāmas kampaņas būtu efektīvas un jūs sasniegtu labākus pārdošanas rezultātus. Šos paņēmienus mūsu eksperti praktizē arī savā ikdienas darbībā. Iesaku tos izmantot arī jums, ja pārvaldāt reklāmas kampaņas Google meklētājā.

1. Jāizvēlas pareizais Google reklāmas risinājums. Google piedāvā vairākus reklāmas produktus: reklāma Google meklētājā, Remarketings, Display tīkls, Gmail Sponsored Promotions, Youtube. Atkarībā no reklāmdevēja izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem ir jāizvēlas atbilstošs reklāmas produkts.

2. Jāveic atslēgvārdu analīze. Izvēloties neatbilstošus atslēgvārdus, reklāmas budžets var tikt izmantots neefektīvi. Šī iemesla dēļ pirms reklāmas kampaņas uzsākšanas ir nepieciešams veikt rūpīgu atslēgvārdu analīzi.

3. Jāizveido AdWords konta struktūra. Ja pareizi netiek izveidota Google AdWords konta struktūra, reklāmdevējs nevar pretendēt uz zemāku cenu par klikšķu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome, apejot likumdošanu un pieņemot konkrētiem uzņēmumiem labvēlīgus grozījumus saistošajos noteikumos, piešķīruši tiesības atsevišķiem uzņēmumiem pārņemt vairākumu vides reklāmu tirgus Rīgā. Uz vienlīdzīgas konkurences pārkāpumiem saistībā ar šo situāciju jau 2012. un 2014.gadā norādījusi Konkurences padome (KP), taču Rīgas dome joprojām nav ņēmusi vērā KP norādījumus un tirgū vienlīdzīga konkurence nav nodrošināta, norāda KP.

Savulaik LTV vēstīja, ka Rīgas pašvaldības uzņēmumi bez konkursa atbalsta vides reklāmas uzņēmumu - ar Rīgas domes politisko vadību saistīto kompāniju Baltic Media Line, kas simtprocentīgi pieder uzņēmumam Pilsētas līnijas.

Rīgas dome ir deleģējusi tiesības pārvaldīt reklāmas izvietošanu trim kapitālsabiedrībām - pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kas pārvalda reklāmas izvietošanu sabiedriskajā transportā un pieturvietās, pašvaldības aģentūrai Rīgas gaisma - reklāmas izvietošana uz apgaismes stabiem, un pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) - reklāmu izvietošana uz apsaimniekojamo namu sienām. Sabiedriskajā transportā reklāmu izvieto Pilsētas līnijas, bet uz apgaismes stabiem un RNP namiem, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju stendos - tās meitasuzņēmums Baltic Media Line. Minētie līgumi noslēgti bez atklātu konkursu izsludināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mediji izrāda lielāku interesi izmantot automatizētās reklāmu tirdzniecības sistēmas.

"Protams, mēs par to priecājamies, bet iemesls nav tik pozitīvs. Ārkārtējās situācijas iespaidā medijiem samazinās reklāmas ieņēmumi – gan no tiešajām, gan ar automatizēto reklāmu tirdzniecības sistēmu starpniecību iegūtajām reklāmām. Reklāmdevēji ir apturējuši un atceļ arī nākotnē plānotās kampaņas. Lai mazinātu zaudējumus, iztrūkumu tiešajās reklāmās mediji kompensē, izmantojot automatizētās pārdošanas sistēmas. Visi šobrīd cenšas samazināt izmaksas un cilvēkresursi ir viena no dārgākajām pozīcijām – reklāmu pārdevējam jāspēj ne vien pārdot reklāmas, bet arī atpelnīt savu algu. Tas, ka mediji daļēji vai pilnībā pāriet uz automatizētajām reklāmas tirdzniecības sistēmām, nenozīmē, ka cilvēki paliek bez darba. Viņi strādā ar šīm automatizētajām sistēmām," teic Toms Panders, reklāmas tehnoloģiju jaunuzņēmuma SIA "Setupad" līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Facebook TOP 7 izmaiņas 2018. gadā

Sergejs Volvenkins, iMarketings.lv digitālās nodaļas vadītājs, 04.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielai daļai uzņēmumu aizvadītais gads ir bijis veiksmīgs – uz to norāda mūsu veiktais pētījums par uzņēmumu plāniem attiecībā uz plānoto reklāmas budžetu 2019. gadam, kurā piedalījās vairāk nekā 400 uzņēmumu vadītāju un mārketinga ekspertu. Vairāk nekā puse aptaujāto 2019. gadā plāno palielināt finansējumu komunikācijai sociālajos tīklos, līdz ar to mēs apskatīsim Facebook TOP 7 izmaiņas 2018. gadā, kas būtu jāzina visiem, kuri aktīvi izmanto Facebook sava uzņēmuma vai produkta virzīšanai tirgū.

Facebook platforma ir nākusi klajā ar daudzām pārmaiņām un pēc StatCounter GlobalStats datiem gada laikā ir palielinājusi savu tirgus daļu starp sociālajiem tīkliem Latvijā par 51%.

1. Facebook ziņu plūsmas (Facebook News Feed) algoritma izmaiņas

11. janvārī Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) paziņoja par izmaiņām Facebook algoritmā, kas lika sarosīties sociālo tīklu mārketinga ekspertiem. Šo izmaiņu mērķis ir lietotāja pieredzes uzlabošana. Proti, algoritms fokusēsies uz to, lai rādītu vairāk publikāciju no draugiem un grupām, kurām lietotājs seko, nevis uzņēmumiem, zīmoliem un medijiem. Facebook biznesa lapu un reklāmu lietotājiem tas nozīmē papildu grūtības savu mērķauditoriju sasniegšanai gan organiski, gan ar maksas reklāmu palīdzību. Konkurence par auditorijām ir ievērojami pieaugusi, kas tiešā veidā ietekmējis reklāmas cenu pieaugumu. Tajā pašā laikā mārketinga ekspertiem šīs izmaiņas lika atteikties no vispārinātiem ziņojumiem un veidot kvalitatīvāku un pielāgotāku saturu izvēlētajām mērķauditorijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

LPUF: ražotājiem maksāt par reklāmām nozīmē lielus papildu izdevumus

Sandra Dieziņa, 11.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrijas (VM) piedāvātais nozares pašregulācijas mehānisms ir loģiskāks un ražotājiem pieņemamāks risinājums, nekā iepriekš izskanējusī ideja aizliegt atsevišķu kategoriju pārtikas produktus.

Šo alternatīvu atbalstītu lielākā daļa industrijas pārstāvju – tā pēc Latvijas Pārtikas uzņēmēju federācijas (LPUF) valdes tikšanās atzina LPUF vadītājs Uldis Ronis.

Tajā pašā laikā LPUF vadītājs norādīja, ka VM ierosinājums ražotājiem apmaksāt sociālas un izglītojošas reklāmas ir diskutabls un jāvērtē detalizēti, jo uzņēmējiem tas nozīmētu ļoti lielus papildus finansiālus izdevumus.

Tajā pašā laikā LPUF vadītājs norāda, ka drīzāk skeptiski vērtējams VM priekšlikums ražotājiem – reklāmdevējiem apmaksāt arī sociālās iniciatīvas reklāmas līdzās atsevišķu pārtikas produktu preču reklāmām. Uldis Ronis komentē: «Gan nozarei, gan ministrijai jāapzinās, cik maksā reklāmas izgatavošana un pārraidīšana. Ražotāji līdz pēdējam brīdim ir klusējot pildījuši jebkuru valdības strauji pieņemto lēmumu attiecībā uz nodokļu paaugstināšanu vai jaunu ieviešanu, tāpat ražotājiem būtiski pieaugušas izmaksas par ražošanai nepieciešamajiem resursiem un tarifiem, līdz ar to «vēl vienu mārketinga budžetu» izglītojošām reklāmām vērtēju kā ideju, ko būtu ļoti grūti atļauties. Galu galā – sabiedrības izglītošana un informēšana par veselību tomēr ir konkrētu valsts institūciju nevis pārtikas ražotāju kompetencē.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pakāpeniski ieviesīs minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas

Dienas Bizness, 25.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu darba ņēmēju, īpaši mikrouzņēmumos nodarbināto, sociālo aizsardzību, otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts priekšlikums noteikt minimālo obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu. Modelis paredz pakāpenisku minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ieviešanu trīs gadu laikā, lai tas pilnībā darbotos jau no 2018. gada.

«Līdz šim ir noteiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet nav noteikts zemākais to apmērs. Tas rada divas milzīgas problēmas darba ņēmējiem, pārsvarā mikrouzņēmumu darbiniekiem, par kuriem veiktās sociālās iemaksas nav pietiekamā apmērā. Pirmkārt, šī cilvēku grupa ir neaizsargāta, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, piemēram, saslimstot, zaudējot darbu vai dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā. Otrkārt, šie cilvēki ar savām sociālajām iemaksām nespēj nodrošināt sev pat minimālo pensijas apmēru. Tas noved pie nevienlīdzīgas situācijas, jo pārējiem nodokļu maksātājiem nākas to kompensēt no savām iemaksām, nemaz nerunājot par to, ka šī sabiedrības daļa neatbalsta arī šodienas pensionārus. Tas rada slogu arī pašvaldībām,» skaidro Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūlijā būtiski aug reklāmas apjomi radio, TV un žurnālos

Gunta Kursiša, 31.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūlijā būtiski auguši reklāmas apjomi radio, vidē, televīzijā un žurnālos, savukārt avīzēs tika novērots negaidīti straujš reklāmas apjoma kritums 17% apmērā, liecina pētījumu aģentūras TNS dati.

TNS apkopoja jūlija televīzijas, preses, radio un vides reklāmas apjomus, analizējot tos pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar 2011. gada jūliju.

Reklāmas apjoma kāpumu televīzija lielā mērā nodrošina jaunie kanāli, kas 2011. gadā vēl nepiedalījās reklāmas tirgū un līdz ar to netika iekļauti salīdzinājumā. Pieskaitot arī kanālus, kas Latvijas skatītājiem sākuši izvietot reklāmu pēc 2011. gada jūlija, TV kopējā noraidīto reklāmu garuma pieaugums pret pagājušo gadu ir 27%. Televīzijā kopā 2012. gada jūlijā tikušas raidītas 48 942 minūtes reklāmas. Šogad salīdzinātajos kanālos, ticis raidīts par 7% vairāk reklāmu nekā 2011. gada jūlijā, informē TNS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Baltija Eiropas digitālās reklāmas kartē pagaidām ir melnais caurums

Armanda Vilciņa, 13.10.2022

Digna Degtjarova, The Interactive Advertising Bureau (IAB) Baltics valdes priekšsēdētāja.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd reklāmdevējiem visā pasaulē trūkst informācijas par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas interneta reklāmas tirgu, kā dēļ samazinās arī uzņēmēju interese ieguldīt mūsu reģionā, norāda Digna Degtjarova, The Interactive Advertising Bureau (IAB) Baltics valdes priekšsēdētāja.

Pašlaik objektīvi novērtēt digitālās reklāmas tirgu Baltijā ir ļoti sarežģīti, jo mums nav pieejami ticami dati par patieso tirgus apmēru, tajā skaitā par reklāmdevēju investīcijām, stāsta D.Degtjarova, norādot, ka IAB Baltics ienākšana tirgū šo aspektu gan varētu mainīt.

Tuvāko gadu laikā mēs plānojam ne tikai apvienot vadošos Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mediju un digitālās reklāmas tirgus dalībniekus, bet arī popularizēt interaktīvās reklāmas nozares vērtību likumdevējiem un politikas veidotājiem, kā arī iekļaut Baltiju Eiropas digitālās reklāmas kartē. Plašāka informācija par reģionu varētu ārvalstu uzņēmējiem palīdzēt izdarīt datos balstītu un izsvērtu lēmumu par uzņēmējdarbības attīstīšanu Baltijā un investīcijām interneta reklāmas vidē šeit, prognozē IAB Baltics valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Četri iemesli, kāpēc tev vajadzēja savu biznesu reklamēt internetā jau vakar

Renāte Ceipiniece, LU studentu Biznesa inkubatora dalībniece, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedāvāju četrus iemeslus, kāpēc tev vajadzēja savu biznesu reklamēt internetā jau vakar. Visticamākais, ka sīvākais konkurents to dara jau šodien.

Pirmais iemesls – klients lieto internetu tagad. Jau vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju regulāri lieto internetu. Ja vēl nesen valdīja uzskats, ka, reklamējoties internetā, iespējams uzrunāt tikai jauniešus, tad uzmini, kura vecuma cilvēki visstraujāk apgūst jaunās tehnoloģijas? Gandrīz puse no iedzīvotājiem vecumā no 60–74 gadiem lieto internetu katru dienu. Statistika liecina, ka uz reklāmas banneriem internetā visbiežāk klikšķina tieši cilvēki vecumā virs 40 gadiem. Tāpat, lai «sērfotu» internetā vairs nav jāsēžas pie stacionārā datora – gan mobilās ierīces, gan internets ir pieejamāki nekā jebkad.

Otrais iemesls – tu vari acumirklī sasniegt arvien jaunu auditoriju. Internets ļauj šķērsot robežas, apvieno visus pasaules iedzīvotājus interešu kopienās, kuru fiziskā atrašanās vieta nav šķērslis. Iespējams, būsi pārsteigts, ieraugot kādu no Austrālijas, Peru, vai jebkura cita pasaules nostūra novērtējam tevis radīto produktu, bet šādi pircēji varētu kļūt par ikdienu, ja vien teiksi «jā» reklāmai internetā. Internets ir visātrākais veids kā «atvērt» savu biznesu visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Samazinājies reklāmu apjoms žurnālos un radio; pieaugums avīzēs

Dienas Bizness, 30.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar aizvadītā gada jūniju, reklāmas apjoma pieaugums ir fiksēts avīzēs un TV, bet kritums – žurnālos, vidē un radio.

To apliecina pētījumu aģentūras TNS apkopotie jūnija televīzijas, preses, radio un vides reklāmu apjomi. TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka jūnijā neierasti augstākais reklāmas apjoma pieaugums ir bijis avīzēs, kas turpina tendenci šī medija reklāmas apjoma stabilizācijā. Negaidīti samazinājies reklāmas apjoms gan žurnālos, gan vidē un radio.

Televīzijā šā gada jūnijā raidīta kopumā 59381 reklāmas minūtes, kas bijis par 11% vairāk nekā aizvadītajā gadā. Lielākie reklāmdevēji televīzijā pēc apjoma minūtēs bijuši Tele2, Reckitt, Benckiser, Bite, LMT un Henkel.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Februārī TV, presē un vidē pieaudzis reklāmu apjoms

Dace Skreija, 05.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2010. gada februāri, TV, avīzēs, žurnālos un vidē ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet radio neliels samazinājums, liecina TNS Latvia apkopotā informācija.

Analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar 2010. gada februāri, TV, avīzēs, žurnālos un vidē ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet radio neliels samazinājums. TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka mediju piesātinājums ar reklāmu ir augsts – šī gada februārī, skaitot kopā visus analizētos medijus, reklāmas gadījumu skaits sasniedzis 201,29 tūkstošus, kas ir augstākais rādītājs kopš 2008. gada.

Reklāmas apjoms avīzēs 2011. gada februārī, salīdzinot ar šo periodu 2010. gadā, pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros ir pieaudzis par 11%. Avīžu reklāmu skaits šajā periodā pieaudzis par 6%, sasniedzot 4,57 tūkstošus reklāmas gadījumu. Lielākie reklāmdevēji avīzēs (pēc reklāmas laukuma cm²) februārī bija Prisma Peremarket, Air Baltic, Capital, Inchcape Motors un PTA. Reklamētākie zīmoli avīzēs – Prisma, Air Baltic, Nissan, iPad un PTA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Mediju reklāmas tirgus Latvijā pērn - 73,4 miljoni eiro

Gunta Kursiša, 14.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedza 73,4 miljonus eiro (51,6 miljoni latu), liecina pētījumu kompānijas TNS apkopotie dati.

Pērn mediju reklāmas tirgus apjoms attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) veidoja 0,3%.

Latvijas mediju reklāmas tirgus dati par 2013.gadu nav tieši salīdzināmi ar 2012.gada datiem pētījuma metodoloģijas izmaiņu dēļ, norāda TNS.

Visās trīs Baltijas valstīs kopā 2013. gada mediju reklāmas tirgus apjoms sasniedza 248,6 miljonus eiro. Lietuvā 2013. gadā mediju reklāmas tirgus samazinājās par 0,6%, salīdzinot ar 2012. gadu, un veidoja 98,8 miljonus eiro (341,2 miljoni litu). Savukārt Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2013. gadā bija 76,4 miljoni eiro jeb par 5,5% vairāk nekā ar 2012. gadā.

Analizējot reklāmas tirgus attiecību pret iekšzemes kopproduktu, redzams, ka Baltijā līderpozīcijā, līdzīgi kā iepriekš, arī 2013. gadā bija Igaunija ar 0,39%. Lietuvā šī attiecība bija 0,29%. Līdzīgi kā pirms gada, arī pērn visās Baltijas valstīs reklāmas tirgus attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir kritusies, salīdzinot ar 2012. gada rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidēji Latvijā uz 1000 baneru ekspozīcijas reizēm tiek veikti 5,3 klikšķi, kas ir par 0,4 klikšķiem mazāk kā pirms gada. Lai gan tradicionālos reklāmas banerus Latvijā joprojām izmanto biežāk, interaktīvo kampaņu CTR ir krietni ievērojamāks, liecina interneta pētījumu uzņēmuma Gemius jaunākais gemiusAdMonitor pētījums.

Kā vēsta Gemius AdMonitor pārskats par 2018. gada pirmo pusi, Latvijas CTR (click-through rate) rādītājs jeb reklāmas klikšķu skaitu uz 1000 baneru ekspozīcijas reizēm ir 0,53% un tas nozīmē, ka vidēji uz katriem parādītajiem 1000 reklāmas baneriem tiek izdarīti 5,3 klikšķi. Savukārt visbiežāk klikšķus uz reklāmām veic Ukrainā (1,15% jeb aptuveni 1,2 klikšķi uz 1000 baneriem), Polijā (0,92% jeb aptuveni 9,2 klikšķi) un Turcijā (0,88% jeb aptuveni 8,8 klikšķi).

Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem pārskatiem, klikšķu skaits Latvijā samazinās, jo 2016. gada pirmajā pusē Latvijas CTR rādītājs bija 0,78%, taču jau gadu vēlāk jeb 2017. gada pirmajā pusē CTR skaits bija krities uz 0,69%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā iecerēti grozījumi saistošajos noteikumos par vides reklāmu izvietošanu, kas noteiks, ka komersantiem turpmāk būs jāslēdz līgumi par tās zemes nomu, uz kuras tiks izvietota reklāma.

Līdz šim saistošie noteikumi neparedzēja, ka par reklāmas izvietošanu uz konkrētas zemes ar pašvaldību būtu jāslēdz nomas līgums. Būvvaldē apgalvo, ka šīs izmaiņas nepieciešamas, lai turpmāk sniegtu iespējas izvietot reklāmas objektus uz pašvaldībai piederošas zemes ne tikai tīkla reklāmas komersantiem, bet ikvienai personai.

Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka aģentūrai LETA klāstīja, ka jaunā kārtība sniegšot jebkuram interesentam iespēju izvietot reklāmu ne tikai uz savas zemes gabala, bet arī uz pašvaldības zemes. «Ja uzņēmējs vēlēsies reklamēt savu pakalpojumu, bet viņam nebūs iespēju izvietot reklāmas pilonu uz savas zemes gabala, bet blakus esošā zemes gabala īpašnieks ir pašvaldība, viņam tiks sniegta iespēja slēgt nomas līgumu atbilstoši 2007.gada Ministru kabineta (MK) noteikumiem un izvietot savu reklāmas stendu vai pilonu,» sacīja Žūka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru