«Eiropā mums, protams, ir konkurenti. Pārsvarā tās ir tiešām lielas kompānijas, piemēram, ABB, Siemens. Mēs neesam tajā pašā līmenī, kur viņi, bet ražojam tādu pašu aprīkojumu.»

Tā intervijā DB saka Tallinas Elektrotehnikas rūpnīcas Estel (Tallinna Elektrotehnika Tehas Estel AS) komunikācijas vadītāja Aleksandra Karaulova. Skaidrojot, ar ko uzņēmums nodarbojas, viņa izmanto vienkāršu piemēru – cilvēkiem mājās elektroenerģijas tīklā ir viena frekvence, bet lielās ražotnēs tiek izmantota cita. «Mēs ražojam frekvenču pārveidotājus dažādām ierīcēm un nozarēm, kas pārveido frekvenci no elektroenerģijas tīkla uz to, kas nepieciešama,» viņa stāsta. Kompānija darbojas jau 145 gadus, un Padomju savienības laikā bija daudz liela apjoma ražošanas projektu, piemēram, dažādu detaļu ražošana vairākos tūkstošos eksemplāru. «Tagad laiki ir mainījušies, un mēs galvenokārt izstrādājam īpašas, sarežģītas, unikālas ierīces. Parasti klients izsaka savas vajadzības, un atbilstoši tām mēs piedāvājam konkrētu risinājumu. Katram klientam ir atšķirīgas vajadzības, un mēs izstrādājam atbilstošu aprīkojumu, kas piemērots tieši viņam. Mums pat nav jēgas šo ierīci ievietot mūsu preču katalogā, jo tieši tādu produktu nevienam citam nekad nevajadzēs,» saka A. Karaulova.

Pašos pirmsākumos – 1870. gadā – Estel bija darbnīca, kas nodarbojās ar lokomotīvju remontu un paši neko neražoja. 1942. gadā kompānija sāka ražot elektroniskās inženiertehniskās iekārtas un frekvenču pārveidotājus dzelzceļam. «Tie bija no mūsdienām atšķirīgi laiki, un valdība nolēma, ka Tallinas elektronikas fabrika ražos elektroniskās inženiertehniskās iekārtas un ar šīm komponentēm nodrošinās visu plašo Padomju savienību,» stāsta A. Karaulova. Pirmie pārveidotāji dzelzceļa ritošajam sastāvam tika izmantoti Latvijas, nevis Igaunijas dzelzceļam, turklāt šodien lielākā daļa Latvijas elektrovilcienu esot aprīkoti ar Estel pārveidotājiem. Vēlāk, kad kompānija guva panākumus šajā jomā, tā sāka izgatavot detaļas arī citām nozarēm – pārveidotājus indukcijas sildītājiem, lidmašīnām utt. Kompānija sāka izgatavot ierīces visdažādākajām nozarēm, kur vien varēja izmantot savu tehnoloģiju. Šodien tā piedāvā ne vien plaša spektra elektrotehniku, bet arī kompleksus risinājumus metalurģijas, transporta, kalnrūpniecības, naftas u.c. nozarēm.

90. gadu sākumā kompānija tika privatizēta, bet 2007. gadā uzbūvēja jaunu ēku, jo iepriekšējā celtne bija pārāk veca un liela, un prasīja daudz resursu uzturēšanā.

latvijā ir vairāki piemēri, ka spēcīgi padomju laika uzņēmumi jau sen vairs neeksistē. «Arī mums Tallinā ir piemēri, ka lielas ražotnes, kas strādāja tajos laikos, vairs neeksistē. Domāju, ka iemesls tam, ka mēs esam turpinājuši darbu, ir spēcīga vadības vēlme attīstīties un iet uz priekšu. Estel privatizēja tie paši cilvēki, kas tajā strādāja, tie nebija cilvēki no malas. Mēs esam vietējais uzņēmums, mūsu īpašnieki ir igauņu privātpersonas, mēs neesam daļa no kādas lielākas pasaules kompānijas,» saka A. Karaulova.

«Eiropā mums, protams, ir konkurenti. Pārsvarā tās ir tiešām lielas kompānijas, piemēram, ABB, Siemens. Mēs neesam tajā pašā līmenī, kur viņi, bet ražojam tādu pašu aprīkojumu. Atšķirība ir tā, ka mēs ražojam aprīkojumu dažādām nozarēm, bet viņi koncentrējas uz atsevišķām jomām, piemēram, Axa Power ir liela un spēcīga kompānija, kas ražo frekvenču pārveidotājus lidmašīnām. Tas, ka mēs ražojam aprīkojumu daudzām nozarēm, ir viena no mūsu priekšrocībām, jo reizēm gadās, ka vienam klientam vajadzīga kāda detaļa metalurģijai un elektriskajai piedziņai – kompānijas, kas koncentrējas uz vienu jomu, nevar viņiem palīdzēt, bet mēs varam,» saka A. Karaulova. Tāpat uzņēmums ir gatavs iesaistīties sarežģītos un interesantos projektos, kur sākotnēji nav paredzams liels finansiāls labums.

A. Karaulova uzsver, ka Eiropā nav nevienas kompānijas, kas ražotu tik plaša spektra elektrotehnikas iekārtas, un Baltijā Estel neesot vietējā līmeņa konkurentu. «Ir dažas darbnīcas, kas izstrādā kādu specifisku detaļu, bet tajās galvenokārt strādā trīs līdz pieci cilvēki, un viņiem nav savu dizaineru, inženieru. Nereti viņi pat izmanto citu inženieru zīmējumus un tehnoloģijas. Citu tik lielu frekvenču pārveidotāju ražotāju kā mēs Baltijā nav,» viņa teic.

Plašāk lasiet rakstā Pārveido frekvences visā pasaulē trešdienas, 8.jūlija laikrakstā Dienas Bizness (14.,15.lpp)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra