AS Pasažieru vilciens (PV) pirmo pusgadu noslēgusi ar 717,7 tūkstošu eiro peļņu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Attiecīgo periodu pirms gada uzņēmums noslēdza ar 4 miljonu eiro lieliem zaudējumiem.

«Finanšu dati skaidri norāda, ka situācija uzņēmumā ir stabilizēta. Mazinās temps, kādā sarūk pasažieru skaits. Mums ir izdevies būtiski samazināt uzņēmuma izmaksas, ievērojami uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti, izstrādāt atjaunotu uzņēmuma darbības stratēģiju - tas arī ir ļāvis PV atgriezties pie peļņas,» norāda PV valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

Maksas pasažieru skaits pirmajā pusgadā bija par 2,2% mazāks nekā 2014. gada pirmajā pusgadā. Gada pirmajā ceturksnī šis samazinājums bija 3,4%.

Pirmā pusgada PV neto apgrozījums bija 31,225 miljoni eiro, kas ir par 4,274 miljoniem eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Uzņēmuma sniegto pakalpojumu nodrošināšanas izmaksas salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ir samazinājušās par 914,9 tūkstošiem eiro. 

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka PV stratēģija 2015.–2020. gadam paredz būtiski uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, tādējādi palielinot pasažieru skaitu no 18,8 milj. (neskaitot e-talonu izmantojušos) šobrīd līdz 25,7 milj. 2020. gadā, kā arī palielināt ieņēmumus no biļešu tirdzniecības. Šī mērķa sasniegšanā būtiska loma paredzēta ritošā sastāva nomaiņai. Līdz šim laika periodā no 2010. līdz 2014. gadam braucienu skaits samazinājies par 14,6%.

Pēc neveiksmīgā vilcienu (ilgtermiņa nomas) iepirkuma pirms gada apstiprinātā PV valde Andra Lubāna vadībā esot spējusi tikt galā ar zaudējumiem un stabilizējusi situāciju uzņēmumā, sacīja PV akcionāra (valsts) pārstāvis Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands.

Tomēr to, ka PV finanses nebūt nav spīdošas, apliecina valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD) sniegtie dati. Piemēram, 2014. gadā valsts nesegtie zaudējumi veido 1,9 milj. eiro. Tā kā pērnā gada pārskats vēl nav iesniegts, dotāciju iztrūkuma summa gan varētu nedaudz mainīties. Savukārt 2015. gadā nepieciešami papildu 11,6 milj. eiro, lai segtu izdevumus par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu, norāda ATD komunikācijas speciāliste Zane Plone. Jau šobrīd ir redzams, ka budžeta bāze ir nepietiekama, atzīst D. Merirands, līdz ar ko «mūsu uzdevums ir trūkstošo tādā vai citādā veidā no valsts «izsist»».

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra