Pierīgas zemniekus neapmierina reģionam uzliktie ES naudas apguves ierobežojumi.

Lauksaimnieki uzskata, ka ierobežojumi kavē tās saimniecības, kas vēlas augt un palielināt ražošanas apjomus. Modernizācija ir liels atbalsts tiem, kas vēlas attīstīties, bet šobrīd vairs nav pieejama ES nauda, līdz ar to uz izaugsmi virzītajām saimniecībām nav iespēju to darīt, stāsta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Pierīgas un Limbažu konsultāciju biroja vadītāja Kristīne Ragaine. Piena lopkopēji pēc krīzes pārvarēšanas ir nostabilizējušies, lēnām paplašina ganāmpulkus nolūkā kļūt konkurētspējīgākiem, arī graudkopībā uzņēmēji vēlas celt nojumes vai iegādāties traktortehniku, bet šobrīd tādas iespējas neesot. Iemesls –ierobežotais finansējums Pierīgas reģionam, skaidro K. Ragaine. Konsultantu vērojumi liecina, ka jau kopš 2008. gada sabiedrībā pieaugusi interese darboties Rīgas tuvumā, līdz ar to nav saprotama vēlme bremzēt attīstību.

Jaunas kūts būvniecības projektu Lauku Atbalsta dienestā (LAD) iesniedzis Sējas pagastā saimniekojošās z/s Robežnieki saimnieks Normunds Kalniņš, taču pagaidām tas palicis aiz svītras. Uzņēmējs plāno palielināt pašreiz esošo 190 govju ganāmpulku līdz 400 – 500 ar domu nākotnē pie labvēlīgiem apstākļiem to dubultot, taču pagaidām valda neziņa par turpmāko.

Viena no saimniecībām, kas vēlas paplašināties ir z/s Vanagi. Mālpils pusē saimniekojošās z/s līdzīpašnieks Linards Ligeris stāsta, ka iecerēts pilnveidot piena lopkopības saimniecību un paplašināt nozaru skaitu, taču šobrīd ierobežotā finansējuma dēļ tas nav iespējams. Zemkopības ministrija nesola būtiskas izmaiņas ES naudas sadalē un pagaidām sākotnēji noteiktais finansējuma sadalījuma princips starp reģionālajām lauksaimniecības  pārvaldēm  netiek mainīts, liecina Lauksaimnieku konsultatīvajā padomē spriestais.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra