Latvijas kokskaidu plātņu produktu eksports 2022. gadā veidoja 1,4% no globālā tirgus, pēc šo produktu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ir otrajā vietā pasaulē, bet pēc kopējā apjoma tonnās - 18. vietā pasaulē.

VIDEO SATURS:

Andis šķēle, SIA "Baltic Block" valdes priekšsēdētājs

00.00. - 00.14. | Ko uzņēmums ražo?

00.15.- 00.43 | Kur realizē saražoto?

00.44. - 01.13. | Kādi ir bijuši pēdējie trīs gadi?

01.14.- 01.44. | Kas palīdz noturēties tirgos?

01.45.- 02.59. | Kādi pašlaik ir būtiskākie izaicinājumi?

02.59.- 04.30. | Kur iegūst izejvielas bloku ražošanai?

04.31.- 06.04. | Kādas investīcijas ir veiktas pēdējo gadu laikā?

06.05.- 07.34. | Kādas prasības izvirza liels pircējs?

07.35.- 08.11 | Kāpēc paplašina ražoto produktu portfeli?

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Latvijā joprojām ir vieta papīrmalkas un mazvērtīgas koksnes pārstrādes, kā arī dziļākas pārstrādes koksnes izstrādājumu ražotnēm, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas radītu ne tikai jaunas darba vietas un papildu nodokļu maksājumus valsts un pašvaldību budžetos, bet arī lielākas iespējas mežu īpašniekiem. Raugoties no iegūstamajiem apaļkoksnes resursiem, daļai mazvērtīgās koksnes (papīrmalkai, dedzināmajai koksnei) joprojām Latvijas patērētāju (kokapstrādes un siltumražošanas uzņēmumiem) jauda ir mazāka par tās iegūstamajiem apmēriem, tāpēc tā jāeksportē galvenokārt kā izejviela. «Lielākās iespējas būtu nevis pirmapstrādē, bet gan tālapstrādē,» secina Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta valdes loceklis Andrejs Domkins. Nevajadzētu skatīties konkurentvalstu vēsturē un mēģināt to kopēt, jo situācija šodien un pirms 20 vai 30 gadiem atšķiras. «Viena no iespējām – siltumizolācijas materiālu ražošana no koksnes, it īpaši tās, kura pašlaik pilnībā netiek izmantota – papīrmalkas, celulozes šķeldas,» viņš ierosina.

Kokapstrādes uzņēmums SIA "Kronospan Riga" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2019.gada 1.oktobra līdz 2020.gada 30.septembrim, strādāja ar 177,803 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,4% mazāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 44% un bija 27,226 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka "Kronospan Riga" pamatdarbība ir koksnes skaidu plātņu, orientēto skaidu plātņu un laminēto skaidu plātņu ražošana. Orientēto skaidru plātņu ražošanas jauda ir 800 000 kubikmetru gadā, savukārt koksnes skaidu plātņu ražošanas jauda ir 500 000 kubikmetru gadā.

Kompānijas vadība norāda, ka pagājušajā gadā "Kronospan Riga" finanšu rādītājus negatīvi ietekmēja sāktais investīciju projekts, kas izraisīja ražošanas traucējumus, tostarp uz diviem mēnešiem tika apstādināta orientēto skaidu plātņu ražošanas līnija.

Investējot nedaudz vairāk par vienu milj. eiro, SIA Rettenmeier Baltic Timber paaugstinājis konkurētspēju; masīvkoka plātņu ražošanai vajadzēs izlietot mazāk koksnes, radušos atgriezumus pārstrādās briketēs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Investīcijas veiktas, piesaistot ES struktūrfondu augstas pievienotās vērtības programmas līdzfinansējumu 0,423 milj. eiro apmērā, kas gan vēl nav saņemts pilnā apmērā,» stāsta SIA Rettenmeier Baltic Timber valdes loceklis Rolands Rimicāns. Pateicoties ES struktūrfondu līdzfinansējumam, bijis iespējams īstenot šo dziļākas pārstrādes projektu, jo tas saīsināja investīcijas atmaksāšanās laiku. Viņš atzīst, ka tādējādi plātņu ražošanai ir nepieciešams mazāks koka izejmateriālu daudzums un mazāks ir arī brāķa procents. «Lai palielinātu plātņu izmēru daudzveidību un vienlaicīgi samazinātu zudumus, ir uzstādīta zāģmateriālu garumā saaudzēšanas līnija un plātņu formatēšanas iekārta. Savukārt, lai plātņu ražošanas atgriezumus pārvērstu pārdošanai piemērotā produktā ar augstāku pievienoto vērtību, tika iegādātas koksnes atgriezumu smalcināšanas un briketēšanas iekārtas,» ieguvumus rāda R. Rimicāns. Kopumā ik gadu uzņēmums saražo aptuveni 20 tūkst. m3 egles masīvkoka plātņu.

Reģionos ir ļoti izteikta uzņēmējdarbība, kas izmanto un pārstrādā zemes radītos vai iegūtos produktus, par kādu īpašas jomas investoru, tostarp ārvalstu ieguldītāju piesaisti, nav viegli runāt; konkurētspējīgākas ir tās teritorijas, kurās var piedāvāt speciālās ekonomiskās zonas labumus un industriālo parku iespējas.

To, ka Latvijas reģioni varēja būt bagātāki ar daudziem apstrādes rūpniecības objektiem, atzīst vairāki aptaujātie. Nenoliedzami, ka savulaik anonsēto, bet vēlāk izčākstējušo projektu vidū ir arī tā dēvētie kosmiskie – tādi, par kuru realitāti un vēl jo vairāk dzīvotspēju ir bijušas šaubas. Tomēr pie tādiem nepieder franču celtniecības materiālu ražotāja Saint-Gobain investīciju projekta (140 milj. eiro) realizācija Latvijā, kas varēja radīt vismaz 400 jaunas darbavietas, bet ko liedza apkaimes iedzīvotāju pretestība. Šī paša iemesla dēļ vismaz vairāku cūku audzēšanas novietņu izveide Latvijā izbeidzās to ieceru stadijā. Ir bijuši tādi sākotnēji pat ļoti cerīgi projekti, kuriem jau bija zaļā gaisma un pat bija ēka (metāla karkasa un jumta izbūve), tomēr to tālāko īstenošanu liedza lielā politika. Par spilgtāko piemēru tiek minēta AS UVZ Baltija dzelzceļa kravas vagonu ražotne ar plānoto investīciju apmēru 75 milj. eiro Jelgavā bijušās cukurfabrikas teritorijā. Rūpnīcā bija plānotas aptuveni 300 darbavietas, un ražošanai bija jāsākas 2015. gadā. Ir bijuši projekti par celulozes un papīra ražotnēm, par plātņu rūpnīcām. Savulaik AS HRC Libau plānoja investēt teju 200 milj. eiro Liepājā, lai izveidotu koksa rūpnīcu, bet tās izveidi uz vairākiem gadiem aizkavēja vairākas tiesvedības, kā dēļ kompleksa būvniecība nesākās un projekts izčibēja.

Agrāk veikto investīciju dēļ koksnes plātņu ražotāji savu neto apgrozījumu palielinājuši par vairāk nekā 10 milj. eiro, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To liecina asociācijas Latvijas koks apkopotie dati par saimniecisko darbību šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar analogu laiku pērn.

Kopumā asociācijas uzņēmumu neto apgrozījums šogad pieaudzis par 4,3% jeb 13,3 milj. eiro salīdzinājumā ar analogu periodu 2013. gadā. Eksporta ienākumi šogad palielinājušies par 7 milj. eiro jeb 2,9%. Pēc asociācijas Latvijas koks izpilddirektora An- dra Plezera sacītā, apgrozījuma pieaugumu visvairāk ir cēluši bērza saplākšņa izstrādājumu ražotāji a/s Latvijas finieris – par 7,17 milj. eiro, SIA Troja – par 1,57 milj. eiro un SIA Verems – par 0,56 milj. eiro, kā arī kokskaidu un OSB plātņu ražotājs SIA Kronospan Riga (agrāk SIA Bolderaja Ltd) – par 0,78 milj. eiro. Lielu kāpumu uzrāda arī skujkoku zāģētās produkcijas izstrādājumu ražotājs SIA Timberex Group ar 3,62 milj. eiro. «Plātņu ražotāju neto apgrozījuma pieaugums nepārsteidz, jo šajās ražotnēs iepriekš veiktas būtiskas investīcijas augstākas pievienotās vērtības produkcijas ražošanā, kā arī konkurētspējas paaugstināšanā,» situāciju vērtē A. Plezers.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/IdejuMezs(1).png

Pēdējos gados, it īpaši ekonomiskās recesijas ietekmē arvien straujāk notiek izmaiņas mēbeļu tirdzniecībā, loģistikā un jo īpaši ražošanā. Dažādu segmentu mēbeļu ražotāji šajos pārmaiņu laikos ir izvēlējušies atšķirīgu stratēģiju un arī taktiku gan esošo pircēju noturēšanai, gan jaunu piesaistei. Lai arī bieži vien valda uzskats, ka augsta specializācija komplektā ar kvalitāti un cenu ir panākumu atslēga, tomēr Dailŗade koks grupa iezīmē citu veiksmīgas darbības ceļu – plašs iespējamo produktu loks, vairākas ražotnes, spēja ļoti ātri mainīt produktu sortimentu.

«Šobrīd nevar strādāt pa vecam, jo situācija rāda, ka savas pozīcijas tirgū ļoti strauji zaudē agrāko daudzu gadu desmitu tirgus līderi, viņu pozīcijām ļoti agresīvi uzbrūk jaunā paaudze – interneta veikali, tāpēc nepieciešama inovatīva pieeja gan ražošanai, gan tirdzniecībai,» secina Daiļrades grupas uzņēmumu (SIA Daiļrade koks, SIA Valmieras mēbeles, SIA Tukuma mēbeles) vadītājs Andris Jansons.

Kokmateriālu nozares uzņēmuma SIA Strenču mežrūpniecības saimniecība vadībā notikušas izmaiņas, to pametot līdzšinējam valdes loceklim Rihardam Romanovskim, liecina Lursoft dati.

R. Romanovskis Strenču mežrūpniecības saimniecības valdē darbojās kopš 1997. gada. Tagad kompānija darbu turpina valdes priekšsēdētājs Andris Krastiņš un valdes loceklis Aldis Strankaļs.

Uzņēmuma padome palikusi nemainīga – padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Uldis Mierkalns, viņa vietnieka amata pienākumus – Lolita Burkovska, savukārt padomes locekļu amatā ir Mārtiņš Kvēps, Jānis Leimanis un Jānis Mierkalns, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums dibināts 1991. gadā, un tā juridiskā adrese ir Smiltenes novada Launkalnes pagasta «Silvas Lejas».

SIA Strenču mežrūpniecības saimniecība nodarbojas ar mežizstrādi, mežsaimniecību, kokmateriālu sagatavošanu, zāģēšanu, ēvelēšanu un impregnēšanu, finiera lokšņu, saplākšņa ražošanu, līmēto plātņu, skaidu plātņu, šķiedru plātņu un citu paneļu un plātņu ražošanu, koka celtniecības un galdniecības iztrādājumu ražošanu un citur neklasificētu dažādu izstrādājumu ražošanu.

Šā gada sākumā tika atklāta jauna valsts atbalsta programma lielo investīciju projektu īstenošanai, kuras mērķis ir stimulēt Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu projektu īstenošanu. 9.decembrī Alūksnes novada Jaunlaicenē simboliski tika parakstīts šīs programmas ietvaros pirmais investīciju līgums par koka ēveļskaidu plātņu ražošanas uzņēmuma CEWOOD jaunās ražotnes izveidošanu.

Šī projekta investīciju apjoms ir 16,5 miljoni eiro, no kuriem 4,9 miljoni eiro ir ALTUM aizdevums kapitāla atlaides veidā, 3 miljoni eiro ir paša uzņēmuma līdzfinansējums, savukārt 8,5 miljoni eiro – bankas Luminor aizdevums.

Jaunā ražotne darbu sāks 2024.gadā. Projekta ietvaros plānots iegādāties un uzstādīt jaunas ražošanas un pēcapstrādes iekārtas, kā arī paplašināt esošās ražotnes telpas produkcijas uzglabāšanai. Līdz ar ražotnes atvēršanu CEWOOD ražošanas jauda pieaugs no 1,7 miljoniem līdz 4,7 miljoniem m2 koka ēveļskaidu plātņu gadā. Darbu turpinās arī esošā rūpnīca.

CEWOOD ir vienīgais koka ēveļskaidu plātņu ražotājs Baltijas valstīs. Sešu gadu laikā kopš ražošanas uzsākšanas uzņēmums pārdošanas apjomus palielinājis aptuveni 15 reizes. Augstie produkcijas kvalitātes standarti ir ļāvuši veiksmīgi attīstīt noieta tirgu daudzās pasaules valstīs, piemēram, Dānijā, ASV, Spānijā un Vācijā, nemainīgi stiprinot savas pozīcijas mājas tirgū – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Investējot 5 milj. eiro, SIA Cewood Jaunlaicenē izveidojis Baltijā vienīgo cementēto koka ēveļskaidu plātņu ražotni, kuras produkcija lielākoties tiek eksportēta, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā visā pasaulē ir tikai 24 cementēto koka ēveļskaidu plātņu ražotāju. Šo produkciju izmantoto gan kā konstrukciju, gan arī iekštelpu apdares materiālu un bieži dēvē par fibrolītu. Savulaik Jelgavā bija vienīgā šādas produkcijas ražotne visā bijušās PSRS teritorijā, tur šī nodarbe tika pārtraukta 2013. gadā.

«Starta brīdis,» tā pašreizējo situāciju raksturo SIA Cewood, valdes loceklis Ingars Ūdris. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka vieglākais cementēto koka ēveļskaidu plātņu ražotnes izveide Jaunlaicenē (Alūksnes novadā) ir pabeigta - ir veikta attiecīga sertifikācija (produkcijas ugunsizturības, siltumvadītspējas, lieces, spiedes testi), jau ir atrasti produkcijas pircēji ārzemēs, bet pats grūtākais gan vēl esot priekšā – pakāpeniski palielināt realizācijas apjomus un dažu gadu laikā sasniegt ražotnes jaudu.

Vienīgais ēveļskaidu plātņu ražotājs Baltijā SIA Cewood plāno būtiskas investīcijas rūpnīcas paplašināšanai Jaunlaicenē.

Alūksnes novada reģionālās darba vizītes ietvaros Cewood rūpnīcu apmeklēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs un valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Vizītes laikā uzņēmums iepazīstināja ar koka ēveļskaidu plātņu ražošanas procesu un tā īpatnībām, plātņu plašajām izmantošanas iespējām, pārrunājot arī uzņēmējdarbību reģionā un starptautiskā mērogā, kā arī par iespējamo ekonomikas ministrijas atbalstu, aktualizējot uzņēmumā svarīgos valstiska līmeņa jautājumus.

Cewood pārstāvji Andis Kļaviņš un Rihards Volfs viesus iepazīstināja ar plātņu ražošanas procesu un jaunās rūpniecības būvniecības gaitu, kā arī informēja par uzņēmuma ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem.

Agrāk veikto investīciju dēļ, kā arī eksporta ieņēmumu pieauguma rezultātā koksnes plātņu ražotāji savu neto apgrozījumu palielinājuši par teju 37 milj. eiro

To liecina asociācijas Latvijas koks apkopotie dati par saimniecisko darbību šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar analogu laiku pērn, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā asociācijas uzņēmumu neto apgrozījums šogad pieaudzis par 11,2 % jeb 36,85 milj. eiro salīdzinājumā ar analogu periodu 2015. gadā. Eksporta ienākumi šogad palielinājušies par teju 30 milj. eiro jeb 12% salīdzinājumā ar analogu periodu 2015. gadā. Pēc asociācijas Latvijas koks izpilddirektora Andra Plezera sacītā, apgrozījuma pieaugumu visvairāk ir cēluši bērza saplākšņa izstrādājumu ražotāji a/s Latvijas Finieris – par 16,4 milj. eiro un kokskaidu un OSB plātņu ražotājs SIA Kronospan Riga – par 15.95 milj. eiro.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet arī Indijā, Korejā, Ēģiptē un Amerikā

Lai modernizētu ražošanu, SIA Cewood investē ražotnes attīstībā, un šogad ieguldījumi pārsniegs 0,5 milj. eiro.

Būtiski aug

Uzņēmums trīs gadu laikā ir būtiski audzējis ražošanas apjomus, tas noticis sekmīgā darbā ar produkcijas pircējiem vietējā tirgū un ārvalstīs, kā arī, rūpīgi strādājot pie produkcijas sortimenta un kvalitātes. 2018. gadā tā neto apgrozījums sasniedza 4,27 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadā iespētajiem 1,28 milj. eiro nozīmē pieaugumu 3,3 reizes. Šogad, pēc SIA Cewood valdes locekļa Ingara Ūdra sacītā, prognozētie ienākumi būs ap 7 milj. eiro, jo pieprasījums pēc šāda produkta pieaug salīdzinoši strauji. Jārēķinās, ka Alūksnes novada Jaunlaicenē cementēto koka ēveļskaidu plātņu ražotne ir vienīgā visā Baltijā un tuvākie konkurenti ir ražotāji Zviedrijā un Dānijā. Cementēto koka ēveļskaidu plātnes izmanto gan kā konstrukciju, gan iekštelpu apdares materiālu un dēvē par fibrolītu.

Viena no populārākajām dezinformācijas izplatīšanas metodēm ir dažādu faktu un skaitļu "izraušana" no kopainas jeb kopējā konteksta un to radoša iepīšana jaunā stāstā ar pavisam citu zemtekstu.

Dažkārt šāda "mānīšanās" notiek arī neapzināti, ja cilvēks tomēr nav gluži tik liels eksperts jautājumos, par kuriem uzņēmies runāt, bet tomēr ļoti vēlas pamatot savu uzskatu pareizību. Šādos gadījumos faktus ļoti bieži vienkārši aizstāj arī emocionāli sakāpināti vēstījumi. Līdzīgu pieeju visai spilgti varējām novērot nesenajās diskusijās par meža nozari.

Bija atsevišķas iedzīvotāju grupas, kas dedzīgi iestājās pret to, ka arī Latvijā mežu īpašnieki mežistrādē turpmāk varēs izmantot līdzīga izmēra kokus, kā to, piemēram, dara mūsu kaimiņi Igaunijā. Viens no argumentiem, ko žurnālistiem klāstīja piketa organizators Jānis Balodis, bija, ka, Latvijā veidojoties jaunākiem mežiem, tajos saruks veco koku īpatsvars. Tas savukārt varot ietekmēt mežirbju populāciju, jo šie putni ligzdojot veco koku dobumos. Trauksmainais vēstījums "aizgāja tautās", neskatoties uz to, ka mežirbes ligzdo nevis koku dobumos, bet uz zemes.

Saistībā ar skaidu plākšņu ražotāja «Kronospan Rīga» plānoto modernizāciju un darbības paplašināšanu augusta beigās notiks ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana, liecina paziņojums medijos.

Tajā teikts, ka Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde 2018.gada 15.jūnijā pieņēma lēmumu par ietekmes uz visi novērtējuma procedūras piemērošanu izmaiņām uzņēmuma piesārņojošajā darbībā saistībā ar uzņēmuma saražotās produkcijas apmēra pieaugumu.

Plānots, ka «Kronospan Rīga» saražoto kokskaidu plātņu apmērs pieaugs līdz 650 000 kubikmetriem gadā, laminēto kokskaidu plātņu ražošana palielināsies līdz 26 miljoniem kvadrātmetru gadā, orientēto kokskaidu plātņu ražošanas apmēri sasniegs miljonu kubikmetru gadā, bet nebīstamo koksnes atkritumu reģenerācijas apmērs pieaugs līdz 900 400 tonnām gadā.

Ietekmes uz vidi sabiedriskā apspriešana notiks 2019.gada 26.augustā, plkst.18 «Kronospan Rīga» pirmā stāva zālē Daugavgrīvas šosejā 7b, Rīgā. Savukārt rakstiskus priekšlikumus par kompānijas paredzēto darbību var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā līdz šā gada 2.septembrim.

Privātie investori plāno realizēt Jēkabpilī skaidu plātņu rūpnīcas projektu 190 miljonu eiro vērtībā, un ražotni varētu būvēt un par tās operatoru kļūt Lietuvas grupa VMG.

Tā pavēstījusi, ka ceturtdien projekta īstenošanas jautājumi apspriesti ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV).

"Mēs ar Latvijas premjeru pārrunājam valsts saistības infrastruktūras izbūvē, palīdzību investoriem, darba vietu izveides, ekoloģijas jautājumus," paziņojumā norādījis VMG vadītājs Egidijs Mockus.

Skaidu plātņu ražotnē investē 146 miljonus eiro 

Investējot 146 miljonus eiro, Akmenē, Lietuvā tapusi skaidu plātņu ražotne....

Viņš piebildis, ka detalizētāku informāciju par projektu grupa nevar sniegt, jo vēl nav parakstīts sākotnējais sadarbības līgums.

Pagājušajā gadā Akmenes brīvajā ekonomiskajā zonā Lietuvā sāka darbu viena no lielākajām skaidu plātņu rūpnīcām Eiropā, kurā VMG investējusi 146 miljonus eiro.

Teju 100 milj. eiro investīcijas OSB un kokskaidu plātņu ražošanas SIA Kronospan Riga ir pēdējos gados lielākais investīciju projekts ne tikai kokapstrādē, bet visā apstrādes rūpniecībā, laikrakstam Dienas Bizness norāda kokapstrādes eksperts Andris Plezers.

Kā vēstīts, SIA Kronospan Riga investēs teju 100 miljonus eiro, tādējādi paaugstinot savu konkurētspēju. Valsts to atbalstīs ar uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi nepilnu 20 milj. eiro apmērā.

A. Plezers atgādina, ka viena investīciju projekta ietvaros vēl apjomīgākas investīcijas ir veiktas AS Bolderāja, kas pašlaik ir SIA Kronospan Riga, kur par aptuveni 180 milj. eiro tika uzbūvēta Latvijā līdz tam nebijusi OSB plātņu ražotne, kā arī modernizēta kokskaidu plātņu rūpnīca, bet vēl lielākas bija Cemex investīcijas, izveidojot jauno cementa ražotni Brocēnos.

Sprauga starp grīdu un sienu, kā arī plaisas sienās nepārprotami liecina, ka ir pēdējais laiks pārbaudīt smilšu pabēruma slāņa stāvokli un nepieciešamības gadījumā to stabilizēt. Latvijā URETEK Baltic stabilizē grimstošas ēkas vai to konstruktīvās daļas, uzlabojot grunts stāvokli ar videi draudzīgu ģeo-polimēru maisījumu. Darbus veic ātri un bez putekļiem, netraucējot ēkā strādājošos cilvēkus.

«Grīdas un pamatu nosēšanās lielākoties ir saistīta ar nestabilu grunts slāni zem ēkas, nepietiekami sablīvētu grunti būvdarbu laikā, drenāžas defektu vai arī zem grīdas vai ēkas izbūvētu cauruļvadu bojājumu, kā rezultātā tiek radīti izskalojumi. Plaisas sienās vai sprauga gar grīdu un sienu liecina par to, ka notiek kādu ēkas daļu kustība un, lai novērstu lielāku defektu rašanos nākotnē, ir prātīgi piezvanīt speciālistam, kurš izvērtēs situāciju un sniegs tālākus ieteikumus.”: stāsta Mihkel Vaidlo, URETEK Baltic Pārdošanas un projektu vadītājs.

Sprauga starp grīdu un sienu, kā arī plaisas sienās nepārprotami liecina, ka ir pēdējais laiks pārbaudīt smilšu pabēruma slāņa stāvokli un nepieciešamības gadījumā to stabilizēt. Latvijā URETEK Baltic stabilizē grimstošas ēkas vai to konstruktīvās daļas, uzlabojot grunts stāvokli ar videi draudzīgu ģeopolimēru maisījumu. Darbus veic ātri un bez putekļiem, netraucējot ēkā strādājošos cilvēkus.

«Grīdas un pamatu nosēšanās lielākoties ir saistīta ar nestabilu grunts slāni zem ēkas, nepietiekami sablīvētu grunti būvdarbu laikā, drenāžas defektu vai arī zem grīdas vai ēkas izbūvētu cauruļvadu bojājumu, kā rezultātā tiek radīti izskalojumi. Plaisas sienās vai sprauga starp grīdu un sienu liecina par to, ka notiek kādu ēkas daļu kustība, un, lai novērstu lielāku defektu rašanos nākotnē, ir prātīgi piezvanīt speciālistam, kurš izvērtēs situāciju un sniegs tālākus ieteikumus,» stāsta Dainis Dronka, URETEK Baltic projektu un pārdošanas vadītājs.

Viena no lielākajām Latvijas koksnes pārstrādes kompānijām SIA Bolderaja Ltd mainījusi nosaukumu uz Kronospan Riga. Jaunais nosaukums atbilst uzņēmuma Austrijas mātes kompānijas vārdam – Kronospan Group, liecina informācija Lursoft.

SIA Kronospan Riga, kas līdz šim bija pazīstama ar nosaukumu Bolderaja Ltd, pērn apgrozīja 98,22 milj. Ls, kas ir par 9% vairāk nekā 2011. gadā. Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma (89,9 milj. Ls), Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 Bolderaja Ltd ierindojas 30. vietā.

Uzņēmuma peļņa 2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, ir samazinājusies par 14% un veido 21,61 miljonu latu.

Viens no lielākajiem Latvijas kokapstrādes nozares uzņēmumiem dibināts 2005. gada oktobrī. Uzņēmums nodarbojas ar kokskaidu plātņu, skaidu plātņu un laminēto kokskaidu plātņu ražošanu.

Pērn Bolderaja Ltd strādāja vidēji 280 cilvēki. Uzņēmuma pamatkapitāls veido vairāk nekā 28 miljonus latu.

Biznesa portāls Db.lv viesojas pie ēveļskaidu produktu ražotājas SIA Cewood.

Investējot 5 miljonus eiro, SIA Cewood Jaunlaicenē izveidojusi Baltijā vienīgo cementēto koka ēveļskaidu plātņu ražotni.

Plātnes sastāv no 100% dabīgiem materiāliem – koka skaidām, cementa un ūdens, vienlaikus cements nodrošina to augstos ugunsdrošības rādītājus.

Pieprasījuma un augstākas pievienotās vērtības dēļ uzņēmums lielāko uzsvaru liek uz dekoratīvo griestu, sienu plātņu ražošanu. SIA Cewood ražoto akustisko plātņu risinājumi uzlabo telpu akustiku, interjera dizainu, rada kokam raksturīgo mājīgumu un siltumu, palīdz regulēt telpu mitruma līmeni, tāpēc tās izmanto birojos, skolās, sporta zālēs, skaņu ierakstu studijās, industriālās telpās, arī šautuvēs, kur nepieciešama skaņas izolācija un trokšņu absorbcija. Uzņēmums ražo gan konstrukciju plātnes (karkasu māju būvniecībai, jumtu un starpstāvu pārsegumiem, pagrabiem, industriālajām un ražošanas telpām, kā arī paaugstināta mitruma telpām – baseiniem u.c.), gan dekoratīvās – akustiskās plātnes (griestiem, sienām, interjera dizainam).

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes industriālais doktorants Pauls Ārgalis attīsta inovatīvu būvmateriālu no koksnes ražošanas atkritumiem, ko varētu izmantot ēku siltināšanā.

Ierosme pētījumam nāk no SIA «Cewood», Baltijā vienīgā fibrolīta jeb koka ēveļskaidu plātņu ražotāja.

«Kokskaidu plāksnes ir dabiskas izcelsmes, videi un cilvēka veselībai draudzīgs materiāls. Domājot, kā to ražošanu padarīt vēl ilgtspējīgāku, meklējām iespējas savu ražošanas atkritumu, otršķirīgu vai no objektiem jau demontētu plātņu utilizācijai, iestrādājot tās citā materiālā,» stāsta SIA «Cewood» valdes loceklis Ingars Ūdris.

Uzņēmums strauji attīstās – kopš dibināšanas 2015. gadā tas kļuvis ne vien par vienu no lielākajiem darba devējiem Alūksnes novadā, bet arī Baltijā vienīgo fibrolīta plātņu ražotāju. Šobrīd tiek būvēta jauna rūpnīca, lai nodrošinātu ražošanas kapacitātes paaugstināšanu, un, turpinot izaugsmi, ir būtiski attīstīt arī bezatlikumu ražošanu.

Turpinot Padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskā stāvokļa izpēti, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar pieredzējušiem būvspeciālistiem veikusi 602. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes izpēti.

Tāpat kā iepriekš, tiek piedāvāti arī tipveida risinājumi ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes atjaunošanai, kur tas ir nepieciešams.

Pētījumā tika apsekotas 18 šīs sērijas daudzdzīvokļu ēkas – 15 deviņstāvu un trīs sešstāvu ēkas Jelgavā, Ogrē, Salaspilī un Rīgas mikrorajonos Imantā, Pļavniekos un Dārzciemā. Izpēte veikta ēkām, kuras tika nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1974. līdz 2006. gadam.

602. sērijas apsekoto ēku pamatu un pamatnes tehniskais stāvoklis izpētes rezultātā novērtēts kā atbilstošs ēku mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām. Arī apsekoto ēku nesošo sienu un ēku pagraba, starpstāvu un bēniņu pārsegumu stāvoklis novērtēts kā apmierinošs un atbilstošs mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām. Kopumā 602. sērijas ēkas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī un ēku ekspluatācija ir droša.