Plātņu ražotāju ienākumu pieaugums ļauj teju par 20% pārsniegt pirmskrīzes laika neto apgrozījuma rekordu.

To liecina asociācijas Latvijas koks apkopotie dati par saimniecisko darbību šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar analogu laiku pērn. «Tas panākts pateicoties plātņu un to izstrādājumu ražotāju sekmīgajam darbam,» uzsver asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers. Viņš atzīst, ka tieši bērza saplākšņa un tā izstrādājumu ražotāji - a/s Latvijas Finieris un jo īpaši SIA RSEZ Verems ir spējuši sekmīgi izmantot tirgus situāciju un palielināt ražošanas un piegāžu apjomus, kas arī ļāvis audzēt ienākumus.

«Labu pieaugumu uzrāda arī kokskaidu un OSB plātņu ražotājs SIA Bolderaja Ltd, kura, kāpinot ienākumus par vairāk nekā trīs milj. Ls, sasniegusi teju 50 milj. Ls lielu neto apgrozījumu,» uzsver A. Plezers. Tālākā perspektīvā neto apgrozījuma pieaugums ir ļoti atkarīgs ne tikai no tā, kādi notikumi risināsies lielākajos ārvalstu noieta tirgos, bet arī no jaunu produktu un jaunu ražotņu darbības uzsākšanas Latvijā.

«Koksnes izstrādājumu lielākajos noieta tirgos, jo īpaši Eiropā, ir sarežģīta situācija, kas liedz izdarīt precīzas prognozes pat dažus mēnešus, nemaz nerunājot par vairākiem gadiem uz priekšu,» tā uz jautājumu par tirgus situācijas prognozējamību atbild A. Plezers. Viņš gan atzīst, ka šajos apstākļos daudz komfortablāk jūtas uzņēmumi, kuriem ir plašāks produktu klāsts un tie tiek realizētu vairākos pasaules reģionos. «Diemžēl tirgus situācija pasaulē šobrīd vairāk atgādina matemātikas uzdevumu ar vairākiem nezināmajiem - pieprasījuma, cenu, tirdzniecības politikas izmaiņām un vēl arī konkurentvalstu ražotāju uzvedību,» neskaidros faktorus min A. Plezers un uzsver: «Minētais nenozīmē, ka nav iespēju, bet gan to, ka jābūt gataviem ātri reaģēt uz pārmaiņām tirgū.» Tiesa, Latvijas ražotāji kopumā ir nelieli spēlētāji globālajā pasaules tirgū un tādēļ ar labu konkurētspēju savu produkciju tirgū var pārdot pat vislielākās tirgus krīzes apstākļos, jo pieprasījums tirgū jau vienmēr ir, tikai, pēc A. Plezera sacītā, jautājums ir par tā lielumu.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra