A/s Latvijas Finieris vadība, nevēloties pieļaut jaunu ārvalstu investoru kļūšanu par Latvijas lielākā kokapstrādes uzņēmuma akcionāriem un maksāt augstāku cenu uzņēmuma mazajiem akcionāriem, kuri vēlas savas akcijas pārdot, plāno uzņēmuma statūtos noteikt, ka jebkurā akciju pārdošanas vai dāvināšanas gadījumā tai nepieciešama akcionāru sapulces piekrišana.

Krievijas uzņēmums Sveza sākotnēji bija izteicis publisku akciju atpirkšanas piedāvājumu visiem Latvijas Finiera akcionāriem, bet vēlāk no šiem nodomiem formāli atteicās un centās sasniegt savus mērķus, izmantojot trešās personas – investīciju fondus utml., raksta portāls Pietiek.com.

Pēc portāla rīcībā esošas informācijas, Latvijas Finiera vadība, kas reāli kontrolē arī uzņēmuma akcionāru sapulces, jau aizvadītajā rudenī ir nolēmusi būtiski mainīt kompānijas statūtus, lai akciju nonākšanu «nevēlamās» rokās padarītu faktiski neiespējamu: uzņēmuma akcionāru sapulcē pieņemtie statūtu grozījumi nu paredz veselu kompleksu īpašu akciju atsavināšanas noteikumu.

Saskaņā ar jaunajiem statūtiem gadījumā, ja akcionārs vēlas pārdot akciju, tam akcijas apliecība kopā ar akcijas pārdevēja un pircēja kopīgu rakstveida iesniegumu, kurā tiek norādīta akcijas pārdošanas cena, jāiesniedz valdei. Uzņēmuma valde piedāvā pārdošanai iesniegtās akcijas esošajiem akcionāriem mēneša laikā no iepriekšminētā pieteikuma saņemšanas. Ja uz pārdošanai iesniegtajām akcijām piesakās vairāki akcionāri, akcijas tiek pārdotas proporcionāli viņiem jau esošo akciju skaitam.

Akcijas vispirms tiek piedāvātas akcionāriem, kuriem pieder tās pašas kategorijas akcijas, kas iesniegtas pārdošanai. Ja nopirkt pārdošanai iesniegtās akcijas piesakās vairāk akcionāru nekā ir pārdošanai iesniegtās akcijas, tad pirmtiesības ir tiem akcionāriem, kuri ir ātrāk iesnieguši valdei pieteikumu par vēlēšanos pirkt akcijas.

Ja neviens no akcionāriem nepiesakās pirkt pārdošanai iesniegtās akcijas, akcijas pārdevējs ir tiesīgs pārdot šīs akcijas norādītajam pircējam par cenu, kas nav zemāka par akcijas pārdošanas cenu, kas norādīta augstākminētajā akcijas pārdevēja un pircēja iesniegumā. Savukārt, ja divi vai vairāki akcionāri apvienojas vārda akciju pārdošanai nedalāmā paketē, tad šādai akciju pārdošanai ir nepieciešama akcionāru pilnsapulces piekrišana.

Akciju ieķīlāšanas gadījumā, kā nosaka jaunie statūti, akcionāram ir pienākums paziņot par to uzņēmuma valdei, kura akcionāru reģistrā izdara atzīmi par akcijas ieķīlāšanu. Ja akcijas tiek pārdotas, realizējot ķīlas tiesības, akciju atsavinātājs vai ieguvējs valdei iesniedz darījuma norakstu (uzrādot oriģinālu) vai akciju atsavinātāja un akciju ieguvēja kopīgu pieteikumu, kurā ir norādīta pārdošanas cena.

Lai akcijas kā ķīlas pārdošanas gadījumā nodrošinātu pārējo akcionāru pirmpirkuma tiesību ievērošanu, uzņēmuma valde, saņemot iepriekšminēto pieteikumu vai darījuma norakstu, nosūta pārējiem akcionāriem paziņojumu par tiesībām izmantot pirmpirkuma tiesības – un tālāk viss notiek atbilstoši jau aprakstītajai akciju pārdošanas kārtībai.

Taču vienlaikus ar šiem punktiem, kas reāli nekādā veidā tomēr nekavē uzņēmuma akciju pārdošanu par iespējami augstāku cenu, ko esošie akcionāri maksāt nevar vai nevēlas, Latvijas Finiera akcionāri ir nolēmuši statūtus papildināt arī ar 7.3. punktu, nosakot, ka ikvienā akciju atsavināšanas gadījumā tai nepieciešama akcionāru sapulces piekrišana.

Tas nozīmē – pat tad, ja esošie akcionāri nevēlētos izmantot savas pirmpirkuma tiesības un kāds pircējs ārpus uzņēmuma piedāvātu par kāda akcionāra īpašumā esošām akcijām labāku cenu, akcionāru sapulcei būtu tiesības šo darījumi nepieļaut.

Pietiek.com vēsta, ka šī statūtu norma kā, iespējams, pretlikumīga ir radījusi Uzņēmumu reģistra iebildumus. Par to liecina arī fakts, ka pašlaik Komercreģistrā ierakstītajos Latvijas Finiera statūtos 7.3 punkta vienkārši nav – pēc 7.2 punkta uzreiz seko 7.4 punkts.

Tikmēr, kā ziņots, pēdējos gados kārotās akcijas no Latvijas Finiera mazajiem akcionāriem masveidā, paklusām un faktiski par puscenu atpircis paša Latvijas Finiera meitasuzņēmums, kurā prāva kapitāldaļu pakete pieder Latvijas Finiera valdes un padomes priekšsēdētāju ģimenes loceklim.

Pats Latvijas Finieris kategoriski atsakās atbildēt uz jebkādiem jautājumiem, kas saistīti ar tā akciju pirkšanu un pārdošanu. Atsaucoties uz Komerclikuma nosacījumiem, uzņēmuma padomes biroja vadītāja Jolanta Medne iepriekš atteicās sniegt atbildi uz jautājumiem, vai Latvijas Finiera kontrolētais uzņēmums SIA Troja, kurā tam pieder 50% kapitāldaļu, pēdējos gados ir iegādājies Latvijas Finiera akcijas un, ja ir, tad cik, no kā un par kādu kopējo summu.

Aizbildinoties ar to, ka Latvijas Finiera valdei neesot tiesību un tā arī neesot «atsevišķi pilnvarota izpaust akcionāru reģistrā iekļauto informāciju», Medne, kas iepriekš publiski paudusi uzņēmuma viedokli saistībā ar Sveza piedāvājumu, atteicās atbildēt arī uz jautājumiem, kas nekādi nav saistīti ar akcionāru reģistru – vai gadījumā SIA Troja nav iegādājusies Latvijas Finiera akcijas par paša Latvijas Finiera līdzekļiem un kādu mērķu dēļ šis pirkums vispār veikts.

Tikmēr no SIA Troja publiski pieejamajiem gada pārskatiem kļūst skaidrs, ka pēdējos gados uzņēmums paklusām sācis aktīvi uzpirkt savas «mātes» akcijas.

Vienkāršoti uzskaitot, Latvijas Finiera akcionāriem kopumā pieder 3702 akcijas 10 000 latu nominālvērtībā katra un 3541 akcija 1000 latu nominālvērtībā katra.

2008. gada beigās Trojai ir piederējušas 165 Latvijas Finiera akcijas, kuru nominālvērtība bijusi 804 tūkstoši latu. Taču Troja no Latvijas Finiera akcionāriem tās atpirkusi par kopējo cenu, kas bijusi gandrīz divreiz mazāka par akciju nominālvērtību, - iegādes vērtība bijusi 439,5 tūkstoši latu.

Savukārt 2009. gada laikā Trojas iegādāto 222 Latvijas Finiera akciju kopējā iegādes vērtība saskaņā ar kompānijas gada pārskatu bijusi apmēram 125 tūkstoši latu – tātad par vienu akciju tās pārdevušie Latvijas Finiera akcionāri vidēji nav saņēmuši vairāk par nepilniem 560 latiem.

Šie skaitļi sniedz atbildi par iemesliem, kuru dēļ Latvijas Finiera vadības reakcija uz Sveza piedāvājumu bijusi tik asa: uz šo summu fona, par kurām akcijas uzpircis paša Latvijas Finiera meitasuzņēmums, kas turklāt ir ievērojami labākā finansiālajā stāvoklī nekā tā «māte» (2009. gadā Troja Latvijas Finierim vēl izsniegusi 870 tūkstošu eiro aizdevumu), Krievijas uzņēmuma piedāvājums tiešām daudziem mazajiem akcionāriem varēja šķist pievilcīgs.

Latvijas Finieris, kā minēts, nekad nav atklājis savu akcionāru sarakstu; zināms tikai, ka tā akcionāri ir vairāki simti personu, taču faktiski uzņēmumu ar saviem 10-15% akciju (aplēses atšķiras) kontrolē Biķu ģimene – Latvijas Finiera padomes priekšsēdētājs Juris Biķis un valdes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Faktiski, Trojai uzpērkot Latvijas Finiera akcijas, Biķu ģimene vēl nostiprina savu kontroli uzņēmumā: kā rāda Lursoft dati, 50% Trojas akciju pieder pašam Latvijas Finierim, bet 11,25% - vienīgajam Trojas valdes loceklim, vēl vienam Biķu ģimenes pārstāvim Jānim Biķim.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra