Maksātnespējīgās a/s Liepājas metalurgs kreditoru prasījumi patlaban ir sasnieguši 200,163 miljonus eiro, informēja uzņēmuma maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Kopēja atzītā prasījumu summa ir 200 163 468,55 eiro, no kuras 114 839 710,89 eiro ir nodrošināto kreditoru prasījumi, bet 85 323 757,66 eiro ir nenodrošināto kreditoru prasījumi.

No atzīto nodrošināto kreditoru prasījumiem galvenie prasījumi ir par 105 524 937,40 eiro, bet blakus prasījumi ir par 9 314 773,49 eiro. No atzīto nenodrošināto kreditoru, tajā skaitā darbinieku, prasījumiem galvenie prasījumi ir par 78 455 313,74 eiro, bet blakus prasījumi - par 6 868 443,92 eiro.

Kopumā atzīti ir četru nodrošināto kreditoru, 128 nenodrošināto kreditoru un 1837 darbinieku prasījumi, informēja Velmers, piebilstot, ka galīgajā kreditoru prasījumu summā vēl varētu būt nelielas korekcijas.

Izsole, kurā bija plānots pārdot maksātnespējīgā SIA Triāls Valmieras ražotni, nav notikusi, jo nebija pieteicies neviens pretendents, DB pastāstīja maksātnespējas administrators Alvis Marga.

Viņš arī norādīja, ka nākamā nedēļā tiks sludināta jauna izsole ar pazeminātu sākuma cenu. Savukārt pati izsole varētu notikt maija sākumā. Valmieras ražotnes sākumcena bija noteikta 1,2 miljoni latu.

Jāatgādina, ka šā gada februārī tika nosolīta Lielvārdes ražotne bez iekārtām par 69 tūkstošiem latu un to iegādājās ir iegādājies SIA Latectus, kas ir SEB bankas nekustamā īpašuma pārvaldīšanas uzņēmums. SEB banka ir arī viens no lielākajiem nodrošinātajiem kreditoriem.

Iepriekš SEB bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Strazda norādīja: «Latectus kā jebkurš cits uzņēmums vai privātpersona var piedalīties izsolē, lai iegādātos īpašumu. Tā tas ir noticis arī attiecībā uz Triālu. Pēc tiesas lēmuma par maksātnespēju vai nu tiesas izpildītājs vai maksātnespējas administrators iniciē īpašumu tālāku realizāciju, lai apmierinātu dažādu kreditoru prasības. Šī ir viena no tādām izsolēm. Šobrīd netiek plānota tā tālāka pārdošana.»

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs kreditoru prasījumi līdz otrdienai bija sasnieguši 194,04 miljonus eiro, informēja uzņēmuma maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Kopēja atzītā prasījumu summa ir 194 037 412,76 eiro, no kuras 114 839 710,89 eiro ir nodrošināto kreditoru prasījumi, bet 79 197 701,87 eiro ir nenodrošināto kreditoru prasījumi. Kreditori savus prasījumus var iesniegt sešu mēnešu laikā no maksātnespējas pasludināšanas, tas ir, līdz 13.maijam.

Divu darbadienu laikā atzītie kreditoru prasījumi pieauguši par aptuveni astoņiem miljoniem eiro, jo līdz pagājušajai piektdienai kreditoru prasījumi bija sasnieguši 186,45 miljonus eiro. Pieaugums noticis uz atzīto nenodrošināto kreditoru prasījumu pieauguma rēķina.

Jau ziņots, ka patlaban starp neatzīto kreditoru prasījumiem ir starptautiskā metāla tirdzniecības uzņēmuma Stemcor prasījums 21,56 miljonu eiro apjomā, kas sastāv no galvenā prasījuma 20 980 867,99 eiro un blakusprasījuma 584 118,69 eiro, kurš noraidīts pilnā apmērā tādēļ, ka par daļu no prasījuma tiesā tiek risināts strīds un daļā, administratora ieskatā, prasījums nav juridiski un dokumentāri pamatots.

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs kreditoru prasījumi līdz piektdienai sasnieguši 186,45 miljonus eiro, šodien preses konferencē žurnālistus informēja uzņēmuma maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Nodrošināto kreditoru prasījumi ir 114,8 miljoni eiro, tostarp galvenie prasījumi ir 105,5 miljoni eiro, bet blakusprasījumi - 9,314 miljoni eiro.

Atzīto nenodrošināto prasījumu kopējais apjoms patlaban sasniedzis 71,65 miljonus eiro, tostarp darbinieku prasījumi pret uzņēmumu ir 1,734 miljoni eiro, sacīja Velmers, norādot, ka šī summa var mainīties, jo kreditoriem joprojām ir iespējams pieteikties.

Patlaban neatzīto kreditoru prasījumu starpā ir starptautiskā metāla tirdzniecības uzņēmuma Stemcor prasījums 21 miljona eiro apjomā. Kā norādīja Velmers, par šo summu patlaban norit tiesvedība, līdz ar to prasījums patlaban nav atzīts.

Maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja AS "Dzintars" kreditori ir iesnieguši prasījumus par kopumā 16,961 miljonu eiro, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.

Pēc kompānijas administratora Jāņa Ozoliņa vēstītā, kreditoru prasījumus maksātnespējas procesā ir iesnieguši un atzīti kreditoru prasījumi par kopējo summu 16 961 040,99 eiro, tostarp nodrošināto kreditoru prasījumi par kopējo summu 4 024 663,21 eiro un nenodrošināto kreditoru prasījumi par kopējo summu 12 936 377,78 eiro.

Vienlaikus administrators informē, ka 2020.gada 5.jūnijā plkst.11 Krišjāņa Valdemāra iela 33A-10A rakstveidā notiks "Dzintara" kreditoru sapulce, kurā tiks lemts par maksātnespējas procesa izdevumu atzīšanu par pamatotiem, kā arī par administratora atlīdzības noteikšanu.

Sapulces dalībnieki aicināti rakstveidā balsot par sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem un balsojumu iesniegt vismaz iepriekšējā dienā pirms kreditoru sapulces norises dienas. Ņemot vērā to, ka kreditoru prasījumu reģistrā ir reģistrēti vairāk par 100 kreditoriem, administrators aicina kreditorus, kuru prasījumi nepārsniedz 1% no visu atzīto prasījumu summas, apvienoties un pilnvarot vienu pārstāvi.

Saeima šodien tomēr nolēma turpināt izskatīt un pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja iepriekšējā parlamentā neizskatītos grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz iespēju piespiedu kārtā pārdot ieķīlātu nekustamo īpašumu un vēl pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas ļaut piedzīt komunālos parādus.

Kā ziņots, iepriekšējās divās Saeimas sēdēs pēc koalīcijas deputātu lūguma likumprojekts tika izņemts no darba kārtības.

Likumprojektu deputāti lūdza izslēgt arī no šodienas sēdes darba kārtības, tomēr šoreiz lēmums bija negatīvs un likumprojektu vajadzēja skatīt.

Tautas kalpi par likuma grozījumiem ieslīga garās debatēs. Šoreiz koalīcija nebija vienota un likumprojektu kopā ar opozīciju atbalstīja gan nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, gan neatkarīgo deputātu grupas pārstāvji, savukārt pret to bija Vienotības un Zatlera reformu partijas deputāti.

Abas puses vienprātīgi atzina, ka likumprojekts ir nepilnīgs, tomēr tā aizstāvji norādīja, ka nedrīkst pieļaut banku lobiju un ar steigu jārisina pašreizējās problēmas, savukārt likuma grozījumu pretinieki uzsvēra, ka šajā projektā paredzētas diskriminējošas normas un jāmeklē citi ceļi problēmu risināšanai.

Pēdējo dienu laikā izskanējusi informācija par dažādu uzņēmumu piedāvājumiem pārstāvēt ABLV Bank kreditoru intereses bankas pašlikvidācijas procesā, apsolot «nodrošināt priekšrocības vai cita veida ieguvumus» pašlikvidācijas procesā, informē banka.

Par šādu pakalpojumu tiekot prasīta samaksa avansā, kā arī procentuāla daļa no kreditora saņemtās naudas summas.

Bankas pārstāvji vērš uzmanību, ka bankas pašlikvidācijas process tiks īstenots tikai un vienīgi saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apstiprināto pašlikvidācijas plānu un piemērojamiem Latvijas likumiem — maksimāli caurspīdīgi un neparedzot ārpuskārtas prioritātes.

Latvijas Kredītiestāžu likums nosaka konkrētu secību, kādā tiks apmierināti kreditoru prasījumi. Likvidatoru pienākums ir šo kārtību stingri ievērot, tāpēc jebkāda kreditoru prasījumu apmierināšana paātrinātā kārtībā, neievērojot likumā noteikto secību, nav iespējama. Tāpat nav iespējama kreditora nonākšana citā kreditoru grupā, kuras kreditoru prasījumi tiek apmierināti vispirms.

2013.gadā Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja 737,6 tūkstošus latu jeb 1,05 miljonus eiro. Laika posmā no 1. janvāra līdz 31. decembrim Maksātnespējas administrācija sedza 1 418 darbinieku prasījumus 128 maksātnespējīgajos uzņēmumos.

Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam bija Ls 520 jeb 740 eiro.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2013. gadā izmaksātas MSIA Gādība 184 darbinieku prasījumu apmierināšanai 109 tūkst. Ls(155,3 tūkst. eiro), MSIA Namu apsaimniekošana 116 darbinieku prasījumu apmierināšanai 41,9 tūkst. Ls (59,6 tūkst. eiro) un MSIA GT Auto 44 darbinieku prasījumu apmierināšanai 27,5 tūkst. Ls (39,2 tūkst. eiro) apmērā u.c.

«Pēdējos gados samazinājās gan izmaksātā kopsumma no darbinieku prasījumu garantiju fonda, gan darbinieku skaits, kam no darbinieku prasījumu garantiju fonda segti darbinieku prasījumi. Summas samazinājums būtībā saistīts gan ar to, ka samazinājies maksātnespējīgo darba devēju skaits, gan ar to, ka no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksājamo summu aprēķins piesaistīts valstī noteiktajai minimālajai mēnešalgai. Ja segto darbinieku prasījumu apjomu un skaitu salīdzinām ar iepriekšējiem gadiem, tad, piemēram, 2012.gadā darbinieku prasījumi tika segti vairāk kā 1 milj. latu apmērā kopumā 2 tūkst. maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem, savukārt 2011.gadā izmaksātā summa sasniedza gandrīz 2 milj. latu un tika segti 3 870 darbinieku prasījumi,» norāda Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele.

Izbeigts AS "Liepājas metalurgs" maksātnespējas process, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Kurzemes rajona tiesa trešdien, 10.februārī, izbeigusi uzņēmuma maksātnespējas procesu, jo izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns.

"Liepājas metalurga" maksātnespējas procesa administrators Haralds Velmers pavēstīja, ka pēc maksātnespējas procesa izbeigšanas nesegtais kreditoru prasījumu apmērs ir 118 113 832,96 eiro, ko veido galvenie prasījumi 101 909 747,78 eiro apmērā un blakus prasījumi (līgumsodi, procenti un citi) 16 204 085,18 eiro apmērā.

Velmers skaidroja, ka nodrošināto kreditoru prasījumi maksātnespējas procesā tika segti daļējā apmērā un pēc ieķīlātās mantas pārdošanas par atlikušo nesegto summu tika iekļauti nenodrošināto prasījumu sarakstā.

Piektdien, 19.februārī, likvidēts maksātnespējīgais uzņēmums AS "Liepājas metalurgs", liecina "Firmas.lv" informācija.

Iepriekš Kurzemes rajona tiesa 10.februārī izbeidza uzņēmuma maksātnespējas procesu, jo izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns.

"Liepājas metalurga" maksātnespējas procesa administrators Haralds Velmers aģentūrai LETA pavēstīja, ka pēc maksātnespējas procesa izbeigšanas nesegtais kreditoru prasījumu apmērs ir 118 113 832,96 eiro, ko veido galvenie prasījumi 101 909 747,78 eiro apmērā un blakus prasījumi (līgumsodi, procenti un citi) 16 204 085,18 eiro apmērā.

Velmers skaidroja, ka nodrošināto kreditoru prasījumi maksātnespējas procesā tika segti daļējā apmērā un pēc ieķīlātās mantas pārdošanas par atlikušo nesegto summu tika iekļauti nenodrošināto prasījumu sarakstā.

Sarežģītā atgūšanas procesa dēļ Krājbankas un Parex kreditori naudu var gaidīt vēl gadiem un galu galā tā arī nesagaidīt.

Patlaban Latvijas krājbankas maksātnespējas procesā atgūti 170 miljoni eiro, kas ir vien aptuveni ceturtā daļa no kopējās kreditoru prasījumu summas, taču bankas maksātnespējas administrators pagaidām atturas prognozēt, cik lielu naudas summu nāksies zaudēt kreditoriem. Savukārt Parex gadījumā zaudētās summas varētu būt mērāmas vairākos simtos miljonu.

Sāk norēķinus

Neskatoties uz to, ka patlaban izsolīta puse no Krājbankas īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī visi pieci kredītu portfeļi, kopš bankas maksātnespējas procesa sākšanas ir atgūti vien 170 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un KPMG Baltics sniegtie dati. Kā stāsta KPMG Baltics pār- stāvis Oskars Fīrmanis, kopējais kreditoru prasījumu tiesību apjoms pret Krājbanku ir vairāk nekā 700 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa jeb aptuveni 470 miljoni eiro ir jāsaņem Noguldījumu garantiju fondam (NGF), un administrators jau sācis norēķinus ar fondu, līdz pērnā gada nogalei atmaksājot 193 miljonus eiro (fonds saskaņā ar likumu ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie prasījumi, procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, sub- ordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri). NGF saņemtā summa pārsniedz admini- stratora atgūtos līdzekļus tādēļ, ka, uzsākot maksātnespējas procesu, jau bija pieejama daļa līdzekļu, kas nebija jāatgūst, piemēram, bankas kontā Latvijas Bankā esošie līdzekļi, skaidro FKTK.

Maksātnespējīgā SIA Triāls Lielvārdes ražotni bez iekārtām ir plānots izsolīt 25.februārī. Sākuma cena ražotnei noteikta 20 tūkstoši latu, Db pastāstīja uzņēmuma administrators Alvi Marga.

Savukārt 25.martā tiks izsolīta Valmieras ražotne ar visām iekārtām. Valmieras ražotnes sākuma cena ir noteikta 1.2 miljoni latu. A.Marga arī norādīja, ja Valmieras ražotni neizdosies nosolīt, viņš plāno sasaukt kreditoru sapulci, kurā piedāvās mainīt pārdošanas kārtību un izsolīt atsevišķi iekārtās un nekustamo īpašumu.

Administrators Db arī norādīja, ka interese par izsolāmajiem Triāls objektiem esot. Cilvēki nākot, runājot un interesējoties, taču pagaidām A.Marga vēl nejūtot, ka kāds būtu gatavs izteikt konkrētu piedāvājumu iegādāties vienu vai otru īpašumu un kustamo mantu. Ja veikšoties labi un abas izsoles noslēgsies veiksmīgi, vairāk neko izsolīt neesot plānots, piebilst A.Marga.

Samsung tehnikas izplatītājiem par karteli 6.6 milj. sods. Konkurences padome (KP) konstatējusi aizliegtu vienošanos starp pieciem uzņēmumiem - Samsung Electronics Baltics, RD Elektroniks, Proks, Elkor Trade un Rota un K (kādreizējais Tehnoland veikalu tīkla īpašnieks, kam pieteikta maksātnespēja), kas izplata Samsung Electronics Co. Ltd. ražoto tehniku.

Kopumā uzņēmumiem uzlikts naudas sods 6.62 milj. Ls apmērā, kā arī tiesiskais pienākums izstrādāt un ieviest korporatīvos konkurences tiesību ievērošanas noteikumus. «Esam uzdevuši visiem karteļa dalībniekiem izstrādāt programmu konkurences tiesību ievērošanai,» norādīja KP priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme, paužot cerības, ka karteļa dalībnieki nāks pretim un piedāvās risinājumus, kā kompensēt patērētājiem radušos zaudējumus.

Samazina soda apmēru

Vēlmi sadarboties ar KP un pārkāpumus līgumu punktos novērst izrādīja divi - Samsung Electronics Baltics un Proks, tāpēc KP soda apmēru samazināja. Sākotnēji Samsung Electronics Baltics tika piemērots sods 3.9% no apgrozījuma, bet šā brīža soda apmērs veido 3.4%. Savukārt Proks soda apmēra īpatsvars samazināts no 3.6 līdz 2.85%, Db paskaidroja KP Juridiskā departamenta direktora vietniece Marika Grunte-Buka. Lai gan KP atzīmē, ka pārkāpuma iniciators ir nācis pretī, Samsung Electronics Baltics zīmola vadītāja Gundega Pie­balga Db informēja, ka nepiekrīt KP lēmumam, ar kuru uzņēmumam tiek pārmesta iesaistīšanās negodīgu konkurenci veicinošās darbībās.

Likvidējamā «ABLV Bank» atkārtoti aicina bankas kreditorus īpaši rūpīgi izvērtēt iespējamos kreditoru interešu pārstāvju piedāvājumus, aģentūru LETA informēja bankā.

Būtiski pievērst uzmanību, vai piedāvātās priekšrocības nav pretrunā ar likumu, jo tādiem piedāvājumiem nav tiesiskā pamata.

«ABLV Bank» informēja, ka pēdējā laikā vēlreiz aktivizējušies dažādi konsultāciju uzņēmumi, kas piedāvā pārstāvēt kreditoru intereses bankas pašlikvidācijas procesā, apsolot «nodrošināt priekšrocības vai cita veida ieguvumus». Par šādu pakalpojumu tiek prasīta samaksa avansā, procentuāla daļa no kreditora saņemtās naudas summas, solot ātrāku naudas izmaksu.

Likvidējamā «ABLV Bank» vērš uzmanību, ka bankas pašlikvidācijas process tiek īstenots tikai un vienīgi saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apstiprināto pašlikvidācijas plānu un piemērojamiem Latvijas likumiem - neparedzot nekādas ārpuskārtas prioritātes. Šajā procesā iesaistīts arī starptautiskais auditors.

Septembra beigās mēģinās atkārtoti izsolīt maksātnespējīgā SIA Triāls trīs nekustamos īpašumus. Šī jau būs trešā reize, kad izsolīs šos īpašumus, liecina informācija oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Plānots izsolīt zemes gabalu 3,5 tūkst. kvadrātmetru platībā Rūpniecības ielā 1, Valmierā. Nekustamā īpašuma novērtējums ir 5,8 tūkst. Ls, bet izsoles sākumcena – 3,48 tūkst. Ls.

Izsolē tiks piedāvāts arī zemes gabals 4,09 tūkst. kvadrātmetru platībā Rūpniecības ielā 5, Valmierā. Nekustamā īpašuma novērtējums ir 19,1 tūkst. Ls,bet izsoles sākumcena – 11,46 tūkst. Ls, un zemes gabala 3,41 tūkst. kvadrātmetru platībā arī Rūpniecības ielā 1, Valmierā. Šī nekustamā īpašuma novērtējums ir 5,6 tūkst. Ls, izsoles sākumcena noteikta 3,36 tūkst. Ls apmērā. Hipotekāro kreditoru šiem īpašumiem nav, teikts sludinājumos. Izsoles notiks 27.septembrī.

Likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administrators aktīvi cīnās, lai atgūtu vairāk nekā 100 miljonus latu, kas apķīlāti korespondējošos kontos dažādās ārvalstu bankās, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Ir ierosinātas gan civillietas, gan krimināllietas, atkarībā no katras konkrētās jurisdikcijas, lai naudu atgūtu. Šī nauda ir apķīlāta ārvalstu banku korespondējošos kontos Krājbankas bijušās vadības iespējamo pretlikumīgo darbību dēļ, skaidro FKTK, un, veiksmīgi atgūstot minētos naudas līdzekļus, iespēja norēķināties ar esošajiem bankas kreditoriem krietni pieaug. Šī gada novembrī bija vairāk nekā 4500 tiesvedības lietu.

Kopējie Krājbankas kreditoru prasījumi novembrī bija aptuveni 417 miljoni latu, neskaitot jau veiktos maksājumu Noguldījumu garantiju fondam (NGF) 90 miljonu latu apmērā.

Noguldījumu garantiju fonds saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori (t.sk. noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 tūkstoši eiro), procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus vairākos likumos, kas paredz «nolikto atslēgu» principu ieviest kā izvēles iespēju hipotekārā kredīta ņēmējam. Izmaiņas likumos stāsies spēkā no 1.marta.

Saeima šodien pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kuri paredz no likuma svītrot normu par «nolikto atslēgu» principu, kas nozīmē, ka šī principa piemērošanai nebūs nepieciešams maksātnespējas process.

Tāpat likums paredz izmaiņas saistībā ar fiziskās personas saistību dzēšanas plānu gadījumos, kad kreditoru prasījumu segšanai tiek novirzīti parādnieka līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no minimālās mēnešalgas. Likumprojektā noteikti atšķirīgi saistību dzēšanas plāna termiņi gadījumos, kad kopējo atlikušo saistību apjoms nepārsniedz 30 000 eiro, kad tas ir no 30 001 eiro līdz 150 000 eiro un kad tas pārsniedz 150 000 eiro. Šie termiņi attiecīgi ir viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, divi gadi un trīs gadi.

Preses nams kreditori vienojušies uzsākt uzņēmuma bankrota procedūru un tam piederošo aktīvu pārdošanu.

«Līdz ar bankrota procedūras uzsākšanu jau tuvākajā laikā tiks uzsākta arī uzņēmuma aktīvu realizācija, tajā skaitā tipogrāfijas iekārtu un citi pamatlīdzekļu pārdošana,» DB skaidroja Preses nams maksātnespējas procesa administrators Māris Sprūds.

Preses nams kopējā parādu summa ir vairāk nekā 21 milj. Ls. «Uzskatu, ka visu kreditoru prasības, visticamāk, netiks apmierinātas. Paredzu, ka Preses nams ieguldītos līdzekļus pilnā apmērā, visticamāk, nespēs atgūt arī nodrošinātie kreditori,» piebilda M. Sprūds.

Šogad februārī Preses nams tika atzīts par maksātnespējīgu. Līdz šā gada 9.martam Preses nams maksātnespējas procesa administratoram iesniegti 45 nenodrošināto kreditoru prasījumi un trīs nodrošināto kreditoru prasījumi. Pēc noteiktā kreditoru pieteikšanās termiņa iesniegti vēl divdesmit kreditoru prasījumi.

Darījums par maksātnespējīgās "Tosmares kuģubūvētava" pārdošanu SIA "LZK" varētu noslēgties līdz augusta vidum, aģentūrai LETA sacīja "Tosmares kuģubūvētavas" maksātnespējas procesa administrators Ivars Meļķis.

Viņš norādīja, ka atbilstoši "Tosmares kuģubūvētavas" kreditoru lēmumam ir novērsti šķēršļi minētajam darījumam un līdz augusta vidum tiek gaidīta samaksa no pircēja.

LETA jau ziņoja, ka 23.jūlijā notika "Tosmares kuģubūvētavas" kreditoru sapulce, kuras darba kārtībā bija jautājums par maksātnespējas procesa izdevumu atzīšanu par pamatotiem, mantas pārdošanas termiņa noteikšanu un administratora atlīdzības noteikšanu. Jau iepriekš Meļķis minēja, ka "Tosmares kuģubūvētavas" mantas pirkuma-pārdevuma darījums varētu tik noslēgts vēlākais līdz 2020.gada 15.augustam, ja ar kreditoriem tiks saskaņoti mantas pārdošanas plāna precizējumi.

Pēc administratora rīcībā esošās informācijas, "Tosmares kuģubūvētavas" pircējs nākotnē plāno darbību teritorijā veikt divos virzienos - viens ir saistīts ar kuģu remontu, iespējams, arī ar kuģu būves atjaunošanu, bet otrs ir ar transportu, kravu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saistīta darbība. "Firmas.lv" informācija liecina, ka "LZK" reģistrēta 2019.gada maijā.

No valsts budžeta dažādiem konsultantiem maksātnespējīgā Liepājas metalurga lietā pērn izmaksāts gandrīz pusmiljons eiro. Lai gan tā sauktais a/s Liepājas metalurgs kreditoru klubs (Finanšu ministriju, a/s SEB banka, a/s Citadele banka un a/s Latvenergo) noslēdza konsultāciju līgumu ar SIA Prudentia Advisers un AS IBS Prudentia, papildus piesaistīti vēl citi konsultanti, kas palielināja valsts budžeta izdevumus.

Konkrēta summa, cik līdzekļu no kopējās piešķirtās 493,3 tūkst. eiro atlīdzības ir izmaksāta papildu konsultantiem, netiek atklāta. Tostarp pasaules tērauda tirgus tendences liek šaubīties par reālu iespēju atjaunot ražošanu Baltijas vienīgajā metalurģijas uzņēmumā.

Konfidenciāli ieteikumi

Ar kreditoru klubu noslēgtā līguma ietvaros Prudentia piesaistījusi metalurģijas nozares ekspertu Metals Consulting International Limited. Pēc Valsts kases informācijas Metals Consulting «sniedza savu vērtējumu un rekomendācijas par a/s Liepājas metalurgs saimnieciskās darbības efektivitātes uzlabošanas un atjaunošanas iespējām uzņēmuma darbības restrukturizācijas procesā, kuru īstenošana varēja nodrošināt uzņēmuma ilgtspējīgu darbību.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.