Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Līdz šā gada beigām ieguldījumu apjoms uzturēšanas atļauju iegūšanai varētu augt pat trīs reizes, pārsniedzot 100 milj. eiro.

avukārt kopumā piecos gados gan ieguldījumu apjoms uzturēšanās atļauju iegūšanai, gan šīs atļaujas saņēmušo cilvēku papildus veiktās investīcijas nākamo piecu gadu laikā pārsniegs vismaz miljardu latu, pārliecināti eksperti. Turklāt šīs investīcijas, kas Latvijā pārsvarā ienāks no Krievijas, tuvākajā nākotnē arī varētu būt noteicošās.

Prasīs tirgotājiem ātrāk norēķināties ar ražotājiem

Iecere likt lielveikalu ķēdēm ātrāk norēķināties ar piegādātājiem var kaitēt vietējiem ražotājiem. Šādi lielāko mazumtirgotāju - Rimi un Maxima - pārstāvji reaģējuši uz ieceri, kas paredz, ka lielajiem mazumtirgotājiem par tiem piegādātajām pārtikas precēm, iespējams, būs jānorēķinās trīsdesmit dienu laikā pēc to saņemšanas.

Jauns tirdzniecības likums vajadzīgs piegādātāju attiecību regulēšanai ar mazākiem tirgotājiem.

Grozījumi Konkurences likumā attiecas uz diviem lielajiem mazumtirgotājiem, taču piegādātāju attiecības ar mazākiem mazumtirdzniecības tīkliem nav uzlabojušās, atsevišķos gadījumos tās kļuvušas piegādātājiem nelabvēlīgākas. To Dienas biznesa rīkotajā konferencē Veselīga konkurence – attīstības pamats atzina diskusiju dalībnieki.

Konkurences padomes (KP) secinājumi ir vairāki – lai arī lielāko mazumtirgotāju līgumi ar piegādātājiem ir skaidrāki un pārskatāmāki un tajos klaji neparādās aizliegtie noteikumi un maksājumi, tomēr pastāv risks, ka mazumtirgotāji slēptā veidā realizē iepirkuma varu. Turklāt piegādātāji joprojām neuzdrošinās iebilst vai sūdzēties, baidoties no iespējamiem preču optimizācijas draudiem. KP vecākā ekonomiste Skaidrīte Ābrama norādīja, ka joprojām atlaides ir milzīgas – gan par uzņemšanu veikalos, gan citas un būtu jāregulē ne tikai attiecības ar diviem lielajiem tirgotājiem, bet arī citiem. Vai tas būtu tirdzniecības vai pārtikas tirdzniecības likums – par to būtu jādiskutē. Viņa arī saredz, ka būtu jāregulē arī piegādātāji, jo tos ieņēmumus, ko viņi negūst no abiem lielajiem tirgotājiem, viņi kompensē ar mazākiem tirgotājiem.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

bezdarbs + demogrāfija + uzņēmējdarbības panīkums + sociālā budžeta uzkrājumu izsīkšana jau 2012.gadā neizbēgami prasīs kardinālas reformas pensiju sistēmā.

Kafijas cena jau dubultojusies un drīzumā kāps vēl

Latvijā kafijai ir akcīze, kaimiņiem - nav, tā Melnās kafijas ģenerāldirektors Mārtiņš Čakste.

Enerģētika

Jaunie tarifi dzen stūrī

Regulators apstiprinājis jaunos elektrības tarifus ar kāpumu līdz 40%. Tomēr īstais «pārsteigums» patērētājus gaida tajā brīdī, kad būs jāsāk norēķināties pēc jaunajiem tarifiem, jo pašlaik izmaksu precīzu pieaugumu neviens nevar vai negrib pateikt.

Transports&Loģistika

Domē iestrēgst Rīgas ostas pārvietošanas projekts tuvāk jūrai

Izejvielu cenu izmaiņu pārnešana uz produkta cenu nenotiek simetriski.

Tā secinājusi Konkurences padome, veicot cenu veidošanās izpēti gan (lauksaimniecības izejvielu) ražotāju - pārstrādātāju, gan pārstrādātāju - mazumtirgotāju līmenī. Diemžēl attiecībā uz abiem posmiem KP konstatējusi, ka daudzos gadījumos iepriekšējā posma cenu samazinājums dažādu ražošanas faktoru ietekmē netiek uzreiz pārnests uz jaunradītās vērtības cenu samazinājuma veidā.

Tā, piemēram, 2009. gadā, samazinoties piena iepirkuma cenai, pārstrādātājs tikai pēc trim mēnešiem izejvielu cenu samazinājumu atspoguļoja zemākā tālākpārdošanas cenā, kas tam deva iespēju visu šo laiku gūt papildu peļņu, konstatējusi KP. Savukārt ir arī mazumtirgotāji, kas gadījumos, kad piegādātājs samazinājis savu piegādes cenu, veikalu plauktos cenu mēdz atstāt nemainīgu, tādējādi arī gūstot papildu peļņu. 2010.gada rudenī, kad būtiski sadārdzinājās ražotāju cenas vairākās preču kategorijās, tostarp piena produktiem par 10-20%, eļļai līdz pat 40%, maizes izstrādājumiem 5-20%, graudu izstrādājumiem līdz pat 155%, salīdzinot piegādātāju un mazumtirgotāju cenu sadārdzinājumu, vairumā gadījumu tika konstatēts - par kādu procentu palielinājās piegādes cenas, par tādu pašu arī cenas plauktā.

2010. gadā pasludināto maksātnespējas procesu skaits sasniedzis apogeju – teju 3000, vairums no tiem ir darbojušās nekustamo īpašumu, tirdzniecības vai būvniecības jomās, liecina SIA Lursot pētījums pēc Uzņēmumu reģistra Maksātnespējas reģistra ierakstiem.

Trīs gadu laikā maksātnespējīgo uzņēmumu skaits ir trīskāršojies. Atšķirībā no pirmskrīzes procesiem, kuros maksātnespējas ierosināšana vairāk bija saistīta ar nelieliem uzņēmumiem, pēdējos trijos gados daudzos no šajos procesos iesaistītām komercsabiedrībām un privātpersonām iepriekš ir bijušas ekonomiski aktīvas.

Gaidāms pārtikas cenu kāpums

Pārtikas izejvielu cenu pieaugums pasaulē ietekmēs arī Latviju, tomēr cenu kāpums te nebūs tik straujš, prognozē eksperti.

Tirdzniecība

Bonusi iegriež pārtikas ražotājiem

Aug pārtikas produktu ražotāju nemiers ar tā saucamajiem bonusiem, kas jāmaksā tirgotājiem par preču atrašanos lielveikalos.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

No nākamā gada septembra krējuma izstrādājums, iespējams, būs jāsauc par krēmeli.

Tas ir tikai viens no nosaukuma variantiem, liecina DB rīcībā esošā informācija. Kā informē Zemkopības ministrija, piena produktu nosaukumos uz to iepakojumiem vārdu «izstrādājums» nedrīkstēs lietot kopā ar piena produkta nosaukumu – siers, sviests, krējums un citiem. Izmaiņas saistītas ar ES regulu, kas aizliedz lietot piena produktu nosaukumus tiem produktiem, kam pievienoti augu tauki.

Ministrija jau izstrādājusi valdības noteikumus, kas apstiprināti 1. februārī, bet ražotājiem prasību ieviešanai tiek dots pusotra gada pārejas periods. Paši ražotāji gan ir neizpratnē un norāda, ka tas prasīs papildu līdzekļus un laiku sabiedrības izglītošanai.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Laiku pa laikam nākas dzirdēt Latvijas ražotāju sašutumu par lielo tirdzniecības tīklu nelāgo attieksmi pret viņiem - prasot bonusus par tiesībām tirgot savu preci, liekot maksāt tā saucamo plaukta maksu, spiežot piemērot atlaides utt.

Citiem vārdiem sakot, doma ir skaidra - sliktie tirgotāji uzspiež ražotājiem savu gribu, tādējādi paši pelnot, bet citus grūžot postā. Nav izslēgts, ka tā arī ir. Kurai pusei - ražotājiem vai tirgotājiem - šajā situācijā ir taisnība, grūti pateikt. Tomēr, pat pieņemot, ka visi tirgotājiem veltītie pārmetumi ir patiesi, nākas savu daļu kritikas veltīt arī ražotājiem.

Pirmkārt, domājams,ne jau visiem Latvijas ražotājiem ir pamats sūdzēties par netaisnīgu attieksmi. Vienmēr būs produkti, ko vēlēsies pircēji, un būs arī tādi, kuriem būs vajadzīgas daudz dažādas mārketinga aktivitātes, lai tos vispār kāds pamanītu. Neoficiālās sarunās uzņēmēji ir atzinuši, ka noteiktu pārtikas produktu ražotāji var atļauties diktēt savus noteikumus tirgotājiem, kuri ļoti labi saprot - ja attiecīgās preces viņu veikalos nebūs, pircēji dosies iepirkties citur. Savukārt, ja uzņēmums ražo produktu, ko piedāvā arī daudzas citas kompānijas, un tas nav populārāko vidū, ir tikai saprotams, ka tirgotājs vēlēsies zināt, kāpēc viņam tas būtu jāņem tirdzniecībā.

Lai gan ir iespēja saņemt uzņēmuma nodokļa atlaidi lielo investīciju – 5 milj. Ls un vairāk – īstenošanai, līdz šim nav pieteikts neviens projekts.

«Latvijā nemaz nav tika daudz uzņēmumu, kuri var atļauties investēt 5 milj. Ls, tāpēc minimālos griestus investīciju apmēram vajadzētu pazemināt, lai šāda iespēja būtu pieejama lielākai daļai uzņēmumu,» uzskata viena no lielākajiem Latvijas zāļu ražotāja Grindeks akcionāriem Kirovs Lipmans

Pircēji pamazām atsvaidzina garderobi

Apģērbu tirdzniecība šogad uzrāda kāpumu, taču, lai atgūtu iepriekšējo gadu līmeni, ražotājiem un tirgotājiem vēl jāstrādā.

Izglītība

Biznesa un izglītības precības

Ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā un Eiropā šobrīd karstais jautājums ir, kā rast pēc iespējas efektīvāk saprecināt biznesu un augstāko izglītību. Vēža izpēte, ārstniecisko dūņu izpēte, bioenerģija, agrobiotehnoloģija, ķīmiskā rūpniecība - DB skaidro, kādās vēl tautsaimniecības jomās gaidāms lielākais Baltijas valstu augstskolu pienesums. Eksperti arī skaidro, kādi priekšnosacījumiem ir nepieciešami, lai šādas sadarbība sekmētos.

Ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas problēmām Latvijas uzņēmumi cīnās jau vairākus gadus, likumos tiek veiktas dažādas izmaiņas, tiek piesolīta ātrāka PVN atmaksa. Daļā nozaru šī problēma ir strauji uzlabojusies, tomēr atsevišķos gadījumos šobrīd vēl lec ārā vecie VID niķi, kas šoreiz skar eksportētājus, no kuriem daudziem PVN atmaksa ir akūti svarīga no apgrozāmo līdzekļu viedokļa.

Situācija, pēc DB uzrunāto uzņēmēju pieļautā, saistīta ar nepieciešamību izpildīt nodokļu ieņēmumu plānu, ko var izdarīt reizē ar ieņēmumu palielināšanu, kavēt atmaksu. Līdz ar to arī šogad uzrādītie nodokļu ieņēmumi daļēji ir butaforija un neatbilst realitātei, secina uzņēmējs. Jau vēstīts, ka šogad sešos mēnešos kopumā PVN ieņēmumi sasniedza 443,4 miljonus latu, kas no plānotā atpalika par 0,6%. Pārmaksātais PVN, kura apmērs par vairākiem mēnešiem vienam uzņēmumam jau sasniedzis teju 200 tūkstošus latu, draud ar to, ka uzņēmums naudas līdzekļu trūkuma dēļ būs spiests tuvāko mēnešu laikā pārtraukt darbību. Uzņēmums, kas nevēlas atklāt publiski savu nosaukumu, ir neizpratnē par to, no kā šādā situācijā prasīt atbildību, jo no tās līdz šim atrakstījusies gan VID vadība, gan Finanšu ministrija. Savukārt uz tiesu uzņēmums būtu gatavs iet, bet neredz tam jēgu, zinot, ka tiesāšanās Latvijā vidēji ilgst 2 - 5 gadus.

Cīņā par klientiem E.ON Ruhrgas piedāvā dažādas atlaides, Latvijā līdzīgiem pasākumiem trūkst motivācijas, trešdien informē laikraksts Dienas bizness.

Vācijas energogigants E.ON Ruhrgas, kas ir arī lielākais a/s Latvijas gāze akcionārs, no aprīļa vidus saviem lielajiem patērētājiem Vācijā sāks piedāvāt norēķināties par dabasgāzi pēc vasaras un ziemas cenām. Tā kā vasarā dabasgāze ir lētāka, to iespējams iepirkt uz priekšu par zemāku cenu, rezervējot nepieciešamos gāzes apjomus. Nelielus dabasgāzes apjomus iespējams piepirkt arī biržā, tādā veidā klientam, kas samērā precīzi spēj prognozēt tirgu un savu patēriņu, iespējams uz gāzes cenu ievērojami vinnēt.

Arī Latvijas ekonomikas ministrs Artis Kampars ir rosinājis dabasgāzes iepirkuma formulā iekļaut tā saukto sezonālo un pirktspējas koeficientu, tomēr atbilde uz šiem ierosinājumiem esot klusums. «Iekļaujot sezonālo koeficientu, gāzes cenas patērētājiem būtu vairāk prognozējamas un nelēkātu tik strauji, kā tas Latvijā pašlaik ir. Pašlaik Latvijas gāzes cenas aprēķina formula šādas priekšrocības neparedz,» laikrakstam sacīja A. Kampars.

Siltuma parādu summa šajā apkures sezonā pieaugusi aptuveni par 5 miljoniem latu, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

Ekonomikas ministrija nedomā mainīt asus banku iebildumus izsaukušos Civilprocesa likuma grozījumus un prasīs valdībai par prioritāriem noteikt prasījumus pret hipotekāro kredītu ņēmējiem, kas saistīti ar apsaimniekošanas un sabiedrisko pakalpojumu maksas piedziņu, - taču ne vairāk kā 10 procentu apmērā no kopējās ķīlas vērtības, laikrakstu informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Lai gan likuma grozījumi valdībā tikuši iesniegti jau pirms nedēļas, izskatīti tie netika, ko EM pamato ar trūkstošu saskaņojumu ar citām ministrijām. Izskatās, ka saskaņojums nav gūts arī šonedēļ un nekādus likuma izskatīšanas termiņus EM pašlaik nosaukt nespēj.

Ienākumu legalizācija, samaksājot mazu nodokli bez sankcijām, atduras pret nodokļus maksājošo negatīvo nostāju.

Lai arī šobrīd vēl tikai valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināta koncepcija par fizisko personu iepriekš nedeklarēto ienākumu deklarēšanu un atbilstoša iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu (ienākumu legalizācija) ar diviem iespējamajiem risinājuma variantiem, tomēr par to jau tiek izteikti pretēji viedokļi.

Biroju telpu tirgū nomniekus vajag kā ēst

Ja nebūs vienošanos ar konkrētiem uzņēmumiem par telpu nomu, attīstītāji jaunus biroju centrus tuvākajā laikā neplānos un nebūvēs.

Tāds, diskutējot par biroju telpu tirgu, ir viens no secinājumiem Lietuvā tikko notikušajā Baltijas nekustamo īpašumu investīciju forumā.

Iepriekšējo gadu uzkrātās rezerves valsts sociālā apdrošināšanas budžetā tiks izsmeltas jau 2012. gadā, kas prasīs radikālas izmaiņas visā sistēmā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Tā uzskata vairāki aptaujātie, vienlaikus brīdinot nepārsteigties ar konkrētiem risinājumiem, jo sociālā nodrošināšana ir būtiska joma. Galvenā problēma - līdz ar ekonomisko lejupslīdi samazinājās ne tikai strādājošo skaits, bet arī algas. Tieši tādēļ sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumi būtiski pārsniedz ieņēmumus, bet iztrūkumu sedz sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļu atlikums.

Taču šie tauki, kuri tika uzkrāti no 2001. līdz 2009. gadam, pēdējo gadu laikā strauji sarūk. Proti, šo līdzekļu atlikums Valsts kasē 2009. g. 1. janvārī bija 951 milj. Ls, bet 2011. g. 1. janvārī vairs tikai nepilni 402 milj. Ls, savukārt 2012. gada 1. janvārī tie būs vairs tikai 47 milj. Ls. To, ka situācija ir sarežģīta jau pērnā gada nogalē intervijā Latvijas radio 4 raidījumā Darbojošās personas atzina labklājības ministre Ilona Jurševska. Viņa uzsvēra, ka tiks veikti vairāki pasākumi, kas samazinās izmaksas no valsts sociālā apdrošinšanas budžeta - pensionēšanās vecuma palielināšana no 62 līdz 65 gadiem utt., turklāt daļa no socbudžeta izdevumu posteņiem varētu tika pārcelta uz valsts pamatbudžetu.

Konkurences padome (KP) pagājušā nedēļā paziņoja par lēmumu sodīt 22 bankas ar 5,5 miljoniem latu, konstatējot aizliegtu vienošanos starp bankām par komisijas maksām par karšu norēķiniem un bankomātu pakalpojumiem laikā no 2001. gada līdz 2010. gadam. Pēc SEB bankas pārstāves Agneses Strazdas uzsvērtā, tirgus dalībnieki atzīst, ka šāda sistēma ir palīdzējusi attīstīt maksājumu karšu tīklu un ļāvusi mazajām bankām tikai izdot kartes, novēršot situāciju, ka ar kādas bankas karti nevar norēķināties. No Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja Teodora Tverijona un KP vadītājas Ievas Jaunzemes teiktā izriet, ka bankas bija pieļāvušas faktiski vienu kļūdu - šo vienošanos bankas nebija saskaņojušas ar KP.

Poligrāfija & Izdevējdarbība

Nozares izaugsme pārspēj cerēto

2010. gada poligrāfijas nozares apgrozījums ir 132 milj. latu - vairāk nekā iepriekš prognozēts (120 milj. latu), tādējādi pārsniedzot 2008. gada rādītājus.

Bankas

Darbība ārpus Latvijas robežām atmaksājas

Rietumu banka plāno atsākt kreditēšanu Latvijā un atklāj plānus - investēt uzņēmumos, kļūstot par to līdzīpašniekiem. Par to intervijā DB stāsta Rietumu bankas pērn novembrī jaunieceltais valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pankovs.

Izdevējdarbība

Grāmatu izdošanas noslēpumi

Par jauno tarifu neizprašanu Latvenergo sola mājsaimniecībām sodus nerēķināt, trešdien informē laikraksts Dienas bizness.

No 1. aprīļa spēkā stājušies jaunie a/s Latvenergo tarifi sabiedrībā radījuši plašu rezonansi - no demonstrācijām pret tarifu paaugstināšanu līdz sūdzībām tiesā. DB centās izpētīt, kas no 1. aprīļa ir mainījies katram Latvijas elektroenerģijas patērētājam un kā turpmāk veicami norēķini.

Kas attiecas uz mājsaimniecībām, tad te tiks piemēroti divi tarifi. No katra gada 1. aprīļa būs spēkā Starta tarifs, pēc kura viena kilovatstunda (kWh) maksās 8,25 santīmus. Šis tarifs būs spēkā tik ilgi, kamēr konkrētais klients būs iztērējis 1200 kWh. Pēc tam spēkā stāsies Pamata tarifs, pēc kura vienas kWh cena ir 10,74 santīmi. «Līdz ar to šā gada 1. aprīli mēs varam pieņemt par nulles punktu, no kura mājsaimniecībām jāsāk skaitīt savas patērētās kWh. Ir vairāki pasākumi, kā mēs vēlamies klientiem tarifu aprēķinus atvieglot,» stāsta S. Linde. Latvenergo piedāvās jauno tarifu bezmaksas bukletus, kas gan netiks automātiski mesti katrā pastkastītē, tomēr būs pieejami Latvenergo Klientu apkalpošanas filiālēs un Latvijas pasta nodaļās.

OCTA visizdevīgāk pirkt pa tiešo pie apdrošinātāja caur internetu.

DB veica pētījumu, kurā pieciem dažādiem auto potenciāli iegādājās OCTA polisi četrās apdrošināšanas brokeru izveidotās interneta mājas lapās un iegūtās cenas salīdzināja ar pašu apdrošinātāju piedāvājumiem internetā.

Par elektrību varēs norēķināties 6 dažādos veidos

No 1. aprīļa spēkā stājušies jaunie a/s Latvenergo tarifi sabiedrībā radījuši plašu rezonansi - no demonstrācijām pret tarifu paaugstināšanu līdz sūdzībām tiesā. DB centās izpētīt, kas no 1. aprīļa ir mainījies katram Latvijas elektroenerģijas patērētājam un kā turpmāk veicami norēķini.

Latvijas pirmās paaudzes biodegvielas ražotājiem nāksies meklēt citus tirgus.

«Pirmās paaudzes biodegvielu jau zināmā mērā varētu saukt par vēsturi. Visā pasaulē tiek aktīvi runāts par degvielām, kas varētu nākt pēc pirmās biodegvielas paaudzes. Neste Oil Somijas rūpnīcās jau rūpnieciski ražo otrās paaudzes biodegvielu – hidrogenizēto augu eļļu NexBTL. Latvijas likumdošana pašlaik šo degvielu kā produktu neatļauj, taču Biodegvielas likums pašreiz ir atvērts un Ekonomikas ministrija (EM) veic izpēti, lai veiktu likuma uzlabojumus un otrās paaudzes biodegvielu varētu sākt tirgot Latvijā,» DB stāstīja Neste Oil Mazumtirdzniecības vadītājs Latvijā Andris Matisons.