Jaunākais izdevums

Bauskas rajona tiesa SIA PS Līdums lietu turpinās skatīt piektdien

Tiesa viena no lielākajiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem SIA PS Līdums maksātnespējas pieteikuma lietu sāka skatīt ceturtdien. Pēc tam, kad PS Līdums īpašniece un valdes locekle Inese Karlova pieteica noraidījumu tiesnesim Aigaram Sniedzītim, lietas izskatīšanā tika izsludināts pārtraukums līdz piektdienai.

Lai pabeigtu ATAP un atjaunotu uzņēmuma maksātspēju PS Līdums līdz 2012. gada 13.oktobrim bija jāizpilda ATAP plāns, informē PS Līdums pārstāve, zvērināta advokāte Anete Bergmane. PS Līdums veikusi visus maksājumus, samaksājot kreditoriem, veicot tekošo izdevumu apmaksu un pat piesaistīja vairākus investorus. Savukārt a/s Swedbank pagarināja ATAP plānā norādīto 3.8 milj. Ls atmaksas termiņu. Līdz ar to Bauskas rajona tiesai tika iesniegts PS Līdums pieteikums par ATAP plāna grozījumiem. Kaut arī tiesai tika iesniegti pierādījumi, ka 95% kreditoru tai skaitā a/s Swedbank, ir rakstiski piekrituši ATAP plānam, Bauskas rajona tiesas tiesnesis A.Sniedzītis noraidīja pieteikumu par ATAP plāna grozījumiem. Kā viens no argumentiem minēts apstāklis, ka ATAP plāna grozījumi varētu būt pretrunā ar Swedbank interesēm. Šo Bauskas rajona tiesas lēmumu PS Līdums uzskata par nepamatotu un tāpēc Augstākās tiesas Civillietu tiesas departamenta priekšsēdētājam ir nosūtīts lūgums iesniegt protestu, informē A. Bergmane.

2013.gada 3.janvārī bija paredzēts skatīt administratora iesniegto SIA PS Līdums maksātnespējas pieteikumu. Tiesas sēdes laikā SIA PS Līdums valdes locekle Inese Karlova pieteica noraidījumu tiesnesim, jo radušās šaubas par tiesneša objektivitāti. Līdz ar to tika pasludināts pārtraukums līdz 4. janvārim plkst.10.00, kad kļūs zināms, vai tiesnesis A.Sniedzītis ir atstatījis sevi no PS Līdums lietas izskatīšanas.

Jāatgādina, ka PS Līdums ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process tika uzsākts ar Bauskas rajona tiesas 2010.gada 14.aprīļa lēmumu. PS Līdums ATAP mērķis bija saglabāt sabiedrības maksātspēju un iespējami lielākā apmērā norēķināties ar kreditoriem.

Plašāk lasiet laikrakstā Dienas Bizness,

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Līdums tiesā iesniedz pierādījumus

Sandra Dieziņa, 18.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA PS Līdums iesniegusi Augstākajā Tiesā kreditoru apliecinājumus, ka tiem nav pretenziju pret uzņēmumu.

Kā liecina DB rīcībā esošā informācija, viens no lielākajiem lauksaimniecības produktu ražotājiem SIA PS Līdums, kuram piemērots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process (ATAP), Augstākās Tiesas (AT) Senāta Civillietu departamentam iesniegusi nodrošinātā kreditora a/s Swedbank, kuras prasījumi veido 87,66 % no galveno prasījumu summas, un nenodrošināto kreditoru LPKS Abra, sabiedrības Tornum AB, SIA Abra Trade, SIA Mītavas Celtnieks, SIA ALD Automotive un SIA Conexx Baltic vēstules, kurās apliecināts, ka kreditori ir saņēmuši visus ATAP pasākumu plānā paredzētos maksājumus un tiem nav pretenziju pret PS Līdums, tās ATAP norisi un pasākuma plāna izpildi. Turklāt kreditori ir ieinteresēti, lai tiktu izbeigts PS Līdums ATAP un atjaunota sabiedrības maksātspēja pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ārvalstu kapitāla uzņēmumi iznīcina vietējo ražotāju

Kaspars Liepiņš, zemnieku saimniecības <i>Zemzari</i> īpašnieks, 15.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mores pagasta zemnieku saimniecībai Zemzari ir aizdomas, ka divi ārvalstu kapitāla uzņēmumi - Dobeles dzirnavnieks un Rīgas dzirnavnieks - ar sagrozītu informāciju mēģina iznīcināt vietējo uzņēmumu Zemzari, kas nodarbojas ar graudu, miltu izstrādājumu un lopbarības ražošanu, ar mērķi iegūt laiku kreditoru saistību nokārtošanai sastādīja un iesniedza tiesā ārpus tiesiskās tiesiskās aizsardzības plānu (ĀTAP), kas ar tiesas lēmumu arī tika apstiprināts.

Dobeles dzirnavnieks un Rīgas dzirnavnieks savtīgu apsvērumu dēļ, ignorējot ĀTAP plānā noteikto kreditoru prasījumu pakāpenisku dzēšanas kārtību, Cēsu rajona tiesā ir iesnieguši un prettiesiski panākuši zemnieku saimniecības Zemzari un ar tās īpašnieku saistīto uzņēmumu aktīvu arestu, kas pilnībā izslēdz iespēju minētā ĀTAP plāna izpildi, jo bez saimniecības aktīvas saimnieciskās darbības un papildus līdzfinansējuma piesaistes tas nav iespējams.

Šobrīd Cēsu rajona tiesas lēmumi ir pārsūdzēti, taču to izskatīšana prasa zināmu laiku.

Dēļ minēto aktīvu aresta ĀTAP pildīšana vairs nav iespējama un piespiedu kārtā ir panākta saimniecības pasludināšana par maksātnespējīgu, kas var novest pie uzņēmuma likvidācijas, kas varbūt arī ir divu Latvijas graudu biznesa lielāko monopolistu interesēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lietu pret Līdumu pabeidz

Sandra Dieziņa, 24.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārpus tiesas tiesiskās aizsardzības (ATAP) process pret SIA PS Līdums ir pabeigts.

Par to nolēmusi Bauskas rajona tiesa. Pilns tiesas lēmums būs zināms 7. novembrī. Kā informē PS Līdums advokāte Anete Bergmane, Bauskas rajona tiesa vajadzēja skatīt saimniecības administratora Raivja Stumberga iesniegumu par PS Līdums maksātnespēju un PS Līdums iesniegumu par ATAP izbeigšanu. Tā kā administrators atteicās no savas prasības uzturēšanas, tad tiesai nācās izskatīt Līduma iesniegumu, ko tiesa apmierināja. Tādējādi noslēdzies trīs ar pusi gadus ilgušais ATAP, kura dēļ Līduma darbība bija ierobežota. Gandarījumu par pozitīvo lēmumu pauda gan PS Līdums juriste, gan saimniecības īpašniece Inese Karlova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gada sākums līdz ar eiro ieviešanu nāca ar cerībām uz lielāku ārvalstu tiešo investīciju ieplūdumu, jaunu darba vietu rašanos un mūsu dzīves līmeņa paaugstināšanos. Tomēr izrādījās, ka eiro nav brīnumnūjiņa, un gada pirmajos deviņos mēnešos ĀTI pieauga vien par 166 miljoniem eiro. Salīdzinājumam var minēt, ka 2013. gadā kopējās ārvalstu investīcijas Latvijā bija 608,9 miljoni eiro, un tām pateicoties tika radītas 1614 jaunas darba vietas. Investīciju šogad bija mazāk, toties ar tām saistītu skandālu – vairāk.

Ne katrām ārvalstu investīcijām ir vienāda ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Vieni investori ceļ jaunas ražotnes, citi pārpērk jau strādājošus uzņēmums, vēl citi iepludina naudu tautsaimniecībā, pērkot nekustamos īpašumus. Tomēr ir arī investīcijas, kuras līdzinās Pandoras lādei, un gaidīto labumu vietā valstij var nest tikai zaudējumus.

Strīdi ap termiņuzturēšanās atļaujām

Politiskajā lauciņā līdzīgi kā iepriekšējos gadus karstus strīdus izraisīja termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšana ārvalstniekiem, ja vien noteiktās cenu robežās iegādāts nekustamais īpašums, investēts uzņēmējdarbībā vai finanšu sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas jomas sakārtošanu tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs sauc par vienu no sava darba prioritātēm, vienlaikus pastāv aizdomas par interešu konflikta iespējamību paša ministra birojā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tas savukārt rada šaubas par tieslietu ministra spēju apkarot ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumus.

Tieslietu ministra biroja vadītājas Līgas Ādamsones meita Aija Lamberte (bij. Ādamsone) ir Vladimiram Barinovam piederošās SIA Viesnīca Majori administratore. Tieši šīs viesnīcas maksātnespējas lietu valstij piederošā AS Reverta un vairākas vadošās Latvijas finanšu institūcijas – Swedbank, SEB banka, Norvik Banka un Danske Bank – savulaik nosauca par vienu no septiņiem skaļākajiem ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumiem. Savukārt tieslietu ministrs Dz. Rasnačs, taujāts par iespējamu interešu konfliktu viņa ministra birojā vienā no skandalozākajām Latvijas maksātnespējas lietām, teic, ka viņam par to esot pirmā dzirdēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par aizdomīgām atzītas tiesnešu Bula, Grebežnieces, Zaškinas darbības maksātnespējas procesos

LETA, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secinājusi, ka Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu, teikts ekspertu komisijas publicētajā ziņojumā.

Tajā skaidrots, ka ir vairāki apstākļi, kas liecina, ka maksātnespējas procesu pieteicēji varētu būt mērķtiecīgi mēģinājuši panākt lietas skatīšanu pie šiem tiesnešiem, savukārt šie tiesneši ir konsekventi lēmuši par labu pieteicējiem situācijās gan atklāti pārkāpjot likumu, gan izvēloties pieteicējam labvēlīgu interpretāciju strīdīgos jautājumos.

Ziņojumā arī norādīts, ka lietu izpētes gaitā apstiprinājās aizdomas, ka atsevišķās lietās pieteicēji ir apzināti mainījuši juridiskās adreses, lai panāktu sev vēlamo tiesu piekritību. «Sistemātiskums, lielais gadījumu skaits salīdzinoši īsā laika periodā, kā arī vienas un tās pašas iesaistītās personas nedod iespēju rast nevienu citu kaut cik racionālu skaidrojumu,» skaidrots ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne katram, kas iekūlies milzīgos parādos, nākas doties peļņā uz ārzemēm vai zaudēt visu. Ja nolīgsit «pareizos» maksātnespējas administratorus, var palaimēties, ka banka no jums pēkšņi vairs neprasa pusmiljonu, kā tas gadījās KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša sievai, vēsta izdevums Ir.

No bankrota laimīgi izsprukušās nekustamo īpašumu firmas DGS mājas adresē Brīvības gatvē 221 valdot rosība. Ingūnas Vilnītes uzvārds gan tagad mainīts uz Pankratenko. Uzņēmēja atteikusies atbildēt uz jebkādiem izdevuma jautājumiem.

Bijušais KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis bijis tikai mazliet runīgāks, kad sazvanīts. Uz jautājumu, kā viņš skaidro sievas uzņēmuma lielākā kreditora Swedbank pretimnākšanu, atlaižot lielu parāda summu, Vilnītis atbildējis: «Zviedrijas karalis ir mans radinieks, tāpēc tāda labvēlība.» Tālāk viņš paziņojis, ka uz «jocīgiem jautājumiem» negrasās atbildēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Līduma lieta būs jāskata no jauna

Sandra Dieziņa, 11.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

PS Līdums lieta tiks nodota tiesā jaunai izskatīšanai.

Augstākās tiesas (AT) Senāts atcēla Bauskas rajona tiesas lēmumu daļā, ar kuru noraidīts lauksaimnieciskās produkcijas ražotāja SIA PS Līdums pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumu apstiprināšanu, un nodeva jautājumu jaunai izskatīšanai. AT preses sekretāre Baiba Kataja informēja, ka šis lēmums nav pārsūdzams.

PS Līdums saimniece Inese Karlova pauž cerību, ka skatot lietu no jauna, tiesnesis pieņems objektīvu lēmumu un tiks apstiprināti grozījumi tiesiskās aizsardzības procesa plānā un izbeigts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process (ĀTAP) un uzņēmums darbu varēs turpināt. Šobrīd šī procesa dēļ uzņēmuma darbība ir ierobežota, piemēram, tam liegta iespēja saņemt subsīdijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pasludina Ekoteks maksātnespējas procesu

Žanete Hāka, 30.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien izbeigts SIA Ekoteks ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process (ĀTAP), liecina Lursoft dati. Uzņēmumam pasludināts maksātnespējas process, par tā administratpru iecelts Andris Purmalis.

Uzņēmums iepriekš ir izmēģinājis praktiski visus iespējamos veidus, lai atgūtu savu maksātspēju, jo vēl pirms ĀTAP ierosināšanas SIA Ekoteks bijis ierosināts arī tiesiskās aizsardzības process, kas gan izbeigts, jo uzņēmums nebija iesniedzis ar kreditoriem saskaņotu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

SIA Ekoteks dibināts 1995.gadā un iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas Bizness veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā, pēc 2011. gada apgrozījuma ieņemot 354.vietu.

Albertam Kārkliņam un Andrim Bodniekam piederošais uzņēmums pārskatu par 2012.gadu vēl nav iesniedzis. 2011.gadā SIA Ekoteks apgrozījis 12,454 miljonus latu, gadu noslēdzot ar 81,298 tūkstošu latu lieliem zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dobeles dzirnavniekam aizdomas par tiesneses un maksātnespējas administratora saskaņotu rīcību parādnieka interesēs

Dienas Bizness, 15.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumam Dobeles dzirnavnieks radušās aizdomas par maksātnespējas administratora un tiesneses darbību saskaņošanu, svētdien ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.

Kāda zemnieku saimniecība palikusi lielajam graudu pārstrādātajam parādā ievērojamus līdzekļus, taču tā vietā, lai parādu atdotu, uzņēmēji izmantojuši shēmu ar valsts amatpersonu līdzdalību, lai nauda nebūtu jāatdod, uzskata Dobeles dzirnavnieks. Par konkrētās tiesneses un maksātnespējas procesa administratoru darbībām arī iepriekš bijušas sūdzības, taču abi turpina savu darbu. Dobeles dzirnavnieks uzskata, ka Tieslietu ministrijai jādara viss iespējamais, lai šādi pakalpojumi vairs nebūtu iespējami, jo tie grauj uzņēmējdarbības vidi.

Vidzemē graudu pārstrādātāja produkciju tirgoja zemnieku saimniecība Zemzari. Sadarbība ilga trīs gadus, taču saimniecība Dobeles dzirnavniekam palika parādā vairāk nekā 163 tūkstošus eiro. Zemzari grasījās sākt ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) un Dobeles dzirnavnieks paļāvās, ka Zemzari parādus nokārtos. Tomēr tagad lielais graudu pārstrādes uzņēmums atklājis, ka ir piemānīts - zemnieku saimniecība iztukšota un nekas no tās nav palicis pāri, bet Dobeles dzirnavnieks, kā arī citi uzņēmumu - Rīgas dzirnavnieks un Saldus labība - palikuši ar garu degunu. Zemzaru īpašnieks Kaspars Liepiņš no uzņēmuma aizgājis, bet vērtīgākā Zemzaru manta dīvainā kārtā nonākusi K. Liepiņa un viņa radinieku firmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Sanācija un maksātnespēja likumos jānodala

Māris Ķirsons, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējā nonākušo uzņēmumu sanācija – restrukturizācija – faktiski nenotiek, valsts zaudē darbavietas un nodokļu maksājumus; lai situāciju mainītu, būs vajadzīgas reformas

Tā liecina laikraksta Dienas Bizness rīkotā apaļā galda diskusija par maksātnespējas problēmām. Par veiksmīgiem maksātnespējīgo uzņēmumu restrukturizācijas (tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) un ārpustiesas tiesiskās aizsar- dzības procesā (ĀTAP)) gadījumiem var runāt kā par izņēmumu, nevis loģisku šo procesu iznākumu. DB jau rakstīja par Valsts kontroles revīzijā secināto, ka nozares sakārtošana jāsāk ar pamatdokumenta – nozares politikas – izstrādi, kurā jāatbild uz jautājumu, kāds ir maksātnespējas procesa mērķis – kreditoru interešu aizsardzība, naudas līdzekļu atgūšana –, izpārdodot parādnieka mantu, vai uzņēmuma atgriešana tautsaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā popularitāti ieguvusi shēma, kā, izmantojot plaisas tiesu sistēmā, miljonu parādnieki «uzmet» kreditorus. Šāda augsta riska biznesa videi raksturīga shēma ir pamatā vairākām daudzmiljonu lietām Latvijā, tostarp tā izgaismojās apjomīgos un sarežģītos kredītu piedziņas gadījumos, liecina DB apkopotā informācija.

Caur tiesām iziet krāpnieciskās shēmas, kuras ar grūtībās nonākušu uzņēmumu īpašnieku akceptu realizē vairāki bijušie un esošie administratoru grupējumi (t.sk. tautā saukti Mārupes kolhozs, lidotāji). Pieredzējuši baņķieri pat riskē pieļaut: šobrīd vairākas pazīmes liecina, ka izvairīšanās no kreditoriem ar krāpnieciskām metodēm var tikt pielietota arī šobrīd smagās finanšu grūtībās nonākušā Liepājas metalurga gadījumā.

Par shēmas esamību un «veiksmīgu» realizāciju, iespējams, liecina vismaz divi skaļi, pēc attiecīgajās tiesvedībās ierauto baņķieru teiktā, triviāli un ar nekaunību apveltīti procesi: maksātnespējīgās SIA Delfīns partneri strīds ar Revertu par 26,1 milj. Ls aizdevuma atgūšanu un Tērbatas biznesa centra (TBC) strīds ar Swedbank par 10 milj. eiro atgūšanu. Divi trīs lieli kredīti ar krāpnieciskām to neatdošanas pazīmēm esot arī SEB bankai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Fizisko personu maksātnespējas procesu skaits, atšķirībā no juridiskām personām, neplok.

Lai arī kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinās, tomēr fizisko personu maksātnespējas procesu skaits, atšķirībā no juridiskām personām, neplok, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Pērn ierosināti 2116 maksātnespējas procesi jeb par 6,74% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt TAP skaits audzis par 3,49%, bet ĀTAP gada laikā pat dubultojies. Dati rāda, ka arī pērn lielāko daļu no visiem procesiem veidojušas fizisko personu maksātnespējas lietas.

Ja iepriekš maksātnespējas procesu izmantoja parādnieki ar vienu vai pat vairākiem hipotekārajiem kredītiem, tad šobrīd parādnieks maksātnespēju izmanto, lai dzēstu tā saukto ātro kredītu saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju kompānija Google laidusi klajā prototipu viedtālrunim, kurš var izveidot 3D kartes, izmantojot lietotāja reālo atrašanās vietu, vēsta BBC.

Ierīces sensori ik sekundi ļauj uztvert vairāk nekā 250 tūkstošus 3D attēla veidošanai nepieciešamo raksturlielumu.

Google pavēstījusi, ka potenciālās lietojumprogrammas, kur tehnoloģija varētu tikt izmantota, ir iekštelpu karšu veidošanu, lai palīdzētu cilvēkiem orientēties telpās, kur viņi iepriekš nav bijuši. Tāpat 3D iespēju varētu izmantot spēļu industrijā.

Kopumā 200 viedtālruņa prototipi ir nodoti ieinteresētiem lietojumprogrammu izstrādātājiem.

Google ATAP (Advanced Technology and Projects) nodaļas pārstāvji skaidro, ka telefons izstrādāts projekta Project Tango ietvaros. Izstrādē piedalījās pētnieki no dažādām institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinās uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, bet juridiskām personām – tieši pretēji – pieaug.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Dati rāda, ka 2018.gadā ierosināts 1 871 maksātnespējas process, kas ir par 11,70% mazāk nekā 2017.gadā.

Ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) skaits sarucis no 11 procesiem 2017.gadā līdz 3 procesiem pērn. Šie dati liecina, ka joprojām TAP veiksmes stāstu ir maz, lai teiktu, ka TAP kā līdzeklis ir efektīvs un Latvijā darbojas uzņēmumu glābšanas sistēma. Interesanti, ka pērn sarucis maksātnespējīgo uzņēmumu vidējais vecums. Proti, ja 2017.gadā uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums bija 8,4 gadi, tad uzņēmumu, kuriem process ierosināts pagājušajā gadā, vidējais vecums bijis 7,8 gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Maksātnespējas process Covid-19 skartajā laikā

Kristīna Markevica, ZAB "PRIMUS DERLING" juriste, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju, kuras mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatīšanās risku, 22. martā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (turpmāk – Krīzes likums).

Lai komersanti saglabātu iespēju pilnvērtīgi turpināt savu saimniecisko darbību arī ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros, kā arī lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti valstī, Krīzes likums uzlika ierobežojumus kreditoru tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Krīzes likuma 17. pants nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 57. panta pirmās daļas 1.–4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

  • piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;
  • parādnieks – sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz EUR 4 268 un kurām ir iestājies izpildes termiņš;
  • parādnieks – juridiskā persona, personālsabiedrība, individuālais komersants, ārvalstī reģistrēta persona, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā vai cits MNL minētais speciālais subjekts – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz EUR 2 134 un kurām ir iestājies izpildes termiņš;
  • parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru