Latvijas valdība vairākkārt ir secinājusi, ka valsts rīcībā nav tādu pierādījumu, lai tiesā pretendētu uz SIA "LatRosTrans" naftas vadā Polocka-Ventspils esošo bufernaftu, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē uzsvēra Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.

Šādi ierēdnis atbildēja, komentējot Saskaņas centra (SC) frakcijas iesniegto pieprasījumu premjerministram Valdim Dombrovskim (V), kurā prasīts paskaidrot, kāpēc valdība nav pieteikusi savas īpašumtiesības uz minēto bufernaftu. Komisijas sēdē, astoņiem deputātiem balsojot pret, trīs par un vienam nebalsojot, pieprasījuma nosūtīšana Dombrovskim tika noraidīta.
Valdība pie secinājumiem par pamatojuma trūkumu šādai prasībai nonākusi laika posmā no 2010.gada decembra līdz 2011.gada februārim. EM valsts sekretārs uzsvēra, ka SIA LatRosTrans nekad nav piederējusi Latvijas valstij. Viņš kritiski novērtēja arī iepriekš pausto argumentu, ka tehnoloģiskā bufernafta nebija norādīta uzņēmuma bilancē. Bilancē parasti neuzrāda to, kas nesniedz ekonomisko vērtību. Tehnoloģiskā nafta nerada šo pievienoto vērtība, jo tā ir tikai instruments, lai pārvadātu naftu caur vadu.

Valdības darba grupa esot veikusi padziļinātu jautājuma izpēti, veicot arī amatpersonu intervijas, no kurām neviena vairs nestrādā valsts iestādēs, tostarp vairāku amatpersonu «vairs nav mūsu vidū», apgalvoja Pūce.
Saeimas deputātes Ilma Čepāne (V) un Inga Bite (ZRP) vispirms aicināja sagaidīt, kāds būs gala rezultāts tiesvedības procesā, kurā Baltkrievijas uzņēmums Polocktransņeftj Družba izvirzījis īpašuma pretenzijas uz SIA LatRosTrans naftas vada tehnoloģisko naftu.

Pūce akcentēja, ka Latvijai saskaņā ar Civillikumu, kļūstot par prasītāju, būtu pienākums sagādāt pierādījumus, kas pašlaik nav iespējams. Viņš izteicās, ka labprāt iepazītos ar valsts pozīcijai izdevīgiem materiāliem, ja tādi ir kādu juristu rīcībā. Arī Bite uzsvēra, ka, valstij zaudējot šādā procesā, nāksies segt tiesāšanās izdevumus.

Pūce skaidroja, ka pirmās instances tiesas pilnais spriedums vēl tiek gaidīts. Tieslietu ministrijas (TM) pārstāvis Sandris Rāgs piebilda, ka pēc tiesas sprieduma saņemšanas tas tiks analizēts un TM liek lielas cerības, ka tiesas spriedumā būs norāde uz to, ka bufernafta pienākas valstij. EM valsts sekretārs gan pieļāva, ka Baltkrievijas uzņēmums šajā jautājumā vēl varētu vērsties Augstākajā tiesā, tāpēc process vēl nav pabeigts.

Atbildot uz SC deputātu Andreja Elksniņa un Ivara Zariņa jautājumiem, Pūce norādīja, ka 90.gados atsevišķas amatpersonas ir bijušas savā ziņā nolaidīgas, nododot informāciju arhīvā. Tomēr pašlaik daļa no šīm amatpersonām nav mūsu vidū jeb ir mirušas, kā arī esot jau iestājies noilgums attiecībā uz iespējām kādu no amatpersonām sodīt. Neviena tiesībsargājošā institūcija nav sniegusi atzinumu par noilguma iestāšanos, taču tas ir noprotams no normatīvajos aktos paredzētā.
Tolaik arī bija cita pieeja tam, kuri dokumenti arhīviem ir jānodod. Valdības darba grupa ir šo jautājumu pārrunājusi ar arhīvu vadību un secinājusi, ka te ir runa par komplicētu atbildību. EM pārstāvis piebilda, ka informācija par pazaudētajiem dokumentiem ir valsts noslēpums, ko viņš nav pilnvarots atklāt.

Elksiņš kritiski novērtēja valsts pasīvo pozīciju, kamēr Baltkrievijas uzņēmums "Polocktransņeftj Družba" un SIA "LatRosTrans" - cīnās par tehnoloģiskās naftas piederību. Savukārt Bite vēlējās noskaidrot, kurš tehnoloģisko naftu iepumpēja naftas vadā, bet deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) sēdes laikā gribēja uzzināt skaidru pozīciju, vai Latvija uzskata, ka tai nafta pienākas, vai nē.

Pūce skaidroja, ka bufernaftu vadā ir papildinājuši uzņēmumi gan no Baltkrievijas, gan Krievijas. Papildinājumi bija nepieciešami, jo nafta kā organiska viela «gaist». Uz Brigmaņa izteikumiem EM valsts sekretārs reaģēja, norādot, ka nebūtu prātīgi tagad pieņemt it kā vienkāršāko «jā» vai «nē» izšķiršanos, jo valdība šajā jautājumā vēlas rīkoties ļoti uzmanīgi - vispirms iepazīties ar pilno tiesas spriedumu.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra