Centrālā statistikas pārvalde (CSP) veikusi zinātņu doktoru izlases veida apsekojumu Zinātņu doktoru tālākā karjera. Apsekojums pēc vienotas metodoloģijas tika organizēts Eiropas Savienības dalībvalstīs. Apsekojumā piedalījās zinātņu doktori vecumā līdz 70 gadiem.

2007. gada sākumā šajā vecuma grupā Latvijā bija 3,6 tūkst. zinātņu doktoru, no kuriem 2,0 tūkst. tika izvēlēti par respondentiem. Aptaujas anketas tika nosūtītas pa e-pastu. Turklāt tika izmantotas arī telefonintervijas un personintervijas, kad intervētājs apmeklēja respondentu mājās.

Saskaņā ar apsekojuma datiem 56 % no zinātņu doktoru skaita ir vīrieši.

Atbilstoši apsekojuma datiem, 95% no zinātņu doktoru skaita ir nodarbināti, t.sk., 98% no viņiem ir pastāvīgs darbs. No kopējā zinātņu doktoru skaita 76% veic zinātnisko darbu. Gandrīz puse (46%) no nodarbinātajiem zinātņu doktoriem kā pamatdarbu norādīja akadēmiskos amatus augstākās izglītības institūcijās.

Latvijas Universitāte (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā pabeigusi Zinātņu mājas izbūvi. Līdz ar tās izbūvi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu studiju un pētniecības virzieni būs koncentrēti vienuviet, veicinot studiju un pētniecības nozaru sinerģiju un nodrošinot LU resursu efektīvu izmantošanu.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījums veido nozīmīgāko daļu no ēkas būvniecības un moderna aprīkojuma iegādes izmaksām 36 miljonu eiro apmērā. Zinātņu mājas izveide ir viens no veiksmīgākajiem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu izmantošanas piemēriem Latvijas izglītības un zinātnes sektorā. Akadēmiskā centra izbūves finansējumu veido ERAF līdzekļi, tos kombinējot ar Eiropas starptautisko finanšu institūciju - Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Padomes Attīstības bankas (EPAB) aizdevumiem un LU pašu finansējumu.

Zinātņu mājas būvniecība tika uzsākta 2017. gada vasarā un noslēdzās 2018. gada decembrī, radot modernu vidi ar mūsdienīgu infrastruktūru divām LU fakultātēm un sešiem zinātniski pētnieciskajiem institūtiem. Zinātņu mājā turpmāk atradīsies: Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot sešas, sākotnēji iecerēto Medicīnas, dabaszinātņu, matemātikas un datorikas fakultāti sadalot divās – Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē un Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē.

Nemainīgs paliek konsolidācijas lēmums par Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes, Humanitāro zinātņu fakultātes, Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes un Juridiskās fakultātes izveidi.

“Analizējot starptautisko praksi un uzklausot nozaru ekspertu viedokli, LU vadība medicīnas un dabas zinātņu jomās rosināja veidot divas fakultātes – Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāti un Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāti, lai nodrošinātu LU attīstībai nozīmīgu zinātņu nozaru izaugsmi un konkurētspēju gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Konsolidācijas procesā ir svarīgi ņemt vērā vairākus nozīmīgus kritērijus – jaunveidojamo fakultāšu apjomu, realizēto studiju programmu skaitu un specifiku, piemēram, vai fakultāte realizē programmas reglamentētās profesijās, kā arī to budžetu un biznesa modeli,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

Arī jaunais Valsts prezidents ir biologs, intervijā Dienas Biznesam atgādina jaunais Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks. Šis fakts liecina par to, ka universitātes izglītība patiešām ir universāla un absolventu izaugsmes iespējas ir ļoti dažādas.

Intervijas rītā pie rektora kabineta jau izveidojusies rinda. Lai arī I.Muižnieks vēl oficiāli skaitās atvaļinājumā, viņš pieņem apmeklētājus un jau ir pielicis roku pie jaunā LU pārvaldības modeļa ieviešanas.

Nesen esmu pabeigusi maģistrantūru LU, šobrīd dēls studē, bet pie rektora nekad neesmu izsaukta? Kam ir jānotiek, lai students vai viņa vecāki tiktu izsaukti pie rektora?

(Smejas.) Nu, nav jau tā, ka studenti tiktu saukti pie rektora uz sarkanā tepiķa, tiktu norāti vai izslēgti. Studenti paši nāk pie rektora ar visdažādākajiem ierosinājumiem, visbiežāk tie ir studentu padomes pārstāvji vai ārzemju studenti, kuriem ir cits redzējums par to, kā vajadzētu organizēt mācību procesu. Ceru, ka studenti nekautrēsies un nāks pie manis ar saviem ierosinājumiem, mums būs iespējams aprunāties par visu, kas viņiem ir svarīgs. Studentu iniciatīvas centīšos iespēju robežās atbalstīt.

Latvijas Universitāte (LU) šā gada septembrī ir sākusi Zinātņu mājas būvniecību LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā

To DB Uzņēmēju klubā pavēstīja LU rektors Indriķis Muižnieks.

Stāstot par LU Akadēmiskā centra attīstību, rektors minēja, ka tur atradīsies Rakstu māja, Dabas māja, Zinātņu māja, kā arī Tehnoloģiju centrs. Līdztekus plānots izbūvēt viesnīcas un apartamentus ar 3000 vietām, koncertzāli un daudzfunkcionālu sporta zāli. No visa minētā pašlaik ekspluatācijā jau ir nodota Dabas māja (2015. gadā), kur atrodas šādas fakultātes: Bioloģijas, Ķīmijas, Optometrijas un redzes zinātnes, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu, Farmācijas. Tāpat Dabas mājā izvietoti vairāki valsts nozīmes pētniecības centri. Dabas mājas kopējā platība ir 20 000 kvadrātmetru un tajā var uzņemt 2500 studentus.

Iepriekšējā zinātnes politika nav devusi cerētos rezultātus, kuri bija jāsasniedz atbilstoši Nacionālās attīstības plānā (NAP) ietvertajam, stāstīja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ivars Kalviņš.

Viņš stāstīja, ka pērn Rīgā notika LZA rīkota Baltijas jūras reģiona valstu zinātņu akadēmiju tikšanās, kurā eksperti apsprieda iespējas jomā, kas ļautu koordinēt darbu, lai zināšanas pārtaptu produktos.

Pārspriežot arī to, kas pietrūcis Latvijai, lai attīstītos tā, kā gribētos, eksperti nonāca pie secinājuma, ka iepriekšējā zinātnes politika nav devusi cerētos rezultātus, teica Kalviņš. Viņš atklāja, ka pašlaik pieejamie dati par 2018. vai 2019.gadu liecina, ka Latvijas sniegums inovāciju jomā 2018.gadā ļāva Latvijai ierindoties 23.vietā Eiropas Savienībā (ES).

Savukārt rezultāti pētniecībā, attīstībā, inovācijās un izglītībā liecina, ka ieguldījumi pētniecībā un attīstībā procentuāli no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir izpildīti vien par 40% no paredzētā.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, šodien lēma Ministru kabinets (MK).

Jautājuma skatīšana valdībā tika pārcelta divas reizes, kopumā lemšanu par RPIVA likvidāciju, to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), atliekot uz trim nedēļām. Lēmuma pieņemšanas atlikšanu koalīcijas partijas motivēja ar nepieciešamību gūt papildu informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), tostarp reaģējot uz tiesībsarga Jura Jansona norādītajām nepilnībām un neskaidrībām rīkojumprojektā, kā arī kopējā lēmuma virzīšanas procesā.

Lēmuma virzīšanas atcelšanu vairākkārt pieprasījusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kā arī pati RPIVA, uzsverot, ka lēmums ir prettiesisks, kā arī sasteigts un nepārdomāts. Arī Latvijas Studentu apvienība (LSA) pēc ilgstošas lemšanas tomēr nolēma neatbalstīt IZM ieceri par RPIVA likvidāciju.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 14. aprīlī norisinājās 12. jauno modes mākslinieku konkurss Habitus Baltija.

Šogad konkursā uzvaras laurus plūca un konkursa Grand Prix ieguva modes māksliniece Irina Tereščuka no Baltkrievijas, savukārt par Labāko skolu tika atzīta Krakovas Mākslas un dizaina skola (Polija).

Vitebskas Valsts tehnoloģiju universitātes 2011. gada absolventes Irinas Tereščukas kolekcija NO PANIC (BEZ PANIKAS) ieguva visaugstāko žūrijas novērtējumu individuālajā konkursā, un Irina Tereščuka tika atzīta par vislabāko jauno modes dizaineri. Balvā Irina Tereščuka saņēma sertifikātu kolekcijas izvietošanai nozīmīgākajā Krievijas ShowRoom RED Maskavā, Krievijā, kas ietver arī zīmola virzīšanu Krievijas tirgū. Jaunā māksliniece saņēma arī latviešu metālmākslinieka Māra Šustiņa veidoto konkursa Habitus Baltija Grand Prix statueti un iespēju nākamgad konkursa Habitus Baltija 2013 apbalvošanas ceremonijā demonstrēt savu jauno tērpu kolekciju.

Rīga, 2008. gada 8. oktobris – 9. un 10. oktobrī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) galvenajā ēkā Kaļķu ielā 1 notiks 23. Starptautiskā Baltijas zinātņu vēstures konference, kas veltīta nacionālo zinātņu centru un nacionālo augstskolu tapšanai Baltijā.

Šogad aprit 50 gadi, kopš organizēta Latvijas zinātnes sistemātiska pētīšana un kopš notiek Baltijas zinātnes vēstures konferences.

Konferencē ar priekšlasījumiem pulcēsies vadošie Baltijas valstu vēsturnieki, kas pēta zinātnes attīstības vēsturi, kā arī zinātnieki no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Vācijas, Portugāles.

23. Starptautiskās Baltijas zinātņu vēstures konferences plenārsēde notiks RTU Lielajā aulā 9. oktobrī no plkst. 15 līdz plkst. 17, tās laikā konferences dalībniekus uzrunās Baltijas valstu zinātņu vēstures un filozofijas asociācijas prezidents akadēmiķis Jānis Stradiņš (priekšlasījums „Baltijas zinātņu vēstures konferences 50 gadi (1958 – 2008)”), RTU rektors akadēmiķis Ivars Knēts (priekšlasījums „Rīgas Tehniskā universitāte – būtisks Latvijas attīstības stūrakmens (1862 – 1919 – 1958 … 2008)”), profesors no Igaunijas Karls Silivasks (Karl Siilivask) (priekšlasījums „Baltijas jūras reģiona zinātniskās dzīves unifikācija XVII – XIX gadsimtā”), profesors no Lietuvas Jozas Krikštopaitis (Juosas Krikštopaitis) (piekšlasījums „XX gadsimts – izšķirošu notikumu un pagrieziena punktu laiks Baltijas valstīs”).

Par savu ieguldījumu zinātnes jomā L`ORÉAL sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižās Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē ietvaros apbalvo septiņas talantīgas zinātnieces.

Par savu ieguldījumu zinātnē un pētījumu veikšanai 6 000 eiro balvu šogad saņem doktorante M.sc.ing. Anda Barkāne, doktorante M.sc.ing. Laura Vītola un Dr.phys. Ilze Ļihačova no Latvijas, Dr. Gintare Kručaite un doktorante Greta Jaroskyte no Lietuvas, kā arī Dr. Estere Oras un doktorante Karolina Kudelina no Igaunijas. Viena dalībniece no katras valsts tiks nominēta prestižajai L'ORÉAL-UNESCO Sievietēm zinātnē starptautisko uzlecošo talantu programmai.

“Zinātņu akadēmiju žūrijas kā 2022. gada uzvarētājas izraudzījušās septiņas jaunās pētnieces, novērtējot viņu zinātnisko izcilību un aktivitāti. Man ir patiess prieks par šīm sievietēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam, veselībai un videi. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlot izcilu veiksmi zinātniskā darbā un laimi savā privātajā dzīvē,” uzsver Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

Šogad paredzama inflācijas turpmāka samazināšanās, un 2009. gada vidējais patēriņa cenu pieaugums varētu būt aptuveni 5 - 6%, prognozē eksperti. Patēriņa cenas pagājušajā gadā pieauga par 10.5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Šogad inflācija slīdēs uz leju, prognozē ekonomiste Raita Karnīte, norādot, ka turklāt vēlams, lai inflācijas samazināšanās nenotiktu pārāk strauji, jo to izjutīs tirgotāji, kuri savukārt nebūs ar to rēķinājušies. "Būtu labi, ja šogad gada vidējā inflācija būtu 3 - 4%," tā viņa, lēšot, ka inflācijas līmenis būs atkarīgs no administratīvi regulējamām cenām. Preču cenas kritīsies, bet pakalpojumu cenas atkarīgas no administratīvajām cenām, kuras arī, visticamāk, nepieaugs, domā R. Karnīte. Pēc R. Karnītes domām, preču pārdevējiem sākumā būs mēģinājumi iestrādāt paaugstināto PVN likmi cenās. "Tomēr domāju, ka tam nav iemesla, jo algas vairs nepieaug tik strauji, cilvēki, bažījoties par nākotni, vairāk domās nevis par tērēšanu, bet uzkrājumiem nebaltām dienām, turklāt vēl spiesti maksāt kredītus. Tādējādi nebūs naudas, lai barotu inflāciju," uzskata R. Karnīte. Jautāta, vai tādējādi inflācija šobrīd Latvijā vairs nav sāpju bērns, R. Karnīte uzsvēra, ka nekad nav bijis. "Sāpju bērns ir citās vietās, jo reālās algas pieauga straujāk nekā inflācija, un tas vienkārši nozīmē, ka ekonomiku pārvērtējām citos ciparos. Augsta inflācija būtu bīstama, ja nepieaugtu ienākumi," domā R. Karnīte.

Lidostā «Rīga» pasažieru rindas uz drošības kontroli veidojas tādēļ, ka pasažieru plūsma patlaban jūtami pārsniedz vecās lidostas termināļa publiskās daļas kapacitāti, informēja lidostas pārstāve Laura Karnīte.

Šorīt daudzi cilvēki sociālajos tīklos publicēja fotogrāfijas ar lielām pasažieru rindām uz drošības kontroli lidostā un pauda savu neizpratni un sašutumu.

Karnīte skaidroja, ka pasažieru skaits lidostā «Rīga» šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, deviņos mēnešos ir pieaudzis par gandrīz 11,5%. Vidēji lidosta «Rīga» apkalpo 12 000 pasažieru dienā, 600 līdz 1000 pasažieru stundā. Lai gan lidosta pēdējos gados ir paplašinājusi drošības kontroles zonu ar vairākām līnijām un pašlaik strādā pie risinājumiem, lai izveidotu vēl papildus līnijas, šāda pasažieru plūsma jūtami pārsniedz vecās lidostas termināļa publiskās daļas kapacitāti, norādīja Karnīte.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) valde no janvāra plāno koncertzālei Rīga atslēgt elektroenerģijas padevi, taču koncertzāles vadītājs Juris Millers cer, ka LZA šos draudus neīstenos, bet, ja elektrība tomēr tiks atslēgta, tad plānoto pasākumu norisi viņš apņēmies nodrošināt, izmantojot ģeneratorus.

Millers aģentūrai LETA pauda, ka LZA un tās valde ņirgājas ne tikai par skatītājiem un māksliniekiem, bet arī par Civillikumu, turpinot to kļūdaini izmantot kā piesegu savām prettiesiskajām darbībām.

«Pēc zaudējuma pirmajā tiesvedībā un kriminālprocesa ierosināšanas pret LZA tās centieni ar prettiesiskām metodēm pārņemt koncertzāles Rīga telpas nav mazinājušies, tieši otrādi - LZA ir izteikusi jaunus rakstveida draudus 1.janvārī atslēgt elektroenerģijas padevi, uzskatot, ka telpu nomas līgums ar koncertzāli un tajā minētie pienākumi, tostarp par komunālo pakalpojumu nodrošināšanu, tai vairs nav saistošs un piesaucot Civillikuma 2171.pantu,» akcentēja koncertzāles Rīga vadītājs.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

«Mums ekonomiskā un sociālā situācija ir daudz sliktāka nekā Grieķijā. Ja Grieķijā runā par Māršala plānu, kas nepieciešams ekonomikas zaudējumu kompensācijai no taupības režīma, tad Latvijā tas būtu jādara divkārt vairāk,» ir pārliecināta ekonomiste Raita Karnīte.

Viņa intervijā Dienai uzsver, ka Latvijā nekādi nopietni ekonomikas stimulācijas pasākumi neesot veikti. R.Karnīte arī norāda, ka Latvijai noteikti būtu jāmaina politika, tādā veidā, ka jāstimulē ekonomika.

Runājot par iekšzemes kopprodukta pieaugumu otrajā ceturksnī, R.Karnīte atzīmē: «Tas, protams, uzmundrina. Šie skaitļi ir auguši uz eksporta pasūtījuma rēķina. Tas, kas būs nākotnē, ir atkarīgs no tā, vai būs šie pasūtījumi. Ja šos rādītājus paanalizē dziļāk, tie tomēr neliecina par lielu ekonomikas spēku. Šie rādītāji ir labi, ja salīdzina ar briesmīgo lejupslīdi. Bet īstā tautsaimniecības bāze vēl ir jābūvē. Es neesmu vienīgā, kas to atzīst. To atzīst arī bankas. Ne velti nav kreditēšanas projektu, jo nav jau pašu projektu - ir sīki uzņēmumi, kas dzīvo uz nedrošu ārējo pasūtījumu bāzes.»

Latvijas Mākslas akadēmijas stendu Stokholmas mēbeļu gadatirgus jauno dizaineru sadaļā Greenhouse (Siltumnīca) darba vizītes ietvaros Stokholmā apmeklējis arī premjers Valdis Dombrovskis.

Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļa no šā gada 7. līdz 11. februārim piedalās lielākajā Ziemeļvalstu mēbeļu mesē – Stokholmas mēbeļu gadatirgū. Latvijas Mākslas akadēmija ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas Mākslas akadēmijas Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkta un Kultūras ministrijas atbalstu Stokholmas mēbeļu gadatirgū ir pārstāvēta jau septīto gadu.

Līdzās Stokholmas mēbeļu gadatirgus apmeklējumam Valdis Dombrovskis tikās arī ar Stokholmas latviešu sabiedrības pārstāvjiem.

Jauno dizaineru sadaļā Greenhouse Skandināvijas valstu jaunie dizaineri un dizaina augstskolas demonstrē jaunākos sasniegumus mēbeļu dizaina un interjera aksesuāru jomās.

Latvijas Mākslas akadēmijas 76. karnevāls Pirmsākums vakar vakarā un naktī pulcēja tos, kuri Valentīndienu vēlējās pavadīt, nevis romantiskā gaisotnē, bet gan mākslinieciskā, skaļā un krāsainā vidē.

Karnevāla tēma šogad bija Pirmsākums un vadlīnija – Atgriešanās pie saknēm. Mākslas akadēmijas gaiteņi pārtapa gaismas un skaņas biezokņos, brikšņos un mežos. Īpaša uzmanība bija pievērsta atmosfēras radīšanai, kuru veidoja Latvijas Mākslas akadēmijas studenti, pašmāju un ārzemju mūziķi, dekoratori, DJ un VJ, Latvijas Kultūras akadēmijas horeogrāfi, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studenti un daudzi citi.

Akadēmijas telpās izvietotajos aktivitāšu punktos bija padomāts par dažādām interesēm, tā, piemēram, kontrastu radīja DJ zāle, kurā spēlēja klubiem raksturīgo mūziku, un folkloras stila telpa, kur norisinājās tautiskas dejas.

Andris Šķēle un citi Tautas partijas dibinātāji pastarpināti ziedojuši Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, raksta laikraksts Dienas bizness.

Likvidējot sabiedriskās izglītības fondu Jaunā akadēmija, kuru veidojuši Tautas partijas biedri, uzņēmēji un dažādu radošo profesiju pārstāvji, prasījuma tiesības pret stipendiātiem, kas vēl nav atdevuši no fonda mācībām saņemtos kredītus, nodotas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) atbalsta biedrībai.

Lai gan jau šā gada pavasarī tika runāts par Jaunās akadēmijas likvidēšanu, oficiāli tas noticis tikai šā gada 20. novembrī, liecina Lursoft datu bāzē rodamā informācija. Savukārt LNB atbalsta biedrība par Jaunās akadēmijas tiesību un saistību pārņēmēju kļuvusi, pamatojoties uz 22. oktobrī parakstītu vienošanos.

Starptautiskās lidostas «Rīga» infrastruktūras attīstībā plānots investēt vairāk nekā 23 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja lidostas «Rīga» pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka infrastruktūras attīstības projekta «Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskā lidostā «Rīga»» kopējās plānotās izmaksas veido 23 049 010 eiro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 10 774 241 eiro apmērā, cits publiskais finansējums 710 524 eiro un starptautiskās lidostas «Rīga» finansējums 11 564 245 eiro apmērā.

Projekta mērķis ir uzlabot vides un drošības pasākumus lidostā, sekmējot klimata politikas mērķu sasniegšanu, mazinot lidostas saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, kā arī paaugstinot infrastruktūras energoefektivitāti. Projekts paredz arī drošības infrastruktūras uzlabojumus ar mērķi mazināt terora draudu riskus un uzlabot nododamās bagāžas drošības pārbaužu kvalitāti.

No galantērijas lenšu ražošanas līdz asinsvadu protēžu aušanai — tik bagāts ir zinātnieces, vairāku izgudrojumu autores Viktorijas Kancēvičas darba mūžs.

Pulka ielā, kur atrodas 19. gadsimta vidū celtās bijušās cara armijas kazarmas, viena no ēkām izskatās gluži moderna. Tagad te ir Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs, kas kā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Rīgas domes kopprojekts, piesaistot PHARE 2003 programmas finansējumu, atklāts 2006. gada nogalē.

Šeit pie eksperimentāla lenšu aušanas automāta strādā RTU Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina institūta pētniece Viktorija Kancēviča. Līdzīgu vairāk nekā 115 gadus vecā Šveices uzņēmuma Jakob Müller steļļu ir daudz, tomēr šīs ir unikālas — vienīgās pasaulē, kas pielāgotas tam, lai varētu aust aortas, asinsvadus ar diviem atzariem. Protams, ne jau īstus asinsvadus, bet to protēzes, kas tomēr itin veiksmīgi ieaug dzīvā organismā.

"Ieguldīja vienu mārciņu, pretī saņēma septiņas," šādu piemēru par ieguldījumu atdevi zinātnē min Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Latvijas zinātnes potenciāls ļauj īstenot globālus, inovatīvus, uz biznesu orientētus projektus, un inovatīvu produktu eksports varētu mainīt Latvijas tautsaimniecību, ir pārliecināts akadēmiķis.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents uzskata, ka šobrīd ir īstais brīdis plānam par Latvijas zinātnes ideju komercializēšanu un inovatīvu produktu radīšanu, jo drīzumā būs pieejams finansējums no Eiropas Atveseļošanas plāna. Ieguldot daļu no pandēmijas seku pārvarēšanai paredzētā finansējuma zinātnē, Latvijai būtu savs pētniecības, attīstības un inovāciju parks, kura iespējas un atdevi var salīdzināt ar Silīcija ieleju. Latvijas zinātnei tā, iespējams, ir pēdējā iespēja izkļūt no bārenītes lomas un attīstīties kopsolī ar tautsaimniecības vajadzībām, intervijā Dienas Biznesam pauž LZA prezidents. I. Kalviņš amata pienākumus sāka pildīt 1. decembrī, un kopā ar komandu izpētījis, ko nepieciešams darīt, lai ambiciozo plānu īstenotu.

Rīgas pilsētas būvvalde ir izsniegusi būvatļauju Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Rakstu mājas būvniecībai.

Būvdarbus LU Akadēmiskā centra teritorijā Torņakalnā, Jelgavas ielā ir plānots uzsākt rudenī, savukārt jaunās mājas atklāšana paredzēta 2023. gadā.

Rakstu māja atradīsies uz dienvidiem no Zinātņu mājas, blakus Vienības gatvei, un tās nodošana ekspluatācijā paredzēta 2023. gadā.

Pēc Rakstu mājas atklāšanas uz šo jauno LU ēku pārcelsies sešas LU humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes: Vēstures un filozofijas fakultāte, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, Sociālo zinātņu fakultāte, Humanitāro zinātņu fakultāte, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte un Teoloģijas fakultāte.

Plānots, ka jaunajā ēkā atradīsies arī trīs institūti: Latvijas Vēstures institūts, Filozofijas un socioloģijas institūts un Latviešu valodas institūts. Tāpat uz ēku pārcelsies arī LU Studentu biznesa inkubators, LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs, LU bibliotēka, Studentu pašpārvalde un Radio Naba studija.

Septembrī studentiem tiks vērtas 32 milj. eiro vērtā Latvijas Universitātes Dabaszinātņu centra durvis; augstskola meklē līdzekļus studentu pilsētiņas būvniecības turpināšanai.

Jaunā zinātnes svētnīca ir pirmais objekts Latvijas Universitātes (LU) studiju un zinātnes akadēmiskā centra būvniecībā. 4,5 ha plašajā teritorijā Torņakalnā starp Jelgavas ielu un dzelzceļu, kur vēl pirms dažiem gadiem pletās mazdārziņi, līdzās jaunbūvētajam Dabaszinātņu centram jeb Dabas mājai jau iezīmēta vieta gan Sociālo un humanitāro zinātņu ēkai, gan Eksakto un dzīvības zinātņu ēkai, paredzēti arī studentu apartamenti. «Nākotnē visa universitāte pārcelsies uz šejieni – šeit būs studijas un pētniecība, arī dzīvošana. Ēka Raiņa bulvārī paliks kā Universitātes sirds ar rektora sēdekli, taču mēs jauno kompleksu būvējam tik labu, lai rektors lūgtu nākamajās ēkās paredzēt kādu kabinetu arī viņam,» ar smaidu saka LU projekta koordinators Imants Klāvs.