Ražotājus neuztrauc aizliegums mācību iestādēs tirgot cīsiņus, kas satur mazāk par 70 % gaļas.

Valdības otrdien pieņemtais lēmums paredz skolu un bērnudārzu ēdienkartēs turpmāk aizliegt iekļaut frī kartupeļus un piedevās piedāvāt kečupu vai majonēzi, savukārt cīsiņiem, sardelēm un citiem gaļas izstrādājumiem būs jāsatur vismaz 70% gaļas. Ēdinātāji gan pauž bažas, kurš veiks produktu sastāva kontroles.  

Majonēzes ražotājuzņēmumā Balttur – R DB uzzināja, ka šāds lēmums kompānijas biznesu neietekmēs, jo skolas un bērnudārzi nav lielākie produkcijas noņēmēji. Valdības lēmumu atbalsta a/s Rēzeknes gaļas kombināts līdzīpašnieks Guntis Piteronoks, sakot, ka uzņēmums ir gatavs pildīt noteikumus, jo ražošanā ieviesta tādu cīsiņu ražošana, kas ir bez e-vielām un satur vairāk nekā 80 % gaļas. Arī SIA Tukuma gaļas kombināts LAT valdes priekšsēdētājs Juris Kruglovs atbalsta kvalitatīvas produkcijas ražošanu un piebilst, ka valdības lemtais uzņēmumu neietekmēs, jo savu produkciju tas skolās netirgo.

Pozitīvi valdības rūpes par bērnu veselību un centienus nodrošināt skolās un bērnudārzos veselīgu uzturu vērtē SIA Milda KM valdes loceklis Andris Brikšķis.  Viņš norāda, ka  majonēžu un kečupu produktu kategorijā ir pieejami arī ļoti kvalitatīvi un augstvērtīgi produkti, tāpēc viena no iespējām būtu sadarbībā ar uztura speciālistiem nodefinēt, kādiem parametriem attiecīgajam produktam jāatbilst un kādas vielas tas nedrīkst saturēt, tādējādi ierobežojot zemas kvalitātes produkcijas lietošanu bērnudārzos un skolās. Milda KM produktu pārdošanas pieaugums pagājušajā gadā bija 50%, tāpēc uzņēmuma darbību un pārdošanas apjomus valdības lēmums būtiski neietekmēs.

Skolēnu ēdināšanas uzņēmuma SIA Raģe valdes locekle Gunta Bernane gan pauž satraukumu, kurš veiks produktu kontroles, jo, kā zināms, Latvijā nevar noteikt, cik liels ir gaļas sastāvs desu izstrādājumos. «Pastāv jautājums, kurš garantēs, vai cīsiņi un sardeles satur 70 % gaļas. Šādas analīzes veic ārpus Latvijas un tās maksā 100 latus. Un ne PVD, ne Veselības ministrija negatavo zinošus speciālistus, kas to var kontrolēt. Tā ir absurda situācija. Jau 20 gadus strādāju skolēnu ēdināšanā un šādi absurdi lēmumi jau vairs nepārsteidz. Domāju, ka tas būs uz katra ēdinātāja sirdsapziņas,» tā G. Bernane.

Arī Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne norāda, ka lēmums par kečupu un majonēzes izņemšanu no skolu ēdienkartēm Spilvas darbu būtiski neietekmē, jo skolām piegādātās Spilva produkcijas apjomi ir ļoti nelieli. Turklāt kečupi un majonēze nav vienīgais Spilvas ražotais produkts, kas tiek piegādāts skolām. «Pieņemtā lēmuma pamatojums ir skaidrs, jo, protams, vieglāk ir aizliegt nekā skaidrot un mācīt, ka faktiski jebkura produkta pārmērīga lietošana var izraisīt veselības traucējumus. Atliek cerēt, ka lēmums vismaz daļēji sasniegs iecerētos mērķus,» tā D. Erciņa-Užāne.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra