Izglītots darbaspēks, adekvāta nodokļu politika, valsts atbalsta mehānismi, ārvalstu investīcijas ir nemainīgi būtiskākie nosacījumi tam, lai Latvijā veidotos konkurētspējīgi ražošanas uzņēmumi.

To atzīst Dienas aptaujātie ražotāji, Ekonomikas ministrijas ierēdņi, taču visas šīs lietas nav nekas būtiski jauns un vedina domāt, ka «uzrāviens» ražošanā var sekot vien kādām lielākām pārmaiņām.

Ģirts Rungainis atzīmē: «Ja neradīsim darba vietas, cilvēki turpinās aizbraukt, tādas būs pēdējos gados realizētās monetārās politikas sekas.» Viens no ceļiem darba vietu radīšanai varētu būt pieredzējušu investīciju fondu piesaiste, izvirzot tiem konkrētus nosacījumus, piedāvājot valsts līdzdalību ražošanas jaudu izveides projektos. Ģ.Rungainis arī piebilst, ka lēta darbaspēka tirgū konkurēt nespēsim.

Savukārt RSU pasniedzējs Jānis Bērziņš norāda, ka valstij būtu jāsamazina darbaspēka nodokļi, jāmaina valsts iepirkumu procedūras, dodot priekšrocības ne tikai Latvijas uzņēmumu pakalpojumiem, bet arī Latvijas ražojumiem.

«Tas, ko mēs gribam panākt, ir uz ārējo pieprasījumu orientēta tautsaimniecība,» skaidro Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš. Domājot par šādu struktūras maiņu, Latvija nevar orientēties uz darba vai resursu ietilpīgām nozarēm, kurās varēs būt konkurētspējīga. Atliek meklēt savas iespējas šaurākās un specifiskākās apakšnozarēs, virzoties uz tādu ražošanas modeli, kur Latvijā top produkti ar iespējami augstu pievienoto vērtību.

Ģ.Rungainis atzīmē, ka Latvijas ražotājiem uzmanīgi jāseko līdzi pārmaiņām pieprasījumā un jākļūst par «piesūcekņiem lielajām nozarēm».

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra