AS KVV Liepājas metalurgs pilnībā noraida visas SIA Elme Messer Metalurgs prasības un tiesā pierādīs savu maksātspēju, aģentūrai LETA sacīja uzņēmumā.

Pagaidām KVV Liepājas metalurgs vēl nav saņēmis oficiālu dokumentu par maksātnespējas pieteikumu, taču pilnībā noraida apgalvojumus, ka būtu parādā Elme Messer Metalurgs par piegādāto rūpniecisko gāzi.

Iesniegtais maksātnespējas pieteikums nekādā veidā neietekmēs uzņēmuma darbību, aģentūrai LETA sacīja uzņēmumā.

LETA jau ziņoja, ka Liepājas tiesā pieteikta KVV Liepājas metalurgs maksātnespēja, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās Elme Messer Metalurgs. Uzņēmuma valdes loceklis Silvis Fridrihsons aģentūrai LETA sacīja, ka prasība tiesā iesniegta tādēļ, ka KVV Liepājas metalurgs ir parādā par Elme Messer Metalurgs piegādāto gāzi. Ne parāda apjomu, ne arī periodu, par kuru nav maksāts, es nevaru atklāt, jo tas ir komercnoslēpums, paziņoja Fridrihsons.

Investējot vairāk nekā 5 milj. eiro, SIA Elme Messer L ir uzbūvējusi jaunu gāzes balonu pildīšanas ražotni; bizness tiks koncentrēts Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ražotnei ir piesaistīti Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi aptuveni viena miljona eiro apjomā ražošanas iekārtu iegādei. Ražotnes pildīšanas jauda gadā ir vairāki simti tūkstoši gāzes balonu.

Precizitāte līdz molekulai

SIA Elme Messer L tehnisko (rūpniecisko, medicīnas, pārtikas un dažādu speciālo) gāzu biznesā darbojas jau vairāk nekā 20 gadus. Uzņēmums pieder Igaunijas AS Elme Messer Gaas, kas ir AS BLRT (Igaunija) un Messer Group (Vācija) kompāniju kopuzņēmums.

Tehniskās gāzes iegūst, sadalot gaisu, kas sastāv no skābekļa, slāpekļa un argona, tās tiek ražotas piecās Elme Messer Gaas gaisa sadales rūpnīcās, kas atrodas Igaunijā, Polijā un Rietumeiropā. Tehniskās gāzes izmanto medicīnas, pārtikas, metālapstrādes, elektronikas, lauksaimniecības u.c. nozaru uzņēmumi.

Trauksme par situāciju uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs ir pārspīlēta, paziņojumā medijiem norāda AS KVV Liepājas metalurgs pārstāvji.

«Saimnieciskie strīdi ir teju vai katra uzņēmuma ikdiena, un ne vienmēr tos izdodas atrisināt sarunu ceļā. AS KVV Liepājas metalurgs iesniegtā prasība pret maksātnespējas administratoru Haraldu Velmeru, viņa pretprasība pret uzņēmumu, kā arī SIA Elme messer metalurgs iesniegtais pieteikums par KVV Liepājas metalurgs maksātnespēju ir tiesisks process, kādā puses risina strīdus, par kuriem nav izdevies panākt izlīgumu. Tāpēc aicinām mūsu sadarbības partnerus nedramatizēt situāciju, jo šie procesi nekādā mērā neietekmē uzņēmuma darbu. Svarīgākais ir tas, ka KVV Liepājas metalurgs veicis visu nepieciešamo, lai 2016.gadā turpinātu darbu un nostiprinātu savu konkurētspēju,» uzsver AS KVV Liepājas metalurgs valdes loceklis Igors Talanovs.

Rūpniecisko gāzu ražotājs Elme Messer Metalurgs vienpusēji lauzis līgumu ar metaluģijas uzņēmumu KVV Liepājas metalugs par gāzu piegādes nodrošināšanu, jo kompānija nav apmaksājusi nevienu no ikmēneša rēķiniem un nav reaģējusi arī uz nosūtītajiem brīdinājumiem, informē Elme Messer Metalurgs pārstāvji.

Līgums tika noslēgts 2015.gada maijā uz desmit gadiem, un paredzēja fiksētu ikmēneša maksu par slāpekļa un skābekļa nodrošināšanu KVV Liepājas metalurgs darbībai. Lai jaunais investors varētu veiksmīgāk atsākt ražošanu, pirmajos mēnešos tika piešķirta arī atlaide par pakalpojuma saņemšanu.

Lai arī metalurģijas uzņēmums ir apstiprinājis vairāku rēķinu saņemšanu un par dažiem rēķiniem pat atguvis pievienotās vērtības nodokļa atmaksu no valsts, tie vēl joprojām nav samaksāti. «Visas pazīmes liecina par to, ka KVV Liepājas metalurgs ir nopietnas maksātspējas problēmas, jo netiek maksāti rēķini ne tikai piegādātājiem, bet arī valstij,» saka Elme Messer Metalurgs valdes loceklis Silvis Fridrihsons.

LSEZ SIA Elme Messer Metalurgs jaunā gaisa sadalīšanas ražotne uzņēmuma jaudu kāpinājusi septiņas reizes.

Jaunās rūpnīcas būve izmaksājusi aptuveni deviņus miljonus latu, no kuriem vairāk nekā divus miljonus latu jeb 25% uzņēmums cer atgūt no Eiropas Savienības struktūrfondiem aktivitātē Augstas pievienotās vērtības investīcijas ražošanā. Lielākā daļa jaunajā rūpnīcā saražotās gāzes nodrošina modernizētās a/s Liepājas metalurgs tēraudkausēšanas ražotnes vajadzības.

«Bez skābekļa un slāpekļa mēs neko nevaram ražot,» jautāts par sadarbības nozīmi starp a/s Liepājas metalurgs un LSEZ SIA Elme Messer Metalurgs, saka a/s Liepājas metalurgs valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs. Ja nebūtu lielā metalurģijas uzņēmuma, visticamāk, Liepājā nebūtu arī tapis Elme Messer Gaas meitasuzņēmums. Savukārt, ja nebūtu a/s Liepājas metalurgs rekonstrukcijas, nebūtu tapusi jaunā gaisa sadalīšanas ražotne. «Iepriekš patērējām 200 m3 skābekļa stundā, bet jaunajā tēraudkausēšanas procesā patēriņš ir 4,5 tūkstoši m3,» salīdzina V. Terentjevs.

Liepājas tiesa šodien noraidīja SIA Elme Messer Metalurgs pieteikumu par AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespēju.

Pēc iepriekšējā tiesas sēdē paustās informācijas, KVV Liepājas metalurgs prasītājam par gāzi ir parādā 1,27 miljonus eiro. Starp abiem uzņēmumiem noslēgtā vienošanās par parāda apmaksu paredzēja, ka no maija līdz jūlijam KVV Liepājas metalurgs maksā 200 000 eiro, bet no augusta - 225 000 eiro mēnesī neatkarīgi no parādniekam piegādātās gāzes apjoma. Līgums 2015.gada maijā tika noslēgts uz desmit gadiem.

Līgums arī paredzēja 450 000 eiro avansa maksājumu, kas tika veikts.

Prasītāja advokāts Lauris Rasnačs iepriekš norādīja, ka sniegtie iebildumi ir formāli un nav motivēti. Arī KVV Liepājas metalurga lūgums Valsts kasei uz diviem gadiem atlikt 2,7 miljonu eiro maksājumu liecina par uzņēmuma maksātspējas problēmām.

Rūpniecisko un medicīnisko gāzu ražotāja LSEZ SIA Elme Messer Metalurgs mainījusi uzņēmuma padomi.

Padomes priekšsēdētājs arī turpmāk būs a/s Liepājas metalurgs līdzīpašnieks Iļja Segals, padomes priekšsēdētāja vietnieks - Igaunijas iedzīvotājs Igors Bermans, no jauna padomē būs Anetta Rezņika, tāpat kā līdz šim padomes locekļi būs Valērijs Terentjevs un Žerārs Jozefs Veiss (Gerhard Josef Weiss), liecina publiski pieejamā informācija.

Db.lv rakstīja, ka LSEZ SIA Elme Messer Metalurgs šā gada 11.oktobrī reģistrēja izmaiņas kapitāldaļu turētāju sarakstā, kā arī palielināja pamatkapitālu no 7,2 līdz deviņiem miljoniem latu.

Visticamāk, lai saņemtu kādu pretimnākšanu no valsts puses, AS KVV Liepājas metalurgs tiks noteikti kādi kritēriji, kas uzņēmumam būs jāizpilda, šodien pēc koalīcijas sanāksmes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Rīt šis jautājums tiks skatīts valdības sēdē. Uzņēmums ir sagatavojis un iesniedzis valdībai savu biznesa plānu, kuru ir izvērtējuši neatkarīgi auditori, un rīt tas tiks vērtēts valdības sēdē.

Lai varētu runāt par kādu atbalstu vai pretimnākšanu uzņēmumam no valsts puses, visticamāk, tiks noteikti kādi konkrēti kritēriji, kas uzņēmumam būs jāizpilda, uzsvēra Straujuma.

Jau ziņots, ka AS KVV Liepājas metalurgs pērn 28.decembrī Valsts kasē bija jāieskaita 2,7 miljoni eiro. Taču KVV Liepājas metalurga valdes loceklis Igors Talanovs informēja, ka KVV Liepājas metalurgs noteiktajā laikā neveiks 2,7 miljonu eiro maksājumu Valsts kasei.

Liepājas tiesā pieteikta AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespēja, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA Elme Messer Metalurgs. Maksātnespējas procesa lieta ierosināta vakar, 16.decembrī.

Kā ziņots, akciju sabiedrība vērsusies tiesā pret maksātnespējas procesa administratoru Haraldu Velmeru saistībā ar maksājumiem vairāk nekā 500 000 eiro apmērā, vakar vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums Panorāma.

Ar pretprasību pret KVV Liepājas metalurgs tiesā vērsies arī Velmers. Administrators norāda, ka, pēc viņa domām, domstarpībām nevajadzētu būt, jo runa ir par tām saistībām, kuras uzņēmās KVV Liepājas metalurgs. Administrators atgādina, ka KVV Liepājas metalurgs bija apņēmies segt Liepājas metalurga izdevumus no 2014.gada decembra līdz aktīvu nodošanai KVV Liepājas metalurgam, norādot, ka tādējādi uzņēmums patlaban tiesā apstrīd paša parakstīto vienošanos.

Metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs akcionāri šodien nolēma pagājušā gada 2,47 miljonu latu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Uzņēmuma akcionārs Kirovs Lipmans bija ierosinājis akcionāru sapulcei Liepājas metalurga saimnieciskās darbības pārskata gada peļņu novirzīt izmaksai akcionāriem, taču akcionāru sapulce nolēma atbalstīt valdes priekšlikumu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai.

Tāpat akcionāru sapulce šodien nolēma apstiprināt uzņēmuma 2012.gada budžetu, kurā ieņēmumi ir paredzēti 342,9 miljonu latu apmērā, izdevumi - 332,7 miljonu latu apmērā un peļņa - 10,2 miljoni latu.

Lipmans akcionāru sapulcei bija ierosinājis neapstiprināt 2012.gada budžeta projektu, atliekot tā apstiprināšanu, līdz tiks publicēts finanšu pārskats par 2012.gada trīs mēnešiem.

AS KVV Liepājas metalurgs valdības izvirzītos nosacījumus izpilda tikai daļēji, jo uzņēmums nevar sniegt bankas garantijas par kavēto 2,7 miljonu eiro maksājumu, aģentūrai LETA sacīja Valsts kases pārstāve Eva Dzelme.

«Tas nozīmē, ka vienošanās par kavētā maksājuma pārstrukturēšanu nav panākta, un Valsts kase šodien valdības sēdē ziņos par uzņēmuma iesniegtajiem dokumentiem,» sacīja Dzelme.

Viņa piebilda, ka šo nosacījumu neizpilde neizslēdz turpmāku sarunu iespējamību ar KVV Liepājas metalurgu par sadarbības turpināšanu. «Tomēr tiks izskatīta iespēja izmantot līgumos paredzētās saistību izpildes nodrošinājumus,» sacīja Dzelme. Jautāta, par kādu nodrošinājumu ir runa, Dzelme sacīja, ka, piemēram, tās ir uzņēmuma sniegtās ķīlas vai jau iepriekš iesniegtās banku garantijas.

«Protams, konsultācijas un sarunas ar uzņēmumu vēl tiks turpinātas un, iespējams, ka kāda vienošanās vēl var tikt panākta,» sacīja Dzelme.

«Jūs domājat, es aizgāju no Liepājas metalurga tāpat, ka man nebija ko darīt? Man draudēja!» LTV1 raidījumā Sastrēgumstunda apgalvoja viens no a/s Liepājas metalurgs akcionāriem Kirovs Lipmans.

Pēc viņa stāstītā, konflikts starp akcionāriem sācies jau tad, kad Liepājas metalurgs pēc privatizācijas pirmo reizi sācis pelnīt. Viņš kontrolējis «katru ciparu», taču tas nav paticis viņa biznesa partneriem (Sergejs Zaharjins un Iļja Segals). Reiz pat esot piedāvāts piecu miljonu peļņas vietā gada pārskatā uzrādīt tikai miljonu. Konflikts samilzis, un ticis dots rīkojums Lipmanu «nelaist uz rūpniecību». Pēc viņa stāstītā, pat akcionāru sapulci apsargājot 15 apsargi. Lūgts paskaidrot savus izteicienus par to, ka rūpnīcu izzog, K.Lipmans klāstīja, ka gan gatavās produkcijas realizācija, gan melāllūžņu iepirkšana notiekot caur ofšoriem, kas darbojas kā starpnieki un kuri ir vienās rokās – lielākā akcionāra Sergeja Zaharjina un viņa dēla. «Visi baidās no Zaharjina!» apgalvoja K.Lipmans, jo ikviens, kurš nostājas pret S.Zaharjinu, tiekot atlaists.

Lai valsts piekrastu AS KVV Liepājas metalurgs kavētā 2,7 miljonu eiro maksājuma atlikšanai uz diviem gadiem, uzņēmumam ir jāiesniedz apliecinājums, ka tā māteskompānija veiks finanšu ieguldījumus, kā arī jāiesniedz valdībai bankas garantija ar termiņu līdz 2017.gada 31.janvārim par atliktā maksājuma segšanu, šodien pēc valdības sēdes informēja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Uzņēmuma atbildi valdība sagaida līdz nākamajai nedēļai.

Āboliņš atteicās minēt konkrētas summu, kāda uzņēmuma mātes kompānijai jāiegulda KVV Liepājas metalurgā.

Ja uzņēmums izpildīs šos nosacījumus, tad maksājumu grafiks valstij varētu tikt pārskatīts, bet tas vēl ir sarunu jautājums, sacīja Valsts kases pārvaldnieks.

Viņš piebilda, ka par pērn neveikto maksājumu tiek rēķināta soda nauda, kas ir 0,1% dienā no maksājamās summas.

Āboliņš uzsvēra, ka pagaidām esot runa tikai par pērn veicamo maksājumu 2,7 miljonu eiro apmērā, bet par šogad veicamo maksājumu uzņēmums nav izteicis lūgumu to atlikt.

Kā pēc valdības sēdes norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), ir ļoti svarīgi, lai uzņēmums turpinātu strādāt, un valstij esot svarīgi nezaudēt summu, kas jau ir ieguldīta. «Pozitīvā ziņa ir, ka krāsns kuras un uzņēmums izrāda interesi turpināt ražošanu,» teica Straujuma.

Rūpnieciskās produkcijas pieprasījums pasaulē samazinās, taču BLRT Grupp palīdz diversifikācija un jaunu tirgu apgūšana.

BLRT Grupp ir Igaunijas koncerns, kas apvieno 70 uzņēmumus astoņās valstīs un darbojas desmit biznesa virzienos. Pēc neto apgrozījuma, kas 2010. gadā bija 303,8 miljoni eiro, kompānija ierindojas 33. vietā Baltijas lielāko uzņēmumu sarakstā, ko pēc Lursoft informācijas sastāda Dienas Bizness. Šī diversifikācija ir palīdzējusi kompānijai noturēt līdzsvaru mainīgos ekonomiskajos apstākļos, atzīst BLRT Grupp padomes priekšsēdētājs Marks Bermans. «Tas ir viens no mūsu veiksmes faktoriem, ka stāvam ne uz vienas un ne divām kājām, bet četrām piecām.»

Koncerna vadošie darbības virzieni ir kuģu būve un remonts, sarežģītu metālkonstrukciju ražošana, metālprodukcijas apstrāde un tirdzniecība, gāzu ražošana un tirdzniecība. 2011. gadā koncerna uzņēmums Elme Metall iegādājās nekustamo īpašumu Rīgas metālkonstrukciju rūpnīcas teritorijā Katlakalna ielā, kur būvē Baltijā lielāko metālprodukcijas loģistikas un servisa centru. Šogad Latvijā darbu uzsākusi BLRT grupas kompānija Refonda, kas nodarbojas ar metāllūžņu pārstrādi un tirdzniecību Igaunijā un Lietuvā.

A/s Liepājas metalurgs maksātnespējas sekas būs strauja dzīves līmeņa pazemināšanās reģionā.

A/s Liepājas metalurgs (LM) administrators Haralds Velmers 4. novembrī iesniedza tiesā LM maksātnespējas pieteikumu. Rūpnīcas pārdošanu administrators cer sagatavot pusgada laikā. Aptuveni pusotrs tūkstotis cilvēku kļūs mazāk spējīgi maksāt par pakalpojumiem un precēm, izraisot dzīves kvalitātes lejupslīdi visā reģionā, paredz eksperti. Lai arī notiek centieni gatavot mīkstāku piezemēšanos, atvieglots tiks vien birokrātiskais process.

Atlaidīs ātri

Līdz 4. novembrim LM kopā ar medicīniski sanitāro daļu, kas strādā kā patstāvīga ārstniecības iestāde, bija 1889 darbinieki. Viņi tikušies ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārstāvjiem, lai vienotos par iespējami operatīvāku dokumentu apriti darbinieku atlaišanas un bezdarbnieka statusa noformēšanas procesā, DB informēja NVA direktora vietnieks Raitis Imša. Sagaidāms, ka darba tiesisko attiecību pārtraukšana masveidā sāksies pēc divām nedēļām, kad tiesa būs izskatījusi administratora iesniegto maksātnespējas pieteikumu. Tiks izstrādāta maršruta lapa katram darbiniekam, lai viņš zinātu dokumentu aprites kārtību. Aģentūru jauda, mobilizējot papildu darbiniekus, ir ap 100 klientu dienā. Aptuveni tikpat daudz cilvēku spēs apkalpot LM personāla daļa. Līdz ar to visi atlaišanai pakļautie LM darbinieki «vilka pasi» būs saņēmuši jau decembra sākumā. Pēdējā algas izmaksa paredzēta 8. novembrī.

Metalurģijas uzņēmumam KVV Liepājas metalurgs (KVV), kas pārņemis ar maksātnespējīgās kompānijas Liepājas metalurgs pamatražošanu saistītos aktīvus, atrast tirgus un tajos izvērsties nebūs viegli, aģentūrai BNS sacīja uzņēmuma pārdošanas konsultāciju kompānijas Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

Viņš atzīmēja, ka KVV ražošanas apmēri ir salīdzinoši nelieli, tāpēc tam būtu vairāk jākoncentrējas uz nišas tirgiem, pielāgojoties konkrētu klientu vajadzībām. Tie varētu būt Skandināvijas valstu tirgi, kā arī, iespējams, produkciju varētu realizēt Ukrainas tirgū, kur šobrīd saistībā ar karadarbību Donbasā, kas ir galvenais metalurģijas ražošanas apgabals valstī, ir iztrūkums.

Krastiņš arī minēja, ka tagad Prudentia dalība Liepājas metalurga maksātnespējas procesā ir beigusies.

Arī KVV valdes loceklis Igors Kovaļenko žurnālistiem atzina, ka atrast tirgus nebūs viegli, bet darbs jau sācies. Viņš informēja, ka panāktas vienošanās ar Latvenergo, Latvijas Gāzi un Elme Messer Metalurgs par sadarbību.

2012.gadā Liepājā būvēts par vairāk nekā 110 miljoniem latu, taču divas trešdaļas no izmaksām saistās ar a/s Liepājas metalurgs rekonstrukciju.

Tērauda ražotnes rekonstrukcija Liepājas metalurgam izmaksājusi 73,5 miljonus latu, bet gandrīz deviņus miljonus - saistītā uzņēmuma Elme Messer Metalurgs gaisa sadalīšanas ražotne. Bez šiem diviem objektiem ievērojami ieguldījumi bijuši SIA Liepājas enerģija biokoģenerācijas stacijā un divos graudu termināļos ostā.

Noslēdzot kultūras iestāžu rekonstrukciju, šogad pabeigta gan Liepājas Latviešu biedrības nama, gan Liepājas muzeja ēku kompleksa renovācija. Par 200 tūkstošiem latu tapusi Māras baznīca. Vairāk nekā četri miljoni latu šogad ieguldīti Liepājas reģionālās slimnīcas renovācijā.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) 36 kapitālsabiedrību kopējais neto apgrozījums 2012. gadā bija 107,76 miljoni latu, kas par 18,9 % pārsniedza 2011.gada veikumu.

Salīdzinājumam - a/s Liepājas metalurgs pērn pārsniedza 300 miljonu latu apgrozījumu.

Tomēr, salīdzinot ar 2011.gadu, brīvzonā audzis gan apgrozījums, gan darbavietu skaits, liecina LSEZ pārvaldes apkopotie dati. Nodarbināto skaits LSEZ kapitālsabiedrībās 2012. gadā palielinājies par 107 darbiniekiem.

2012. gada rezultātus ietekmēja labvēlīgā tirgus situācija, un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības to izmantoja, ne tikai palielinot apgrozījumu, bet investējot savos uzņēmumos, kas nodrošinās stabilu darbību ilgtermiņā, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš.

LSEZ kapitālsabiedrību kopējie ieguldījumi sasnieguši 19,8 miljonus latu. No LSEZ kapitālsabiedrībām lielākos ieguldījumus 2012. gadā veikuši Liepājas metalurga saistītie uzņēmumi - LSEZ SIA Elme Messer Metalurgs – 10,2 milj. Ls, kas paplašināja ražotni. Nozīmīgus ieguldījumus 2012. gadā veikusi arī LSEZ AS Liepajas Osta LM – 2,65 milj.Ls, kas iegādājusies portālceltni, divas pārkraušanas mašīnas un frontālo iekrāvēju, lai palielinātu kravu apstrādes ātrumu.

Rūpniecisko un medicīnisko gāzu uzņēmums AGA Baltijā investē 20 miljonus eiro jaunā ražotnē Ķēdaiņu brīvajā ekonomikas zonā, Lietuvā, informē uzņēmumā.

Gaisa sadales rūpnīca ražos skābekli un slāpekli Baltijas tirgum. Ražotne darbu sāks 2020. gadā. AGA ietilpst vadoša gāzu un inženierpakalpojumu uzņēmuma The Linde Group sastāvā un ir vadošais rūpniecisko gāzu uzņēmums Ziemeļeiropā.

Ieguldījumu mērķis ir nodrošināt esošo un jaunu klientu arvien pieaugošo pieprasījumu pēc rūpnieciskajām gāzēm. Tā kā ražotne Ķēdaiņos būs AGA otrā gaisa sadales rūpnīca Baltijā, tā veicinās piegāžu uzticamību un produktu nodrošinājumu. Tas, ka ražošanas vieta atradīsies tuvāk daudziem klientiem, samazinās transportēšanas attālumu, attiecīgi nodrošinot pozitīvu ietekmi uz apkārtējo vidi. Uzņēmums Linde Engineering būvēs ražotni, kas būs augstākajā pakāpē automatizēta un tiks darbināta atbilstoši jaunākajiem drošības standartiem. «Mēs vēlamies atbalstīt dinamisko rūpniecisko gāzu pielietojumu attīstību Baltijā, kā arī savu klientu strauji augošās investīcijas dažādos segmentos, piemēram, lāzergriešanā, elektronikā un pārtikas ražošanā,» stāsta Dalius Klīvis (Dalius Klyvis), uzņēmējdarbības attīstības vadītājs Baltijas reģionā.

Ķēdaiņu speciālajā ekonomiskajā zonā ir pabeigta gaisa sadales rūpnīcas celtniecība, kas Baltijas tirgū nodrošinās sašķidrināto skābekli un slāpekli.

Šīs ir visvairāk lietotās rūpnieciskās gāzes. Tās izmanto pārtikas rūpniecībā, metālapstrādē, ķīmijas rūpniecībā, stikla un papīra ražošanā, ūdens attīrīšanā, zivju audzēšanā un citās jomās.

Šī ir jau otra Linde gaisa sadales rūpnīca Baltijā. Pirmā tika atvērta Valmierā 2007. gadā, kur ražo arī medicīnisko skābekli.

"Testi parādīja, ka aprīkojums pilnībā atbilst gan kvantitatīvajiem, gan kvalitatīvajiem tehniskajiem parametriem un rūpnīca ir gatava ražot līdz pat 100 tonnām slāpekļa un skābekļa dienā,” teic Lietuvas Linde rūpnīcas vadītājs Darius Kočanas.

"Palielināta ražošanas jauda ļaus mums apmierināt pieaugošo patērētāju pieprasījumu. Pandēmijas dēļ izaugsme ir nedaudz palēninājusies, taču mēs sagaidām, ka tuvākajā nākotnē pieprasījums pēc gāzes produktiem turpinās pieaugt. Jaunā rūpnīca palīdzēs paplašināt un nostiprināt esošo rūpniecisko gāzu līdera pozīciju Baltijā reģionā un ļaus izstrādāt jaunus gāzes pielietošanas projektus,” sacīja Dalius Klīvis, Baltijas biznesa attīstības vadītājs.

Publisko iepirkumu sistēma ļauj izvirzīt nosacījumus, kuru ekonomisko ieguvumu grūti pierādīt

To intervijā stāsta bijušais arhitektūras un celtniecības ministra pirmais vietnieks, būvniecības eksperts tāmētājs Rodrigo Pelsis. Viņš atzīst, ka pēdējo 5–7 gadu laikā ir izstrādāta sistēma, kas legāli ļauj caurulēm izvirzīt nosacījumus, kuriem atbilst tikai viens vai, maksimums, divi ražotāji; tādējādi tiek mākslīgi ierobežota konkurence vai pat veidots mīts par šādas reālas konkurences esamību. R. Pelsis uzskata, ka piekoptā prakse nav izdevīga nedz pašiem siltumpatērētājiem, nedz arī cauruļu ražotājiem, tostarp Latvijā strādājošajiem.

Kādi tad ir tie kritēriji, kuru dēļ startēšanai šajos iepirkumu konkursos nekvalificējas pašmāju cauruļu ražotāji?

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Jelgavas novada Vilces pagastā SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate minerālmateriālu un asfaltbetona ražotnē Igates ABR trešdien atklāja un ar asfalta ieklāšanu ražotnes laukumā demonstrēja otrreizēji izmantojamā asfalta aukstās iestrādes līniju, kā arī svinīgi atklāja Baltijā pirmo putu bituma gatavošanas līniju, informē uzņēmumā.

Ražotnes svinīgajā atklāšanā no zariem pīto «lentu» pārgrieza Igates vadītāji – Māris Peilāns un Madars Radželis, Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune, Ekonomikas ministrijas pārstāve S.Rancāne-Slavinska un OP Corporate Bank Plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns.

Videi un dabai draudzīgās putu bituma tehnoloģijas pamatā ir neliela ūdens daudzuma injicēšana karstā bitumā, kas rada putu jeb burbuļošanas efektu, kas palielina bituma virsmas apjomu un samazina viskozitāti, savukārt pēc asfalta ieklāšanas un blīvēšanas ūdens klātbūtne 0,0012% apjomā asfalta kvalitāti neietekmē.

Šogad uzsāks Kaigu purva energokompleksa — vēja stacijas + saules paneļi ar gada jaudu 300 000 MWh - īstenošanu, kam paralēli plānots izveidot zaļo industriālo parku, kurā patērētu saražoto elektroenerģiju, audzējot stādus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš atzīst, ka iecerētais vērienīgais, vairākus simtus miljonu eiro vērtais projekts būs Eiropas Zaļā kursa koncepta materializācija, kas ļaus sasniegt Laflora klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, ne tikai pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas, bet arī dos iespēju radīt platformu tālākai ilgtspējīgai visa Zemgales reģiona attīstībai.

Kā kūdras ieguves un lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotājs nonāca līdz vēja parkam?

Savā ziņā elementāri. Proti, 2015. gadā kūdras ieguvē Latvijā parādījās izaicinājumi, turklāt tuvākajā paredzamajā nākotnē SIA Laflora īpašumā esošajā Kaigu purvā kūdras ieguve būs pabeigta, tāpēc tika izstrādāta uzņēmuma attīstības nākotnes stratēģija. Tās mērķis — nospraust uzņēmuma nākotnes darbības virzienus, vienlaikus meklējot risinājumus, ko darīt izstrādātajā Kaigu purvā. Šajā uzņēmuma stratēģijā (kuru šodienas izpratnē var uzskatīt par ilgtspējas plānu) tika ietverti gan ārējie izaicinājumi — vēsmas, kuras jau tolaik nāca no ES struktūrām, gan arī Latvijas iekšējie sarežģījumi — politiskie, ekonomiskie, demogrāfiskie. Rezultātā radās purvkopības koncepcija, kurā tika ietverti risinājumi — ko darīt Kaigu purvā pēc tam, kad kūdras ieguve tajā būs pabeigta. Zeme bija, ir un būs vērtīgs aktīvs, un tā ir efektīvi jāizmanto, vēl jo vairāk, ja Kaigu purva platība ir 764 ha. Tā ir liela platība, kurai bija jāatrod iespējas iedod otro dzīvi.

Šodien atklāto jauno AGA rūpniecisko gāzu uzpildes staciju Zaķumuižā uzņēmuma vadība pozicionē kā jaudīgāko un modernāko šāda veida ražotni Baltijā.

Projekts kopā izmaksāja 5,8 milj. latu, 1,7 milj. Ls no tiem ir ES līdzfinansējums, kas piesaistīts sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.

Zaķumuižas gāzu uzpildes stacija ir trešais AGA ražošanas objekts Latvijā; Valmierā darbojas gaisa sadales rūpnīca, savukārt Skultē - oglekļa dioksīda terminālis. Saskaņā ar nozare.lv informāciju uzņēmuma peļņa 2011. gadā sasniedza 1,2 miljonus latu.

AGA ražošana ir orientēta uz vietējo tirgu, nelielos daudzumos gāze no Valmieras rūpnīcas tiek eksportēta uz māsas uzņēmumiem Igaunijā un Lietuvā. «Paši svešos tirgos ārpus Latvijas neejam, esam dibināti, lai strādātu Latvijas un Baltijas tirgum,» skaidro SIA AGA valdes loceklis Olavs Ķiecis.