Tā kā Latvija ir tuvu tai sarkanajai līnijai, kad būs sasniegts pieļaujamais budžeta deficīta līmenis, sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem būs grūti saskaņot 26 miljonu kredītlīnijas piešķiršanu zemniekiem sējas nodrošināšanai. Tā uzskata finanšu ministrs Einars Repše (JL).
Premjers Valdis Dombrovskis (JL) otrdien valdības sēdē mudināja, ka attiecīgā noteikumu projekta saskaņošanai jābūt pabeigtai līdz nākamajai valdības sēdei, kad jautājums tiks izlemts galīgi, “lai nebūtu tā, ka noteikumus pieņem, kad sēja jau beigusies”. Dažas stundas vēlāk finanšu ministrs citā kontekstā brīdināja par bīstami augsto budžeta deficīta līmeni un atzina, ka “nekādas telpas vaļībai mums nav”.
E. Repše aicina gan Saeimu, gan valdību atturēties no jebkādiem lēmumiem, kas varētu palielināt deficīta līmeni. “Mums tie izdevumi cits pēc cita krājas kaudzītē un vēl sazin kas notiks tuvojoties vēlēšanām, vēl jau tāds īsts populisma vilnis nav parādījies,” sprieda finanšu ministrs.
Finanšu ministrs uzsver, ka šobrīd viss atkarīgs no Zemkopības ministrijas spējas pārliecināt starptautiskos aizdevējus. “To vēl ir Zemkopības ministrijai jāsaskaņo ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju, un paskatīsimies, kā viņiem ar šo saskaņojumu ies. Šis deficīta līmenis, protams, ir papildus arguments, kas tiks izvērtēts, domājot – saskaņot vai nesaskaņot no starptautisko aizdevēju puses šo kredītu zemniekiem. Ja mēs līdz šim būtu dzīvojuši fiskāli konservatīvāk, tad varbūtība, ka mēs saskaņosim šo sējas kreditēšanu būtu lielāka,” uzskata E. Repše.
Tikmēr zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) DB norādīja, ka saskaņošanas izdošanās ir Finanšu ministrijas rokās, jo no deviņiem SVF jautājumiem, kas uzdoti saskaņošanas procesā, tikai viens attiecas uz ZM kompetenci, pārējos aizdevēji prasa argumentus FM attiecībā uz pašu zemnieku kreditēšanas procedūru. Atbildes jau nosūtītas SVF un šobrīd tiek gaidīta atbilde. ZM bijis jāargumentē, kādēļ starp visām tautsaimniecības nozarēm tieši zemkopībai tiek izrādīta pretimnākšana. J. Dūklavs uzskata, ka to ZM izdevies veiksmīgi argumentēt ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, kā dēļ 2009. gada sezonā ir būtiski samazinājušās lauksaimniecības produkcijas iepirkuma cenas. Savukārt ražošanai nepieciešamo resursu cenas ir palikušas nemainīgas vai arī to samazinājums ir salīdzinoši nenozīmīgs. Līdz ar to lauksaimniekiem trūkst resursu pavasara sējai un stādīšanai, nopietni tiek apdraudēta daudzu saimniecību turpmākā pastāvēšana.
Zemnieku kreditēšanas saskaņošana ar aizdevējiem nepieciešama tādēļ, ka 2009.gada 27. jūlija nodomu vēstulē ar SVF, ko parakstīja valdības koalīcijas partijas, Latvija apņēmās neizsniegt jaunus aizdevumus ārpus pašvaldībām, izņemot Eiropas Savienības un citu ārvalstu finansēto projektu īstenošanai vai banku restrukturizācijas. Tādēļ, lai nodrošinātu programmas realizāciju, ir jāvienojas ar starptautiskajiem aizdevējiem par nodomu vēstulē noteikto valsts aizdevumu mērķu paplašināšanu vai citu programmas finansēšanas modeli. Šī iemesla dēļ Ministru kabinets otrdien deva tikai konceptuālu atbalstu kredītlīnijas atvēršanai, galīgo lēmumu atstājot uz nākamo otrdienu.
Sekojiet ziņām