Pēkšņi 47 gadu vecumā mūžībā aizgājis bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, aģentūrai LETA apstiprināja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Bijušā ministra nāvi varētu būt izraisījis trombs, aģentūrai LETA pieļāva ZZS pārstāvji.

Iespējams, ka izvadīšana varētu notikt ceturtdien, 13.septembrī, pieļāva Brigmanis.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Roze dzimis 1964.gada 28.septembrī Rīgā. Bijušais ministrs bija precējies un divu dēlu tēvs.

1982.gadā Roze beidzis Liepājas 1.vidusskolu, 1987.gadā - Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti, iegūstot specialitāti biologs, bioloģijas un ķīmijas pasniedzējs.

No 1988. līdz 1992.gadam studējis aspirantūrā Latvijas Zemkopības zinātniski pētnieciskajā institūtā un bijušajā Vissavienības augu selekcijas un ģenētikas institūtā Odesā, Ukrainā. Darba pētījuma tēma bija "Latvijā izaudzēto kviešu, miežu un auzu kvalitāte atkarībā no rezerves olbaltumvielu sastāva".

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Latvijas Televīzijas raidījumā 100. pants paziņoja, ka pamet ministra posteni un rītdien gatavojas iesniegt demisijas rakstu premjeram Ivaram Godmanim.

Skaidrojot atkāpšanās iemeslus, Roze norādīja, ka, pirmkārt, viņš ir izpildījis solīto un valdībā apstiprināts nozares glābšanas plāns. Otrkārt, ministrs uzskata, ka ekonomiskās prasības pāraugušas politiskajās un strikti mainījusies sadarbības partneru nostāja. Un treškārt, ministrs norādīja, ka Rīgai jau ir 13. janvāra pieredze, kad tumsai iestājoties, neapzinīgu elementu darbības rezultātā notika grautiņi, kā rezultātā nav prognozējama situācija, ja lauksaimnieki turpinātu protestēt.

Ministrs sacīja, ka šādā situācijā, kad Zemkopības ministrijas darbs ir paralizēts un funkcijas nav normālas, viņam ir jāatkāpjas. Tāpat tiek domāts par tuviniekiem un viņu drošību, jo ministrs saņēmis draudus, kas, redzot 13. janvārī notikušo, varot realizēties.

Otrdien par demisiju paziņojušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ( Zaļo un zemnieku savienība) šodien uz Saeimas ārkārtas sēdi apsējis kaklasaiti par govju attēliem, liecina Db novērojumi.

Demisionējušais Roze šodien izvēlējies kaklasaiti ar govīmJāatgādina, ka tieši piensaimniecības nozares krīze kļuva par iemeslu, kādēļ M. Roze, kurš zemkopības ministra amatu ieņēma jau kopš 2002. gada, vakar paziņoja par demisiju.

Valdība gan vakar atbalstīja Zemkopības ministrijas piedāvājumu piensaimniecības nozarei atvēlēt papildu finansējumu 27 milj. Ls apmērā, taču Zemnieku saeima šonedēļ paziņoja, ka no prasības par M. Rozes demisiju neatkāpjas. Tādēļ M. Roze vakar vakarā paziņoja par atkāpšanos no amata. M. Roze turpmāk būs Saeimas deputāts un pievienosies Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijai.

Konkurences padome (KP) brīdinājusi SIA «Jānis Roze» par iespējamiem konkurences riskiem angļu valodas mācību līdzekļu izplatīšanu tirgū, informēja KP Komunikācijas nodaļas komunikācijas speciāliste Zane Gorškova.

Lai arī KP nav konstatējusi, ka uzņēmuma rīcība radītu negatīvas sekas konkurencei un klientiem, grāmatu tirgotājs brīdināts par atbildību ekskluzīvo tiesību gadījumā.

KP sāka tirgus uzraudzību pēc saņemta iesnieguma, kurā grāmatu izplatītājs pauda bažas par izmaiņām izdevēja «Pearson» angļu valodas mācību līdzekļu iepirkumā.

Pērn platforma «Dystrybucyjna «Edu-Ksiàýka» Sp. Z.o.o.», kas ir izdevēja «Pearson» angļu valodas mācību līdzekļu ekskluzīvais izplatītājs Centrāleiropā un Austrumeiropā, noslēdza līgumu ar «Jānis Roze». Tā kā uzņēmums ieguva ekskluzīvas tiesības kļūt par vienīgo «Pearson» mācību līdzekļu izplatītāju Baltijas valstīs, tika radīts iespējams apdraudējums konkurences attīstībai pārējo izplatītāju vidū.

Lauksaimnieki uzskata, ka lielā mērā pie esošās krīzes piensaimniecībā vainojams zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, tāpēc tiek prasīta viņa demisija.

Par to vienojušās vairākas lauksaimnieku organizācijas. Pēc teju trīs stundu sarunām ar lauksaimniekiem piena ražotāji valdības namu vakar pameta ļoti neapmierināti. Kā tūlīt pēc tikšanās atzina Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, iepazīstoties ar Zemkopības ministrijas (ZM) informatīvo ziņojumu par notiekošo piena nozarē, nācies secināt, ka tas nav sagatavots stadijā, lai par to kāds valdībā balsotu, līdz ar to lauksaimnieks ir nikns­ par velti izlietoto laiku. J. Lazdiņš uzskata, ka esošais zemkopības ministrs, pavadot savā amatā sešus gadus un trīs mēnešus, ir novedis nozari līdz situācijai, kāda tā ir šobrīd, tāpēc ministrs ir jāmaina. Līdzīgu viedokli pauda arī citi lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji. Silvija Dreijere no Latgales novada uzskata, ka ministram ir jāatkāpjas, ja reiz viņš nespēj nodrošināt adekvātu lēmumu pieņemšanu, kas ļautu laukos nodarboties ar lauksaimniecību.

Bijušais Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ir ierosinājis grozījumus Prokuratūras likumā, kas būtiski paplašinātu ģenerālprokurora amata kandidātu loku.

Tādējādi vienā no svarīgākajiem tiesu varas amatiem varētu nonākt jebkurš Latvijas pilsonis ar jurista diplomu un 10 gadu darba vai pasniedzēja pieredzi juridiskajā specialitātē, raksta Diena. Šobrīd ģenerālprokurora amata kandidātiem izvirzīta obligāta prasība pēc trīs gadu pieredzes tiesneša vai piecu - prokura amatā. M.Roze to piedāvā svītrot.

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs nepaskaidro, kā viņam radusies doma iesniegt priekšlikumus, kas būtiski paplašinātu ģenerālprokurora amata kandidātu loku.

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis, kura pilnvaru termiņš beidzas pēc gada, kategoriski iebilst pret šādu ierosinājumu un pauž izbrīnu, kāpēc bijušais zemkopības ministrs pēkšņi sācis interesēties par ģenerālprokurora atlasi. «Šādā redakcijā tie būtu tūkstošiem juristu, kas varēs ieņemt šo amatu. Lai kvalificētos, nebūs nepieciešamas specifiskās zināšanas, kas vajadzīgas prokuroram. Tiek izjaukta amatu hierarhija,» uzsver J. Maizītis.

http://www.db.lv/images/article/2009/01/05/d1c79e9e-c961-4290-8195-4ac6837eda0d.jpg

«Lielais vairums saimniecību, kuras reāli aprēķināja savas iespējas un pamatojoties uz reālajām iespējām arī veidoja savus biznesa plānus, ar optimismu var raudzīties nākotnē,» teica M. Roze, piebilstot, ka Zemkopības ministrija jau iepriekš norādīja, ka piena iepirkuma cenai vajadzētu būt ap 16 santīmiem litrā, taču daļa lauksaimnieku ar to nav rēķinājušies. Ministrs arī uzskata, ka lauksaimniecība un pārtikas ražošana ir viena no tām nozarēm, kur kritums ir vismazākais. Roze: Lauksaimniecība ir viena no stabilākajām tautsaimniecības nozarēm

Ja pirms iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) netiktu darīts viss iespējamais lauksaimniecības statistikas datu uzlabošanā jeb «vilkšanā uz augšu», situācija ar jau tā zemajiem tiešmaksājumiem varētu būt vēl sliktāka, atzina kādreizējais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS).

Jautāts, kāda bija situācija ar lauksaimniecības datu rādītājiem, ko kopā ar toreizējo valsts sekretāri, tagadējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu Roze iesniedza Briselei, politiķis norādīja, ka dati bijuši objektīvi, tomēr procesa veiksmīgai virzībai kaitējusi zemnieku vēlme nedeklarēt visas ražas.

«Dati bija korekti. Vēl vairāk - tajā brīdī meklējām visas iespējas, lai rādītājus vilktu uz augšu. Tolaik darbojās likums «Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi», kurā bija noteikts, ka līdz 1.oktobrim jādeklarē saražotās tonnas. Jābūt godīgiem un jāatzīst, ka ne jau visi zemnieki ražas nodeklarēja pilnībā, baidīdamies no nodokļiem. Rezultātā 1998.gadā, kura dati tika izmantoti par atskaites punktu maksājumu aprēķināšanai, zemnieki nebija deklarējuši visu saražoto, līdz ar to informācija bija tāda, kāda nu bija, tomēr - objektīva,» sacīja Roze.

Armands Roze Pededzes pagastā gatavo ozolzīļu dzērienu ar nosaukumu «Zīleja», vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Zīleja» ir grauzdētu un samaltu zīļu, sakņu un graudu maisījums, no kura var pagatavot dzērienu. «Nav korekti to saukt par kafiju. Ņemot vērā mūsu senču tūkstošgadīgo pieredzi, dzēriens ir pelnījis savu atsevišķu vārdu, savu nosaukumu. Un mēs tam tādu arī devām,» stāsta A.Roze.

Dzērienam der tikai tās zīles, kuras ir nogatavojušās un pašas nokritušas zemē. «Pagājušajā gadā zīles lasījām pusotru mēnesi. To nevar izdarīt vienā dienā, jo zīles nekrīt vienā laikā. Otrs - neder visas zīles. Nav vērts lasīt tārpainas un acīm redzami bojātas zīles. Der tikai tās, kas nav bojātas, turklāt dziļākus bojājumus varēs pamanīt tikai nākamajā procesā - lobīšanā,» stāsta A.Roze. Kad zīles salasītas, tās jāžāvē. A.Roze to dara tā, kā to darīja senči – žāvē pirtiņā uz lāvas vai vienkārši izberot uz segas. «Zīlēm nevajag lielu karstumu, tām jāžūst lēnām. Kad zīles izžāvētas, čauliņa vieglāk nāk nost. Diemžēl lobot un šķirojot salasītā masa samazinās par trešdaļu, un tas ir daudz. Kamēr zīli neattaisi vaļā, neredzi tās kvalitāti. Dažas zīles ir bez dīgtspējas, arī zīles ar caurumiem, tārpiem vai putnu knābātas neder. Ja esmu salasījis desmit kilogramu spaini, galarezultātā paliek tikai puse no tā,» atklāj A.Roze.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze norāda, ka šobrīd līdzatbildība par izveidojušos situāciju ir jāuzņemas arī bankām, jo tās vērtēja zemnieku iesniegtos projektus, piektdien raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

«Atšķirībā no krīzes ietekmes vecajās dalībvalstīs, kur ekonomiski veiksmīgas un efektīvas saimniecības bija izveidotas jau pirms daudziem gadiem, jaunajās dalībvalstīs pēdējos gadus bija jāveic lielas investīcijas. Latvijas saimniecības adekvāti reaģēja uz tirgu, veidoja biznesa plānus. Tāpēc šobrīd līdzatbildība par izveidojušos situāciju ir jāuzņemas arī bankām, jo tās vērtēja iesniegtos projektus,» klāstīja M.Roze.

Viņš arī atzīmēja, ka faktiski šobrīd tiešām ir tā, ka tās saimniecības, kurām nav kredīta, nav arī nonākušas kredīta parādos. Taču tas ir mānīgs labums. Tās saimniecības, kuras nav ieguldījušas attīstībā, faktiski izdzīvo savus līdzekļus. Respektīvi, cik ilgi tās varēs izvilkt ar esošajiem ražošanas līdzekļiem, tik arī būs.

101 gadu vecais uzņēmums Jānis Roze arvien audzē apgrozījumu un paplašina jēdzienu «grāmatnīca», trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

1914. gadā dibinātā uzņēmuma tiesību pārņēmēja SIA Jānis Roze ir viens no lielākajiem uzņēmumiem savā nozarē, gadu no gada turoties līdzīgā līmenī ar SIA Apgāds Zvaigzne ABC. Pērn sīvākais konkurents apgrozīja 12,9 milj. eiro, kamēr Jānis Roze kopā ar SIA Jāņa Rozes apgāds – par 1,3 milj. eiro vairāk. «Lai arī grāmatu apglabāt vēl nevajag, tik un tā bažījamies, ka pērk mazāk. Un tas nav tikai tāpēc, ka mazāk lasa. Iedzīvotāju skaits samazinās,» saka uzņēmuma valdes locekle un līdzīpašniece Ināra Beļinkaja.

E-grāmatas neaizstās

«Grāmata ir un būs,» pārliecināta I. Beļinkaja. «Pirmkārt, tāpēc, ka tā ir vērtība pati par sevi. Vienubrīd runāja, ka drukātā grāmata paliks tikai feinšmekeriem kā vājprātīgi smalki iesiets luksus priekšmets. Dzīve pierādījusi, ka straujā elektronisko grāmatu augšupeja ir nomierinājusies. E-grāmatas nekur nepazudīs, bet noteikti neapēdīs «dzīvo» grāmatu. Amerikā ir vislielākais īpatsvars elektroniski lasošo, jo viņiem ir Amazon un Kindle. Vācijā elektroniskās grāmatas aizņem 7% no grāmatu pārdošanas kopējā apgrozījuma, bet Latvijā pagaidām – smieklīgi maz,» vērtē I. Beļinkaja. «Investīcijas, kas jāiegulda e-grāmatu veidošanā latviski, nevar atmaksāties,» piebilst leģendārā grāmatizdevēja Jāņa Rozes mazdēls, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ainārs Roze. Pirms neatkarības atgūšanas par Rozes ģimeni un Rozes bodi runāja paklusām, taču valsts iekārtas maiņa pavēra necerētu iespēju atjaunot savulaik nozīmīgo grāmatniecības uzņēmumu, atceras A. Roze. Viņš savu vectēvu nekad nav saticis, jo piedzima četrus gadus pēc viņa nāves – 1942. gadā lēģerī Sibīrijā.

Ministru kabinetā 6.janvārī konceptuāli tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2009. gadam.

Precizējot vairākus pasākumus un saīsinot atsevišķu pasākumu izpildes termiņus, piemēram, par maksātnespējas procesa pieteikuma paātrināšanu, tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņa pagarināšanu, par ārvalstu tūristu deklarāciju aizpildīšanas kārtības lauku tūrisma saimniecībās pārskatīšanu u.c.

Šādi plāni tiek izstrādāti jau kopš 1999.gada ar mērķi pilnveidot uzņēmējdarbības vidi, samazinot administratīvās barjeras, pilnveidojot procedūras, kas uzņēmējiem jāveic, lai nodrošinātu normatīvo aktu prasību izpildi. Plānā ietvertie pasākumi ir horizontāli un to īstenošana sniegs labumu visām tautsaimniecības nozarēm.

Plāns ir izstrādāts, pamatojoties uz Tautsaimniecības padomes, Latvijas mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un nozaru asociāciju izteiktajiem priekšlikumiem.

Lai uzlabotu pastāvošo patērētāju individuālo strīdu risināšanas sistēmu, Ministru kabineta sēdē otrdien tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie likumprojekti, kas paredz jauna patērētāju strīdu risināšanas mehānisma izveidi un nosaka minimālās prasības privāto patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu izveidei, informē EM.

Jaunā mehānisma izveide, radot alternatīvu strīdu izskatīšanai tiesā, samazinās izmaksas un paātrināts strīdu izskatīšanu, kā arī veicinās patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu izmantošanu (mediāciju, samierināšanu, arbitrāžu, vienošanos).

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz līdz 2016. gada 1. janvārim pie Patērētāju tiesību aizsardzības centra izveidot jaunu neatkarīgu lēmējinstitūciju - Patērētāju strīdu risināšanas komisiju, kas izskatītu patērētāja un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēja strīdus.

Jaunā strīdu izskatīšanas kārtība ļaus patērētāju strīdus risināt ātrāk, orientējoši 90 dienās (šobrīd strīdi tiek risināti administratīvā procesa ietvaros, kas var ilgt līdz pat 3 gadiem), kā arī strīdu skatīšanā iesaistīt nozares ekspertus - patērētāju un komersantu nevalstisko organizāciju pārstāvjus, padarot strīdu izskatīšanas procesu ātrāku un mazāk formālu, kas būs vērsts uz pušu vienošanās panākšanu.

Latvijai ieviešot tā dēvētās "nomadu vīzas", tās gadā varētu saņemt aptuveni 100 ārzemnieki, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja Maira Roze.

Patlaban interese par šādiem dokumentiem ir bijusi no diviem ASV pilsoņiem, taču pārvalde lēš, ka gadā šādas vīzas varētu izsniegt 100 cilvēkiem. "Taču tas būs atkarīgs no regulējuma un iespējām saņemt šo vīzu," piebilde Roze.

Deputātu vidū otrdien atkal izcēlās diskusijas par drošības riskiem, ko varētu sagādāt potenciālie vīzas pieprasītāji. Deputāts Edvīns Šnore (NA) vērsa uzmanību, ka, pieaugot nestabilitātei Krievijā, šo regulējumu ļaunprātīgi varētu izmantot šīs valsts pilsoņi, kas ar apšaubāmām metodēm varētu savā valstī noformēt nepieciešamos dokumentus vīzas pieprasīšanai.

Roze mierināja, ka drošības iestādes jau patlaban jebkuru vīzas pieprasītāju detalizēti izpēta, tāpēc viņa paļaujas uz specdienestiem un vēstniecību darbinieku profesionalitāti.

Pretēji Zemkopības ministrijas paustajam, ka Latvija balsojusi pret Eiropas Komisijas Kopējās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudes kompromisa lēmumam, EK norāda, ka nekāda balsojuma nav bijis un lēmums pieņemts dalībvalstīm vienojoties.

iesa, no viņa teiktā izriet, ka Latvijas zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ES lauksaimniecības ministru sanāksmē savu viedokli paudis, jo runājuši esot visu 27 dalībvalstu pārstāvji.

Savukārt M. Roze, iespējams, jūtoties kā pēc labi padarīta darba, uzreiz pēc sanāksmes Briselē devies atvaļinājumā. Zemkopības ministrijā Db uzzināja, ka ministrs patiešām uzreiz pēc sarunām Briselē devies atvaļinājumā, kas ilgs līdz 5. decembrim.

Lauksaimnieki par ministra rīcību ir šokēti, jo uzskata, ka Latvijas puse sarunās nav panākusi praktiski neko. Kopējās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudē nepanākot maksājumu izlīdzināšanas sarunu uzsākšanu jau 2010. gadā, uz spēles likta lauksaimnieciskās ražošanas turpmākā pastāvēšana, uzskata zemnieki.

Grāmatu veikalu tīkla "Jānis Roze" pārvaldošā uzņēmuma SIA "Jānis Roze" apgrozījums pērn bija 15,886 miljoni eiro, kas ir par 8,6% mazāk nekā 2019.gadā, bet uzņēmuma peļņa pērn bija 77 420 eiro, kas ir 5,4 reizes mazāk, liecina "Firmas.lv" informācija.

Vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījums pērn samazinājies Covid-19 noteikto ierobežojumu dēļ.

2020.gadā tika atvērti vairāki jauni veikali un veikali pēc rekonstrukcijas. Pagājušā gada janvārī jaunās telpās tika atvērt veikals tirdzniecības centra "Maxima" telpās, Rīgā, Saharova ielā 6, savukārt martā atvērts veikals jaunās un lielākās telpās tirdzniecības centrā "Origo". Pērn maijā jaunās telpās tika atvērta grāmatnīca tirdzniecības centrā "Alfa", bet jauns veikals atvērts tirdzniecības centrā "Aleja".

Pagājušā gada augustā atvērts jauns veikals Liepājas tirdzniecības centra "Ostmala" telpās, bet Liepājā aizvērta grāmatnīca Vītolu ielā. Oktobrī labākās telpās atvērta grāmatnīca Tukumā, bet novembrī jauns veikals atklāts Rīgā, tirdzniecības centrā "Sāga".

Pēdējos gados tirgū sevi piesaka jauni spēlētāji – digitālie risinājumi, kas cilvēkiem ļauj ērtāk atrast autoservisu un uzzināt aptuvenās izmaksas.

Šobrīd tirgū šādi darbojas vismaz trīs kompānijas – TavsServiss.lv (nodrošina SIA Ralmix), servix.lv (SIA Servix Grupa) un tikko pievienojies Repairo (SIA Repairo). «Šāda veida platformu izveidojām Latvijā pirmie. Uzskatu, ka līdz šim mums nav tiešu konkurentu, jo nepiedāvājam salīdzināt auto remonta izmaksas, bet gan sniedzam pakalpojumu ar pievienoto vērtību, proti, atrast klientam ērtu, izdevīgu un kvalitatīvu auto remontu, sniedzam konsultāciju par labākajiem remonta risinājumiem, piedāvājam nogādāt un atgādāt auto uz servisu,» akcentē Alfrēds Lazdiņš, autoremonta aģentūras TavsServiss.lv līdzdibinātājs. Viens no servix.lv idejas autoriem Rūdolfs Roze norāda, ka katrs pakalpojumu piedāvātājs ir atšķirīgs, tādēļ tiešu konkurenci neizjūt. Platforma auto īpašniekiem ļauj bez maksas pāris minūšu laikā salīdzināt auto servisu piedāvājumus, kā arī sniedz iespēju pieteikt auto remontu, diagnostiku, eļļas maiņu un citus pakalpojumus. «Veselīga konkurence ir nepieciešama, tā ir kā dzinulis, kas uzņēmumu stumj uz priekšu un liek attīstīties,» saka Undis Neilands, Repairo līdzdibinātājs.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze norāda, ka Lietuvai būtu jākompensē Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumam SIA Kolumbija LTD radītie zaudējumi, kas radušies saistībā ar Ātrās brīdināšanas sistēmas ziņojumu no Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta par zivju konservos „Zivju tefteļi tomātu mērcē” it kā atrastajiem kāpuriem.

Tāpēc Zemkopības ministrija (ZM) ir nosūtījusi vēstuli Lietuvas Republikas Lauksaimniecības ministrijai ar aicinājumu sniegt skaidrojumu par to, kā Lietuvas puse plāno kompensēt zaudējumus Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumam, Db pavēstīja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

«Uzskatām, ka Ātrās brīdināšanas sistēmas ziņojums par Latvijas zvejas produktu apstrādes uzņēmumā SIA Kolumbija LTD ražotajos konservos Zivju tefteļi tomātu mērcē konstatētajiem kāpuriem ir bijis nepamatots, un Lietuvai būtu jākompensē mūsu valsts uzņēmumam radītie zaudējumi, kā arī jāatvainojas produkcijas ražotājam,» paziņojumā presei uzsver M.Roze.

Piena ražotāju prasītie līdzekļi atbalstam 3,5 milj. Ls apmērā netiks atrasti - lauksaimnieki šo naudu var pat negaidīt. To intervijā Db apstiprina zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Viņš arī norāda, ka nākotnē Latvijā var palikt tikai viens liels piena pārstrādātājs.

Lai stabilizētu situāciju piena nozarē, Zemkopības ministrija ir radusi iespēju atvēlēt 2,5 milj. Ls, taču paši lauksaimnieki uzsver, ka ar to ir ievērojami par maz. Kādu redzat problēmas risinājumu?

Zemnieki ir devuši jums laiku līdz 15. maijam atrast trūkstošos 3,5 milj. Ls. Vai jūsu teiktais nozīmē, ka viņi var pat negaidīt?

Viņi tiešām var negaidīt - šāda papildu summa netiks atrasta. Ir 2,5 milj. Ls. Ja valsts budžets tiešām pildīsies labi, tad mēs varēsim pārskatīt subsīdiju izmantošanu kā tādu, bet pašlaik tam nav pamata.

Un tomēr — kādu jūs redzat risinājumu piensaimnieku problēmām?

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Šodien protesta akcijām gatavie lauksaimnieki tiksies ar atbildīgajiem ministriem, lai runātu par pēdējā laikā aktuālajām nozares problēmām.

Finanšu ministrs Atis Slakteris, ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze tiksies ar Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes, Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, kā arī Zemnieku Saeimas pārstāvjiem, vēsta Finanšu ministrija. Tikšanās laikā ar lauksaimniecības nozares pārstāvjiem plānots skaidrot aktuālos jautājumus par starptautiskā aizdevuma plānoto izlietojumu.

Kā norādījis zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, bez vienota rīcības plāna, kas ir saskaņots gan Zemkopības ministrijas (ZM), gan Ekonomikas un Finanšu ministriju starpā, daudzus jautājumus atrisināt nebūs iespējams.

Par galvenajiem papildus nepieciešamajiem instrumentiem ekonomikas aktivizēšanai ZM uzskata atbalstu kredītsaistību atvieglošanai, atbalstu kredītu garantijām, atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu restrukturizācijai, kā arī izmaiņas ES un valsts atbalsta piešķiršanas nosacījumos un uzņēmējdarbību regulējošos normatīvajos aktos.