Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

2012.gada deviņos mēnešos apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspils pilsētā sasniedza 86 milj. Ls jeb par 51% vairāk nekā 2011.gada deviņos mēnešos.

Ventspils pēc apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoma ierindojas 4.vietā aiz Rīgas, Liepājas un Daugavpils, atsaucoties uz statistikas datiem, norāda Ventspils domes ekonomikas nodaļas vadītājs Laimonis Strujevičs.

Salīdzinot ar 2011.gada 9 mēnešiem, apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoms pieaudzis par 51%. Ventspils pilsēta apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoma dinamikā starp republikas pilsētām ieņēma 1.vietu (vidējais pieaugums Latvijā 13%, Liepājā 30%, Jelgavā 19%, Daugavpilī 12%, Rīgā 9%, Valmierā 9%, Jūrmalā 4% un Jēkabpilī 1%).

Ventspils pilsētā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide uz 1 iedzīvotāju 2012.gada deviņos mēnešos sasniedza Ls 2259. Republikas pilsētu grupā pēc apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoma uz 1 iedzīvotāju Ventspils ierindojas 3.vietā aiz Liepājas un Valmieras. Salīdzinot ar 2011.gada 9 mēnešiem, apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide uz 1 iedzīvotāju Ventspilī pieaugusi 1.5 reizes.

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

2016. gada septembrī, salīdzinot ar 2015. gada septembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā palielinājās par 5,6 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1,1 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē saruka par 14,5 %.

Ražošanas apjoma pieaugums bija pēc īpatsvara lielākajās nozarēs – gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 12,3 %), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mēbeles (par 7,8 %) un pārtikas produktu ražošanā (par 4 %). Produkcijas izlaide palielinājās arī dzērienu ražošanas nozarē par 18,8 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē – par 17,4 % un mēbeļu ražošanas nozarē – par 15,4 %.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis:

Jūnijā, salīdzinot ar maiju, rūpniecība, pēc krituma maijā, atkal uzrādīja nelielu pieaugumu 1.4% apmērā. Jūnijā apstrādes rūpniecība palielinājās par 0.9%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē par 11.5%. Pērnā gada laikā rūpniecības nozare, īpaši apstrādes rūpniecība, uzsāka ļoti strauju lejupslīdi. To straujākais kritums bija vērojams šā gada sākumā. Strauji augošā piesardzība un krīzes eskalācijas gaidās uzņēmumi strauji mazināja savus uzkrājumus un samazināja apgrozībā atrodošos resursus. Daudzi uzņēmumi straujā pieprasījuma krituma rezultātā savu darbību sašaurināja vai pārtrauca un mēģināja iztirgot uzkrājumus. Krītošā pieprasījuma ietekmē mazinājās produkcijas cenas. Tagad palēnām uzkrājumi iet uz beigām, kā rezultātā uzņēmumi, ne tikai Latvijā, uzsāk produkcijas ražošanu, pieaug atsevišķu produktu eksports, jo arī tirgotājiem nepieciešams papildināt preču uzkrājumus. Līdz ar to neliels aktivitātes pieaugums ir saprotams, bet jautājums par tā noturību saglabājas.

Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā augustā salīdzinājumā ar 2021.gada astoto mēnesi samazinājusies par 0,3%, tādējādi tai esot starp piecām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kritums.

Tā liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" trešdien publicētie dati par 26 ES dalībvalstīm.

Vēl kritums šajā periodā fiksēts Beļģijā (-10,3%), Luksemburgā (-2,5%), Slovākijā (-2%) un Rumānijā (-1,7%).

Savukārt straujākais pieaugums bijis Bulgārijā (+16,5%), Lietuvā (+14,4%), Dānijā (+14,1%) un Maltā (+12,2%). Igaunijā rūpniecības produkcijas izlaide augustā gada griezumā pieaugusi par 0,7%.

Vienlaikus ES dalībvalstīs vidēji rūpniecības produkcijas izlaide augustā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pirms gada palielinājusies par 3,5%, bet eirozonā – par 2,5%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - jūliju - rūpniecības produkcijas izlaide ES augustā pieaugusi par 1,1%, bet eirozonā - par 1,5%.

2020. gada oktobrī, salīdzinot ar 2019. gada oktobri, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,2 %. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 17,5 %, samazinoties saražotās elektroenerģijas apjomam hidroelektrostacijās un koģenerācijas stacijās un gāzes piegādei patērētājiem. Kopējā rūpniecības produkcijas izlaide saruka par 1,2 %.

Šī gada oktobrī no kopumā 22 apstrādes rūpniecības nozarēm produkcijas izlaides pieaugumu uzrādīja 12 nozares, tai skaitā divas no trim pēc īpatsvara lielākās – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana un pārtikas produktu ražošana (kāpums attiecīgi par 8,2 % un 2,5 %). Ražošanas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 19,8 %, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 11,4 % un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī pirmo mēnesi šogad produkcijas apjoma kāpumu uzrādīja automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 9,7 %.

Šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā pieaugums – par 1,9% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 7,2%, bet samazinājums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 2,8%.

Šā gada septembrī, salīdzinot ar 2013. gada septembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,3%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā bija pieaugums par 1,7% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 5,2%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bija samazinājums par 2,2%.

Lielākais ražošanas apjoma pieaugums bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 79,6%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozarē – par 18,7%, elektrisko iekārtu ražošanas nozarē – par 12,7%. Ievērojamu produkcijas izlaides pieaugumu uzrādīja arī lielākā apstrādes rūpniecības nozare – kokapstrāde par 7,7%.

Rūpniecības, mazumtirdzniecības, transporta pakalpojumu, nodokļu ieņēmumu un jebkādi citi pašlaik pieejamie dati rada tādu ainu par Latvijas ekonomikā notiekošo, kas pat nerada vēlmi pēc pārmērīga optimisma. Mūsu ekonomikas sniegums otrajā ceturksnī ir bijis izcils, pārliecināts ir DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Vienlaikus viņš uzsver, ka spēcīgajai izaugsmei Latvijā ir nepatīkams globālais konteksts. «Nav šaubu, ka pozitīvā inerce pašlaik ir pietiekami spēcīga, lai nodrošinātu spēcīgu izaugsmi arī trešajā ceturksnī, taču par gada beigām jau ir nelielas bažas,» saka Strautiņš.

Lai arī pašlaik vēl no eksportējošo nozaru pārstāvjiem neesot saņemti signāli par pasaules izaugsmes straujās vājināšanās ietekmi, taču šāds brīdis nenoliedzami var pienākt, pieļauj Strautiņš, sakot, ka notikumi finanšu tirgos rada iespaidu, ka ekonomikas lielvalstu līderi zaudē kontroli pār notikumu gaitu.

Šā gada jūnijā rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā bija 295.4 miljoni. latu. Salīdzinot ar maiju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieaudzis par 1.4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākie ražošanas apjoma pieaugumi bija citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 13.8%, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 9.8%, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (kuģu un laivu remonts un apkope, visāda veida iekārtu un ierīču remonts un apkope, ražošanas iekārtu un ierīču uzstādīšana) – par 8.2%.

Savukārt kritums bija kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošana – par 37.2%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 13.8%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 6.3%.

2009. gadā rūpniecības produkcijas izlaide, salīdzinot ar 2008. gadu, samazinājās par 15.8%. Tomēr pēdējā gada ceturksnī kopumā līkne bija augšupejoša.

Rūpniecības produkcijas izlaide faktiskajās cenās pērn bija 3553.6 milj. latu. Apstrādes rūpniecībā kritums bijis 17.7%, elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē - par 8.4%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 1.1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2009. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2009. gada 3. ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 3.8%.

Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 3.0% un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē - par 10.3%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija kritums par 10.2%. 2009. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem samazinājās par 6,7%.

Mēneša laikā rūpniecības izlaide nedaudz pieaugusi, bet gada griezumā vēl aizvien vērojums samazinājums.

Septembrī salīdzinājumā ar augustu rūpniecības produkcijas apjoms, izņemot tvaika un ūdens apgādi, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 1.8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tajā skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē apjomi auga par 9.1%, apstrādes rūpniecībā - par 0.4% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 5%. Ražošanas apjoma pieaugumu galvenokārt ietekmēja apjomu palielinājums gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 8%, pārtikas produktu un dzērienu ražošanā – par 4%, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles - par 1.1%.

Septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, rūpniecības produkcijas izlaide, samazinājās par 5.4%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā - par 8.6%, bet pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14.4%, elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 4.4%. Rūpniecības produkcijas izlaides samazinājumu galvenokārt ietekmēja apjomu kritums mēbeļu ražošanā – par 27.7%, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā - par 14,3%, celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 15.3% un pārtikas produktu un dzērienu ražošanā – par 4.7%.

Latvijā šā gada martā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pērn bija trešais lielākais rūpnieciskās ražošanas pieaugums Eiropas Savienībā (ES), liecina piektdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 22 ES dalībvalstīm.

Saskaņā ar tiem mūsu valstī rūpnieciskās ražošanas izlaide martā bija par 10% lielāka nekā šajā mēnesī 2016.gadā. No ES dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, lielāks nekā Latvijā rūpnieciskās ražošanas pieaugums bijis Igaunijā (+14,8%) un Rumānijā (10,2%).

Lietuvā martā rūpniecības izlaide bija par 4,6% lielāka nekā pirms gada.Kopumā rūpnieciskās ražošanas kāpums gada izteiksmē tika reģistrēts 20 ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati, bet kritums bijis tikai Nīderlandē (-2,2%). Horvātijā rūpnieciskā izlaide saglabājās pagājušā gada trešā mēneša līmenī.Mēneša izteiksmē rūpniecības produkcijas izlaides pieaugums martā reģistrēts 14 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, bet astoņās valstīs fiksēts samazinājums.

2009. gada janvārī, salīdzinot ar 2008. gada decembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem samazinājās par 11.2%.

Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati. Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē apjomi sarukuši par 3.7%, apstrādes rūpniecībā - par 12.9% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 4.2%. Lielākais ražošanas apjoma kritums bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 53.6%, citu transporta līdzekļu ražošanā (kuģu būve un dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošana) – par 23.1% un tekstilizstrādājumu ražošanā – par 17.4%.

2009. gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, rūpniecības produkcijas izlaide, pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem, samazinājusies par 23.9%.

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Gada griezumā rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās palielinājusies par 13%.

Tai skaitā apstrādes rūpniecībā - par 12,6%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 10,9% un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē - par 15,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt, salīdzinot šā gada trešo ceturksni ar atbilstošo periodu pērn, rūpniecības produkcijas izlaide pēc izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieaugusi par 19,4%. Apstrādes rūpniecībā - par 19,9%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 13,6% un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē - par 17,4%.

Vērtējot 2010.gada septembra un pagājušā gada septembra datus, redzams, ka rūpniecības produkcijas izlaide pieaugusi par 19%. Proti, apstrādes rūpniecībā – par 19,7%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 13,2% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 15,5%.

Zāļu ražotāja AS Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada pirmajā pusgadā koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 115,6 milj. eiro, kas ir par 21,1 milj. eiro vai 22% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā. 2021. gada pirmajā pusgadā koncerna peļņa bija 19,8 milj. eiro, kas ir par 7 milj. eiro vai 55% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmumā.

Rekordlielie peļņas un apgrozījuma rādītāji sasniegti, jo ievērojami audzis pieprasījums pēc koncerna ražotajiem sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, kā arī slimnīcu segmenta medikamentiem, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”.

2021. gada pirmajā pusgadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 91 valstīm par kopējo summu 109,6 milj. eiro.

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar 2012. gada jūniju, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Elektroenerģijas un gāzes apgādē apjomi saruka par 7,1%, vienlaikus pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,2%, kā arī apstrādes rūpniecībā – par 0,8%.

Lielākais ražošanas apjoma pieaugums no apstrādes rūpniecības nozarēm bija citu transportlīdzekļu ražošanas nozarē (kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošana) – 2,9 reizes, mēbeļu ražošanas nozarē – par 13,9% un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarē – par 13,5%.

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 1,7%. Apstrādes rūpniecībā auga par 1% un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – par 0,5%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija samazinājums par 1,4%.

2018. gada pirmajā pusgadā «Grindeks» apgrozījums sasniedzis 71,5 miljonus eiro, bet peļņa - 6,7 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Koncerna apgrozījums 2018. gada pirmajā pusgadā bija 71,5 milj. eiro, kas ir par 3,3 milj. eiro vai par 5% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā. Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada pirmajā pusgadā bija 6,7 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu, ir palielinājusies par 0,25 milj. eiro vai par 4%.

Bruto peļņas rentabilitāte 2018. gada pirmajā pusgadā bija 58%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2018. gada pirmajā pusgadā Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 75 pasaules valstīm kopumā par 65,7 milj. eiro, kas ir par 4,5 milj. eiro vai par 7% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā.

Lai arī gada griezumā rūpniecības izlaide Latvijā strauji samazinājusies, tomēr šobrīd vērojama tendence rūpniecības apjomiem stabilizēties.

Salīdzinot 2009. gada februārī ar 2009. gada janvāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem samazinājās vien par 0.5%, lai arī gada griezumā 2009. gada februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem samazinājās par 24.2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP). Tādējādi var spriest, ka rūpniecības izlaide sākusi nostabilizēties.

Mēneša laikā vērojams neliels kritums apstrādes rūpniecībā - par 0.7% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 0.1%, bet pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 1.4%. Lielākais ražošanas apjoma kritums bija citu transporta līdzekļu ražošanā (kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošana) – par 13.9%, apģērbu ražošanā – par 13.5% un papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 12.1%.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Martā, salīdzinot ar februāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 0,7% un to būtiski ietekmēja produkcijas apjoma pieaugums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē par 8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Savukārt apstrādes rūpniecībā ražošana samazinājās par 2,2%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 10,6%.

Šā gada martā, salīdzinot ar pērnā gada martu, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 2,9%. Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 8,5%, apstrādes rūpniecībā – par 5,7%, bet pieaugums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,6%.

Apstrādes rūpniecības apjoma kritumu būtiski ietekmēja produkcijas ražošanas samazinājums lielākajās nozarēs – metālu ražošanā par 36,1%, metālapstrādē – par 2,6% un kokapstrādē – par 3,4%.

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 1,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tai skaitā apstrādes rūpniecībā - par 1,3% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,4%. Savukārt pieaugums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 2,1%.

Šogad jūnijā, salīdzinot ar 2013. gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 2%. Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 7,6% un apstrādes rūpniecībā – par 2,2%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bija pieaugums par 0,1%. Ražošanas apjoma samazinājums bija iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (kuģu un laivu remonts un apkope, visāda veida iekārtu un ierīču remonts un apkope, ražošanas iekārtu un ierīču uzstādīšana) – par 35,7%, dzērienu ražošanas nozarē – par 26,4%, apģērbu ražošanas nozarē – par 23,1% un gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mašīnas un iekārtas – par 5,5%.