Citas ziņas

Saeimas lēmumu uzskata par atriebību tiesnesim Vīgantam

, 22.10.2009

Jaunākais izdevums

Saeimas pieņemtais lēmums neapstiprināt Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi Māri Vīgantu par Augstākās tiesas tiesnesi Administratīvo tiesnešu biedrība uzskata par atriebību viņam.

Kā liecina Administratīvo tiesnešu biedrības paziņojums, Saeimas lēmums ir atriebība tiesnesim Mārim Vīgantam par to, ka tiesu lietās tiesnesis ir ievērojis Latvijas Republikas Satversmes 83.pantā noteikto tiesneša padotību likumam un tiesībām. Tiesnesis Māris Vīgants ir pieņēmis daudzus nolēmumus dažādās lietās, tostarp par oligarha Aivara Lemberga apcietināšanu.

Biedrība arī uzskata, ka Saeimas lēmums ir pretējs tiesnešu pašpārvaldes institūcijas – Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumam, ka tiesnesis Māris Vīgants ir profesionāli piemērots Augstākās tiesas tiesneša amatam. Saeimas lēmums ir pretējs arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja lēmumam virzīt Māri Vīgantu par Augstākās tiesas tiesnesi. Saeimas lēmums ir pretējs arī Saeimas Juridiskās komisijas politiskajam atzinumam par Māra Vīganta piemērotību Augstākās tiesas tiesneša amatam.

«Saeimas lēmums pārkāpj tiesneša personiskās neatkarības principu. Pēc šāda Saeimas lēmuma neviens tiesnesis Latvijā nevar būt drošs, ka viņš netiks sodīts par to, ka, spriežot tiesu, ir ievērojis savu padotību vienīgi likumam un tiesībām,» teikts izplatītajā paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Par atbilstošu Satversmei atzīst aizliegumu tiesnesim darboties politiskajās partijās

LETA, 10.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien atzina par atbilstošu Satversmei likuma normu, kas aizliedz tiesnesim darboties politiskajās partijās.

ST konstitucionālās sūdzības iesniedzējs Augstākās tiesas (AT) senators Jānis Neimanis pirmās sēdes laikā norādīja, ka apstrīdētās normas mērķis nodrošina tiesneša objektivitāti un neitralitāti. Tomēr persona nevar efektīvi ietekmēt politiskos procesus valstī, esot tikai vēlētāja statusā.

Viņš apstrīdējis likuma «Par tiesu varu» 86.panta trešās daļas atbilstību Satversmes 102.pantam. Apstrīdētā norma nosaka, ka tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie partijām un citām politiskajām organizācijām. Savukārt Satversmes 102.pantā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vīgants tomēr strādās par tiesnesi AT

, 25.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesneša pienākumus Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palātā no 25.janvāra uz laiku sāk pildīt Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Māris Vīgants.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs uzdevis M.Vīgantam uz laiku aizstāt tiesneša vakanci Civillietu tiesu palātā likuma «Par tiesu varu» 79.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Šis pants nosaka, ka tiesu palātas tiesneša vakances vai pagaidu prombūtnes laikā AT priekšsēdētājs var uzdot viņu aizstāt Augstākās tiesas Goda tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim, ja šī persona devusi rakstveida piekrišanu, pēc tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšlikuma.

Šā likuma 79.panta otrajā daļa nav noteikt termiņš uz cik ilgu laiku tiesnesis var aizstāt tiesneša vakanci, taču šī paša panta pirmajā daļā ir norādīts, ka pagaidu darba termiņš nevar pārsniegt divus gadus. It kā pēc analoģijas šis termiņš varētu būt attiecināms arī uz šo gadījumu, bet tikpat to varētu arī neattiecināt, Db uzzināja AT Komunikāciju nodaļā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lembergs noraida tiesnesi

Dienas Bizness, 11.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs iesniedzis noraidījumu tiesnesei saistībā ar Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības savulaik izplatīto paziņojumu

«Tiesvedībā ar KNAB par administratīvā akta – man izteiktā brīdinājuma atcelšanu pilnībā, ko esmu iesniedzis kā prasību Administratīvajā rajona tiesā Liepājā, šodien iesniedzu noraidījumu tiesnesei Stellai Blūmai,» paziņojumā presei raksta A. Lembergs.

Savu noraidījumu viņš pamato ar zināmām bažām par tiesneses spēju tiesu spriest objektīvi un neitrāli, jo 2009.gada 22.oktobrī Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība izplatīja paziņojumu sakarā ar Latvijas Republikas Saeimas lēmumu par Administratīvās apgabaltiesas tiesneša Māra Vīganta neapstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi. Konkrēto paziņojumu A. Lembergs esot uztvēris kā visu administratīvo tiesnešu viedokli, kura saturs bija pamatots ar subjektīviem pieņēmumiem un politiskām spekulācijām. Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs norāda, ka, lai arī Saeimas balsojums bija aizklāts un sabiedrībai nav zināms, kā kurš deputāts balsojis, tomēr Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība savā vēstījumā esot steigusi paziņot, ka Saeimas lēmums esot atriebība tiesnesim Mārim Vīgantam par viņa savulaik pieņemto lēmumu „par oligarha Aivara Lemberga apcietināšanu”, it kā tā būtu vienīgā lieta tiesneša tiesu praksē. Šis paziņojums esot motivējis A. Lembergu izteikt noraidījumu Administratīvās tiesas tiesnesei. Tiesa savu lēmumu paziņošot šo piektdien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot statistikas rādītājus par 8., 9. un 10.Saeimas deputātu kandidātiem, jāsecina, ka kandidāti kļūst jaunāki un mazāk izglītoti.

No 8.Saeimas deputātu kandidātiem augstākā izglītība bija 81,5% kandidātu, no 9.Saeimas kandidātiem - 81,8%, bet no 10.Saeimas kandidātiem - tikai 79,8%.

8.Saeimas deputātu kandidātu sarakstā vidējā izglītība bija 8,1% kandidātu, 9.Saeimas vēlēšanās -18,1%, bet 10.Saeimas vēlēšanās - 20% jeb katram piektajam.

Katrās Saeimas vēlēšanās atrodas kāds, kurš uzskata, ka pietiek ar pamatskolas izglītību, lai izstrādātu likumus, pēc kuriem dzīvos valsts. 8.Saeimas vēlēšanās pamata izglītība bija vienam kandidātam, 9.Saeimas vēlēšanās - vienam kandidātam, bet 10.Saeimas vēlēšanās - diviem kandidātiem, abi viņi ir no apvienības Ražots Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeimas atlaišanas procesa juridiskā analīze

Valsts prezidenta juridiskā padomniece Dr.iur Inese Lībiņa-Egner, 30.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanu

1) Satversmes 48.pants nosaka, ka Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa pēdējai dienai. Amata pildīšanas termiņa beigu tuvums neietekmē viņa kompetences apjomu.

2) Valsts prezidents pieņem lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu nevis patstāvīgu lēmumu atlaist Saeimu. Lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem tauta tautas nobalsošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskā spēka "Likums un kārtība" pārstāvji Saeimā Aldis Gobzems un Karina Sprūde tomēr ir iesnieguši parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai savus Covid-19 drošības sertifikātus, kas apliecina vakcinēšanos vai slimības pārslimošanu.

Vēl pirms pāris stundām, kad notika Mandātu komisijas sēde, abi minētie deputāti to nebija izdarījuši, taču pirms ārkārtas Saeimas sēdes politiķi bija paguvuši informēt atbildīgo parlamenta komisiju.

Tas nozīmē, ka šobrīd Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu parlamenta Administrācijai un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai nav uzrādījuši četri Saeimas deputāti.

Šo deputātu vidū ir Vladimirs Nikonovs (S), spiegošanā aizdomās turētais parlamentārietis Jānis Ādamsons, kurš atrodas apcietinājumā un Saeimas darbā nepiedalās, Jūlija Stepaņenko (LPV) un Nacionālās apvienības pārstāvis Romāns Naudiņš.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) informēja, ka šorīt no Stepaņenko ir saņēmusi negatīvu Covid-19 testa rezultātu un viņas apliecinājumu piedalīties šīs dienas Saeimas sēdē, ja vien tas būšot iespējams. Tomēr likums paredz, ka negatīvs testa rezultāts uzskatāms par derīgu Saeimas darbā, ja to pavada mediķu konsīlija atzinums par to, ka persona nevar vakcinēties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotības deputātei Lolitai Čigānei atsaucot parakstu, Saeima izslēdz no darba kārtības likumprojektu, kas mainītu kompensāciju kārtību nepārvēlētajiem deputātiem.

Likumprojektā piedāvātais grozījums paredzēja diferencēt izmaksājamā pabalsta apmēru atkarībā no Saeimas deputāta pilnvaru termiņa ilguma. Spēkā esošā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma redakcija paredz, ka Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā.

Atbilstoši piedāvātajam grozījumam Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņemtu vienreizēju pabalstu vienas mēnešalgas apmērā, ja Saeimas deputāta pilnvaru termiņš nepārtraukti bijis lielāks nekā seši mēneši, bet nepārsniedz vienas Saeimas pilnvaru laiku. Saeimas deputāts saņemtu vienreizēju pabalstu divu mēnešalgu apmērā, ja Saeimas deputāta pilnvaru termiņš nepārtraukti bijis lielāks par vienas Saeimas pilnvaru laiku, bet nepārsniedz divu Saeimu pilnvaru laiku, savukārt trīs mēnešalgu apmērā - gadījumā, ja Saeimas deputāta pilnvaru termiņš nepārtraukti bijis lielāks par divu Saeimu pilnvaru laiku. Savukārt Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā un ja Saeimas deputāta pilnvaru termiņš nepārtraukti nav bijis lielāks nekā seši mēneši, pabalstu nesaņemtu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Atbalsta likumprojektu īrnieku tiesību aizsardzībai pret nelikumīgu izlikšanu no mājokļiem

Žanete Hāka, 16.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien konceptuāli atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz radīt pagaidu procesuālo līdzekļu aizsardzību īrniekiem, kurus namīpašnieki cenšas nelegāli izlikt no mājokļiem.

Likumprojekts paredz iespēju tiesai vai tiesnesim pēc īrnieka prasījuma lemt par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, ja tiek vai varētu tikt pārkāptas īrnieku tiesības. Pagaidu aizsardzības līdzekļi var būt dzīvojamās telpas lietošanas tiesību atzīšana un atjaunošana, aizliegums namīpašniekam veikt noteiktas darbības, lai nodrošinātu dzīvojamās telpas lietošanas tiesības, kā arī pienākums atbildētājam atjaunot pamatpakalpojumu sniegšanu.

Lai pilnībā nodrošinātu vienas no Satversmē garantētajām cilvēka pamattiesībām – tiesības uz mājokļa neaizskaramību – ar šiem grozījumiem Civilprocesa likumā nebūs gana. Kā komisijas sēdē atzina arī eksperti, ir steidzami nepieciešams grozīt arī jau novecojušo likumu Par dzīvojamo telpu īri, uzsver komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nežēlastībā kritušo kults kā priekšvēlēšanu maratona sastāvdaļa

Dienas Bizness, 05.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neiztrūkstoši uzradās paziņojumi par atriebību, neredzamiem ļaundariem un vārdā nenosauktām ekonomiskām interesēm.

Nenoliedzams ir fakts, ka Valdis Dombrovskis ir ilglaicīgākais premjers atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē, tomēr viņa valdība arvien vairāk sāk atgādināt auto ar pieklājīgu izlaiduma gadu, solīdu nobraukumu un pilnībā nomainītu visu, kas atrodas zem motora pārsega. Uzskaitīt visas pēdējo divu gaidu laikā notikušās dažādu ministru maiņas būtu pārāk gari, tāpēc pakavēsimies pie izmaiņu rekordistes – Tieslietu ministrijas. Jāatzīst, ka situācija, kas šobrīd ir izveidojusies saistībā ar šo iestādi, ir vairāk nekā dīvaina, un tam ir trīs galvenie iemesli.

Pirmkārt, jāatgādina, ka pirms atsaukuma no tieslietu ministra amata Nacionālā apvienība (NA) Jāni Bordānu izslēdza no partijas, tādējādi norobežojoties. Kādi tam bija iemesli – tas jau paliek tā dēvētajā otrajā plānā. Šobrīd paliek tikai realitāte – par Bordāna kā ministra darbību neviens politiskais spēks vairs neuzņemas atbildību, turklāt atbilstoši koalīcijas līgumam NA valdībā pienākas divas vietas, bet šobrīd ir atlikusi vairs tikai viena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Augstākās tiesas zemākais standarts

Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja, 05.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visbiežāk es komentēju uzņēmumu vadības ilgtspējas un korporatīvās pārvaldības jautājumus, lai veicinātu labu, caurspīdīgu pārvaldību Latvijā. Tomēr šoreiz uzskatu par savu pienākumu izcelt kliedzošu piemēru no augstākās tiesas priekšsēdētāja puses, kā nevajag darīt amatpersonai ar publisku kritiku pret saviem padotajiem, potenciāli ietekmējot arī citu padoto lēmumus.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša viedoklis, ko es nemaz nebiju cerējusi lasīt, nonāca manās rokās nejauši – man to ieteica. Žurnāla "Jurista Vārds" 5. septembra numura publikācija profesionāli piesaistīja manu interesi kontekstā ar labas korporatīvās pārvaldības principiem.

Tajā Strupiša kungs kritizēja savā pakļautībā esošas tiesneses lēmumu ar tekstu: "Ņemot vērā, ka lieta joprojām ir skatīšanā, man jābūt ļoti piesardzīgam, mēģinot pateikt, kā tad vajadzēja.". Tobrīd mulsumu radīja saturiskais piepildījums, kas acīmredzami norādīja uz pretējo. Jāsaka godīgi, ka veselīgas zinātkāres nolūkos sāku detalizētāk pētīt, kādi ētikas jautājumi ir nostiprināti tieslietu sistēmā. Un tad arī konstatēju, ka tiesnešu ētikas kodekss nepārprotami liedz komentēt procesā esošu lietu, kur nu vēl "pateikt, kā tad vajadzēja". Šāds secinājums man neļāva klusēt, tāpēc gribu dalīties vairākās pārdomas par lasīto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināts 19:56 - Jaunajā Saeimā būs gandrīz 60% pašreizējo deputātu; Āboltiņa nav pārvēlēta

LETA, 05.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Tiesnešu atalgojuma sistēmu atzīst par neatbilstošu Satversmei

LETA, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien atzina, ka tiesnešu atalgojuma sistēma neatbilst valsts pamatlikumam.

Papildināta visa ziņa

Savā spriedumā ST norādīja, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību.

ST uzsvēra, ka likumdevējam, lemjot par tiesnešu darba samaksas atbilstību, ir jānodrošina tas, lai tiesnešu neatkarības principam atbilstu ikviena tiesneša darba samaksa neatkarīgi no tiesas līmeņa vai tiesneša amatā nostrādātā laika.

Spriedumā arī tika norādīts, ka apstrīdētajās normās tiesneša amats atlīdzības ziņā ir samērots ar valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja amatu. Tomēr, samērojot minētos amatus, nav ņemtas vērā tiesneša un juridiskās struktūrvienības vadītāja atšķirīgās funkcijas, statuss un atbildība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Tāpat Saskaņu pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 15.septembrī apstiprināja jauno, Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadīto vadību.

Par jauno valdību nobalsoja 53 deputāti.

Jaunajā valdībā savu amatu saglabājuši jau iepriekšējā Ministru kabinetā strādājošie - finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Ārlietu ministra postenī oficiāli apstiprināts līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un iepriekšējās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV).

Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri līdz ar Saeimas lēmumu kļuvusi kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa (JV). Savukārt veselības ministra amats uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri (JV).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķi baidās, ka tiesu sistēma varētu būt pārāk spēcīga. Kam patiesībā kalpo Saeimā sēdošie tautas kalpi, ko Latvijā nozīmē būt «savējam» politiskajām aprindām, un — vai pie mums politiķi rēķinās ar demokrātiskas valsts tradīcijām, ko var izdarīt, ja īpašumā ir medijs?

Par to visu intervijā stāsta bijušais Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs, tagad — AT Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns.

Ekonomikas krīze ir ieviesusi savas korekcijas daudzās jomās. Kā tā ir ietekmējusi situāciju tiesu sistēmā?

Tie procesi, kas notiek visā valstī, ietekmē arī tiesu sistēmu, tajā strādājošos. No vienas puses, es saprotu, ka ir krīze, un mums visiem ir jādod sava artava, jācieš savi zaudējumi. Turklāt domāju, ka tiesu sistēmā strādājošie nav tik sliktā situācijā kā zemnieki vai skolotāji. Tajā pašā laikā budžeta un algu samazināšana, kas šobrīd notiek, ilgākā laika periodā atstās ļoti negatīvu iespaidu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vertigo no veiksmes un tiesnešu neatkarība

Dmitrijs Skačkovs, zvērināts advokāts, 10.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā diskusijas par tiesnešu neatkarību pārņēma Latvijas publisko telpu, bet, diemžēl, koncentrējās ap personālijām un konfliktu starp varas atzariem. Tomēr, praksē gūtie novērojumi liecina, ka problēmas saknes ir dziļākas.

Tiesu varas neatkarību nevar garantēt nekāds, pat progresīvs, ideāls regulējums, ja pašiem tiesnešiem nebūs gribas un apņēmības pildīt savus amata pienākumus tā, kā melns uz balta rakstīts likumā: neatkarīgi, pakļaujoties tikai likumam, sargājot cilvēka pamattiesības. Un, protams, šāda tiesnešu nostāja bez ierunām būtu jārespektē visām ietekmīgām un mazāk ietekmīgām iestādēm.

Lai arī būtu netaisnīgi apgalvot, ka visi izmeklēšanai labvēlīgi tiesnešu lēmumi ir nepamatoti pēc būtības, vai nekad un neviens izmeklēšanas tiesnesis nav apmierinājis procesā iesaistītās personas tiesiski pamatotu sūdzību, tomēr līdz iepriekš aprakstītajai ideālajai situācijai Latvijas Republikas tiesām joprojām ir ļoti tālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vai par ārkārtas vēlēšanām jāaizmirst

Anita Kantāne - galvenās redaktores vietniece, 16.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērojot ilgo valdības veidošanu, ik pa laikam izskan ierosinājums par ārkārtas Saeimas vēlēšanu rīkošanu. Galvenais, kas tiek uzsvērts šādos aicinājumos, - tauta izdzīs no Saeimas deputātus, kuri nav uzklausījuši vēlētāju gribu.

Izpētot Latvijas Republikas Satversmi, rodas priekšstats, ka cilvēki, kuri uz šo aicina, Satversmē nav iedziļinājušies.

Iespējas rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas ir noteiktas Satversmē. Lai rīkotu ārkārtas vēlēšanas, vispirms ir jāatlaiž esošā Saeima, un to ierosināt var gan tauta, gan prezidents. Taču ir noteikti ierobežojumi, kad Saeimas atlaišanu var rosināt tauta. Šobrīd esam situācijā, kad tauta to ierosināt nevar, jo pilsoņi savas Satversmē noteiktās tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu nevar izmantot Saeimas pirmajā un pēdējā pilnvaru gadā, kā arī pusgadu līdz prezidenta pilnvaru beigām.

Otrajā plānā paliek Satversmē paredzētais, ka Saeimas atsaukšana jāierosina ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju, bet tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu jānobalso vairākumam no balsotājiem un vismaz divām trešdaļām no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Analizējot statistikas datus par vēlētāju aktivitātes kritumu katrās nākamajās vēlēšanās, var prognozēt, ka vēlētāju balstu skaitu 13. Saeimas atlaišanai nebūtu iespējams savākt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Saeima neatbalsta atlaisto deputātu kompensāciju atcelšanu

Egons Mudulis, 10.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deputāti noraida Zatlera Reformu partijas deputātu likumprojekta nodošanu komisijām.

Likumprojektā bija paredzēts, ka Saeimas atsaukšanas vai Saeimas atlaišanas gadījumā Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, nesaņemtu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredzēto atlīdzību. Par likumprojektu nobalsoja 34 deputāti (ZRP, ZZS, VL!/TB/LNNK), pret 39 (SC,V), atturējās 15 (ZZS, V) deputāti.

ZRP deputāti sava pieteikumā norādīja, ka šobrīd Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17.panta vienpadsmitajā daļā paredzēts vispārīgs noteikums, ka Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā. Šī tiesību norma šobrīd ir piemērojama arī tādējādi, ka vienreizējo pabalstu ir tiesīgi saņemt ne vien tie deputāti, kuriem deputāta mandāts izbeidzas vispārējā kārtībā līdz ar Saeimas pilna pilnvaru termiņa beigām, bet arī visam Saeimas deputātu sastāvam, kuriem mandāti izbeidzas Saeimas atsaukšanas vai Saeimas atlaišanas gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Groza, bet neizskaidro apsūdzības

Guntars Gūte, Diena, 02.12.2021

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.

Komentāri

Pievienot komentāru