Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Globāli bioloģiskās pārtikas tirgus piedzīvojis strauju izaugsmi, palielinājušās bioloģiski apsaimniekotās zemes platības un kuplinājies bioloģisko ražotāju pulks.

Latvija ir to 18 pasaules valstu vidū, kur bioloģiski apsaimnieko vairāk nekā 10% no kopējās lauksaimniecības zemes, informē biedrības "Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija" lauksaimniecības politikas eksperts Raivis Bahšteins.

Neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, pasaules bioloģiskās pārtikas tirgus 2020.gadā uzrādīja visu laiku augstāko izaugsmi, pārsniedzot 120 miljardus eiro, liecina pētniecības institūta FIBL un organizācijas IFOAM apkopotie dati. Kopējais pieaugums ir 14 miljardi eiro.

ASV joprojām ir vadošais bioloģiskās pārtikas tirgus (49,5 miljardi eiro), kam seko Vācija (15 miljardi eiro) un Francija (12,7 miljardi eiro). Vairākos no lielajiem bioloģiskās pārtikas tirgiem 2020.gadā bija vērojams sevišķi spēcīgs izaugsmes temps. Piemēram, Vācijas bio tirgus pieauga par vairāk nekā 22 procentiem. Šveices iedzīvotāji visvairāk tērēja bioloģiskajai pārtikai (418 eiro uz vienu iedzīvotāju 2020.gadā), kamēr Dānijā joprojām ir lielākā bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas tirgus daļa ar 13 procentiem no valsts kopējā pārtikas tirgus.

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties, kā top bioloģiskā kartupeļu ciete uzņēmumā Aloja-Starkelsen!

Uzņēmums Aloja-Starkelsen cieti ražo jau kopš 1980.gadu sākuma, kad tas vēl bija Latvijas Balzama filiāle un ražoja jēlspirtu, stāsta uzņēmuma direktors Jānis Garančs. Tomēr uzņēmums Alojā darbojas vēl senāk - jau kopš 1937. gada, kad, sanākot kopā četriem zemniekiem, viņi nolēma dibināt uzņēmumu un sākotnēji vecā stallī tas sāka strādāt kā spirta dedzinātava. Sākotnēji ražošanā tika izmantoti kartupeļi, bet pēc kara - dažādas izejvielas, pamatā graudus. 70.gadu beigās sāka būvēt cietes rūpnīcu, un ar pilnu jaudu tā sāka darboties 80.gadu sākumā. Pēc tam Gorbačova sausā likuma dēļ spirta dedzinātavu likvidēja, un palika tikai cietes ražotne.

Lauksaimniecības tirdzniecības uzņēmums Scandagra Group AB, kas darbojas visās trīs Baltijas valstīs, parakstījis aizdevuma līgumu ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šis ir ne tikai pirmais šāda veida aizdevums Baltijā, ko izsniedz ERAB, bet arī pirmais aizdevums globālā mērogā, kas piešķirts, izmantojot bankas Ilgtspējīgas zemes izmantošanas programmu.

ERAB piešķirtais finansējums lielākoties tiks izmantots, lai atbalstītu Scandagra Group bioloģiskas, ilgtspējīgas un inovatīvas lauksaimniecības prakses attīstību un veicināšanu Baltijas valstīs. Zviedrijas kooperatīva Lantmannen un Dānijas kooperatīva Dansk Landbrugs Grovvareselskab (DLG) kopuzņēmums Scandagra Group ir galvenais kompleksu lauksaimniecības risinājumu nodrošinātājs visās trīs Baltijas valstīs, un aizdevumu ieguldīs vairākās pamata aktivitātēs. Tajā skaitā, lai veicinātu ieguldījumus bioloģiskajā lauksaimniecībā un sertificētu bioloģisko graudu iepirkšanu.

Otrdien, 26. maijā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotās izmaiņas noteikumos, kas nosaka valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību lauku attīstībai – vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanas pasākumiem 2014.-2020. gada plānošanas periodā, informē ZM.

Izmaiņas noteikumos sagatavotas, lai iekļautu atsevišķus atbalsta piešķiršanas precizējošus nosacījumus. Kaut arī iesniegumu pieņemšana no atbalsta pretendentiem ilga no 20. aprīļa līdz 22. maijam, izmaiņas noteikumos paredz, ka vēl līdz 15. jūnijam pretendenti būs tiesīgi veikt iesniegumu precizējums atbilstoši spēkā esošajiem atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, ja tādi ir nepieciešami.

Atbalsta piešķiršanas kārtībā tehniski precizēti atsevišķi nosacījumi, kas nosaka atbalsta piešķiršanu pasākumiem Bioloģiskā lauksaimniecība, Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvas maksājumi un Maksājumi apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi.

Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, kas ir pozitīvi, jo nākotnē bioloģiskie pārtikas produkti kļūs arvien pieprasītāki, teica Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš pastāstīja, ka 10.jūlijā ticies ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK) un pārrunājis Latvijā ražotu produktu īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos, augļu un dārzeņu samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanas rezultātus, kā arī citus aktuālus tirdzniecības jomas jautājumus.

Pēc Krūzīša teiktā, tirgotāju novērojumi liecina, ka bioloģiskie produkti kļūst arvien pieprasītāki. Pozitīvi vērtējams, ka arī Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība un nākotnē tās izaugsmei ir perspektīvas. Latvija jau šobrīd ir samērā «zaļa» un ir potenciāls audzēt bioloģiskos produktus. Pēc Krūzīša teiktā, arī kopumā Eiropā bioloģisko produktu ražošanas apmēri ir sasnieguši samērā lielu kapacitāti, un to cenas jau ir pietuvinājušās industriāli ražoto produktu cenām.

Šodien pie DB abonentiem dodas projekta Biznesa Plāns nu jau ceturtais izdevums, kas šajā reizē veltīts Zemgalei. Tā esot Latvijas maizes klēts. Un reizē pesticīdu un minerālmēslu katedrāle, kuras zvani skan līdz pat Baltijas jūrai un vēl tālāk.

Žurnālā Biznesa Plāns esam centušies paskatīties uz Zemgales reģionu ar citām acīm un redzēt pāri graudu torņiem, graudaugu eksporta rekordiem un graudkopības kooperatīvu apgrozījuma dinamikai. Esmu jau rakstījis, ka Latvijā ir viena lauksaimniecības politika, bet lauksaimniecības ir divas dažādas. Viena ir sākums tā saucamajiem «kvalitātes kritērijiem» atbilstošas pārtikas audzēšanai, mijiedarbojoties ar pesticīdu, minerālmēslu un ĢMO saturošas lopbarības industrijām, bet otra – bioloģiskā lauksaimniecība – ir stāsts par sadarbību ar dabu, gādājot par cilvēkam un videi draudzīgas pārtikas radīšanu.

Zemgale esot Latvijas maizes klēts. Un reizē pesticīdu un minerālmēslu katedrāle.

Latvijā šobrīd ir ap 3700 reģistrētu bioloģiskās lauksaimniecības operatoru, 3500 no tiem – bioloģiskās zemnieku saimniecības. Jauno bioloģiskās saimniekošanas gribētāju pieteikumu pieņemšana šogad noslēdzās 1. maijā, un bioloģiskās sertifikācijas institūcijas Vides kvalitāte un Sertifikācijas un testēšanas centrs saņēmušas vairāk nekā 700 pieteikumus no lauksaimniekiem, kuri vēlas iegūt bioloģisko sertifikātu.

Lai arī precīzais jauno bioloģisko saimniekotāju skaits būs zināms vasaras beigās pēc dokumentu pārbaudes un inspekcijām saimniecībās, šogad paredzams bioloģisko lauksaimnieku skaita kāpums.

Saskaņā ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas rīcībā esošajiem datiem apmēram puse Latvijas bioloģisko saimniekotāju šajā nozarē strādā jau 10 un vairāk gadus, bet ar katru gadu pieaug arī to saimniecību skaits, kuras sāk vai pāriet uz bioloģisko saimniekošanu.

Bioloģiskie saimniekotāji paši uzskata, ka bioloģiskā lauksaimniecība attīstīsies arvien straujāk un kļūs par nozīmīgu pārtikas aprites un lauksaimniecības daļu – šo viedokli atbalstīja 66% aptaujāto, savukārt kā būtiskākos priekšnoteikumus attīstībai 33% aptaujātie minēja patērētāju informētību un izpratni, vienota bioloģiskās pārtikas loģistikas centra izveidi – 24% un valsts atbalstu – 27%.

Laikā no 2008. līdz 2015. gadam Latvijas piena nozares atbalstam izlietoti ap 900 miljonu eiro, no kuriem gandrīz trešdaļu veido Latvijas valsts budžeta līdzekļi, savukārt divas trešdaļas – Eiropas Savienības fondi, informē Valsts kontrole.

Revīzijā Vai Eiropas Savienības fondu un valsts atbalsta finansējums piena nozarei sekmē tās attīstību? Valsts kontrole vērtēja, cik efektīva ir bijusi Zemkopības ministrijas rīcība piena nozares attīstībā.

Latvijas tautsaimniecībā piena nozarei ir būtiska nozīme, jo piena produkti veido 17,7 % no lauksaimniecības preču galaprodukcijas un desmito daļu no Latvijas pārtikas un lauksaimniecības eksportprecēm. Turklāt nozares attīstība pozitīvi ietekmē arī lauku teritoriju apdzīvotību un nodarbinātību tajās.Par piena nozares attīstības politiku atbildīgā ir Zemkopības ministrija (ZM), kas sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām ir noteikusi attīstības virzienus laika periodam līdz 2020. gadam. Kā galvenais mērķis ir izvirzīta nepieciešamība sekmēt nozares konkurētspēju.

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Lai diskutētu par bioloģiskās pārtikas tirgus attīstības iespējām un izvirzītu mērķus 2017. gadam, 18. martā kopsapulcē pulcēsies biedrības Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) biedri.

«Latvijā ir aptuveni 4000 bioloģiski sertificētu saimniecību, kuras apsaimnieko 260 000 ha lauksaimniecības zemes. Bioloģiskā lauksaimniecība ir viena no visstraujāk augošajām tautsaimniecības nozarēm kā Latvijā, tā visā Eiropas Savienībā, tāpēc ir svarīgi ik gadu sanākt kopā, lai pārrunātu aktualitātes bioloģiskās lauksaimniecības attīstībā,» atklāj Gustavs Norkārklis, LBLA valdes priekšsēdētājs.

Par to, kā savienot Latvijas zemnieku, tā produktu un pircēju, kuram produkti radīti, stāstīs virtuālā zemnieku tirgus Svaigi.lv vadītāja Elīna Novada. Konferences daļu turpinās SIA Aloja Starkelsen valdes loceklis Jānis Garančs, kurš klātesošos informēs par bioloģisko cietes kartupeļu realizācijas iespējām Latvijā, kā arī par uzņēmuma darbību. SIA Liellopu izsoļu nams vadītājs Kaspars Ādams atbildēs uz jautājumu, vai gaļas liellopu audzēšana bioloģiskā saimniecībā ir perspektīva? Ar bioloģisko graudu realizācijas iespējām iepazīstinās Gatis Barons no SIA Scandagra Latvia, savukārt ar bioloģiskās lopbarības tirgus perspektīvām – AS Dobeles dzirnavnieks pārstāvji. Kopsapulces otrajā daļā LBLA valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis un LBLA valdes loceklis Jānis Garančs atskatīsies uz LBLA darbību 2016. gadā un iepazīstinās sapulces dalībniekus ar paveicamo šogad.

Ekoloģiski audzētas Latvijas zemnieku produkcijas klāsts aug, nozari ietekmēs Lauku attīstības programmas gala versija , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nervozus brīžus Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis pavadījis Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam uzraudzības komitejas sēdē 19. martā, jo programma tiek precizēta arī attiecībā uz bioloģiskajiem lauksaimniekiem un tiem šajā periodā pieejamo atbalstu.

LBLA valdē gadskārtējā kopsapulcē šonedēļ G. Norkārklis pārvēlēts LBLA priekšsēdētāja amatā, kā arī ievēlēta jauna valdes locekle – kādreizējā asociācijas vadītāja, Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētā profesore Dzidra Kreišmane. Bioloģiskā lauksaimniecība attīstās acīmredzami, progress notiek straujiem tempiem, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā un visā pasaulē, stāsta G. Norkārklis.

Lauksaimniecībā tuvāko gadu laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas, kuras diktē Eiropas Savienības stratēģijas. Latvijas valsts uzdevums ir atrast labākos iespējamos risinājumus izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Šādu attīstības scenāriju DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Zemkopības ministrs atgādināja, ka pašlaik vairāk nekā 40% Latvijas eksporta ieņēmumu ģenerē ar zemi saistītās jomas – zeme, mežs un jūra, jo pārtikas eksporta īpatsvars ir nedaudz vairāk par 20% un tikpat arī meža nozares produkcijas realizācija ārvalstu tirgos. “Tad, kad Latvija iestājās ES, lauksaimniecības produkcijas eksporta īpatsvars bija tikai 10% no kopējiem eksporta ieņēmumiem. Pārtikas eksporta ieņēmumi pēc to īpatsvara ir dubultojušies, un tas noticis pateicoties tam, ka Latvija ir kļuvusi par ES dalībvalsti un iekļāvusies kopējā ES lauksaimniecības politikā un tai atvēlētajā atbalsta sistēmā,” uzsvēra K. Gerhards.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauku uzņēmējus, jaunos zemniekus, kā arī ģimenes laukos pieteikties lauksaimnieku vidū iecienītajam konkursam Sējējs–2015, informē ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.

Izvirzīt pretendentus konkursam aicinātas ne tikai pašvaldības, bet arī lauksaimnieku un pārtikas ražotāju nevalstiskās organizācijas. Konkursa dalībniekus šogad vērtēs septiņās grupās un tiks pasniegta arī balva par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā.

Dalībnieki konkursā Sējējs–2015 tiks vērtēti nominācijās – Gada lauku saimniecība, kurā vērtēs augkopības, piena un gaļas ražošanas saimniecības, Gada uzņēmums pārtikas ražošanā, Ģimene lauku sētā, Jaunais veiksmīgais zemnieks, Bioloģiskā lauku saimniecība, kā arī Gada LEADER projekts vietējā rīcības grupā. Pieteikumi dalībai šajās konkursa grupās jāiesniedz SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs konsultāciju birojos vai Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs, vai LAD Centrālajā aparātā Klientu apkalpošanas daļā, Rīgā, Republikas laukumā 2 līdz 2015. gada 1. jūnijam.

Ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, aģentūru LETA informēja Kuldīgas novada lauksaimnieki. Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa informēja, ka Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Smagākā situācija izveidojusies lopkopjiem. Saimniecības likvidē lopus, jo nespēj tos pabarot. Ganības ir izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst. Zemnieki lopus baro ar pagājušā gadā novākto sienu. Tas rada bažas par to, ar ko baros lopus šajā ziemā.

Bioloģiskā saimniecība Rozbeķi no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis. Saimniecība ir 300 hektārus liela, un tajā tiek audzēti aptuveni 150 lopi, tai skaitā 50 piena govis. "Audzējam kviešus, miežus, auzas, griķus. No izaudzētā barojam lopus, citus gadus ražu pat pārdodam, taču, tā kā šogad mums ir stipri mazāka raža, nesanāks pat pabarot savus lopus," pastāstīja saimnieks Māris Lankovskis.

Piektdien, 16. oktobrī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sveica konkursa Sējējs – 2015 laureātus un vecināšanas balvu saņēmējus – lauksaimniekus, lauku uzņēmējus un jaunos zinātniekus lauksaimniecībā, infomē Zemkopības ministrijā.

Šogad laureātu nosaukumus, diplomus un balvas piešķīra septiņās konkursa nomināciju grupās.

Laureāta nosaukums konkursa grupā Gada lauku saimniecība tika piešķirts Alūksnes novada zemnieku saimniecībai Kadiķi M.A. un tās vadītājam Mārtiņam Augstkalnietim.

Konkursa grupā Gada uzņēmums pārtikas ražošanā par labāko atzīta Alojas novada SIA Aloja Starkelsen, tās vadītājs Jānis Garančs.

Konkursa grupā Ģimene lauku sētā šogad laureāta titulu ieguva Ogres novada zemnieku saimniecība Ogrēni, kurā saimnieko Gailīšu ģimene.

Par veiksmīgāko jauno zemnieku atzīts Zilupes novada SIA Vinca Agro īpašnieks Andrejs Rasimenoks.

Politiķi publiski atbalsta bioloģisko lauksaimniecību, bet, tiklīdz vajag konkrētu lēmumu, viņi nelemj par labu sabiedrībai, bet par labu vienai vai citai interešu grupai

Tā intervijā DB saka par Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlētais Gustavs Norkārklis. «Tas, kas tiek pasniegts kā Latvijas lauksaimnieku skatījums uz notiekošo, patiesībā nav visu lauksaimnieku redzējums. Lauksaimniecības politika tiek veidota, balstoties uz ļoti šaurām, nevis sabiedrības interesēm. Strīdīgos lēmumos parasti prioritāte ir industriālajai graudkopībai. Līdz ar to ejam grāvī – būtu jāskatās sabalansēti starp ekonomiku un sociālo pusi.»

Fragments no intervijas:

«Ja paskatās, kādā ātrumā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, daudziem gribas teikt – jā, esam zaļa valsts. Ja pagriež medaļas otru pusi – minerālmēslu izlietojums un augu aizsardzības līdzekļu patēriņš pie mums aug visstraujāk Eiropā. Lielāmies, ka palielinās bioloģiskās platības, bet vienlaikus notiek konvencionālās lauksaimniecības arvien lielāka industrializācija.

Vērtējot Eiropas Komisijas paziņojumu par ieteikumiem dalībvalstīm attiecībā uz to kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskajiem plāniem, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka ieteikumi virza Latviju uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, kura pārtaps par dabas rezervātu, kur lauksaimniecība būs neizdevīga un konkurētnespējīga.

Neskatoties uz Latvijas aktīvu iesaisti un priekšlikumu un viedokļu sniegšanu, dokuments ir sagatavots ļoti vispārīgi, neiedziļinoties konkrētās valsts situācijā, kā rezultātā ieteiktās rekomendācijas ir neizprotamas un diskriminējošas dalībvalstu vidū, norāda LOSP.

Eiropas Komisija kā vienu no būtiskākajiem jautājumiem izvirza lauksaimniecībā radīto siltumnīcefekta gāzu un slāpekļa ienesi lauksaimniecības zemēs samazinājumu. Minētie jautājumi tiek izcelti kā būtiski vides kvalitātes uzlabošanai un tiek piedāvāti dažādi risinājumi, kā bioloģiskā daudzveidība, augu aizsardzības līdzekļu samazināšana, zaļināšana un citi pasākumi, kas uzlabotu vides kvalitāti. LOSP piekrīt, ka ES dalībvalstīm ir jārūpējas par vidi, bet tai ir jābūt solidārai. Ir būtiski piebilst, ka Latvija visos rādītājos ir viena no zaļākajām valstīm ES. Tāpēc uzskatām, ka nevar prasīt Latvijas zemniekiem piemērot tādus pašus nosacījumus vides kvalitātes uzlabošanai, kā valstij, kur rādītāji ir būtiski augstāki.

Lauksaimnieki iespējamo aizliegumu ģenētiski modificētai dzīvnieku barībai vērtē kā belzienu konkurētspējai, kā rezultātā uzšvirkstētu cenas; Zemkopības ministrija savā pozīcijā vēl neizlēmīga, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Komisija (EK) likusi galdā priekšlikumus par iespēju atļaut dalībvalstīm pieņemt nacionālos lēmumus ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) izmantošanu pārtikā un dzīvnieku barībā. Latvijas prezidentūra ir aicinājusi EK prezentēt jauno regulas iniciatīvu 16. jūnija Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē, informē Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Dagnija Muceniece. Savukārt priekšlikuma izskatīšanu Padomes darba grupās uzsāks jau Luksemburgas prezidentūra. ZM ir paredzējusi Latvijas pozīciju izstrādāt un saskaņot līdz 1. jūlijam.

ĢM lopbarības iespējamā izmantošanas iegrožošana neilgi pirms ES un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības noslēgšanas raisa jautājumus par lauksaimniecības produkcijas konkurētspēju, jo ASV šādi ierobežojumi nepastāv un attieksme pret ĢMO ir nesalīdzināmi liberālāka. Pašlaik ES pārtikā un dzīvnieku barībā atļauts izmantot 58 ĢMO, to vidū kukurūzu, kokvilnu, sojas pupas, eļļas rapsi un cukurbietes.

Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu; pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē vien ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātību nozarē un ar to saistītajās sfērās.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un ieguvumiem Latvijas tautsaimniecībai.

Pārkārtošanās notiks daudzu gadu garumā, taču, lai tās rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie ES klimata mērķi un vienlaikus tautsaimniecība nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus, attiecīgu lēmumu izstrādē jāpiedalās politiķiem, ierēdņiem un konkrētajās nozarēs strādājošajiem uzņēmējiem.

Identificē nozares, kuras jutīs visvairāk

“Pašlaik notiek to nozaru, kuras ietekmēs jaunā ES vides politika, identificēšana. Šajā procesā ir iesaistītas vairākas ministrijas, un tajā arī tiks identificētas tās nozares, kurām būs jāsaņem vislielākais sitiens,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs. Viņaprāt, vislielāko pārmaiņu priekšā atrodas transports un zemkopība, kas ir atbildīgas par lielu daļu no siltumnīcu gāzu emisijām. “Tā ir horizontāla pārmaiņa, kura skars visus, izaicinājumu ir daudz, un tos visus nofiksēt nav iespējams. Piemēram, gājām Zaļā kursa virzienā, domājām zaļas domas, bet atnāca Covid-19, un mēs apkraujamies ar plastmasas iepakojumu,” tā G. Zamurs.Viņš atzīst, ka šajā kontekstā ir jāsaprot, cik preces un pakalpojumi maksās. “Visiem pārvadājumiem būs jāizmanto zaļāks transports un arī jābrauc būs mazāk. Preču ražošana lielos attālumos no patērētājiem un to atvešana nozīmē, ka par to ievešanu ES būs jāmaksā, lai nekropļotu konkurenci ar tiem, kuri ražo zaļāk ES,” tā G. Zamurs. Tas nozīmēs CO2 emisijas nodokli preču ievešanai ES. Protams, pašlaik nav zināms, kad tāds tiks ieviests. “Tuvāko gadu laikā sapratīsim, kad un kā tas notiks,” uzsver G. Zamurs.

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze pirmdien, 13.jūlijā, Briselē piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē. Tā bija pirmā sanāksme, ko, beidzoties Latvijas prezidentūrai ES Padomē, vadīja nākamā prezidentvalsts - Luksemburga, informē Zemkopības ministrija.

Sanāksmes laikā ministri apmainījās viedokļiem par nesen publicēto Eiropas Komisijas priekšlikumu par lēmumu pieņemšanas procesa pārskatīšanu, lemjot par ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO), t.i., par iespējām dalībvalstīm ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētas pārtikas un barības lietošanu savā teritorijā. Latvija kopumā atzinīgi vērtē iespēju dalībvalstīm ierobežot vai aizliegt savā teritorijā ĢM pārtiku un barību. Tomēr bažas sagādā tas, ka Komisijas piedāvātā izvēles brīvība var būt pretrunā ES kopējā tirgus brīvas preču aprites principam. Latvija arī domā, ka dalībvalstīm nav pietiekamas informācijas par Komisijas priekšlikuma ieviešanas sekām uz ES lauksaimniecības sektora attīstību. Latvija ierosina Komisijai pārskatīt atļauju piešķiršanas procedūru ĢMO saturošai pārtikai un barībai, kā arī vērš uzmanību, ka bioloģiskā lauksaimniecība ir alternatīva, kas nepieļauj ĢMO izmantošanu un arī nodrošina patērētājiem lielākas izvēles iespējas.

Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta zemnieku saimniecība “Liepkalns” ieguldījusi nepilnus 220 000 eiro attīstībā un pirmā Latvijā saņēmusi Ilgtspējīgas lauksaimniecības sertifikātu.

Kopā ar Lauku atbalsta dienestu un Swedbank iegūtie līdzekļi ieguldīti jaunas tehnikas iegādē. Sējmašīna un jaudīgāks traktors ļaus kāpināt realizētās produkcijas apjomu, izmantojot jaunākās lauksaimniecībā pieejamās tehnoloģijas.

Saimniecības “Liepkalns” īpašnieks Aleksejs Danilins norāda: “Specializējoties augkopības nozarē, attīstām bioloģisko lauksaimniecību, strādājot bez pesticīdiem. Bioloģiskās nozares izaicinājums šobrīd ir nepamatoti zemās graudu cenas, kas var radīt šķēršļus tālākai nozares attīstībai. Tāpēc savā biznesa modelī esam izvēlējušies lielāko daļu izaudzēto graudu pārstrādāt līdz gatavam produktam, izmantojot tikai vietējas izcelsmes bioloģiski sertificētas izejvielas, lai patērētajiem piedāvātu kvalitatīvu un pilnvērtīgu produktu”.

Kur slēpjas zemkopības ministra un citu politiķu cildinātās bioloģiskās lauksaimniecības brīnumnūjiņa?

Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis pirms kāda laika intervijā DB skaļi noformulēja daudzu lauksaimnieku atziņu, ka mūsu valsts zaļa ir tikai politiķu mutēs, un pat aicināja sekot Somijas piemēram, pārtraucot valsts atbalstu industriālajai lauksaimniecībai. Līdz šim vēl neviens nozares ministrs nav saņēmis dūšu un nosaucis bioloģisko lauksaimniecību par valsts prioritāti, un arī aizejošās valdības pārstāvja Jāņa Dūklava apgalvojums (04.01.2016. DB), ka «bioloģiskā lauksaimniecība ir perspektīva» ir vārdi bez politiska seguma.

Kamēr Latvijā nav īpašas atbalsta politikas biozemniekiem, mūsu resurss – tīrā zeme – tiek gandēts ar ķīmiju, kuras patērētie apjomi laukos arvien pieaug. Kā zināms, ar raundapu vai citiem nezāļu nāvēkli glifosātu saturošiem līdzekļiem tiek apstrādāti ne tikai lauki, bet arī graudi žāvēšanas nolūkā – īsu brīdi pirms kulšanas. Govis pēc to baudīšanas sāk slimot ar caureju, bet sivēnmātēm palielinās abortu skaits. Protams, Latviju nevar izraut no globālā tirgus konteksta, izņēmuma kārtā ieviešot tos vai citus ierobežojumus, bet beigās paliekot pie sasistas tirgus siles. Taču mūsu vilciens vēl nav aizvēris durvis, kā tas ir, piemēram, Nīderlandei un citām konvencionālās lauksaimniecības superzvaigznēm. Pārlieku nepiesārņotā Latvijas zeme pati aicina ielikt viņas klēpī bioloģisku sēklu, bet pesticīdus un minerālmēslus uz savām zemenēm un gurķiem lai kaisa lētas preces lielformāta ražotāji. Daudzviet pasaulē termins «neraža» ir izzudis, jo dabas ritmu regulējumu aizstājis mākslīgo mēslu un pesticīdu, Latvijā lepni sauktu par augu aizsardzības līdzekļiem, lietošanas skrupulozs plāns. To, ka lauksaimniecība globāli staigā arī maldu ceļus, labi ilustrē dārzeņu šķirņu skaita sarukums. Tā kāpostu daudzveidība no 544 komerciāli audzētām šķirnēm 20. gadsimta sākumā sanīkusi līdz 28 pašlaik, ejot monokultūru pavadā.

Stāsts ir par pavisam nevainīgu Latvijas Radio 1 raidījumu 8. februārī Kā labāk dzīvot, kurā Ekodizaina kompetences centra speciāliste Jana Simanovska publiskoja neatkarīgu pētījumu par pesticīdu atliekvielām Latvijas ābolos, burkānos un kartupeļos.

Jautājums, kādēļ tiek pētīti tikai Latvijas lauksaimnieku audzējumi, bet citu Eiropas valstu lauksaimnieku audzējumus nepēta, tā arī paliek neatbildēts pēc būtības. Iespējams, tādēļ, ka tādas pašas pesticīdu atliekvielas būtu arī uz teju visiem citiem dārzeņiem.

Par nozīmīgu J. Simanovska uzskatīja paziņot, ka Latvijas dārzkopji smidzina savus dārzus, piebildīšu – ar Latvijā likumīgi atļautiem augu aizsardzības līdzekļiem un šie līdzekļi uz dārzeņiem ir atrodami likumīgi pieļautā daudzumā.

Doktore vides inženierzinātnēs J. Simanovska nesaprot, kādēļ daži to dara, bet citi nē, lai gan atbildes ir Latvijas lauksaimniecības uzbūvē. Ir integrētā lauksaimniecība, kurā lieto vairumu augu aizsardzības līdzekļu, un bioloģiskā lauksaimniecība, kurā lieto tikai dažus. Manuprāt, šo apzināto neziņu LR ēterā pētniece pauž tikai ar vienu mērķi – lai radītu iespaidu, ka Latvijas dārzeņu audzētāji indē putnus, tārpus, dzīvniekus un pat cilvēkus. Uzsvars ir uz vārdiem «radīt iespaidu», jo raidījumā valsts speciālisti atzīst, ka pesticīdu atliekvielas uz augiem atrastas ļoti nelielā koncentrācijā. Te arī ir laba J. Simanovskas piebilde – uz dažiem augiem atrastas pat piecu pesticīdu atliekvielas. Koncentrācija vairs nav būtiska, to tāpat ir tik daudz, ka cilvēkiem kļūst bail.