Eiropas Zivsaimniecības fonda projekta Zinātniskā institūta Bior zivju audzētavas Tome zivju audzēšanas, pētniecības un izglītības centra izveides 1.posms ietvaros 3. februārī notiks Akvakultūras pētniecības un izglītības centra atklāšana, informē Bior.

Centra atklāšanā piedalīsies Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, valsts sekretāre Dace Lucaua, Zinātniskā institūta Bior direktors Aivars Bērziņš, Latvijas Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes vadība, kā arī nozares vadošie pārstāvji un akvakultūras pētnieki.

Centrā tiks rīkoti nozares semināri, veikta speciālistu teorētiskā un praktiskā apmācība, sniegtas konsultācijas Latvijas zivju audzētājiem.

Tuvākie plānotie pētījumi būs saistīti ar zivju mazuļu kvalitātes paaugstināšanu, izmantojot dažādas imunitāti stimulējošas vielas, kā arī pilnveidojot zivju pavairošanas procesus. Savukārt cieša Centra saistība ar valsts zivju audzētavām, pavērs iespēju piesaistīt augsta līmeņa un pieredzējušus speciālistus pētniecības darbam.

Otrdien, 13. decembrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka atbalsta piešķiršanas kārtību Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) pasākumā Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā. Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz papildināt atbalstāmo zivju sugu sarakstu, lai tiktu veicināta nozares konkurētspēja, vēsta Zemkopības ministrija.

Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz papildināt pasākumā Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā atbalstāmo zivju sugu sarakstu, paredzot iespēju saņemt atbalstu arī pāliju un garneļu audzēšanai. Tāpat tiek palielināts attiecināmo izmaksu apmērs par specializētās tehnikas dīķu atjaunošanai iegādi.

Attiecināmo izmaksu saraksts tiek papildināts ar izmaksām par dīķu atjaunošanas darbiem un specializētās tehnikas dīķu atjaunošanai iegādi tām akvakultūras saimniecībām, kurās dominējošā nozare ir akvakultūra. Dīķu atjaunošanas darbus varēs veikt dīķos, kuros iespējams nolaist ūdeni, izmantojot ūdens līmeņa regulēšanas un nolaišanas slūžas ar caurteku akvakultūras dzīvnieku nozvejai (savākšanai) un gultnes apstrādei. Specializēto dīķu tehniku varēs iegādāties akvakultūras saimniecības, kuru kopējā dīķu platība ir lielāka par 100 hektāriem un kuru ieņēmumi no saimniecībā izaudzētās produkcijas pārdošanas iepriekšējā gadā ir vismaz 100 000 eiro. Izmaksas par dīķu atjaunošanas darbiem gadā nevarēs pārsniegt summu, ko aprēķinās, atbalsta pretendenta ieņēmumus no akvakultūras uzņēmumā vai saimniecībā izaudzētās akvakultūras produkcijas pārdošanas iepriekšējā gadā pareizinot ar divi, kā arī nepārsniedzot vienlaikus 2 eiro/m3 un 3000 eiro/ha. Atbalstu katra atsevišķā dīķa atjaunošanai varēs saņemt ne biežāk kā vienu reizi plānošanas periodā, un atbalstu piešķirs par visas konkrētā dīķa platības atjaunošanas darbiem.

Luminor banka piešķīrusi 203 tūkstošu eiro finansējumu zemnieku saimniecībai Kalves jaunas un modernas tehnikas iegādei, kas veicinās un ļaus paātrināt akvakultūras produkcijas, piemēram, karpu audzēšanu.

Finansējums piešķirts tehniskā parka paplašināšanai akvakultūras vajadzībām. Papildu tam zemnieku saimniecība ar bankas atbalstu plāno iegādāties arī rekultivācijas frēzi un specializētu traktortehniku lauku un mežu apstrādei.

“Pēdējo gadu laikā ne tikai pieaugusi akvakultūras popularitāte, bet arī palielinājušās platības, no kurām tiek iegūta zivju produkcija. Lai sekmētu tālāku akvakultūras attīstību Latvijā, esam gandarīti atbalstīt gan tādas zemnieku saimniecības kā Z/S Kalves, kas tirgū darbojas jau 20 gadus, gan arī jaunos nozares uzņēmumus. Labprāt sniedzam atbalstu uzņēmējiem gan ar aizdevumiem attīstībai un darbības paplašināšanai, gan līzingam jaunas tehnikas iegādei,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Valdība otrdien atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto jauno noteikumu projektu par zvejas un akvakultūras produktu papildu marķējumā lietojamiem sugu tirdzniecības nosaukumiem, kas sagatavots, lai noteiktu izplatīšanai mazumtirdzniecībā paredzētajiem zivju produktiem marķējumā norādāmo sugu tirdzniecības nosaukumus latviešu valodā., informē ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.

Jaunais noteikumu projekts paredz, ka, izplatot zvejas un akvakultūras produktus mazumtirdzniecībā, marķējumā jānorāda ne tikai zivju sugas komerciālais nosaukums, bet arī tās zinātniskais nosaukums.

V. kalniņa piebilst, ka noteikumu projekts sagatavots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulām par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, kā arī grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā.

Vispārīgos principus, prasības un atbildību, kas reglamentē pārtikas produktu informāciju, jo īpaši pārtikas marķēšanu, nosaka regulapar pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem. Saskaņā ar minētās regulas prasībām marķējumā obligāti jānorāda pārtikas produkta nosaukums, sastāvdaļu apraksts, pārtikas produkta neto daudzums, minimālais derīguma termiņš vai „izlietot līdz” datums, paziņojums par uzturvērtību u.c. informācija. Šīs regulas prasības jāievēro neatkarīgi no marķēšanas prasībām, kas paredzētas īpašos ES noteikumos, kurus piemēro konkrētiem pārtikas produktiem. Tāpēc regulā par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju noteikts, ka, izplatot zvejas un akvakultūras produktus mazumtirdzniecībā, marķējumā jānorāda zivju sugas komerciālais nosaukums un tās zinātniskais nosaukums.

Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludinājis projektu iesniegumu pieņemšanu atbalsta pasākumiem Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā, Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un Uzglabāšanas atbalsts, informē LAD.

Otrās kārtas projektu iesniegumu pieņemšana minētajos pasākumos notiks no šā gada 1.marta līdz 1.aprīlim.

Pasākumā Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā pieejamais publiskais finansējums ir 8 miljoni eiro. Pasākuma mērķis ir akvakultūras uzņēmumu konkurētspējas un dzīvotspējas palielināšana. Pasākumā atbalstu piešķir pretendentiem, kuru investīcijas projektā ir saistītas ar karpu, foreļu, zandartu, ālantu, sterletu, līdaku, līņu, samu, storu un vēžu audzēšanu. Atbalstu par citām akvakultūras dzīvnieku sugām piešķir saskaņā ar pretendenta iesniegtu neatkarīgu tirgus pētījumu, kuru veikusi zinātniska institūcija. Atbalstu var saņemt komersanti un zemnieku vai zvejnieku saimniecības.

Zvejniekiem, kuri strādājuši uz kuģiem, kas nodoti sagriešanai metāllūžņos vai izmantošanai citiem mērķiem (ārpus zvejniecības) ir iespēja tikt pie atbalsta, norādīts Lauku atbalsta dienesta informācijā.

Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludinājis trešās kārtas projektu iesniegumu pieņemšanu aktivitātē «Kompensācijas zvejas kuģu apkalpes locekļiem (zvejniekiem) pēc pilnīgas zvejas darbību pārtraukšanas».

Projektu iesniegumus LAD aicina iesniegt no 2009.gada 3.decembra līdz 2009.gada 15.decembrim.

Savukārt no 2009.gada 10.decembra līdz 2010.gada 11.janvārim LAD izsludina trešās kārtas projektu iesniegumu pieņemšanu pasākuma «Investīcijas akvakultūras uzņēmumos» ietvaros. Pasākuma mērķis ir modernizēt akvakultūras uzņēmumus un uzlabot to darbību, attīstīt tradicionālās akvakultūras metodes, jaunu un īpaši pieprasītu ūdensdzīvnieku sugu audzēšanu, kā arī īstenot tādas akvakultūras metodes, kas būtiski samazina negatīvu ietekmi uz vidi, norādīts Lauku atbalsta dienesta informācijā.

Pārtikas un veterinārā dienesta atzītiem akvakultūras nozares uzņēmumiem maksimālo attiecināmo izmaksu summa palielināta līdz 2 miljoniem latu.

To paredz grozījumi noteikumos «Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam «Investīcijas akvakultūras uzņēmumos»». Izmaksu summa palielināta, lai varētu izmantot inovatīvākas ražošanas tehnoloģijas un ražot augstvērtīgāku akvakultūras dzīvnieku produkciju.

Tāpat normatīvajā aktā precizētas prasības atbalsta pretendentam, paredzot, ka uz maksimālo atbalsta apjomu var pretendēt tikai atzītie akvakultūras nozares uzņēmumi.

Veikti grozījumi arī pasākuma projektu atlases kritērijos saskaņā ar Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam Uzraudzības komitejas lēmumu. Projektu atlases kritērijos mikro un maziem uzņēmumiem noteikts mazāks vērtēšanas punktu skaits, tādējādi padarot projektu atlases kritērijus vienlīdzīgākus.

Vienam zivsaimniecības atbalsta pretendentam kopējā attiecināmo izmaksu summa palielināta no 900 tūkstošiem līdz 1,2 miljoniem latu.

To paredz grozījumi noteikumos «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā aktivitātei Investīcijas ražošanas, pārstrādes vai mārketinga iekārtās un infrastruktūrā», ko izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Ņemot vērā pasākuma īstenošanas pieredzi, izmaiņas noteikumos paredz precizēt nosacījumus akvakultūras apmācību centra izveidei. Plānots, ka turpmāk akvakultūras apmācības centru varēs izveidot tikai esoša akvakultūras uzņēmuma ietvaros, kuram iepriekšējā pārskata gadā bijuši ieņēmumi no akvakultūras produkcijas pārdošanas.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs zivju audzētavā Tome atklājis Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior jaunizveidoto zivju audzēšanas, pētniecības un izglītības centru, informē Zemkopības ministrija.

Pasākumā piedalījās arī zinātniskā institūta Bior direktors Aivars Bērziņš, Latvijas Universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadība, kā arī nozares vadošie pārstāvji un akvakultūras pētnieki, kas atzinuši, ka šāda centra izveide ir ļoti nozīmīga akvakultūras zinātnes un pētniecības tālākai veiksmīgākai attīstībai Latvijā. Projekts īstenots, izmantojot Eiropas Zivsaimniecības fonda finansiālo atbalstu.

Jaunajā pētniecības centrā turpmāk tiks rīkoti nozares semināri, veikta speciālistu teorētiskā un praktiskā apmācība, kā arī sniegtas konsultācijas Latvijas zivjaudzētājiem.

Tuvākie plānotie pētījumi būs saistīti ar zivju mazuļu kvalitātes paaugstināšanu, izmantojot dažādas imunitāti stimulējošas vielas, kā arī pilnveidojot zivju pavairošanas procesus. Savukārt pētnieciskā centra cieša saistība ar valsts zivju audzētavām pavērs iespēju piesaistīt augsta līmeņa un pieredzējušus speciālistus pētniecības darbam.

Kuldīgas novada uzņēmums SIA Studija 54 izsludinājis iepirkumu zivju audzēšanas ceha ar ūdens recirkulācijas sistēmu projektēšanai un būvniecībai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Cehu plānots būvēt Saldus novada Jaunlutriņu pagastā. Paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2021.gada 1.septembris.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 1,04 miljoni eiro. Iepirkums ietver recirkulācijas sistēmas akvakultūras audzēšanas ceha projektēšanu un būvniecību - tā būs zivju audzētava ar recirkulācijas sistēmu, kur ūdeni iegūst sistēmas uzpildīšanas laikā, bet vēlāk ļoti nelielos daudzumos sistēmas papildināšanai.

Tehniskajā specifikācijā skaidrots, ka sistēma jāveido tā, lai vidē nenonāk piesārņojums no akvakultūras uzņēmuma. Akvakultūras produkcijas ražošanai jābalstās uz recirkulācijas tehnoloģijām, kas ir resursus taupošas, vidi un klimatu maz ietekmējošas, kā arī izmantojamas plašam lašveidīgo kultivējamo zivju lokam un darbojas ar lielu ekonomisko efektivitāti.

Alūksnes novada uzņēmums SIA Annas zivjaudzētava izsludinājis vairākus iepirkumus, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums vēlas būvēt jaunu akvakultūras produktu audzēšanas cehu un recirkulācijas sistēmu. Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 21.aprīlim, bet līguma izpildes termiņš ir 2018.gada 31.marts. Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 1,755 miljoni eiro.

Otrs iepirkums izsludināts par akvakultūras produktu pārstrādes ceha 1.kārtas būvniecību. Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 505 tūkstoši eiro. Paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2018.gada 28.februāris. Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 21.aprīlim.

Akvakultūras produktu pārstrādes ceha 2.kārtas būvniecības plānotā līgumcena ir 435 tūkstoši eiro. Arī šim iepirkumam paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2018.gada 28.februāris.

No 6. decembra akvakultūrai un zvejniecībai būs pieejami teju desmit miljoni latu, kas ļaus nozarei kāpināt apjomus.

Vērienīgās investīcijas būs pieejamas divos pasākumos - Investīcijas zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās un Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde.

Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Augusts Ārens paredz, ka šādas investīciju iespējas veicinās nozares attīstību un dos izrāvienu. «Šajā plānošanas periodā līdz šim radīta zivju audzēšanas industrija, kas saistīta ar lielām investīcijām un nākamais uzdevums – secīgi sakārtot zivju pārstrādi, dodot pievienoto vērtību un lielāku efektivitāti. Domāju, ka varam gaidīt uzrāvienu nozarē,» paredz asociācijas vadītājs.

Lauku atbalsta dienests (LAD) pārtraucis pieņemt pieteikumus Kredītu fonda aizdevumiem pasākumā Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana, aģentūrai BNS pastāstīja LAD Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktore Aiga Smiltāne.

Viņa paskaidroja, ka pieteikumu pieņemšana beigusies, jo minētajā pasākumā beidzies pieejamais finansējums. Tā kā netika pieņemts lēmums par finansējuma palielināšanu šajā pasākumā, nolemts pieteikumu pieņemšanu pārtraukt, sacīja Smiltāne.

Tomēr pārējos Lauku attīstības programmas 2007.–2013. gadam pasākumos vēl ir pieejami līdzekļi Kredītu fonda aizdevumiem – pasākumā Lauku saimniecību modernizācija vēl ir pieejams 8,301 miljons latu, pasākumā Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai – 6,088 miljoni latu, bet pasākumā Tūrisma aktivitāšu veicināšana – 656,5 tūkstoši latu.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Zivsaimniekiem būs iespējams saņemt atbalstu akvakultūras attīstībai, jo Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludina projektu iesniegumu pieņemšanu pasākumā Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus no šā gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 15.maijam, informē LAD.

Šī ir trešā projektu iesniegumu pieņemšanas kārta, tās kopējais publiskais finansējums ir 3,4 miljoni eiro.

Pasākuma mērķis ir veicināt jaunus akvakultūras veidus, kuros ir iekļauta vides, dabas resursu un ģenētiskās daudzveidības aizsardzība un stiprināšana, kā arī ainavu un akvakultūras zonu tradicionālo iezīmju apsaimniekošana. Atbalstu var saņemt par dīķu platībām, kuros tiek ievērota videi draudzīga zivju audzēšana. Piesakoties uz atbalstu, atbalsta pretendents uzņemas piecu gadu saistības, ievērot noteikumos noteiktās prasības. Par to katru gadu atbalsta saņēmējs saņem maksājumu, saka LAD Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktors Rinalds Vācers.

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā profesionālajai apmācībai, partnerattiecību, sadarbības un pieredzes apmaiņas veicināšanai”.

Noteikumu mērķis ir veicināt zivsaimniecībā nodarbināto profesionālo iemaņu pilnveidošanu, tādā veidā sekmējot zivsaimniecības nozares konkurētspēju un darba ražīguma pieaugumu tajā. Kā atbalstāmās aktivitātes programmas īstenošanā noteikumos ir nosauktas profesionālās apmācības zvejniecībā, akvakultūrā un zvejas un akvakultūras produktu apstrādē, kā arī partnerattiecību, sadarbības un pieredzes apmaiņas pasākumi zivsaimniecībā.

Pasākuma mērķa grupa ir komersants, kura komercdarbības joma ir zvejniecība, akvakultūra vai zvejas un akvakultūras produktu apstrāde, un attiecīgā komersanta nodarbinātās personas.

Normatīvais akts nosaka to, ka vienam atbalsta pretendentam kopējā attiecināmo izmaksu summa atbalsta pasākuma īstenošanai nepārsniedz 20 000 latu. Tāpat viens atbalsta pretendents gada laikā var pretendēt uz atbalstu ne vairāk kā divu projektu īstenošanai. Uz atbalstu var pretendēt: komersants, kura darbības joma ir zvejniecība, akvakultūra vai zvejas un akvakultūras produktu apstrāde; biedrība, kurā ir ne mazāk kā pieci biedri, kas nodarbojas ar komercdarbību zivsaimniecības nozarē; pašvaldība vai tās institūcijas, kā arī tiešās valsts pārvaldes iestāde.

Uzņēmēju interese par ES finansējuma piesaisti akvakultūras projektiem ir liela.

Kā liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) sniegtā informācija, līdz 1. jūlijam pasākumā Investīcijas akvakultūras uzņēmumos projektu realizētājiem jau apmaksāti 24% jeb 5,4 miljoni Ls, bet projektu īstenotājiem rezervēti 16,9 miljoni publiskā finansējuma. Šobrīd pasākumā izsludināta pēdējā pieteikšanās kārta ar kopējo finansējumu 4,9 miljoni Ls, kas ilgs līdz 30. jūlijam. Kā paredz LAD Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktora vietnieks, zivsaimniecības daļas vadītājs Rinalds Vācers, interese par šo kārtu varētu būt liela un, visticamāk, līdzīgi kā iepriekš, daudzi projekti tiks iesniegti tieši pēdējās pieteikšanās dienās.

Valdība atbalstījusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu, kas paredz atbalsta piešķiršanas kārtību atzītām zvejas vai akvakultūras produktu ražotāju organizācijām. Atbalsts paredzēts par ražošanas un tirdzniecības plānu izstrādi un īstenošanu, informē ZM.

Lai īstenotu ražotāju organizāciju mērķus un pasākumus, katra ražotāju organizācija izstrādā ikgadēju ražošanas un tirdzniecības plānu. Noteikumu projekts paredz, ka Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) paredz ikgadēju finansiāla atbalsta sniegšanu atzītām zvejas vai akvakultūras produktu ražotāju organizācijām par ražošanas un tirdzniecības plānu izstrādi un īstenošanu.

Ministrijā skaidro, ka noteikumu projektā noteikta kārtība, kādā piešķir valsts un ES atbalstu pasākumā Ražošanas un tirdzniecības plāni. Noteikumu projekts paredz atbalsta pretendentus un atbalstāmos pasākumus, kā arī attiecināmās izmaksas, atbalsta saņemšanas nosacījumus, iesniedzamos dokumentus un atbalsta apmēru. Pasākumā atbalstu kompensācijas maksājuma veidā varēs saņemt atzītas ražotāju organizācijas par izdevumiem, kas radušies, izstrādājot ražošanas un tirdzniecības plānu un īstenojot tajā paredzētās darbības.

Turpmāk pārtikas pārstrādātāji varēs saņemt līdz 60% no kredītiestādes izsniegtā kredīta vai galvojuma summas investīciju pasākumiem.

To paredz valdība apstiprinātie Zemkopības ministrijas izstrādātie grozījumi lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtībā. Līdz šim pārtikas pārstrādes uzņēmumiem maksimālais kredīta garantijas apmērs bija 40% no kredītiestādes izsniegtā kredīta vai galvojuma summas vienā projektā.

Veiktie grozījumi valdības noteikumos «Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtība» arī paredz pārtikas pārstrādes uzņēmumiem palielināt maksimālo garantijas apmēru un iespēju kredītgarantijas saņemt arī zvejas un akvakultūras produktu apstrādes uzņēmumiem.

Savukārt zvejas un akvakultūras produktu apstrādes uzņēmumiem līdz grozījumu veikšanai nebija nekādu iespēju saņemt kredītgarantijas ne Lauku attīstības fondā, ne Latvijas Garantiju aģentūrā. Pēc grozījumu stāšanās spēkā arī zvejas un akvakultūras produktu apstrādes uzņēmumi varēs saņemt kredītgarantijas.

A/s Swedbank parakstījusi līgumu ar VAS Lauku Attīstības Fonds par sadarbību Kredītu fonda līdzekļu izmantošanā, DB informēja bankas pārstāve Kristīne Jakubovska.

Kredītu fonda mērķis ir stimulēt ES fondu līdzekļu apguvi lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē.

«Šī programma veicina investīciju ieplūdi tautsaimniecībā, lauksaimniecības un zivsaimniecības sektora attīstību,» norāda Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Daniils Ruļovs. Savukārt Lauku Attīstības Fonda valdes priekšsēdētāja Zigrīda Elksnīte stāsta, ka līdzekļu apguve jau sākusies.

Kredītu fonda aizdevumi tiek piešķirti Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam pasākumos: Lauku saimniecību modernizācija, Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana, Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai un Tūrisma aktivitāšu veicināšana. Kopējā pieejamā kredītu fonda līdzekļu summa 1.kārtai, kas atvērta līdz 31.decembrim, ir 25,83 milj. Ls.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Attīstības finanšu institūcijā Altum mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) būtiski paplašinātas valsts atbalsta iespējas – turpmāk MVU varēs saņemt finansējumu ievērojami lielāka apjoma projektiem, informē MVU.

Tāpat finansējumu varēs saņemt zvejas un akvakultūras projekti, kuriem valsts atbalsta finansējums aizdevumu veidā līdz šim netika sniegts.

Visu nozaru uzņēmēju projektiem Altum aizdevums investīcijām turpmāk būs pieejams apjomā līdz pat 2,85 miljoniem eiro, savukārt apgrozāmajiem līdzekļiem – līdz 1 miljonam eiro (izņemot lauksaimniecības un zvejas nozares uzņēmumus, kuriem maksimālais apgrozāmo līdzekļu aizdevuma apjoms ir 285 tūkstoši eiro).

Reinis Bērziņš, Altum valdes priekšsēdētājs: «Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pieejamo aizdevumu apjoma palielināšana, kā arī iespēja finansēt arī zvejas un akvakultūras projektus, ļaus Altum vēl labāk sniegt atbalstu uzņēmumu reālajām vajadzībām. Vienlaikus, ieviešot nosacījumu, ka valsts atbalsta aizdevumu virs 100 tūkstošiem eiro uzņēmējam jāsaskaņo ar banku, kurā tam jau ir saistības vai ar savu pamata banku, tiek nodrošināts, ka Altum nekonkurē ar privāta tirgus finansētājiem un fokusējas tikai uz projektiem, kuriem nav pieejams finansējums komercbankās. Mēs turpināsim sekot situācijai finanšu tirgū, lai nodrošinātu, ka Altum piedāvātās valsts atbalsta programmas arī turpmāk sniedz noderīgu un mērķtiecīgu atbalstu uzņēmēju aktuālajām vajadzībām.»

Lauku atbalsta dienests (LAD) sācis pieņemt iesniegumus Eiropas Zivsaimniecības fonda pasākumā Ūdens vides pasākumi.

Šī ir pasākuma pirmā un šogad arī vienīgā kārta, kas noslēgsies 15.maijā.

Pieejamais publiskais finansējums ir 3.856 miljonu latu apjomā, paredzēts piecu gadu saistību periodam.

Atbalstu varēs saņemt Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) atzīti akvakultūras nozares uzņēmumi – dīķsaimniecības, kuras saistību periodā izmantos tādas metodes, kas samazina uzņēmuma darbības ietekmi uz vidi, turklāt savā darbībā ievēro visas akvakultūras uzņēmumiem normatīvajos aktos noteiktās prasības vides, dzīvnieku veselības un veterinārijas jomā.

Uz atbalstu var pieteikties tikai tie uzņēmumi, kuri savu produkciju ražo tirgum, realizējot produkciju vismaz 120 latu apmērā no viena hektāra dīķu platības un atbalstam pieteiks ne mazāk kā 3 hektārus dīķu.