Kūdra ir nepamatoti aizmirsts enerģētikas resurss, ko var izmantot Latvijā, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Kur slēpjas iespējami lētākais un ilgtspējīgākais siltums uzsvēra Latvijas Kūdras ražotāju asociācija valdes loceklis Andis Gredzens.

Vislielākie kūdras resursi ir koncentrēti Ziemeļeiropā – ap 75% no Eiropas purviem jeb 957 tūkstoši kvadrātmetru. Uz vienu iedzīvotāju Latvija ieņem 8.vietu pasaulē., kas arī ir liels skaitlis. 645 tūkstoši hektāru Latvijā veido kūdra, kas ir gandrīz 11% no visas valsts teritorijas un butu bezatbildīgi nerēķināties ar šādas platības neizmantošanu energoresursu ražošanā.

No tiem 128 tūkstoši iekļauti Natura 2000, bet 50% aizvien ir dabiskie purvi. Līdz ar to 75% no visiem Latvijas purviem ir dabiski. Patlaban Latvijā strādā 50 kūdras ieguves uzņēmumu 75 kūdras atradnēs. Jau izstrādē esošajās platībās vien būtu iespējams iegūt ap 700 tūkstošus tonnu kurināmās kūdras gadā.

Ja gadā saražotu 700 tūkstošus tonnu kurināmās kūdras, tas dotu 2,1 miljonu MWh, kas varētu aizstāt līdzvērtīgu dabasgāzes apjomu 99,855 miljonu eiro vērtībā.  

Izstrādājot enerģētisko kūdru, tas par 12-15% samazinātu kurināmā komponentes cenu siltumtarifā.

Ja enerģētisko kūdru iegūtu un izmantotu pašreiz pieejamajās platībās, tad tas dotu papildus 450 jaunas darba vietas, neskaitot iesaistīto pakalpojumu sfēru.

Tāpat kūdras īpatsvara pieaugums enerģētikā samazinātu importēto energoresursu daudzumu, norāda eksperts, piebilstot, ka tas audzētu valsts ieņēmumus no nodokļiem.

Ja valsts veidotu pareizu stratēģiju, tad iekļautu sāpīgākajos reģionos kūdras izstrādes iespējas, kas uzlabotu ekonomisko situāciju reģionā, uzskata eksperts. Īpaši izdevīgi būtu attīstīt kūdras ieguves nozari Latgales reģionā, kur atrodas ap 39% no visiem valsts kūdras resursiem un kur arī ir visaugstākais bezdarba līmenis. 
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra