Man nav nekādu bažu par Latvijas gāzes vietu Latvijas tirgū - kā ir atzinuši arī Eiropas līmeņa eksperti, Latvijas gāze ir viens no labākajiem enerģētikas uzņēmumiem. Mani uztrauc, ka Latvijas gāze tiks sadalīta tādā veidā, ka būs lielas problēmas ar apgādi, intervijā laikrakstam Diena atzīst Latvijas gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks un akcionārs Juris Savickis.

 Vai ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikumi par draudiem un šantāžu neliecina, ka ir apstājies dialogs starp valsti un LG akcionāriem un situācija virzās uz tiesāšanos?
Vispār negribu tiesāties pats ar savu valsti. Bet jāsaka, ka dialoga faktiski nav bijis. Notiek viedokļu apmaiņa ar LG vadību, diemžēl ministre negrib ieklausīties profesionālos cilvēkos. Caur medijiem tiek taisīta propaganda, lai, maldinot par īstajiem situācijas apstākļiem un patieso līgumu saturu, savā pusē dabūtu politisko vilkmi. Tomēr cerams, ka vistuvākajā laikā dialogs notiks.

Sakiet, vai jūs esat par vai pret gāzes tirgus liberalizāciju?
Tā saukto liberalizāciju? Liberalizācija un uzņēmuma sadalīšana nav viens un tas pats. Ja līdz galam godīgi gribētu ieviest gāzes tirgu, tad būtu pareizi nevis sadalīt un pārdot citam kāda īpašumu, bet uzbūvēt pašiem savus gāzesvadus, kompresorus, attīstīt pazemes krātuves un konkurēt ar LG. Tas būtu taisnīgi. Pret tādu liberalizāciju un tirgus atvēršanu nevienam nebūtu nekādu iebildumu. Bet šajā gadījumā ar speciāliem lēmumiem faktiski tiek sadalīts kāda īpašums. Tas ir tāds «revolucionārs gājiens» - un vai tas jums mazliet neatgādina 1917. gadu? Visur tiek lietots šis vārds «akcionāri». Bet kas ir akcionāri? Īpašnieki! Tiek mēģināts pieņemt likumu pret īpašniekiem, kas liek viņiem rīkoties ar savu īpašumu nevis pēc saviem, bet pēc valsts ieskatiem. Jums patiku, ja valsts liktu jums sadalīt un pārdot savu dzīvokli - turklāt izdarīt to pavisam ātri - trīs mēnešos?

Jūs par šo 2017. gada 3. aprīli zinājāt jau kopš privatizācijas brīža.
Eiropas direktīvai ir apmēram pieci gadi. Akcionāru līgums beidzas, bet tas taču nenozīmē, ka kompānija būtu tūlīt jāsadala vai jāpārdod steidzīgā veidā. Ja tas būtu zināms pirms divdesmit gadiem, tad - ņemot vērā to, kādā stāvoklī tolaik bija uzņēmums Latvijas gāze un kādā stāvoklī Latvijas ekonomika, - neviens šo uzņēmumu nepirktu. Tāpēc jau līgumā tika ierakstīts, ka kompānija ir nedalāma, lai šādi aizsargātu savas investīcijas. Ja Latvija nebūtu parakstījusi akcionāru līgumu, tad neviens šo kompāniju neiegādātos. Ja jau sen bija zināms, ka uzņēmums tiks sadalīts, kāpēc tad vācieši tikai pirms pusotra gada uzsāka savu akciju pārdošanu un nevar tās pārdot? Iespējams, tajā, ka vācieši savas akcijas nevar tik ilgi pārdot, lielu lomu spēlē Ekonomikas ministrijas rīcība attiecībā uz LG. Jo neviens potenciāls pircējs nevar novērtēt cenu kompānijai, kuras akcionāri, iespējams, tiesāsies ar valsti, un nezina, vai šai kompānijai nākotnē vispār būs gāze.

Tomēr kāpēc jums varbūt nepanākt pretī valdības pozīcijai arī pirms 2017. gada 3. aprīļa?
Es jau neteiktu, ka mēs nepanāktu pretī, ja Ekonomikas ministrija nesagrozītu faktus un neapsaukātos. Tiek iestāstīts, ka LG ir «krievu kompānija», «Gazprom uzņēmums». Taču tā ir Latvijas kompānija, kurā 48% pieder vāciešiem, un kopā ar Latvijas pusi ir vairākums. Kāpēc lai arī akcionāri nepiekāptos, ja ar viņiem notiktu konstruktīvas sarunas? Bet akcionāri redz, ka nav izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums, kas notiks ar uzņēmumu pēc tā sauktās tirgus liberalizācijas. Ja sagraus iepriekš labi funkcionējošo infrastruktūru, kā iedzīvotāji tiks apgādāti ar gāzi? Jo tas ir ļoti sarežģīts process.

Vai jūsu bažas tomēr nav saistītas ar to, ka tirgū ienāks citi konkurenti?
Man nav nekādu bažu par Latvijas gāzes vietu Latvijas tirgū. Kā ir atzinuši arī Eiropas līmeņa eksperti, Latvijas gāze ir viens no labākajiem enerģētikas uzņēmumiem. Mani uztrauc, ka Latvijas gāze tiks sadalīta tādā veidā, ka būs lielas problēmas ar apgādi. Nekādi konkurenti mani neuztrauc. Tomēr visa šī lamāšanās uz krieviem un pastāvīgā apsaukāšanās, neskatoties uz to, ko Latvijas gāze ir devusi gan Latvijas saimniecībā, gan kultūrā un sportā, var novest pie tā, ka Gazprom pateiks, ka mēs vispār negribam ar jums vairāk sadarboties.

Iespējams, būs daudzi, kas to apsveiks, sakot - beidzot tas Gazprom pats vācas prom...
Jā, nebūs gāzes - dedzināsim savus mežus? Ļoti «gudra» doma - nekurināsim ar «krievu gāzi», bet nokurināsim savus Latvijas mežus. Vienu no lielākajām Latvijas bagātībām. Man ļoti sāp sirds, ka mūsu meži tiek pārstrādāti baļķos, granulās, tiek izvesti uz ārzemēm. Krieviem pārmet, ka viņi pārāk daudz eksportē tikai dabas resursus - naftu, gāzi, nevis pārstrādātus produktus ar lielāku pievienoto vērtību. Bet latviešiem par mežu var pārmest to pašu. Kāpēc no mežiem neražojam paletes, mēbeles, logus? Bet tagad vēl jūs aicināt - nokurināt un sadedzināt!

Tomēr viens no LG īpašniekiem ir šis Gazprom, nav gluži privātpersona?
Bet, ja tas ir citas valsts uzņēmums, īpašums? Atņemt citai valstij tās īpašumu - tas ir labi? Mierīgi sadalīt un piespiest pārdot. Vai viens otrs nav Bībeli lasījis? Nezina, ka ir jāievēro desmit baušļi, un nesaprot, kas var notikt, ja neievēro Dieva mācību, nebaidās no grēka?

Kāda varētu būt Gazprom reakcija, ja viņi uzskatīs, ka ir pārkāptas viņu akcionāru tiesības?
Neesmu Gazprom pārstāvis. Tomēr esmu ar vienu otru runājis. Noteiktas pieejas viņiem pagaidām nav. Gazprom ir pārāk liels uzņēmums, un viņus maz interesē Ekonomikas ministrijas jezga. Uz to viņi nereaģē. Bet, ja līgums tiks pārkāpts, tas viņus var piespiest rīkoties. Viena reakcija varētu būt sniegt prasību tiesā. Tad Gazprom tiesājas ar Latvijas valsti. Taču tiesas pēdējā laikā ir ļoti politizētas. Viņi var domāt citādi - noteiksim Latvijai tādu cenu, lai caur to atgūtu zaudētā īpašuma vērtību. Radikālākais variants var būt pat šāds - viņi vispār pasaka: «Ar tādiem partneriem turpmāk mēs negribam strādāt. Jūs tagad lielāties, ka esat pieslēgti Klaipēdas terminālim. Tad arī pērciet gāzi caur šo termināli. Pērciet gāzi tā saucamajā brīvajā tirgū - caur divām tranzītvalstīm un maksājiet papildus starpniekiem, ja jums tas patīk.»

Visu rakstu lasiet trešdienas, 4.novembra, laikrakstā Diena

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra