Daudznozaru kompānija "Agrolats Holding" iecerējusi atteikties no biznesa ārvalstīs ar augstu korupcijas līmeni un citiem riskiem, un turpmāk attīstīt uzņēmējdarbību Latvijā, sacīja kompānijas padomes priekšsēdētājs Vitauts Paškausks.

Viņš skaidroja, ka "Agrolats Holding" mērķis kā līdz šim ir turpināt attīstīt visus biznesus Latvijā. Pirms dažiem gadiem starptautiskais bizness pārskatīts, jo grupas uzņēmumos, dažādās valstīs ir parādījušies jauni, ļoti lieli riski. "Mēs mērķtiecīgi atgriežam līdzekļus šeit, Latvijā, un uzskatām, ka mums ir jāiegulda šī nauda Latvijā," pauda Paškausks. Viņš atgādināja, ka ģimenei piederošie uzņēmumi ārvalstīs veido apmēram trešdaļu no kopējā biznesa. Redzot parādāmies lielus riskus, ko nav iespējams kontrolēt un ietekmēt, no biznesa tādās valstīs nolemts atteikties.

"Daudzās valstīs korupcijas līmenis ir ļoti augsts. Ir ārvalstis, kurās sākām biznesu pirms 10 gadiem vai vēl senāk, un tad šis korupcijas līmenis tajās bija būtiski zemāks un varējām drošāk strādāt. Tas ir mainījies," sacīja Paškausks. Viņš korupcijas līmeņa pieaugumu attiecināja gan uz NVS valstīm, gan zināmā mērā uz citām valstīm, kur korupcija izpaužas nedaudz citādāk.

Lauksaimniecības produktu vairumtirgotājs un ražotājs – SIA Agrolats pērn apgrozījumu palielinājis par 52%, liecina Lursoft (Uzņēmumu reģistra) datu bāze.

SIA Agrolats apgrozījums pērn sasniedzis 33,7 milj. Ls, tā kontā bijis aptuveni 30 tūkstoši tonnu pārstrādātu zivju miltu, kas tiek pārkrauti Marokā un realizēti dažādās valstīs.

Dienas bizness jau ziņoja, ka Agrolats bijis par pamatu Agrolats Holding izveidei. Agrolats Holding izveides mērķis ir lauksaimnieciskā ražošana un pārstrāde, kā arī ar to saistīto izejvielu pārstrāde. Holdinga īpašnieki kļuvuši arī par lauksaimnieciskās produkcijas AS Agrofirma Tērvete kapitāldaļu turētājiem. Līdz šim holdinga izveidē jau ieguldīti aptuveni 10 milj. Ls. Agrolats Holding ietilpstošā Venta FM realizē vērienīgu zivju miltu un zivju eļļas ražotnes celtniecības projektu Alsungā, kur kopējās investīcijas sasniegs 3,5 milj. Ls. Agrolats plāno realizēt arī multifunkcionālas rūpnīcas būvniecību Marokā, bet pagaidām detalizētu informāciju uzņēmuma īpašnieki neatklāj.

Agrolats Holding tuvāko gadu laikā investīcijās ieguldīs miljoniem latu, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

Agrolats Holding īpašnieki Paškausku ģimene, izmantojot banku finansējumu, attīsta lauksaimnieciskās un zivju produkcijas ražošanu, tirdzniecību, pirmapstrādi un uzglabāšanu, kā rezultātā holdingā ietilpstošo uzņēmumu apjoms būtiski pieaugs.

Agrolats Holding kopā ar sadarbības partneriem attīsta saldēto zivju rūpnīcas projektu Marokā. Rūpnīcas 1. kārta jau darbojas, bet 2. kārtas nodošana ekspluatācijā paredzēta līdz šā gada beigām. Rūpnīcas kopējā jauda paredzētas 18 tūkstoši t saldētās zivju produkcijas - skumbrijas, sardīnes un sardinellas - gadā. Kopējās plānotās investīcijas ir pieci miljoni eiro, un projekts tiek realizēts, izmantojot vietējo banku kredītlīdzekļus un investoru finansējumu. Pēc rūpnīcas pabeigšanas tajā būs nodarbināti 130 - 150 strādājošie. Šobrīd rūpnīca strādā ar nepilnu jaudu, un saražoto produkciju iepērk gan ES, gan Baltkrievijā, Ukrainā, Krievijā un arī Latvijas uzņēmums SIA Karavela, kas ražo produkciju ar preču zīmi Kaija.

Swedbank ir palielinājusi lauksaimniecības nozaru kompāniju grupai Agrolats Holding apgrozāmo līdzekļu un krājumu finansēšanas limitu kopumā par 9,5 miljoniem latu.

Tā ietvaros SIA Agrolats limits ir palielināts par 10 miljoniem ASV dolāru, savukārt grupā ietilpstošajam graudu un minerālmēslojuma tirdzniecības uzņēmumam SIA Elagro Trade – par 5 miljoniem eiro.

Agrolats grupas uzņēmumi Swedbank piešķirto apgrozāmo līdzekļu un krājumu finansēšanas limitu palielinājumu izmantos graudu iepirkšanai un minerālmēslojuma pārdošanai lauksaimniekiem.

Agrolats Holding un Swedbank sadarbojas jau vairākus gadus.

Lai gan publiski apgalvots, ka par SIA Daudznozaru kompānija Daugava puses kapitāldaļu īpašnieku te kļūstot, te atkal nekļūstot uzņēmums, kas tiek saukts par «Bislana Abdulmuslimova vadīto AB holdingu, kura lielākie uzņēmumi pašlaik nodarbojas galvenokārt ar gaļas un zivju pārstrādi», patiesība esot nedaudz cita – kā rāda portāla pietiek.com noskaidrotais, patiesībā SIA AB Holding ir tikai gandrīz tukša izkārtne ar mikroskopiskiem saimnieciskās darbības datiem.

Abdulmuslimova kā valdes locekļa vadītā SIA AB Holding, kurā padomes priekšsēdētāja posteni ieņem Jurģis Liepnieks (padomes locekļi ir arī bijušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, uzņēmēji Guntis Piteronoks un Andris Bite), pagājušo gadu beigusi ar rezultātiem, kas uzņēmumam neļautu pat sapņot par tāda kaut smagā finansiālā stāvoklī esoša, bet ievērojama uzņēmuma kā DK Daugava iegādi, skaidro pietiek.com. Kā rādot Lursoft dati, AB Holding pagājušo gadu beidzis ar 28,5 tūkstošu latu apgrozījumu un 3563 latu peļņu, turklāt tam arī nav bijis nevienas meitas sabiedrības.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Arī šogad par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta energokompānija AS Latvenergo.

(Papildināts viss teksts.)

Latvenergo sesto gadu pēc kārtas ieņem pirmo vietu investīciju bankas pakalpojumu un finanšu konsultāciju sniedzējas AS Prudentia un biržas Nasdaq Riga kopīgi veidotajā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topā TOP101.

Šogad Latvenergo vērtība noteikta 1,3 miljardi eiro, pirms gada vērtība tika lēsta 1,127 miljardu eiro apmērā.

Latvenergo vadītājs Āris Žīgurs uzsvēra, ka Latvenergo ir valsts uzņēmums, bet valsts esam visi mēs. Žīgurs pauda pateicību visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas papildu kritikai ļāvuši uzņēmumam attīstīties par nopietnu komercuzņēmumu Baltijā. Šā gada pirmajā pusē aptuveni vienu trešdaļu elektroenerģijas Latvenergo pārdevis kaimiņvalstīs.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu piemērot naudas sodu SIA Broveks un SIA Abama Holding par aizliegtu vienošanos, piedaloties Ārlietu ministrija ĀM rīkotajā iepirkumā Remontdarbi Latvijas Republikas vēstniecībā Itālijas Republikā, liecina KP paziņojums.

KP konkstatējusi, ka Broveks un Abama Holding piedāvājumi tika iesniegti vienlaicīgi un tos iesniedza viena persona, tajos ir vienādas gramatiskās kļūdas, kā arī vienāds vizuāls noformējums.

Skaidrojot savu saistību ar SIA Abama Holding, SIA Broveks vadītājs KP norādījis, ka 2010. gadā vienu mēnesi strādājis šajā uzņēmumā, un, uzzinot par konkursu, piedāvājis startēt arī šim uzņēmumam, lai uzvaras gadījumā viņš varētu iesaistīties projektā kā darbinieks. Tāpat SIA Broveks vadītājs vienojies bez atlīdzības palīdzēt sagatavot dokumentus konkursam.

Savukārt SIA Abama Holding vadītāja norādījusi, ka lēmumu piedalīties konkursā pieņēmis pats. Tāpat viņa apgalvojusi, ka iepazinusies ar SIA Broveks vadītāju kvalifikācijas paaugstināšanas kursos un viņš nav strādājis Abama Holding. Viņa neatceras, ka SIA Broveks būtu zvanījis par konkursu vai devis zibatmiņu ar dokumentiem konkursam. Tāpat uzņēmuma vadītājai nav zināms, kas konkursam gatavojis tāmi un kāpēc Abama Holding tāmi parakstījis SIA Broveks vadītājs.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa līdz aprīļa sākumam pagarinājusi tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna izstrādāšanas termiņu Krievijas koncerna Uralvagonzavod (UVZ) meitasuzņēmumam AS Baltic Railway Holding (iepriekš UVZ Baltija).

Kā aģentūrai LETA paskaidroja tiesā, pamatojoties uz tiesā saņemto iesniegumu, 6.martā tiesa nolēma pagarināt TAP plāna saskaņošanas un izstrādāšanas termiņu. Tas ticis pagarināts līdz 8.aprīlim.

LETA jau ziņoja, ka Baltic Railway Holding, kam Jelgavā pagaidām apturēta topošās vagonu rūpnīcas būve, palicis parādā būvniekiem. Aģentūras LETA aptaujātie uzņēmumi atzina, ka vagonu rūpnīcas veidotājs viņiem palicis parādā un vairākus mēnešus nekādi maksājumi nav veikti, taču pagaidām uzņēmēji nezaudē cerības atgūt parādu. Neviens no uzņēmumiem nenosauca konkrētas summas, atsaucoties uz pasūtītāja līguma nosacījumiem un ētiku.

Cinamon Holding parakstījis līgumu par Liepājas kinoteātra Balle iegādi.

Darījums esot daļa no Cinamon Holding izaugsmes stratēģijas, kas paredz paplašināt kinoteātru tīklu Baltijas valstīs. Balle būs otrais Cinamon kinoteātris Latvijā un piektais kinoteātris Cinamon Holding grupā.

Kinoteātri Balle Cinamon Holding iegādājās no AS KB Investments.

Cinamon Holding plāno kinoteātri Balle attīstīt, to pilnībā iekļaujot Cinamon kinoteātru grupā. Tas nozīmē, ka liepājniekiem un pilsētas viesiem būs pieejams daudzpusīgāks saturs. Uzņēmums plāno arī atjaunot kinoteātra telpas un aprīkojumu, izveidot jaunu mājaslapu un pievienot kinoteātri kopējā Cinamon Holding kinoteātru vadības sistēmā.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Zāļu ražotājas AS "Grindeks" akciju izslēgšana no regulētā tirgus veicinās uzņēmuma konkurētspēju un tālāko attīstību, teikts uzņēmuma valdes paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Uzņēmuma valde pozitīvi vērtē lielākā akcionāra SIA "Liplat Holding" izteikto piedāvājumu un norāda, ka "Liplat Holding" veiktā obligātā akciju atpirkšana un tai sekojošā akciju izslēgšana no regulētā tirgus ļaus "Grindeks" ietaupīt un pārstrukturēt administratīvos resursus un kapacitāti, efektīvāk koncentrēties uz pamatdarbības virzieniem, kā arī operatīvāk reaģēt uz tirgus izmaiņām, sekmējot uzņēmuma un "Grindeks" koncerna konkurētspēju un turpmāko attīstības procesu.

Valde paziņojumā biržai norāda, ka uzņēmums turpinās komercdarbību, pamatojoties uz valdes izstrādāto stratēģiju un statūtos noteiktajiem darbības veidiem.

Paziņojumā teikts, ka "Liplat Holding" piedāvājums tieši vai netieši neietekmēs "Grindeks" turpmāko darbību un to nodarbinātības politiku, stratēģiskos plānus, darba vietu skaitu, uzņēmuma komercdarbības atrašanās vietu, jo visi šie aspekti noris saskaņā ar uzņēmuma stratēģiju.

Vairāku lielu pārtikas pārstrādes un citu nozaru uzņēmumus apvienojošā holdinga SIA AB Holding padomē vairs nedarbosies polittehnologs Jurģis Liepnieks un padomes loceklis Ēriks Jēkabsons, liecina uzņēmuma prezidenta Bislana Abdulmuslimova paziņojums. Līdz ar to AB Holding sastāvā turpmāk nebūs arī puaro.lv.

Viņš norāda, ka SIA AB Holding nolēmis pakāpeniski atteikties no līdzdalības uzņēmumos, kuru darbība nekā nav saistīta ar holdinga pamatbiznesu - pārtikas ražošanu un pārstrādi. «Šajās nozarēs esam sevi pierādījuši kā stabili spēlētāji un nākotnē visus spēkus uz uzmanību vēlamies koncentrēt tikai šajā virzienā,» norāda B. Abdulmuslimovs.

AB Holding pārtikas ražošanas un pārstrādes uzņēmumi eksportē zivju un gaļas produkciju uz 37 valstīm un pagājušajā gadā sasniedza apgrozījumu vairāk kā 50 milj. Ls apmērā. Čečenu tautības uzņēmējs B.Abdulmuslimovs ir vienīgais holdinga dibinātājs. Tajā ietilpst Rēzeknes gaļas kombināts, Daugavpils gaļas kombināts, Ventspils zivju konservu kombināts, Karavela un citi. AB Holding dibināts 2011.gada 10.martā.

Mārtiņš Reinfelds atguvis nozagtos 22,4% kapitāldaļu SIA Elagro Trade, īpašnieku un valdes locekļu sarakstā vairs nav A. Lavriņenko.

To liecina Uzņēmumu reģistra ieraksti. «Valsts policijas ekspertīze konstatējusi viltotus dokumentus un parakstus, uz kuru pamata A. Lavriņenko tika reģistrēts kā SIA Elagro Trade valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt kompniju atsevišķi. Viltoti ir arī dokumenti, kuros norādīts, ka A. Lavriņenko no M. Reinfelda iegādājies šīs kompānijas 22,4% kapitāldaļu. Tāpēc Uzņēmumu reģistrs ir nekavējoties anulējis valsts notāra ierakstus saistībā ar attiecīgo izmaiņu reģistrāciju,» skaidro Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Viņš atzīst, ka uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieku - amatpersonu, valsts policijas un ekspertu operatīvās darbības rezultātā taisnīgumu izdevies atjaunot vienas nedēļas laikā. «Jā, šī gadījuma sabiedriskā rezonanse, iespējamā ietekme, ja gadījumā A. Lavriņenko būtu kompānijas vārdā uzņēmies kādas saistības vai arī paspējis pārdot «it kā sev piederošas» kapitāldaļas kādai trešajai pesonai, pārējo uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieku aktīvā rīcība ir devusi salīdzinoši ātru rezultātu,» tā uz jautājumu par to, kāpēc konkrēti šis skandāls ir relatīvi ātri noslēdzies ar iepriekš izdarīto ierakstu dzēšanu - anulēšanu Komercreģistrā, atbild R. Balodis. Viņš arī nenoliedz, ka ne visos gadījumos, kur kāda persona vēršas ar iesniegumu Uzņēmumu reģistrā un policijā par parakstu viltošanu, uzņēmuma kapitāldaļu nozagšanu pārņemšanu, - tik ātri tiek saņemts policijas ekspertīzes slēdziens un lūgums atcelt izdarītos ierakstus Komercreģistrā. Savukārt SIA Elagro Trade valdes priekšsēdētājs Olavs Legzdiņš atzina, ka krāpnieks ir apturēts, taču uzņēmums būs apmierināts tad, kad «viss būs vēsturiskajā patiesībā». Visi nepieciešamie dokumenti UR jau esot iesniegti, taču uzņēmējs pauda izbrīnu, ka «tas notiek tik ilgi».

13.martā Daugavpils pilsētas domes sēdē tika skatīts jautājums par 34 207,98 eiro izmaksu firmai Svente Holding. Tieši šāda summa pašvaldībai jāsamaksā saskaņā ar Latgales Apgabaltiesas spriedumu, vēsta reģionālais portāls d-fakti.lv.

Domes juridiskā departamenta vadītāja Lilija Žuromska pastāstījusi, ka 2014.gada 14.martā aprit tieši 2 gadi kopš tiesvedības uzsākšanas starp Daugavpils pilsētas domi un būvniecības firmu Svente Holding, kura 2011.gadā iesāka, bet tā arī nepabeidza 11 pilsētas izglītības iestāžu renovāciju.

Kad darbi netika izpildīti laikā, pašvaldība nolēma lauzt līgumu ar darbuzņēmēju un rīkot jaunu konkursu par renovācijas pabeigšanu. Svente Holding jaunajā konkursā nolēma nepiedalīties, tā vietā iesūdzot domi tiesā. Sākotnēji finansiālo pretenziju summa bija 2 342 443 Ls, bet tā pieauga ar katru sēdi, līdz sasniedza 2 498 883 Ls jeb 3 555 590 eiro.

SEB banka ir piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 6,5 miljonu eiro apmērā Latvijas uzņēmumam SIA Baltic Coffee Holding, lai finansētu Lietuvas uzņēmuma UAB Pardavimo Automatai iegādes darījumu.

Šī darījuma mērķis ir nostiprināt SIA Baltic Coffee Holding un tai piederošo uzņēmumu līderpozīcijas Lietuvas un Baltijas tirgos. SIA Baltic Coffee Holding, kam pieder uzņēmumi SIA Coffee Address, UAB Coffee Address un OU Coffee Address, nodarbojas ar kafijas automātu un pašapkalpošanās tirdzniecības automātu nomu, tirdzniecību, remontu un apkalpošanu. Uzņēmumu grupai ir līderpozīcijas savā tirgus nišā Baltijas tirgū.

Lietuvas uzņēmums Pardavimo Automatai bizness ir saistīts ar pašapkalpošanās tirdzniecības automātu un kafijas automātu nomu un servisu. SIA Baltic Coffee Holding valdes priekšsēdētāja Viktorija Meikšāne: «Šis darījums ir vēl viens solis uz priekšu mūsu biznesa stratēģijas mērķu īstenošanā – būt neapšaubāmam Baltijas tirgus līderim kafijas automātu tirdzniecības un servisa jomā. Tas ir augošs tirgus, jo arī Baltijas reģionā aizvien vairāk cilvēku novērtē kvalitatīvu kafiju un tās patērēšana kļūst par ikdienas sastāvdaļu. Augstu novērtējam SEB bankas uzticību mūsu biznesa stratēģijai un profesionalitāti, par ko esam pārliecinājušies iepriekšējos kopīgi īstenotajos projektos.»

Iespējams, jau no šā gada 1. jūlija kapitālsabiedrību īpašnieku maiņa būs jāapstiprina zvērinātam vai valsts notāram vai arī ar drošo elektronisko parakstu.

Tādu risinājumu paredzēts iestrādāt Komerclikumā un tādējādi ja ne novērst, tad vismaz minimizēt uzņēmumu reiderisma iespējas.

«Pastāvīgā darba grupa Komerclikuma grozījumu izstrādei ir piedāvājusi vairākus iespējamos grozījumus Komerclikumā, kas paaugstinātu kapitāldaļu īpašnieku maiņas drošību, kā arī dalībnieku strīdu ātrāku izskatīšanas kārtību,» skaidro tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Viņš norāda, ka kapitāldaļu īpašumtiesību maiņas gadījumos obligāta būs abu - gan pircēja, gan pārdevēja - gribas patiesuma pārbaude. Kapitāldaļu darījumos uzņēmējiem būs iespējas izvēlēties, kas pildīs sarga pienākumus, - gribas patiesuma pārbaudi: - zvērināts notārs, valsts notārs vai arī drošais elektroniskais paraksts. «Katrs var rēķināt pats, kas ir izdevīgāk. Ja zvērināts notārs kādu iemeslu dēļ nav sasniedzams, īpašumtiesību maiņu var apliecināt kapitāldaļu pircējs un pārdevējs ar drošo elektronisko parakstu vai arī, abām personām ierodoties klātienē Uzņēmumu reģistrā (UR), un tad parakstus apliecinātu UR valsts notārs,» iespējamos risinājumus rāda G. Bērziņš. Viņš nepiekrīt, ka šāda prasība varetu kavēt kapitāldaļu darījumu norises ātrumu.

Tieslietu ministrija plāno rast ātru risinājumu komercstrīdu izskatīšanas efektivizācijai un reiderisma izskaušanai. Tā tiekoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Padomes, valdes un biedru Kompetenču padomju pārstāvjiem, solījis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Uzņēmēji kā ļoti būtisku problēmu izceļ ilgstošo komercstrīdu risināšanas kārtību tiesu ceļā, diskusijā uzsvēris LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, paužot uzņēmēju rosinājumu komercstrīdu izskatīšanā noteikt īpašu kārtību, kardināli saīsinot lietu izskatīšanas termiņus.

G.Bērziņš apliecināja, ka Tieslietu ministrijā tiek strādāts, meklējot problēmsituācijas risinājumus. Pirmkārt, mediācija būtu nosakāma kā obligāts komercstrīda izšķiršanas process pirms tiesas, otrkārt - komercstrīdu izskatīšanas paātrināšanai lietu varētu izskatīt divās, nevis trīs tiesu instancēs kā līdz šim, norādija G.Bērziņš.

Nezināms pilsonis no Igaunijas Aleksandrs Lavrinenko nekaunīgi pārņēmis daļu Agrolats holding uzņēmuma.

Uzņēmumu reģistrs (UR) pēc A. Lavrinenko iesniegtiem dokumentiem veicis izmaiņas gan Agrolats holding ietilpstošā graudu un minerālmēslojumu tirdzniecības uzņēmuma SIA Elagro Trade dalībnieku sastāvā, gan valdē. Saskaņā ar izmaiņām šogad, 31.janvārī un 15. februārī, 1963. gadā dzimis Igaunijas pilsonis kļuvis par Elagro Trade, kas ar teju 40 milj. Ls apgrozījumu atrodas Dienas Biznesa TOP 500 lielāko Latvijas uzņēmumu sarakstā, valdes locekli ar tiesībām pārstāvēt kompāniju atsevišķi, aizstājot Mārtiņu Reinfeldu, kā arī ieguvis 112 jeb 22,4% uzņēmuma daļu 2240 Ls nominālvērtībā.

Pēc UR datiem, A. Lavrinenko ieguvis Elagro Trade daļas no M.Reinfelda, kurš par to savukārt uzzinājis vien pirms dažām dienām un DB apliecināja, ka savas daļas nav pārdevis A.Lavrinenko. Elagro Trade valdes priekšsēdētājs Olavs Legzdiņš DB atzina, ka, visticamāk, notikusi krāpniecība lielos apjomos, jo UR reģistrējis viltotus dokumentus un dokumentus ar viltotiem visu Elagro Trade valdes locekļu parakstiem (tas gan vēl ir jāpierāda), un tāpēc lūgts policijā ierosināt krimināllietu par krāpšanu. «Vienīgais, kas, iespējams, atbilst patiesībai, ir A. Lavrinenko paša paraksts,» tā O.Legzdiņš. Viņš vienlaikus pauda sašutumu par šokējošiem, nenormāliem caurumiem likumdošanā, kas pieļauj tik klaju dokumentu viltošanu un to, ka «jebkurš cilvēks no malas» var tādējādi kļūt par uzņēmuma līdzīpašnieku.

Straujš nodokļu ieņēmumu pieaugums vērojams aprīlī. Ja pirmajos trijos mēnešos nodokļu ieņēmumi kopbudžetā saņemti tuvu 2020. gada attiecīgā perioda līmenim, tad aprīlī tie iekasēti jau par 174,8 miljoniem eiro jeb 25,4% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, vēsta Finanšu ministrija (FM).

Atbilstoši Valsts kases datiem par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada pirmajos četros mēnešos izdevumi kopbudžetā par 674 miljoniem eiro pārsniedza ieņēmumus, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā deficīts bija būtiski zemāks jeb 11,3 miljoni eiro.

Šā gada sākumā veikta nozīmīga līdzekļu izmaksa no valsts budžeta atbalsta veidā Covid-19 seku mazināšanai, līdz ar ko kopbudžeta izdevumi bija par 800,2 miljoniem eiro jeb 21% augstāki nekā pērn četros mēnešos, veidojot 4 605,1 miljonus eiro.

2021. gadam apstiprinātā atbalsta apjoms līdz 23. maijam jau sasniedza 3,4 miljardus eiro jeb 11,1% no IKP. Faktiski piešķirtā atbalsta apjoms janvārī-aprīlī veido 926 miljonus eiro, tostarp nepilni 800 miljoni eiro kopbudžeta izdevumos.

"Swedbank" piešķīrusi 5,65 miljonu eiro aizdevumu biogāzes ražotāja SIA "Anaerobic holding" grupas uzņēmumam SIA "BM Holding", kas ir privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" portfeļa kompānija, informēja bankas pārstāvji.

Paredzēts, ka piešķirtais aizdevums palīdzēs īstenot pāreju no biogāzes uz biometāna ražošanu, nodrošinot ilgtspējīgākas enerģijas piegādi klientiem.

"BM Holding" trīs esošās koģenerācijas stacijas Iecavā, Sesavas pagastā, Jelgavas novadā un Skrudalienas pagastā, Augšdaugavas novadā pielāgos biometāna ražošanai.

Plānots, ka pirmajos darbības gados modernizētajās stacijās tiks saražoti apmēram 60 gigavatstundu (GWh) biometāna enerģijas, kas atbilst divu gadu pašreizējam saspiestas dabasgāzes patēriņam transportā Latvijā. Biometānu pamatā ražos no sadzīves atkritumiem un kūtsmēsliem.

"BM Holding" valdes loceklis Mārtiņš Pelšs norāda, ka tuvāko gadu laikā organisko atkritumu radītāji ir jāiedrošina organiskos atkritumus nevis noglabāt poligonos, bet vest pie "BM Holding" pārstrādei.

ASV kinoteātru tīkls MC Theatres noslēdzis 870 miljonu eiro vērtu līgumu, lai iegādātos Stokholmā bāzēto kompāniju Nordic Cinema Group Holding, kas darbojas septiņās Ziemeļvalstīs, tostarp ir Baltijas valstu kinoteātru tīkla Forum Cinemas īpašnieks.

AMC paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem norādīts, ka tas iegādājas Nordic Cinema Group Holding no privātā investīciju fonda Bridgepoint un Zviedrijas mediju grupas Bonnier Holding 8,25 miljardu Zviedrijas kronu jeb 870 miljonu eiro vērtā darījumā.

Darījumam ir jāsaņem Eiropas Komisijas apstiprinājums par konkurences normu ievērošanu. Gaidāms, ka pārņemšanas atļauja tiks saņemta šā gada pirmajā pusē.

Nordic Cinema Group Holding ir 68 kinoteātri un mazākuma daļas nepilnu 50% apmērā vēl 50 saistītajos kinoteātros, kuriem kompānija sniedz dažādus koppakalpojumus. Nordic Cinema Group Holding kinoteātri ir tirgus līderi Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Otrajā vietā pēc tirgus daļas tie ir Norvēģijā. Grupai ir arī kinoteātri Dānijā.

Eiropas Komisija (EK) devusi atļauju Ķīnas kapitāla kontrolētajam ASV kinoteātru tīklam AMC Theatres iegādāties Stokholmā bāzēto kompāniju Nordic Cinema Group Holding, kas darbojas septiņās valstīs, tostarp ir Baltijas valstu kinoteātru tīkla Forum Cinemas īpašnieks.

AMC janvārī paziņoja, ka iegādājas Nordic Cinema Group Holding no privātā investīciju fonda Bridgepoint un Zviedrijas mediju grupas Bonnier Holding 8,25 miljardu Zviedrijas kronu (870 miljonu eiro) vērtā darījumā. Darījumam bija nepieciešama EK atļauja.

EK secināja, ka Zviedrijas kompānijas nonākšana AMC kontrolē neradīs konkurences problēmas, jo abu kompāniju uzņēmējdarbība ģeogrāfiski nepārklājas.

Nordic Cinema Group Holding ir 68 kinoteātri un mazākuma daļas nepilnu 50% apmērā vēl 50 saistītajos kinoteātros, kuriem kompānija sniedz dažādus koppakalpojumus. Nordic Cinema Group Holding kinoteātri ir tirgus līderi Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Otrajā vietā pēc tirgus daļas tie ir Norvēģijā. Grupai ir arī kinoteātri Dānijā.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,304 miljardi eiro, kas ir par 141,5 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos divos mēnešos bija par 284,3 miljoniem eiro jeb 14,1% lielāki nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,184 miljardus eiro, par 149 miljoniem eiro jeb 7,3% pārsniedzot plānu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 270,9 miljoniem eiro jeb 14,2%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 1,799 miljardi eiro, par 128,4 miljoniem eiro jeb 7,7% pārsniedzot plānoto, kā arī ir par 241,5 miljoniem eiro jeb 15,5% vairāk nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.