Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Tallink Grupp apkalpoto pasažieru skaita pieauguma tendence pagājušajā gadā turpinājās, un 2019. gadā Tallink Grupp sasniedza rekordlielu pārvadāto pasažieru skaitu, informē uzņēmums.

Visās līnijās kopumā apkalpoti 9,763 miljoni pasažieru, kas ir 0,1% pieaugums, salīdzinot ar 2018. gadu, kad kopumā tika pārvadāti 9,757 miljoni pasažieru. Lielākais pasažieru skaita pieaugums bija maršrutos starp Somiju un Zviedriju, kuros 2019. gadā tika pārvadāti 2 894 494 pasažieri, kas ir par +1.7% vairāk (2018. gadā – 2 845 616 pasažieri).

Pasažieru skaits palielinājās arī maršrutos starp Igauniju un Somiju, +0.7%, un Latviju un Zviedriju, +0.5%. 2019. gadā starp Igauniju un Somiju tika pārvadāti 5 115 602 pasažieri (2018. gadā – 5 079 861 pasažieri) un starp Latviju un Zviedriju – 799 961 pasažieri (2018. gadā – 796 041 pasažieri), kas ir rekordliels pasažieru skaits, pārvadāts viena gada laikā, šajā maršrutā kopš līnijas Rīga -Stokholma atklāšanas.

Eksperti aicina valdību rīkoties, lai veicinātu eksporta nozares un lai Latvijā veidotos reāli kvalitatīva rūpniecība.

Jau kādu laiku finansisti vērš uzmanību uz negatīvo tendenci Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā, kura deficīts kopš pagājušā gada pārsniedz par kritisko robežu uzskatītos 10 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr pērn 3. ceturksnī tekošā konta deficīts (TKD) sasniedzis ļoti satraucošu un jaunu augstāko rādītāju kopš Latvijas neatkarības atgūšanas - 24.2 % no IKP. Tas tāpēc, ka pērn Latvijas imports jau gandrīz līdz 2 reizēm pārsniedza eksportu. Arī valsts vīri ir pamanījuši lielo TKD. Ekonomikas ministrs Jurijs Strods Db atzina, ka šonedēļ apspriedīsies ar savas ministrijas speciālistiem par izveidojušos situāciju un tad, izvērtējot riskus, lems, vai vajag ko darīt, vai nepieciešams iejaukties. Pagaidām plāna nav, tā viņš.

Igaunijas prāmju operators Tallink Grupp janvārī maršrutā starp Rīgu un Stokholmu pārvadāja 33 337 pasažierus, kas ir par 34,5% mazāk nekā tajā pašā mēnesī pirms gada.

Kopumā Tallink janvārī pārvadāja 538 929 pasažierus, kas ir par 3,9% mazāk nekā 2014.gada janvārī.

Kompānija pārvadāja 23 702 kravas automašīnas un treilerus, kas ir par 3,6% mazāk nekā pirms gada un 68 702 pasažieru automašīnas, kas ir par 4,8% mazāk nekā 2014.gada janvārī.

Pasažieru pārvadājumus traucēja prāmju Baltic Princess un Baltic Queen darbības pārtraukšana remontdarbu dēļ uz, attiecīgi, sešām un 11 dienām.

Tallink pārvadāto pasažieru skaits starp Somiju un Zviedriju gada izteiksmē janvārī pieauga par 9% līdz 166 058 cilvēkiem. Starp Igauniju un Somiju tika pārvadāti 274 965 pasažieri, kas ir par 3,5% mazāk nekā pirms gada. Starp Igauniju un Zviedriju tika pārvadāti 64 569 pasažieri, kas ir par 10,8% mazāk nekā pirms gada.

Igaunijas prāmju operatorkompānija «Tallink Grupp» šā gada pirmajā ceturksnī pārvadājumos starp Latviju un Zviedriju strādājusi ar 1,8 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 12,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina kompānijas publicētais pārskats.

Kopumā «Tallink» grupa pirmajā ceturksnī strādāja ar 19,6 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 3,7% mazāk nekā pirms gada. Grupas peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) šajā periodā samazinājās par 20,3% - līdz 4,2 miljoniem eiro.

Savukārt «Tallink» konsolidētais apgrozījums 2018.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu sarucis par 3,9%, veidojot 184,2 miljonus eiro.

Šogad pirmajā ceturksnī grupa pārvadāja kopumā 1 930 449 pasažierus, kas ir par 0,5% mazāk nekā pērn janvārī-martā. Savukārt pārvadāto kravu apmērs pieauga par 8,2% - līdz 90 687 kravas vienībām.

Pārvadājumos starp Latviju un Zviedriju «Tallink» ieņēmumi pieauga par 24% un bija 13,1 miljons eiro. Šajā maršrutā janvārī-martā «Tallink» pārvadāja 155 000 pasažieru un 4000 kravas vienību, kas bija attiecīgi par 16,8% un par 62,6% vairāk nekā pirms gada.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Latvijai jācenšas piesaistīt daļa no Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plānā paredzētajiem 3.5 miljardiem eiro enerģētikas projektiem.

Tā šodien, uzklausot atbildīgās ministrijas pārstāvjus, lēma Saeimas Eiropas lietu komisija. Latvijai piedāvājums ir vēl jo vairāk interesants, jo 1.75 miljardi eiro paredzēti elektroenerģijas starpsavienojumiem, starp kuriem prioritārs ir Baltijas — Zviedrijas kabelis.

«Pirms būvēt starpsavienojumu, noteikti jānodrošina arī savas elektroenerģijas ražošanas jaudas pietiekamā līmenī, uzbūvējot jauno Kurzemes staciju, jo Skandināvijas valstis ir likušas saprast, ka nav ieinteresētas kabelī ar elektrības deficīta zemi. Turklāt jāizveido arī stabils Baltijas elektroenerģijas tirgus, līdz ar to pie kabeļa ar Skandināviju visticamāk tiks tā valsts, kas pirmā attīstīs savas jaudas. Pašlaik Latvija šajā situācijā ir tomēr nedaudz tālāk tikusi par Lietuvu,» tā U. Sarma.

Lai arī pērn nedaudz sarucis Latvijas apaļkoksnes un šķeldas eksporta apjoms uz Zviedriju, tomēr, neraugoties uz to, Latvija ir lielākais šīs produkcijas ievedējs šajā kaimiņvalstī. To liecina Skogsstyrelen — Zviedrijas Meža pārvaldes izdotā gadagrāmata par 2005. gadu. «Šie dati tikai liecina, ka pat neraugoties uz milzīgajiem vētras postījumiem, Zviedrijas uzņēmēji tikai nedaudz samazināja savus apaļkoksnes un šķeldas iepirkuma apjomus Latvijā,» atzīst Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta speciāliste Aija Budreiko. Viņa norāda, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām, Zviedrija arī pērn ir bijusi Latvijas lielākais papīrmalkas noieta tirgus, kaut gan tā īpatsvars ir krities. Pērn vairums skujkoku apaļkoku — 1.19 milj. m3 (salīdzinājumā ar 2004. gadu apjoms sarucis par 27.7 %) ir izvesti uz Zviedriju. Arī lapkoku izvedums no Latvijas uz Zviedriju sarucis par 18.3 % (ieņēmumi — pieauguši par 5.41 %). Uz Zviedriju pērn eksportēti 1.22 milj. m3 skujkoku apaļkoksnes un 1.6 milj. m3 lapkoku apļkoksnes (pārsvarā bērza papīrmalka 1.23 milj. m3), kas kopumā ir 2.82 milj. m3. «Salīdzināt Zviedrijas ievedumu un Latvijas izvedumu ir grūti,» atzīst A. Budreiko. Viņa norāda, ka Zviedrijas gadagrāmtā ir minēts, cik un kādas šķeļdas ievests valstī, bet šķeldas izvedumu no Latvijas nevar nodalīt pēc tās izmantošanas veida — celulozes ražošanai, siltumražošanai vai plātņu ražošanai. Tā tieši šķeldas izvedumu m3 nemēra, taču apjomu, kas izvests no Latvijas, var iegūt, izmantojot pārejas koeficientu. Pēc A. Budreiko veiktajām aplēsēm, uz Zviedriju pērn šķelda izvesta 1.12 milj. m3. Tādējādi apaļkoksne un šķelda uz šo kaimiņvalsti izvesta 3.94 milj. m3 apmērā. A. Budreiko gan pieļauj, kā vēl Zviedrijas ievedumā no Latvijas 4.32 milj. m3 ir ietverta malka, kā arī zāģskaidas.

Pārvākšanās servisa uzņēmumiem zelta ādere ir juridiskās personas – biroji, muzeji, vēstniecības. Mazāku, tomēr nozīmīgu apgrozījuma daļu veido privātpersonu apkalpošana

Latvijā pārvākšanās servisa tirgus pīrāgu dala diezgan daudz dalībnieku – aptuveni pieci uzņēmumi sevi dēvē par tirgus līderiem, nišā darbojoties piecus, desmit un vairāk gadus. Tomēr ir arī ne mazums firmu viena vai divu personu sastāvā, ir arī pašnodarbinātas personas, kas savus pakalpojumus piedāvā, izmantojot sludinājumu portālus. Ir tirgus dalībnieki, kas mēdz nemaksāt nodokļus un uz tā rēķina piedāvā zemāku pakalpojuma cenu, līdz ar to iedragā godīgas konkurences spēles noteikumus.

«Konkurence ir, taču lielākas firmas ar labu reputāciju, kuras darbojas šajā nozarē, ir aptuveni piecas. Diemžēl nereti ir situācijas, ka cilvēki sarunā mantu pārvedēju, kuru atraduši sludinājumu portālā, bet tas neierodas. Tad zvana un lūdz palīdzību firmām, kas biznesā darbojas ilgāk un ir ar labu reputāciju. Privātie darboņi nepievērš uzmanību tam, kā pareizi un kvalitatīvi pārvest mantas – tās visbiežāk nepakotas tiek vienkārši saliktas busiņā un pārvestas. Šāda prakse nenāk par labu šīs jomas prestižam kopumā, jo cilvēkiem šķiet, ka visi uzņēmumi strādā šādi – bez standartiem un kvalitātes normām,» teic SIA Zebra Cargo valdes loceklis Oskars Veinbergs.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Jelgavas galdniecības uzņēmums SIA Milliard ieguldījis 20 000 latu uz ezeriem un upēm peldošas saunas ražošanā, stāstīja Milliard īpašnieks Mikus Lode.

Lode stāstīja, ka patlaban peldošas saunas ražo Kanādā un Zviedrijā. Pēc viņa sacītā, Zviedrijā šāda veida saunas lielākoties ir mazas būdiņas bez atpūtas telpām, tāpēc Milliard nolēma ražot peldošas saunas ar atpūtas iekštelpu, kā arī izveidota āra atpūtas telpa uz jumta. Būves sienas aprīkotas ar stikliem, jo «cilvēkiem esot patīkami atrasties siltās telpās, ja aiz loga pūš auksts vējš vai līst lietus».

Ražošanas uzsākšanu finansējusi VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka, kas uzņēmumam aizdevusi 17 500 latu, bet atlikušos 10% Milliard investējis pats. Peldošās saunas cena ir, sākot no 18 000 eiro (12 600 latiem).

Pērn elektroenerģijas tirgotājs Imlitex Latvija, salīdzinot ar 2017. gadu*, dubultojis savu tirgus daļu juridisko klientu segmentā, iesaistīties mājsaimniecību segmentā uzņēmums pagaidām neplāno.

SIA Imlitex Latvija ir daļa no Imlitex Holdings, kas vietējā tirgū sāka darboties 2003. gadā kā pārtikas un ķīmiskās rūpniecības izejvielu tirgotājs, bet Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izveidotajam elektroenerģijas tirgotāju reģistram pievienojās 2012. gadā. Lursoft dati liecina, ka pēdējos piecos gados Imlitex Latvija apgrozījums palielinājies trīs reizes, 2017. gadā sasniedzot 16,7 miljonus, trīskāršojusies arī peļņa.

Paplašina piedāvājumu

Kā elektroenerģijas tirgotājs Imlitex šobrīd darbojas visās Baltijas valstīs, norāda uzņēmuma elektroenerģijas tirdzniecības vadītājs Regimants Juška (Regimantas Juška). «Elektroenerģijas tirdzniecība ir viena no mūsu biznesa nozarēm, ko līdz šim esam veiksmīgi attīstījuši, tāpēc ienākšana Latvijas tirgū bija loģisks solis. Pašlaik juridisko klientu segmentā nodrošinām elektrības tirdzniecību gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā, tāpat piedāvājam iegādāties arī elektroenerģiju, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER),» atklāj R.Juška.

«Ja Latvijā nav darba tad, lai brauc uz Zviedriju un strādā,» tā koksnes pārvadāšanas kompānijas SIA Aktīvs vēlmi doties peļņā uz Zviedriju komentē koksnes transportēšanas SIA Birzītes īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Igors Borherts. Viņš norāda, ka pretējo ceļu mēros SIA Birzītes, kas kopš pērnā gada ziemas strādāja Zviedrijā, sniedzot kokmateriālu pārvadāšanas pakalpojumus. «1. aprīlī uzņēmumam jāsāk pildīt (sarunas brīdī ar Db līgums gan vēl nebija noslēgts) valsts pasūtījums — vest kokmateriālus pēc valsts mežu apsaimniekotāja norīkojuma,» skaidro I. Borherts. Viņš atzīst, ka Zviedrijā gan palikšot vairāki vilcēji. Zviedrijā kokvedēju vadītāji no Latvijas var nopelnīt vairāk nekā pašu mājās, tāpēc cilvēki ir pat ieinteresēti doties vest kokus uz Zviedriju, norāda I. Borherts.

Kuģu maršrutā starp Latviju un Zviedriju Tallink maijā apkalpojis 59 tūkstošus pasažieru, kas ir par 8,2% vairāk nekā pērn maijā, informē AS Tallink Grupp.

Pieaudzis arī pārvadāto transporta līdzekļu un kravas vienību skaits – maijā pārvadāti vairāk nekā septiņi tūkstoši pasažieru transporta līdzekļi, kas ir par 5,1% vairāk nekā pagājušajā gadā, un 1,8 tūkstoši kravas vienību – par 36,7% vairāk nekā iepriekš šādā pat periodā.

Tallink kopējais apkalpoto pasažieru skaits 2011. gada maijā sasniedza 702,5 tūkstošus pasažieru, kas ir par 1.1% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada maija rādītajiem.

Maršrutā starp Igauniju un Zviedriju tika apkalpoti vairāk nekā 77 tūkstoši pasažieru (+6,2%), starp Igauniju un Somiju 358 tūkstoši pasažieru (+4,9%), bet maršrutā starp Somiju un Zviedriju pasažieru skaits samazinājies par 10%. To ietekmēja kuģa M/S Galaxy plānotā tehniskā apkope, jo prāmis šajā nedēļā netika aizstāts ar citu kuģi. Maršrutā starp Somiju un Vāciju tika apkalpoti gandrīz septiņi tūkstoši pasažieru.

Arhitekts Varis Bokalders bija viens no pirmajiem Zviedrijā, kurš pirms vairāk nekā 30 gadiem sāka runāt par ekoloģisko būvniecību. Savas zināšanas viņš labprāt nodod arī Latvijai.

Bokalderu dzimta pirmskara Latvijā bija labi pazīstama. Vara vectēvs, Jānis Bokalders, strādāja Finanšu departamentā, kādu laiku bija finanšu viceministrs. Īsi pirms padomju armijas ienākšanas viņš kopā ar citiem politķiem devās uz Zviedriju, kur bankās noguldīja valsts zelta rezerves, ko Latvija saņēma atpakaļ pēc brīvības atgūšanas.

Varim bija seši mēneši, kad viņš bija spiests aizbraukt no Latvijas. «Ģimene saprata, ka, ienākot krieviem, mums būs problēmas, un es devos līdzi mammai un tantei uz Vācijas pusi. Tēvs, kurš tolaik strādāja Latvijas Radio, pievienojās mums vēlāk, ar vienu no pēdējiem kuģiem no Latvijas. Savus pirmos četrus dzīves gadus kopā ar daudziem latviešiem pavadīju bēgļu nometnēs Vācijā.»

Igaunijas prāmju operatorkompānija Tallink Grupp jūlijā-septembrī maršrutā starp Latviju un Zviedriju strādāja ar 4,1 miljonu eiro lielu peļņu, kas bija par 14,7% mazāka nekā pērnā gada trešajā ceturksnī gūtā 4,7 miljonu eiro peļņa, liecina kompānijas ceturtdien publicēts pārskats.

Kopumā uzņēmuma tīrā peļņa trešajā ceturksnī sasniedza 36,2 miljonus eiro, kas bija par 17,9% mazāk nekā pagājušā gada jūlijā-septembrī.

Savukārt Tallink konsolidētais apgrozījums trešajā ceturksnī bija 262,7 miljoni eiro, kas bija par 5,7% mazāk nekā šajā periodā pirms gada. Trešajā ceturksnī grupa pārvadāja 2 561 257 pasažierus, kas bija par 5,8% mazāk nekā pērn jūlijā-septembrī. Savukārt pārvadāto kravu apmērs pieauga par 1,0% līdz 76 830 kravas vienībām.

Maršrutā starp Latviju un Zviedriju uzņēmuma ieņēmumi kritās par 24,5% un bija 17,9 miljoni eiro. Šajā maršrutā jūlijā-septembrī Tallink pārvadāja 186 tūkstošus pasažieru un trīs tūkstošus kravas vienību, kas bija attiecīgi par 23,3% mazāk un par 42,5% mazāk nekā pirms gada.

Ēdienu un ēdienu piedevu ražotājs Spilva pirmo eksporta produkcijas kravu uz Zviedriju gatavojas nosūtīt decembrī.

Saskaņā ar šomēnes parakstīto līgumu Spilvas eksporta apjoms uz Zviedriju paredzēts 100 tonnu apjomā gada laikā. Eksportu uz Zviedriju Spilva sāks ar Čili tomātu mērci.

Paredzēts, ka pirmā Spilvas produkcijas krava Zviedrijā nonāks decembra vidū – aptuveni nedēļu pirms Ziemassvētkiem. Sūtījumi paredzēti kā vairāku regulāru kravu piegāde, un gada laikā paredzēts uz Zviedriju nosūtīt 20 000 pieckilogramīgu spainīšu ar čili tomātu mērci.

«No Zviedrijas saņēmām labas atsauksmes par jaunās čili tomātu mērces garšu. Jaunais produkts speciāli izstrādāts Zviedrijas tirgum,» skaidro skaidro Spilvas tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa.

Plašas policijas operācijas dēļ Dānijā no pārējās valsts teritorijas piektdien uz laiku tika nošķirta Zēlandes sala, kur atrodas Dānijas galvaspilsēta Kopenhāgena, piektdien ziņoja policija.

Zēlandes sala tika norobežota arī no Zviedrijas un Vācijas. Policijas operācijā tika iesaistīti arī Dānijas bruņotie spēki, ziņu aģentūrai «Reuters» apliecināja armijas preses pārstāvis.

Policija meklēja melnu Zviedrijā reģistrētu automašīnu «Volvo», kurā, iespējams, atradās trīs cilvēki. Šīs personas tiek turētas aizdomās par nopietnu noziegumu, atklāja Kopenhāgenas policija.

Zviedrijas laikraksts «Aftonbladet», atsaucoties uz anonīmu avotu policijā, vēsta, ka šī lieta, visticamāk, ir saistīta ar cilvēka nolaupīšanu.

Tilti, kas savieno Zēlandi ar Fīnas salu un Zviedriju, tika slēgti uz aptuveni divām stundām. Tika apturēta arī prāmju satiksme uz Vāciju un Zviedriju, kā arī slēgta Kopenhāgenas centrālā dzelzceļa stacija.

AS Tallink Grupp 2008. gada septembra mēnesī kopumā apkalpoja 562 392 pasažierus, kas ir par 12% vairāk, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn. Vienlīdz pasažieru skaita pieaugumam ir palielinājusies ar Tallink tirgus daļa visos galvenajos Tallink maršrutos.

Vislielākais pasažieru skaita pieaugums ir maršrutā starp Latviju un Zviedriju – septembrī tika apkalpoti 35 957 pasažieri, kas ir par 32.7% vairāk, salīdzinot ar 2007. gada septembra mēnesi. Maršrutā starp Rīgu un Stokholmu tika pārvadāti 4 887 pasažieru transporta līdzekļi un 1 413 kravas vienības, kas attiecīgi sastāda 17.8% un 45.2% pieaugumu. No 2. augusta Rīga – Stokholma līnijā prāmja Vana Tallinn vietā kursē jaunāks prāmis – Festival, kas kopā ar prāmi Regina Baltica turpina nodrošināt ikdienas satiksmi starp abu pilsētu ostām, Db.lv informē Baiba Muceniece, AS Tallink Latvija tirdzniecības un mārketinga vadītāja.