Latvijas uzņēmums AMG eksports pieķerts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmās Slovākijā, vēsta Latvijas Televīzija.

Slovākijā izvērsies skandāls par vērienīgu krāpšanos ar PVN, no valsts budžeta izkrāpjot «daudzus desmitus miljonus eiro». Lietā esot iesaistīts arī Latvijas uzņēmums AMG eksports, kuru krīzes gados slavēja par spēju būtiski kāpināt apgrozījumu.

Starp krāpniekiem esot Mihaila Hovaneca kompānija Tatra Trade Corporation. 2011.gadā viņu arestēja kādas citas lietas sakarā, bet, lai mīkstinātu sodu, Hovanecs sācis runāt par nodokļu krāpšanos. Krāpniecība ilgusi vismaz četrus gadus - no 2007.līdz 2011.gadam. No valsts budžetiem Slovākijā, Čehijā un Ungārijā tādējādi izkrāpti aptuveni 80 miljoni eiro.

Izmeklēšanā izskanējuši arī Latvijas pilsoņu Anda Ābola un viņa sievas Gunitas Ābolas vārdi. Viņu uzņēmums AMG eksports krīzes gados uzrādīja strauju izrāvienu, 2008.- 2009.gadā sasniedzot apgrozījumu 41 miljons eiro, bet peļņu - miljons eiro. Laikrakstam Dienas Bizness stāstot par panākumu atslēgu, Ābola sacījusi: «Faktiski uzņēmums nodarbojas ar tā dēvētajiem trīs pušu darījumiem, kur starp ražotāju un patērētāju ir tirgotājs - AMG eksports.»

Ringier AG turpina paplašināt darbību Austrumeiropā un palielina savu starptautisko portfeli digitālo mediju un sludinājumu portālu jomā, šim nolūkam iegādājoties visas Axel Springer akcijas Ungārijā, Serbijā, Slovākijā, kā arī Baltijas valstīs Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Slovākijā uzņēmuma dibinātājs joprojām saglabās mazākuma akcijas. Citās valstīs Ringier grupai turpmāk piederēs 100 procenti akciju. Atbilstoši savai izaugsmes stratēģijai Axel Springer fokusējas uz digitālā biznesa attīstību lielos stratēģiskajos tirgos. Uzņēmuma lielākās investīcijas tiks novirzītas uz Vāciju, ASV un Poliju. Tādēļ veiksmīgais Ringier un Axel Springer kopuzņēmums Polijā saglabāsies bez izmaiņām.

Latvijā daļa no "Ringier Axel Springer Media AG" kopuzņēmuma ir darba portāls "cvmarket.lv".

Kopš Ringier Axel Springer Media AG dibināšanas 2010. gada jūlijā Ringier AG un Axel Springer SE kopuzņēmums ir attīstījies par vienu no lielākajiem un modernākajiem mediju uzņēmumiem Centrālajā un Austrumeiropā ar aptuveni 3100 darbiniekiem. Portfelī ietilpst vairāk nekā 200 digitālie un drukātie produkti.

Slovākijā no ceturtdienas stāsies spēkā daļējs karantīnas režīms, tostarp tiks slēgti restorāni un veikali, kas nepārdod pirmās nepieciešamības preces, bet skolas turpinās darboties, trešdien paziņojusi valdība.

Daļējais karantīnas režīms būs spēkā divas nedēļas.

Cilvēkiem būs atļauts atstāt mājas tikai, lai dotos uz darbu, skolu, pie ārsta vai uz veikalu pēc pirmās nepieciešamības precēm. Atļautas būs arī pastaigas dabā.

Slovākijā ir viens no augstākajiem koronavīrusa izplatības rādītājiem Eiropas Savienībā.

Daļējais karantīnas režīms tiks izvērtēts pēc desmit dienām, atklāja Slovākijas ekonomikas ministrs Rihards Suliks.

"Skolas būs pēdējās, kas tiks slēgtas. Mēs uzstājam, lai tās paliek atvērtas. Mēs arī vienojāmies, kas testēšanai skolās jābūt obligātai," paziņoja Suliks.

Slovākijā otrdien pirmo reizi kopš pandēmijas sākuma tika reģistrēti vairāk nekā 10 000 jauni Covid-19 gadījumi, bet slimnīcās stāvoklis ir kritisks, norādīja Veselības ministrija.

Bratislavā Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, tiekoties ar savu Slovākijas kolēģi Robertu Fico (Robert Fico), saņēma apstiprinājumu, ka Slovākija atbalstīs Latvijas mērķus pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD) un Eiropas vienotās valūtas valstu blokam.

«Latvijas paveiktais krīzes pārvarēšanā un ekonomiskā izaugsme, ko redzam pašlaik, ir iespaidīga. Mūsu valstīm ir daudz kopīga, tādēļ esam gatavi atbalstīt Latvijas dziļāku integrāciju Eiropā un ciešāku sadarbību ar pasaules ekonomiski attīstītākajām valstīm,» sacīja R.Fico.

R. Fico norādīja, ka Slovākija eirozonai pievienojās 2009. gada un vienotās valūtas ieviešanas process noritēja bez sarežģījumiem. Slovākijas pieredzi, ieviešot eiro, jau izmantojusi Igaunija, un Slovākija ir gatava piedāvāt savu pieredzi arī Latvijai, lai veiksmīgi risinātu ar eiro ieviešanu saistītos praktiskos jautājumus, gan skaidrotu iedzīvotājiem praktiskos ieguvumus, ko sniedz vienotā valūta.

Lielākā ASV tēraudkausēšanas korporācija U.S. Steel ir vienojusies ar Slovākijas valdību par to, ka tuvāko piecu gadu laikā nepārdos savu metalurģijas rūpnīcu, kas darbojas Košicē, un nesamazinās darbaspēku.

Košices rūpnīca ir lielākais privātais darba devējs, kas nodrošina 11 tūkstošus darba vietu, ziņo Reuters. Slovākijas premjerministrs Roberts Fico apliecina, ka metālapstrādes uzņēmums saņems valsts atlaides elektroenerģijas tarifam un ekoloģijas nodoklim. Šo faktu abas puses 26. martā ir apstiprinājušas ar savstarpēju līgumu. U. S. Steel saņems apmēram 14 miljonu eiro lielu subsīdiju par atjaunojamiem enerģijas avotiem.

«Tas ir svarīgi valstij,» uzsver R. Fico, piebilstot, ka valdība vēlas, lai U.S. Steel turpinātu darbu, un tam ir jārada atbilstoša uzņēmējdarbības vide.

Eirozonas nākotne ir atkarīga no tā, kādā veidā tiks atrisināta situācija Grieķijā un Spānijā, kā arī no tā, kā Eiropā virzīsies ciešākas integrācijas procesi, pavēstījis Slovākijas premjers Roberts Fiko (Robert Fico).

Viņš norādīja, ka eirozonas sabrukuma iespēja vērtējama kā piecdesmit pret piecdesmit, vēsta Reuters. «Protams, ka mani uztrauc eirozonas sabrukuma iespēja. Tas būs atkarīgs no tā, kā mēs atrisināsim Spānijas un Grieķijas situāciju,» sacījis R. Fiko.

Slovākijas premjers norādīja, ka gadījumā, ja piepildās prognozes par eirozonas sašķelšanos dienvidos un ziemeļos, viņa valstij būtu jāpaliek kopā ar valstīm, kas veidos Monetārās savienības kodolu.

«Ja tas notiks, Slovākijai par jebkuru cenu jāpaliek eirozonas kodolā. Tāpēc mēs apņemamies konsolidēt savas finanses saskaņā ar eirozonas valstu noteikumiem,» klāstīja Slovākijas premjers.

Patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pērn bijis 79% no Eiropas Savienībā (ES) vidējā, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie dati.

Zemāks cenu līmenis nekā Latvijā reģistrēts Bulgārijā (53% no ES vidējā), Rumānijā (55%), Polijā (60%), Ungārijā (65%), Lietuvā (70%), Horvātijā (71%) un Čehijā (75%). Nedaudz augstākas patēriņa preču un pakalpojumu cenas nekā Latvijā pērn bijušas Slovākijā (81%), Igaunijā (85%), Grieķijā un Maltā (abās valstīs 87%), kā arī Slovēnijā un Portugālē (88%).

Savukārt visaugstākais patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis reģistrēts Dānijā (141%), Īrijā (134%), Luksemburgā (131%), Somijā (127%) un Zviedrijā (121%). Salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni, kas tiek pieņemts kā 100%, viszemākās cenas Latvijā pērn bijušas restorānu un viesnīcu segmentā - 87% no ES vidējā līmeņa. Lietuvā šis rādītājs bijis 70%, bet Igaunijā 95%.

Pabeigts HBM Pharma s.r.o. (Slovākija) 100% kapitāla daļu iegādes darījums no «Dashdirect Limited» (Kipra) par kopējo summu 18,2 miljoni eiro, kuru AS «Grindeks» ir pilnībā samaksājusi saskaņā ar līguma noteikumiem, paziņojumā Nasdaq Riga informē Grindeks.

Uzņēmuma HBM Pharma s.r.o. (Slovākija) pamatdarbība ir medicīnisko preparātu ražošana, un AS «Grindeks» ar to ir noslēgusi ilgtermiņa līgumu par zāļu ražošanu injekciju formā.

Tādējādi «Grindeks» koncernā ietilpst četri meitasuzņēmumi – AS «Tallinas farmaceitiskā rūpnīca» (Igaunija), AS «Kalceks» (Latvija), SIA «Namu apsaimniekošanas projekti» (Latvija) un «HBM Pharma» s.r.o. (Slovākija).

«Grindeks» ir starptautisks farmācijas uzņēmums, kura galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo medikamentu un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. «Grindeks» koncernā ietilpst četri meitas uzņēmumi Latvijā, Igaunijā un Slovākijā; pārstāvniecības atvērtas 12 valstīs.

Turpinot uzņēmuma attīstību un orientēšanos uz rietumu tirgiem, AS “Olainfarm” 2023. gadā reģistrējusi jaunu uroloģijā lietotu medikamentu un sākusi reģistrāciju vairākiem kardioloģijas un pretiekaisuma produktiem. Tas ļaus būtiski paplašināt AS “Olainfarm” produktu portfeli Eiropas iedzīvotāju veselībai aktuālās jomās. Medikamentu reģistrācija sākta kopumā 10 Eiropas Savienības (ES) valstīs.

Jaunais AS “Olainfarm” antibakteriālais uroloģijas līdzeklis jau reģistrēts piecās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Čehijā un Slovākijā. Savukārt divi kardioloģijas produkti – hemostatisks līdzeklis un antitrombotisks līdzeklis – pieteikti reģistrācijai 10 ES valstīs: Francijā, Spānijā, Itālijā, Vācijā, Polijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Čehijā un Slovākijā.

Tikmēr Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Francijā, Slovākijā un Spānijā sākta seruma lipīdus modificējoša līdzekļa reģistrācija.

Pretiekaisuma un pretreimatisma līdzekļa, kā arī endokrīnās terapijas līdzekļa reģistrācija sākta deviņās valstīs (Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Vācijā, Spānijā, Itālijā, Čehijā un Slovākijā).

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentā Strasbūrā par stāvokli Eiropas Savienībā uzsvēra, ka viena zīmola produktiem visās ES valstīs jābūt vienādā kvalitātē. Viņš norādīja, ka Eiropā nevar būt otršķirīgu patērētāju. Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis ne vienreiz vien norādījušas, ka šajās valstīs tirgotās pārtikas preces sastāva ziņā atšķiras no produktu analogiem, kas atrodami Rietumeiropas veikalu plauktos. Savukārt šo preču ražotāji apgalvo, ka šādas pretenzijas ir nepamatotas – viņu arguments, ka visam pamatā fakts, ka dažādu valstu tirgos pircēju gaumes ir atšķirīgas.

Kā attaisnojumu savām darbībām bieži min, ka saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu, ja produktā nav neatļautu izejvielu un tās visas ir atspoguļotas produkta marķējumā, šim produktam ir visas tiesības atrasties brīvā apritē jebkurā no ES dalībvalstīm, tādējādi nekāda veida pārkāpumos uzņēmums nevar tikt apsūdzēts. Visiem zināms, ka pasaulē pazīstamo zīmolu preces, kuras domātas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, pārsvarā tiek ražotas Polijā vai Ungārijā, kā arī citās postpadomju valstīs.

2017. gada martā Ungārija, Slovākija un Čehija kopīgā paziņojumā vērsās pret lielajām korporācijām, kas Centrāleiropā pircējus krāpj ar zemākas kvalitātes preču piedāvājumu. Slovākijas veterinārais dienests izpētīja, ka viena zīmola apelsīnu sula Austrijā un Slovākijā ir ar būtiski atšķirīgu krāsu un aromātu. Jau 2015. gadā Prāgas Ķīmijas un tehnoloģiju universitātes pētījums apstiprināja, ka vairākas preces, piemēram, šķīstošā kafija, jogurts, margarīns, desas tiek ražoti no atšķirīgām sastāvdaļām nekā Rietumos.

Šā gada 1.janvārī noteikta minimālā mēnešalga bija 22 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, no kurām Latvijā tā bija trešā zemākā, liecina ES statistikas departamenta Eurostat piektdien publicētie dati.

Latvijā - tāpat kā Lietuvā - minimālā alga pašlaik ir 380 eiro mēnesī. Mazāka tā noteikta vien Bulgārijā (235 eiro mēnesī) un Rumānijā (275 eiro mēnesī).

500 eiro mēnesī valsts noteiktā minimālā alga nepārsniedz arī Čehijā (407 eiro mēnesī), Ungārijā (412 eiro), Horvātijā (433 eiro), Slovākijā (435 eiro), Polijā (453 eiro) un Igaunijā (470 eiro).

Savukārt vislielākā minimālā mēnešalga ES pašlaik ir Luksemburgā (1999 eiro mēnesī), kam seko Īrija (1563 eiro), Nīderlande (1552 eiro), Beļģija (1532 eiro) un Vācija (1498 eiro).

Lielākā minimālā mēnešalga ES ir deviņas reizes prāvāka nekā mazākā blokā noteiktā minimālā alga, bet, izslēdzot cenu līmeņa atšķirības dažādās valstīs, lielākās un mazākās minimālās algas attiecība blokā ir 1:3, proti, Bulgārijā tā ir 501 pirktspējas paritātes standarts (PPS), bet Luksemburgā - 1659 PPS.

Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” pēdējo divu gadu laikā reģistrācijai kopumā 10 Eiropas Savienības (ES) valstīs ir iesniedzis jau 21 jaunu produktu, no kuriem 17 reģistrācijas process sākts pērn.

Plānots, ka šogad reģistrācijas process tiks sākts vēl vismaz 20 medikamentiem.

Visvairāk jauno zāļu reģistrācijas ir sāktas Vācijā – 18. Savukārt Baltijas valstīs, Spānijā un Polijā reģistrācijā ir 16 jauni preparāti. Itālijā process ir sākts 15 jauniem produktiem, bet Francijā – 14. “Olainfarm” jaunajā produktu portfelī ir apstiprinājis jau vairāk nekā 50 patentbrīvos medikamentus, kuriem atbilstoši tirgus situācijai un arī pieejamajiem reģistrācijas iesniegšanas laikiem saskaņā ar kompetento iestāžu grafikiem tiek sākta reģistrācija dažādos Rietumeiropas valstu tirgos.

“Aizvadītais gads mums ir bijis ļoti dinamisks. 2022.gadā ES tirgos reģistrācijai iesniedzām četrus jaunos produktus, bet 2023. gadā jau 17. Vidēji viena produkta reģistrācija ilgst teju pusotru gadu un šajā procesā mums jābūt gataviem operatīvi iesniegt arī papildu informāciju par izstrādāto zāļu kvalitāti, klīnisko izpēti un drošumu. Aiz šiem skaitļiem slēpjas stāsts par komandas apņēmību un aizrautību, jo ļoti īsā laika periodā esam ne vien izveidojuši jaunu produktu portfeli, bet arī veicam intensīvu reģistrācijas procesu virknei produktu. “Olainfarm” mērķis ir kļūt par vienu no 10 vadošajām farmācijas kompānijām Eiropā savās terapeitiskajās grupās un katra jaunā medikamenta reģistrācija, mūs tuvina šim stratēģiskajam mērķim,” uzsver AS “Olainfarm” Reģistrācijas departamenta vadītāja Jeļena Voļperte.

Eiropas Komisija (EK) oficiāli pieprasījusi, lai Bulgārija, Ungārija, Latvija, Lietuva un Slovākija grozītu tiesību aktus par lauksaimniecības zemes iegādi, pamatojoties uz to, ka tajos pārkāpts princips par kapitāla brīvu apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību, pretējā gadījumā EK var pieņemt lēmumu vērsties pret šīm dalībvalstīm Eiropas Savienības (ES) Tiesā.

EK paziņojumā norādījusi, ka 2003.gada Pievienošanās līgumā jaunajām dalībvalstīm paredzēts pārejas periods, kura laikā valstu noteikumus par lauksaimniecības zemes iegādi pieskaņot ES tiesību aktiem. Pēc šo periodu beigām 2014.gadā Bulgārija, Ungārija, Latvija, Lietuva un Slovākija pieņēma jaunus tiesību aktus, kas reglamentē lauksaimniecības zemes iegādi.

Šie jaunie valstu tiesību akti ietver vairākus noteikumus, kurus EK uzskata par ierobežojumu kapitāla brīvai apritei un brīvībai veikt uzņēmējdarbību. Tas savukārt var atturēt no pārrobežu ieguldījumiem.

Dažiem ierobežojumiem var būt attaisnojami mērķi, jo tie tiecas apkarot spekulatīvas iegādes vai kalpo plānošanas vajadzībām un lauku politikas mērķiem; tomēr, lai ierobežojumi būtu likumīgi, tiem jābūt samērīgiem un tie nedrīkst būt diskriminējoši attiecībā pret citiem ES pilsoņiem, uzskata EK.

Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā, noskaidrots automašīnu vēstures atskaišu izveides platformas "carVertical" veiktajā pētījumā.

Katrai Eiropas valstij ir līdzīgas problēmas, sākot no viltota nobraukuma, slēptiem bojājumiem vai arī novecojoša pieejamā autoparka, kas pasliktina izredzes iegūt kvalitatīvu auto. Lietoto automašīnu tirgū bieži vien novērojamas nopietnas caurspīdīguma jeb pārredzamības problēmas. Situācijas nopietnība katrā Eiropas daļā ir nedaudz citādāka, kas izskaidrojams ar valstu ekonomisko situāciju un reģionālajām īpatnībām.

Latvija "carVertical" tirgus caurspīdīguma indeksā no 23 izpētītajām valstīm ierindojas pēdējā vietā, norādot uz potenciāli satraucošu situāciju lietotu automašīnu tirgū. Valstī ir augsts īpatsvars bojātu mašīnu, kas ilgtermiņā pircējiem var likt ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu to remontā un uzturēšanā.

Eiropas ekonomikas galvenā vilcēja Vācijas politisko stabilitāti sašūpojis konservatīvās apvienības CSU paziņojums, ka tā varētu pamest kancleres Angelas Merkeles vadīto koalīciju, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

CSU sašutumu izraisījusi nesen panāktā vienošanās par banku tiešu rekapitalizāciju un Eiropas glābšanas fondu izmantošanu valstu aizņemšanās samaksu samazināšanai.

Partijas vadītājs Horsts Zēhofers norādīja, ka aizņemšanās nosacījumu mīkstināšana novedīs pie situācijas, kurā viņa pārstāvētais politiskais spēks vairs nevar atbalstīt turpmāku palīdzības piešķiršanu eirozonai, bet bez CSU A. Merkeles koalīcijai nebūtu vairākuma.

Jau vēstīts, ka aizvadītajā Eiropas samitā panāktā vienošanās tika komentēta kā Vācijas piekāpšanās Itālijai un Spānijai.

A. Merkele šādus apgalvojumus apstrīdējusi, uzsverot, ka Eiropas glābšanas fondu kapitāla injekcijas eirozonas bankās un valstu obligāciju iegāde notiks saskaņā ar stingriem noteikumiem.

Slovākijā naktī no sestdienas uz svētdienu Tatros gājušas bojā divas sievietes no Latvijas, atsaucoties uz Slovākijas Kalnu glābšanas dienestu (HZS), ziņo vietējie mediji.

Sievietes, domājams, nosalušas.

Viņas bija 50 cilvēku grupā, kas no kalnu kūrorta devās pārgājienā, bet ceļā pazuda un neatgriezās kopā ar pārējiem.

Glābēji sāka viņas meklēt sestdienas naktī un atrada kāda kalna pakājē jau mirušas.

Ceļojumu aģentūras Impro valdes priekšsēdētājs Vilnis Klinovičs aģentūrai LETA apstiprināja, ka bojāgājušās sievietes ir no Latvijas un ceļojumā devušās Impro grupā.

Oficiālajā paziņojumā Impro profilā sociālajā tīklā Facebook publicēts grupas vadītājas ziņojums par šīs nelaimes apstākļiem.

«26.septembrī plkst.9.30 ar kalnu tramvaju no Starijsmokovecas uzbraucām kalnā. Laika apstākļi piemēroti kāpšanai, nedaudz apmācies, bet nelīst. Aizgājām ar grupu līdz ūdenskritumiem, pēc tam nonācām vietā, kur trases sadalās zilajā un zaļajā. Tā kā jau autobusā biju izstāstījusi, ka zaļā trase ir stāvāka, tad norunājām, ka pa to kopā ar mani ies tikai tie, kuriem spēki atļauj. Pārējie paiesies pa zilo līdz kalnu būdiņai, paēdīs un nāks atpakaļ. Lielākā daļa grupas, īpaši seniori, tā arī darīja,» teikts paziņojumā.

Latvijā šogad janvārī-jūnijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības (ES) valstīm bijis viens no mazākajiem eksporta kritumiem, liecina piektdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

Janvārī-jūnijā salīdzinājumā ar 2019.gada pirmajiem sešiem mēnešiem eksporta apmērs Latvijā, tāpat kā Dānijā, sarucis par 4%, līdz ar to abās valstīs bijis mazākais eksporta apmēra kritums ES.

Kritums šajā periodā reģistrēts visās ES dalībvalstīs, izņemot Īriju, kur eksporta apmērs pieaudzis par 5%.

Straujākais eksporta apjoms samazinājums janvārī-jūnijā bijis Luksemburgā (-29%), Francijā (-22%), Portugālē (-20%), Rumānijā un Somijā (abās valstīs -18%), Portugālē un Slovākijā (abās valstīs -17%), Spānijā (-16%) un Itālijā (-15%). Igaunijā eksporta apjoms sarucis par 9%, bet Lietuvā - par 8%.

Importa apmērs janvārī-jūnijā salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo laika periodu sarucis visās ES dalībvalstīs, bet straujākais kritums bijis Maltā (-27%), Luksemburgā (-25%), Spānijā (-19%), Itālijā un Francijā (abās valstīs -17%), Slovākijā (-16%) un Grieķijā (-15%), Latvijā un Igaunijā bijis kritums par 12%, bet Lietuvā - par 10%.

Latvijas ekonomika šī gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni pieaugusi par 0,5%, kas bijusi ceturtā straujākā izaugsme Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu starpā, par kurām pieejama informācija, liecina jaunākās Eurostat aplēses.

Straujākā izaugsme trešajā ceturksnī ceturkšņa salīdzinājumā reģistrēta Slovākijā un Polijā - par 0,9%, Spānijā - par 0,8% un Bulgārijā - par 0,7%.

Arī Lietuvā iekšzemes kopprodukts (IKP) trešajā ceturksnī pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā reģistrēts kritums 0,5% apmērā.

IKP pieaugums ceturkšņa salīdzinājumā reģistrēts visās ES valstīs, par kurām pieejama informācija, izņemot Igaunijā, Grieķijā un Somijā.

ES ekonomika trešajā ceturksnī palielinājusies par 0,4%, bet eirozonas ekonomika - par 0,3%.

Gada griezumā ES ekonomika pieauga par 1,9%, bet eirozonas - par 1,6%.

Tikmēr ASV ekonomika gada griezumā pieaugusi par 2%, bet ceturkšņa salīdzinājumā - par 0,4%.

Eiropas ilgtspējīgās enerģijas fonds InnoEnergy jau otro gadu pēc kārtas izsludina pirmsakseleratora programmu Primer, kas paredzēta jaunuzņēmumiem to darbības sākumposmā, informē InnoEnergy.

Programmas galvenais mērķis ir piesaistīt inovatorus no Centrāleiropas un Austrumeiropas, lai attīstītu to uzņēmējdarbības spējas un sagatavotu jaunuzņēmumus akselerācijas un investīciju programmām. Primer uzstāda jaunu vienotu standartu InnoEnergy pirms akselerācijas perioda aktivitātēm.

Primer četru nedēļu programmā iekļauta gan teorijas nodarbības un praktisku meistarklases aptuveni 40 stundu garuma, kuras vadīs profesionāli mentori, industrijas eksperti un pieredzējuši uzņēmēji. Programmā iekļautas dažādas tēmas sākot no juridiskā un intelektuālā īpašuma aizsargāšanas, beidzot ar pitch desk dizainu, agile metodiku un citām būtiskām sastāvdaļām. Jaunie uzņēmēji var iegūt zināšanas kā izvēlēties un pielāgot savai idejai visatbilstošāko biznesa modeli, piesaistīt finansējumu un kā veidot pārdomātu mārketinga un pārdošanas stratēģiju. Pirmsakseleratora programmas dalībniekiem, ņemot vērā to vajadzības un specifiku, būs iespēja piedalīties apmācībās, pilnveidojot dažādas nepieciešamās prasmes un iemaņas un uzlabojot līderību un komandas vadību.

Zāļu ražotāja AS Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada pirmajā pusgadā koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 115,6 milj. eiro, kas ir par 21,1 milj. eiro vai 22% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā. 2021. gada pirmajā pusgadā koncerna peļņa bija 19,8 milj. eiro, kas ir par 7 milj. eiro vai 55% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmumā.

Rekordlielie peļņas un apgrozījuma rādītāji sasniegti, jo ievērojami audzis pieprasījums pēc koncerna ražotajiem sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, kā arī slimnīcu segmenta medikamentiem, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”.

2021. gada pirmajā pusgadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 91 valstīm par kopējo summu 109,6 milj. eiro.

Latvijā šā gada trešajā ceturksnī bija mazākais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" sākotnējie dati, kas apkopoti par 21 bloka zemi.

Saskaņā ar sezonāli izlīdzinātiem datiem Latvijas IKP trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar jūliju-septembri pērn palielinājās par 0,7%, kas bija zemākais ES dalībvalstu, par kurām pieejami dati, vidū.

Lielāks IKP pieaugums trešajā ceturksnī gada izteiksmē reģistrēts Itālijā (+0,9%), Francijā (+1,1%), Beļģijā (+1,2%), Igaunijā (+1,3%), Somijā un Ungārijā (abās valstīs +1,4%), Grieķijā (+1,5%), kā arī Lietuvā un Portugālē (abās valstīs +1,6%). Eiropas lielākajā ekonomikā Vācijā trešajā ceturksnī gada izteiksmē reģistrēts IKP pieaugums par 1,7%.

Straujākā ekonomikas izaugsme gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar jūliju-septembri pērn reģistrēta Rumānijā (+4,6%), kam seko Bulgārija (+3,5%), kā arī Slovākija un Spānija (abās valstīs +3,2%).

Septembrī, salīdzinot ar augustu, būvniecības produkcijas apjomi eirozonā un Eiropas Savienībā sarukuši par 1,3%, liecina Eurostat provizoriskie dati.

Augustā apjomi saruka attiecīgi par 0,3% un 0,2%.

Savukārt gada laikā būvniecības produkcijas apjomi eirozonā samazinājās par 0,2%, bet ES – palielinājās par 0,2%.

Starp dalībvalstīm, par kurām dati ir pieejami, mēneša laikā būvniecības produkcijas apjomi saruka deviņās valstīs, bet pieauga – sešās. Lielākais kritums bijis Portugālē – par 12,3%, Rumānijā – par 6,9% un Čehijā – par 4,6%. Savukārt lielākais kāpums bijis Slovēnijā – par 6,2%, Slovākijā – par 1,6% un Ungārijā – par 0,8%.

Savukārt gada laikā būvniecības produkcijas apjomi sarukuši deviņās, pieauguši – piecās, bet nav mainījušies Slovākijā.

Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā šogad maijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājusies par 6,4%, kas ir mazāks kritums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" otrdien publiskotie dati par 24 bloka dalībvalstīm.

No ES dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, straujākais kritums bijis Slovākijā (-33,5%), Ungārijā (-27,6%), Rumānijā (-27,4%), Portugālē (-26,1%) un Čehijā (-25,7%). Igaunijā rūpniecības produkcijas izlaide sarukusi par 17,7%, bet Lietuvā - par 6,2.%.

Maijā gada izteiksmē kāpums nav reģistrēts nevienā no valstīm, par kurām pieejami dati.

ES dalībvalstīs kopumā maijā salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi 2019.gadā rūpniecības produkcijas izlaide samazinājusies par 20,5%, bet eirozonā - par 20,9%.

Savukārt mēneša izteiksmē bijis kāpums ES vidēji par 11,4%, bet eirozonā - par 12,4%.

Straujākais kāpums bijis Itālijā (42,1%), Francijā (20%), Slovākijā (19,6%), Ungārijā (15,6%), Rumānijā un Spānijā (abās valstīs 15,1%). Latvijā pieaugums bijis par 4,9%, bet Lietuvā - par 6,9%.

Nākotnē nekustamā īpašuma saimnieka piekrišanu uzņēmuma juridiskās adreses reģistrācijai vairs nevajadzēs, bet valdes locekļiem par adreses atbilstību tiks noteikta atbildība.

To paredz Ministru kabinetā izskatītais informatīvais ziņojums. Valdība uzdeva Tieslietu ministrijai līdz 2019. gada 1. aprīlim izstrādāt grozījumus Komerclikumā, Šķīrējtiesu likumā, kā arī Civillikumā. Savukārt, atbilstoši valdības uzdevumam, Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jāpārskata komersanta sasniedzamības izpratne nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos.

«Šobrīd ir pāragri minēt konkrētu termiņu, taču, visticamāk, tas varētu būt no 2020. gada, jo grozījumu iesniegšanas termiņš valdībā ir sava veida starta brīdis, tāpēc ka attiecīgo likumu izmaiņu normas ir jāakceptē parlamentā,» uz jautājumu par to, kad varētu stāties spēkā jaunā kārtība, atbild Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere. Viņa atzīst, ka valdības informatīvais ziņojums nozīmē to, ka visas ministrijas ir vienojušās par izmaiņām juridisko adrešu jautājumā un šī jautājuma virzība būs atkarīga no nākamā Saeimas sasaukuma un arīdzan tās izveidotās valdības.