Tā kā Ķīnas tirgus Latvijas zivju konservu ražotājiem ir jauns un neapgūts, tikai pēc aptuveni diviem gadiem kļūs skaidrs, vai šis tirgus var būt alternatīva Krievijas tirgum, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

Ziņa par atļauju sākt eksportu ir laba, bet jāņem vērā, ka tas mums ir pilnīgi jauns tirgus, šprotes šajā tirgū nav bijušas. Tas, kā Ķīnas tirgū veiksies konservu ražotājiem, kļūs skaidrs pēc aptuveni diviem gadiem, sacīja Šmits.

Viņš norādīja, ka sākotnējās indikācijas par Ķīnas tirgu ir labas, jautājums ir par to, vai Latvijas zivju konservu ražotāji varēs pārdot savu produkciju un vai varēs to pārdot ar peļņu.

Droši vien, ka daļa ķīniešu būs gatavi ēst šprotes, taču tirgus nišas iekarošana atšķiras gadījumā, ja sūtām tur jau ierastu produktu, vai arī piedāvājam kaut ko pilnīgi jaunu, skaidroja Šmits.

Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents sacīja, ka Ķīnas tirgus pilnīgi noteikti nav īstermiņa vai vidēja termiņa alternatīva Krievijas tirgum. Iespējams, ka ilgtermiņā pārdošanas apjomi Ķīnā varētu augt.

Šmits piebilda, ka zivju konservu ražotāji jau patlaban eksportē produkciju uz vairāk nekā 50 pasaules valstīm un tiek izmantoti jebkuri mēģinājumi atrast jaunus tirgus.

Jau ziņots, ka Ķīnas sertifikācijas un akreditācijas administrācija oficiāli atļāvusi 11 Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumiem sākt produkcijas eksportu.

Pēc zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vizītes Šanhajā šodien saņēmām Ķīnas oficiālās iestādes atzinumu, ka 11 Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumi iekļauti sarakstā, kas ļauj sākt eksportu uz Ķīnu, aģentūrai LETA sacīja Zemkopības ministrijas Tirgus veicināšanas departamenta direktore Rigonda Krieviņa.

Kā ziņots, līdzīgu atļauju pirms dažām nedēļām saņēma arī Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi. Lai sāktu eksportu uz Ķīnu, nepieciešams ne tikai attiecīgais atbilstības sertifikāts, kuru izsniedz pēc inspektoru klātienes vizītes, bet arī uzņēmuma iekļaušana minētajā oficiālajā sarakstā.

Zivju konservu eksportu uz Ķīnu bija plānots sākt šī gada janvārī, tomēr šogad mainījās šīs valsts prasības zvejas produkcijas eksportam, līdz ar to mainīta iepriekšējā, 2004.gadā izdotā sertifikāta forma. Attiecīgie dokumentu uz Ķīnu tika nosūtīti aprīlī, aģentūru LETA iepriekš informēja Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis. Viņš arī atzina, ka situācija saistībā ar janvārī plānotā zivju konservu eksporta aizkavēšanos skaidrojama ar Ķīnas tirgus specifiku. 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra