Ražošana

Sniega krabju zvejas kuģa lietu Latvija cer atrisināt diplomātiskā ceļā

Zane Atlāce - Bistere, 16.02.2017

Jaunākais izdevums

Norvēģijā arestētā sniega krabju zvejas kuģa no Latvijas lietā mūsu valsts cer rast risinājumu diplomātiskā ceļā. informē Saeimas Preses dienestā.

Taču iespējama arī starptautiska tiesvedība - as izskanēja Saeimas Ārlietu komisijas 16.februāra sēdē, kurā Norvēģijā arestētā Latvijas zvejas kuģa jautājumu deputāti pārrunāja ar Zemkopības ministrijas (ZM), Ārlietu ministrijas (ĀM) un Eiropas Savienības (ES) Krabju zvejas asociācijas pārstāvjiem.

Ārlietu komisija jau tuvākajā laikā uz sarunu plāno aicināt Norvēģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Steinaru Ēgilu Hāgenu (Steinar Egil Hagen), informē komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.

ZM pārstāvji deputātiem sacīja, ka situācija ar arestēto kuģi nav mainījusies, proti, tas ir arestēts kopš 16.janvāra un tam ir uzlikta soda nauda, kuru īpašnieki atsakās maksāt. Latvija Norvēģijai ir nosūtījusi divas notas ar lūgumu kuģi atbrīvot, jo tas Svalbāras ūdeņos zvejojis saskaņā ar 1920.gada Parīzes līgumu un decembrī pieņemtu ES regulu. Tāpat Latvijas Zemkopības ministrs nosūtījis vēstuli ES zvejniecības komisāram ar aicinājumu iesaistīties. Patlaban tiek gatavota Eiropas Komisijas nota, un Latvija cer, ka arī tajā tiks iekļauta prasība kuģi nekavējoties atbrīvot.

ĀM informēja, ka arestētā kuģa jautājumu vakar telefonsarunā pārrunājuši abu valstu ārlietu ministri. Par situāciju ir informēta arī Eiropas Ārējās darbības dienesta vadība.

Eiropas Komisija ir aicināta veidot kompensācijas mehānismu kuģiem, kas šīs situācijas dēļ stāv dīkstāvē, ik dienu ciešot vairāku tūkstošu eiro zaudējumus, deputātiem sacīja ZM pārstāvji. Kā vienu no problēmām, kas apgrūtina ātru risinājuma rašanu Eiropas līmenī, ZM minēja faktu, ka Eiropas Savienības valstīm šajā zvejas reģionā ir atšķirīgas intereses.

Krabju zvejas asociācijas vadītājs Didzis Šmits informēja, ka kuģa apkalpei nekādi ierobežojumi nav uzlikti, tā atrodas ostā un nakšņo uz kuģa. Gadījumā, ja situācijas risināšana ievilksies, apkalpe varētu atgriezties mājās.

Konflikts radies, jo Norvēģijai ir cita interpretācija par to, kā tiek atļauta sniega krabju zveja šajā reģionā. Proti, tā uzskata, ka tikai pati Norvēģija ir tiesīga izsniegt zvejas atļaujas, savu interpretāciju balstot ANO Jūras tiesību konvencijā. Latvijas kuģis Svalbārā zvejoja ar Latvijas atļauju, kas izsniegta, balstoties uz ES regulu. Tā noteic, ka 11 Latvijas kuģiem ir tiesības zvejot Svalbārā, skaidroja ZM pārstāvji, atzīmējot, ka šis ir pirmais ES kuģis, kas pēc regulas pieņemšanas devies sniega krabju zvejā uz šo teritoriju.

Plānots, ka Ministru Kabinetā jautājums par situācijas tālāko risinājumu atkārtoti tiks skatīts līdz 7.martam, informēja ĀM pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Premjers: Ministri atbalsta tiesāšanos saistībā ar sniega krabju zvejas lietu

LETA, 04.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministri atbalsta tiesāšanos saistībā ar sniega krabju zvejas lietu, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos.

Premjers norādīja, ka valdība sēdē izskatīja aktuālo situāciju šajā jautājumā un turpinās atbalstīt Latvijas uzņēmumu intereses.

Premjers uzsvēra, ka zveja veikta legāli, ar Eiropas Komisijas akceptu.

Pēc viņa teiktā, ministri atbalsta tiesāšanos šajā jautājumā, vienlaikus Tieslietu ministrijai uzdots līdz septembrim izvērtēt un izstrādāt precīzus uzstādījums iespējamai prasībai Eiropas Savienības tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Šmits: Latvijai jāvēršas tiesā pret Norvēģiju sniega krabju lietā

Sandra Dieziņa, 28.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdībai jāpieņem lēmums vērsties pret Norvēģijas Karalisti Starptautiskajā tiesā Hāgā, uzskata Eiropas krabju zvejas asociācijas vadītājs Didzis Šmits.

«Ņemot vērā faktu, ka Norvēģija turpina klaji ignorēt starptautiskos līgumus un konvencijas, kas tai nosaka par pienākumu dalīties ar sniega krabja resursiem Bārenca jūrā, lai panāktu taisnīgu risinājumu Latvijas valdībai neatliek citas iespējas kā vērsties Starptautiskajā tiesā, uzskata Eiropas krabju zvejas associācija. Latvijas valdība lēmumus par tālakajiem soļiem gatavojas pieņemt š.g. 4.jūlija sēdē,» informē Šmits.

Latvijas, Lietuvas un Spānijas kompānijas sniega krabju zveju Barenca jūrā uzsāka pilnīgā saderībā ar starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, ko apliecina gan saņemtās licenses, gan Eiropas Komisijas veiktās kuģu notifikācijas Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecības komisijai (NEAFC), gan pieņemtā ES regula par zvejas iespējām Svalbāras ūdeņos un virkne citu darbību un nolēmumu NEAFC un ES līmenī. «Kopš Latvijas flote ir uzsākusi zveju neviens starptautiskais līgums vai konvencija, kas regulētu sniega krabju zveju Barenca jūras starptautiskajos ūdeņos, nav grozīta, apturēta vai stājusies spēkā, citiem vārdiem – pastāv identisks tiesiskais ietvars. Nevar būt tā, ka šodien visi atzīst kāda tiesības, bet rīt, ievērojami pieaugot resursa vērtībai, atļaujās tās ignorēt, klaji pārkāpjot starptautiskās tiesības. Šis ir nedraudzīgs solis no Norvēģijas puses uz kuru Latvijas valdībai ir adekvāti jāreaģē,» uzsver asociācijas vadītājs Didzis Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) sarunas ar Norvēģiju saistībā ar šajā valstī arestēto Latvijas sniega krabju kuģi virzās ļoti lēni, žurnālistiem šodien sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Zvejas kuģis ir arestēts un sarunas, kas būtu jāvada EK, notiek lēni, sacīja Dūklavs. Viņš vēlreiz uzsvēra, ka sarunas ar Norvēģiju var veikt tikai EK, jo šis jautājums skar arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu intereses un nostājas.

Vienlaikus Dūklavs teica, ka Latvijas valdība ir pieņēmusi savu nostāju šajā jautājumā, un nepiekrīt Norvēģijas izvirzītajām pretenzijām par zvejas noteikumu pārkāpumu.

Ir pieprasīta diezgan liela nauda, kas sniega krabju zvejas kuģa īpašniekam būtu jāmaksā. Mūsu skatījumā viņi neko nav pārkāpuši, bet pilnībā ir izpildījuši visus noteikumus un normas, kas ir ES līgumā ar Norvēģiju, teica Dūklavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Konflikts ap sniega krabjiem iezīmē daudz plašākus ūdeņus

Didzis Meļķis, Sandra Dieziņa, 31.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svalbāras arhipelāga krabji jau vien būtu laba iespēja Latvijas uzņēmējiem, bet konflikts ap tiem iezīmē daudz plašākus ūdeņus, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Norvēģijā par iespējamo nelegālo zveju arestētais un pagaidām Kirkenes ostā Norvēģijā pietauvotais Latvijas kuģis Senator ir kļuvis par juridisku kāzusu, kura atrisinājumā par labu Latvijai ir ieinteresēta ne vien Eiropas Komisija, bet arī Lielbritānija. Un sevišķi britu un Nīderlandes gadījumā runa nav vairs par krabjiem vien, bet par Norvēģijas Barenca jūras šelfu ar tā resursiem vispār, kur lielā likme ir nafta un gāze.

Strīdus ābols šai starptautisko komerctiesību konfliktā ir Svalbāras arhipelāgu, konkrēti – tā austrumu piekrastes šelfā, kur pēdējos gados ievērojami savairojušies sniega krabji. ES Sniega krabju industrijas novērtējumā 2016. gada beigās lasāms, ka šī komerciāli visnotaļ saistošā krabju suga, kuras tirgus vērtība pat visprimitīvākajā nozvejas un realizācijas gadījumā būtu gandrīz desmit reizes lielāka par to, ko Latvijas zvejnieki pašlaik pelna, zvejojot reņģes un brētliņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads Latvijas zivsaimniekiem un produkcijas pārstrādātājiem aizvadīts ar mainīgām sekmēm, konkurējot ar 12 citām valstīm, kuru zvejnieki zvejo Baltijas jūrā.

Eiropas Komisija labprāt atbalsta robotizāciju, bet zvejas flotes atjaunošanai un jaunu kadru piesaistei līdzekļi jāmeklē pašiem, sarunā Dienas Biznesam pauda biedrības Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija (NZRO) valdes priekšsēdētājs un biedrības Latvijas Zivsaimnieku asociācija (LZA) izpilddirektors Viesturs Ūlis.

Sagriezti 10 mencu zvejas kuģi

“Jau kopš 2016. gada ir informācija par austrumu mencas biomasas samazināšanos. Zvejnieki, kas bija specializējušies mencu zvejā, vērsās Asociācijā ar lūgumu kompensēt radušos zaudējumus. Asociācija iesaistīja Zemkopības ministriju un BIOR zinātniekus,” vēsturi ieskicēja V. Ūlis. Darba rezultātā 2021. gada 18. februārī tika izdoti Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēja mencu zvejojošo zvejas kuģu sadalīšanu un kompensācijas gan zvejas kuģu īpašniekiem, gan zvejniekiem, kas bija nodarbināti uz mencu zvejas kuģiem. Zvejas flotes sabalansēšanas rezultātā tika sagriezti 10 zvejas kuģi. Patlaban Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī zveju veic 42 zvejas kuģi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

ĀM iesniegusi notu ar lūgumu Norvēģijai atbrīvot Latvijas sniega krabju zvejas kuģi ar 30 cilvēku apkalpi

LETA, 24.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrija (ĀM) kontaktējusies ar Norvēģijas vēstniecību, iesniedzot notu ar lūgumu atbrīvot Latvijas sniega krabju zvejas kuģi ar 30 cilvēku apkalpi.

Kā norāda ministrijas preses sekretārs Raimonds Jansons, izteikts arī lūgums netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautiskajām vienošanām.

Viņš atsaucās uz juridisko ietvaru, tostarp 1980.gada Eiropas kopienas un Norvēģijas līgumu par zvejniecību, kas paredz, ka katru gadu puses diskutē par zvejas tiesībām, attiecībā arī uz Eiropas Savienības kuģiem, konkrētos ūdeņos, kas nav arī ES ūdeņi, nosakot arī zvejas tiesības Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos.

Tāpat viņš skaidroja 1920.gada Parīzes līgumu, kas paredz nediskriminējošu pieeju zvejas resursiem.

No mūsu puses ir svarīgi, ka sarunas vada Eiropas Komisija (EK). Mēs, ņemot vērā šo gadījumu, strādāsim Briselē ar EK, lai šo jautājumu risinātu. Divpusēji esam iesnieguši vēstniecībai notu, atsaucoties uz šiem līgumiem, nediskriminācijas principu, pieeju zvejas resursiem, lūdzot atbrīvot kuģi un netraucēt zvejniecību, kas notiek saskaņā ar starptautiskajām vienošanām, viņš norādīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

"Sniega krabju" lieta noslēgusies ar Latvijas uzņēmumam nelabvēlīgu rezultātu

LETA, 08.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Investīciju strīdu izšķiršanas centrs (ICSID) pēc trīs gadu ilga tiesas procesa nolēmis noraidīt SIA "North Star LTD" un īpašnieka Pētera Pildegoviča prasību atzīt Norvēģijas nodarītos zaudējumus uzņēmumam sniega krabju zvejā, liecina ICSID publicētā informācija.

Pildegovičs un "North Star LTD" prasību ICSID iesniedza 2020.gada martā pēc tam, kad Norvēģijas varas iestādes arestēja "North Star LTD" zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras ūdeņos.

Prasītājs norādīja, ka Norvēģija ar savu rīcību pārkāpusi Latvijas un Norvēģijas līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un zaudējumos no Norvēģijas pieprasīja 388 miljonus eiro.

Strīdu izšķiršanas centrs lēmis Pildegoviča un "North Star LTD" prasības noraidīt pilnībā.

Tāpat ICSID lēmis, ka prasītājam pilnībā jāsedz atbildētāja jeb Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas. Kopumā "North Star LTD" jāsedz Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas 597 307,04 dolāru apmērā, kā arī jākompensē Norvēģijai izmaksas, kas saistītas ar pārstāvniecību, 809 724,07 dolāru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Norvēģijas tiesa liedz Latvijas sniega krabju zvejas kuģim zvejot Svalbāras ūdeņos

LETA, 14.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums Latvijas sniega krabju zvejas kuģim «Senator» ir nelabvēlīgs un liedz zvejot Svalbāras ūdeņos, aģentūrai LETA pastāstīja kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs.

Pēc viņa teiktā, Norvēģijas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka sniega krabis ir sēdoša suga, un to var uzskatīt par šelfa resursu. Tādējādi sniega krabis, pēc Pildegoviča teiktā, tiek pielīdzināts tādiem resursiem kā nafta un gāze, un jebkāds cits risinājums tiesvedībā skars arī jautājumus saistībā ar šiem resursiem. Ja Norvēģijas Augstākā tiesa būtu lēmusi, ka sniega krabis ir migrējoša suga, arestētais zvejas kuģis «Senator» būtu varējis atsākt zvejot.

Pēc viņa sacītā arī otrajā tiesas skatītajā jautājumā, vai un cik lielā mērā Norvēģijas likumi diskriminē citu valstu kuģus saistībā ar krabju zveju, Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums bija negatīvs. «Tiesa neuzskata, ka valsts rīkojas diskriminējoši, neizsniedzot licenci sniega krabju zvejai un neļaujot tos zvejot, lai gan bijām vērsušies pie Norvēģijas iestādēm, pieprasot šādu licenci,» rezumēja Pildegovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta - Latvija sniega krabju kuģa lietā vērsīsies tiesā ar prasību pret EK

LETA, 24.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija lietā par Norvēģijā arestēto Latvijas zvejas kuģi «Senator» vērsīsies tiesā ar prasību pret Eiropas Komisiju (EK), otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem stāstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš informēja, ka valdība uzklausīja Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā minēti tālākie soļi situācijas risināšanai. Ministri vienojušies iesniegt prasību pret EK un prasība tiks izstrādāta līdz maija vidum.

Kučinskis skaidroja, ka prasība pret EK tiks iesniegta saistībā ar to, ka EK nerīkojās, lai aizsargātu Latvijas zvejnieku intereses. «Atļauju, zvejot mūsu zvejniekiem, izsniedz EK, tāpēc arī tai bija jāveic pasākumi, lai palīdzētu risināt šo jautājumu,» uzsvēra Ministru prezidents.

Prasību plānots iesniegt Eiropas Savienības (ES) Tiesā.

Savukārt ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) padomnieks Mārtiņš Drēģeris aģentūrai LETA skaidroja, ka premjers ir paudis Latvijas valdības pozīciju šajā jautājumā, tādēļ ārlietu ministrs komentārus šobrīd nesniegs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvija sniega krabju lietā tuvākajās dienās vērsīsies ES tiesā ar prasību pret EK

LETA, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija lietā par Norvēģijā arestēto Latvijas zvejas kuģi «Senator» tuvākajās dienās vērsīsies Eiropas Savienības (ES) tiesā ar prasību pret Eiropas Komisiju (EK), šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Ministru kabinets šā gada 24.aprīlī uzdeva Tieslietu ministrijai (TM) sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Ārlietu ministriju sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā pieteikumu prasības celšanai pret EK. Šāds lēmums tika pieņemts, lai aizstāvētu Latvijas uzņēmēju intereses.

Šodien ministri aiz slēgtām durvīm uzklausīja TM sagatavoto prasību un lēma to iesniegt ES tiesā.

Iepriekš Kučinskis skaidroja, ka prasība pret EK tiks iesniegta saistībā ar to, ka EK nerīkojās, lai aizsargātu Latvijas zvejnieku intereses. «Atļauju, zvejot mūsu zvejniekiem, izsniedz EK, tāpēc arī tai bija jāveic pasākumi, lai palīdzētu risināt šo jautājumu,» uzsvēra Ministru prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajā Sniega krabju lietās zivkopības uzņēmums SIA "North Star LTD" no Norvēģijas pieprasa 388 miljonus eiro zaudējumu segšanai, liecina Starptautiskā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centra (International Centre for Settlement of Investment Disputes) publiskotā informācija.

"North Star LTD" īpašnieks Pēteris Pildegovičs aģentūrai LETA apstiprināja, ka patlaban zaudējumu summa tiek aplēsta 388 miljonu eiro apmērā un to veido gan zaudētās investīcijas, gan konkrētā laika periodā neiegūtā peļņa. "Zaudējumi ir vērā ņemami un lieli," piebilda Pildegovičs. Viņš norādīja, ka tiesvedība ir procesā, tādēļ patlaban plašāku komentāru sniegt par tās gaitu vai pieprasīto naudas summu nav iespējams.

Tāpat "North Star LTD" īpašnieks atgādināja, ka tiesvedība ir tikai par mantisko zaudējumu atlīdzināšanu, tajā netiks skatīti jautājumi par zvejas atsākšanu.

Jau ziņots, ka 2020.gada augustā Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā Vašingtonā tika izveidots tiesas sastāvs, kas izskatīs tā dēvēto sniega krabju lietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arestētā Latvijas sniega krabju zvejas kuģa Senator lietā rit jau trešais mēnesis, taču lietas risinājums vēl nav saredzams

Lai arī Latvijas amatpersonas līdz šim cerēja uz diplomātisku noregulējumu, nupat jau šķiet, ka tas tomēr nenotiks. Proti, kuģis joprojām arestēts atrodas Kirkeneses ostā Norvēģijā, kuģa apkalpe zvejā nedrīkst doties, un dīkstāves radītie zaudējumi, pēc ekspertu aplēsēm, visu iesaistīto kuģu saimniekiem ir teju miljons eiro mēnesī.

Lai arī Latvijas puse jau iesniegusi notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot sniega krabju zvejas kuģi, tas joprojām nav noticis.

Jāatgādina, ka 1920. gada Parīzes līgums paredz nediskriminējošu pieeju zvejas resursiem, taču jāatceras, ka pērn, 14. decembrī, Eiropas Savienībā pieņēma regulu, kas nosaka, ka 20 ES kuģi, to vidū 11 zem Latvijas karogiem zvejojošie, ir tiesīgi veikt sniega krabju zveju Svalbārā. Līdz ar to nav nekāda pamata apšaubīt pašmāju zvejnieku likumīgās tiesības zvejot šos pasaulē tik pieprasītos un, ko tur slēpt, salīdzinoši dārgos jūras zvejas produktus. Tomēr Norvēģijas puse uzskata, ka Latvijas kuģis ir pārkāpis zvejas noteikumus un zveja bijusi nelikumīga. Tam gan nepiekrīt Latvijas pārstāvji, atsaucoties uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos. Turklāt Norvēģijas puse arī norāda, ka visām pusēm dotās tiesības uz zvejniecību un medībām attiecas tikai uz sauszemi un teritoriālajiem ūdeņiem, kas ir 12 jūras jūdzes no Svalbāras krastiem. Bet sniega krabju gadījumā runa ir par kontinentālo šelfu. Arī Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens norādījis – Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā plānošanas periodā, kas ilgst no 2014. gada līdz 2020. gadam, kopumā sagriezti 5 kuģi, DB uzzināja Lauku atbalsta dienestā (LAD).

Par šo kuģu sagriešanu to īpašniekam izmaksāti 1,32 miljoni eiro. Latvijas Zivsaimnieku asociācijā DB izdevās noskaidrot, ka kuģu īpašnieks ir SIA Livonijas lasis. Kompānijas īpašnieks Ivo Bergmanis norādīja, ka, pirmkārt, kuģi bijuši veci, bet otrkārt – nozare iznīkst. «Zivju krājumi samazinās un, ja zivju nav, tad zvejot nav vērts,» sacīja Bergmanis. Viņa firma zvejoja mencas un tieši mencu krājumi pēdējos gados dramatiski sarukuši. Bergmanis uzskata, ka pie šīs situācijas vainojami gan paši zvejnieki, kas nav ievērojuši nozvejas liegumus, gan Eiropas zinātnieki, kas šai problēmai pievērsušies novēloti. Pašlaik viņš pievērsies viesnīcu biznesam un gatavojas iesaistīties arī kažokzvēru biznesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sniega krabju zvejas lieta nonākusi starptautiskajā šķīrējtiesā

LETA, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sniega krabju zvejas lieta nonākusi starptautiskajā šķīrējtiesā - strīdu izskatīs Starptautiskais ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrs (International Centre for Settlement of Investment Disputes) Vašingtonā, liecina informācija centra mājaslapā.

Sūdzību par Norvēģiju šķīrējtiesā iesniedzis Pēteris Pildegovičs un viņa uzņēmums "North Star LTD", kura kuģi Norvēģija arestēja, kad tas zvejoja ūdeņos pie Svalbāras.

Prasītājs norādījis, ka Norvēģija ar savu rīcību pārkāpusi Latvijas un Norvēģijas līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību.

Norvēģijas varas iestādes 2017.gada janvāra sākumā arestēja Latvijas uzņēmumam SIA "North Star LTD" piederošo zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos.

Norvēģija izvirzīja kuģa īpašniekam pretenzijas par zvejas noteikumu pārkāpumu, ko Latvijas kuģa īpašnieks neatzina, norādot, ka sniega krabju zveja Svalbāras ūdeņos notikusi atbilstoši 1920.gadā Parīzē noslēgtajam starptautiskajam līgumam, kas pieņemts pēc Eiropas Savienības (ES) regulas prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atbildīgās ministrijas nespēj vienoties par «mājas-kuģa» nākotni

LETA, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Atbildīgās ministrijas pagaidām nav atradušas vienotu kopsaucēju Pāvilostas novadā esošās «mājas-kuģa» jautājumā.

Atbildīgās ministrijas pagaidām nav atradušas vienotu kopsaucēju Pāvilostas novadā esošās «mājas-kuģa» jautājumā, līdz ar to Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzdeva tām saskaņot iespējamās likumu izmaiņas, lai atrisinātu un turpmāk izskaustu līdzīgu situāciju atkārtošanos.

Komisijā šodien tika skatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājums izmaiņām normatīvajos aktos, lai nākotnē novērstu situācijas, kāda radusies Pāvilostas novadā ar «māju-kuģi», kas atrodas pašā jūras krastā un jau vairākus gadus skaitās būvniecības stadijā esošs peldlīdzeklis.

VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš skaidroja, ka sadarbībā ar citām ministrijām ir izstrādāti divi iespējamie konkrētās situācijas attīstības scenāriji, kas atšķiras atkarībā no zemes īpašuma tiesībām. Proti, ja zemes īpašnieks ir valsts un tā nav sniegusi saskaņojumu kuģa būvniecībai, tad Pāvilostas pašvaldība ir tiesīga pieprasīt konstrukcijas nojaukšanu, uzsver VARAM. Ja tā ir privāta zeme, kā norāda būves īpašnieks, tad nepieciešams lūgt Latvijas Jūras administrācijas (LJA) atzinumu par objekta juridisko statusu - vai tas joprojām ir būvniecības stadijā esošs pontonu kuģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Minhenē pārrunās Latvijai aktuālos jautājumus

Kārlis Mīlbergs, 06.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 7. martā, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Briselē tiksies ar četrām augstām ES amatpersonām, lai pārrunātu vairākus aktuālus jautājumus, kuros Latvijas lauksaimniekiem, pārtikas ražotājiem un zivsaimniekiem nepieciešama labvēlīgu risinājumu panākšana ES, ziņo Zemkopības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas rīcību Norvēģijā aizturētā kuģa Senator lietā valdība varētu lemt nākamajā nedēļā

To DB uzzināja Zemkopības ministrijā.

Sniega krabju jautājums aktualizējās pēc tam, kad šā gada janvāra sākumā pie Norvēģijas krastiem šīs valsts varasiestādes aizturēja SIA North Star Ltd piederošo kuģi Senator. Eiropas Krabju zvejas asociācijas valdes loceklis, Latvijas Zivrūpnieku savienības vadītājs Didzis Šmits DB iepriekš (08.03.2017.) izteicās, ka mēneša laikā tiks sagatavota analīze par situāciju un valdībai būs jālemj, vai vērsties starptautiskajā tiesā. D. Šmits bija aplēsis, ka kuģa īpašniekam mēnesī zaudējumi var pārsniegt 700 tūkst. eiro.

Eiropas Krabju zvejas asociācija uzskata, ka Latvijai ir juridisks pamats pieprasīt ES kompensēt zaudējumus, kas radušies, nespējot nodrošināt to likumisko tiesību izpildi Svalbāras zvejas rajonā. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvija atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos. Pēc incidenta Latvijas Ārlietu ministrija iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautisko vienošanos. Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zvejas kuģu būvniecība uzņem tempu

Māris Ķirsons, 26.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas kuģu būvētava dažādās būvniecības stadijās pašlaik ir septiņi kuģi, līdztekus tā piedalās vairāku jaunu kuģu būves iepirkumos

Tā pašreizējo situāciju raksturo AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) Kuģu būves departamenta vadītājs Genādijs Sļozkins.

Pērn kopumā ir sākta septiņu jaunu kuģu būvniecība, vairākums no tiem klientiem jānodod šī gada pavasarī. Paralēli tam RKB startē arī vairākos iepirkumos ārzemēs, bet dažu jaunu kuģu būves līgumprojekti gaida parakstīšanu.

«Jaunu kuģu būves joma balstās uz trīs vaļiem – cenu, termiņiem un kvalitāti. Jebkura balsta trūkums nozīmē potenciālā pasūtījuma neiegūšanu,» teic G.Sļozkins. RKB lielākie konkurenti ir Polijā bāzētie uzņēmumi. Lai arī kuģu būvētavas ir gan Somijā, gan Vācijā, tomēr tajās tiek būvēti citu kategoriju kuģi, uz kuru būvniecības pasūtījumiem RKB nav lielu cerību, kaut arī ir bijuši jau vairāki projekti par specifisku pasūtījumu izpildi. «RKB ir savas priekšrocības, kuras arī cenšamies maksimāli izmantot,» uzsver G.Sļozkins. Pašlaik lielāko RKB darbu īpatsvaru veido tieši zvejas kuģu būve. Tos pasūta Norvēģijas, Islandes un Īrijas uzņēmēji. «Nenoliedzami, RKB mērķauditorija ir tieši Norvēģijas zivju fermu apsaimniekošanai nepieciešamie kuģi,» informē G.Sļozkins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sniega krabju zvejas kuģu dīkstāve Svalbārā ik dienas nes sešus tūkstošus eiro zaudējumus katram kuģim, tāpēc Latvijas valdībai steidzami jālemj par rīcību šajā lietā, uzskata ES Krabju zvejas asociācijas valdes loceklis, Latvijas Zivrūpnieku savienības vadītājs Didzis Šmits

Fragments no intervijas:

No 20 kuģiem lielākā daļa - 11 - ar Latvijas karogu var zvejot šajā reģionā. Šāda pārstāvniecība ir ļoti liela. Kā to izdevās panākt?

Tās ir divas kompānijas – SIA North Star Ltd un SIA Baltjūra serviss, kas, ieraugot šo resursu, izteica vēlmi zvejot šajā apgabalā. Attiecīgi viņi izgāja visu procedūru un saņēma nepieciešamās atļaujas.

Kādai jābūt Latvijas valdības rīcībai? Kas notiks tālāk?

Latvijas rīcībai ir trīs elementi. Pirmais – es tomēr ceru, ka līdz tiesai nenonāks, bet izdosies vienoties. Norvēģijai sliktākais variants ir Hāgas tiesas lēmums, ka viņiem jālaiž iekšā ES flote. Vai vēl sliktāk – ka suverenitāte attiecas tikai uz sauszemi un teritoriālajiem ūdeņiem un pārējais ir brīvs. Tas nav pirmais strīds par Svalbāru, un līdz šim vienmēr panākta vienošanās. Šobrīd nav redzama norvēģu vēlme šo problēmu risināt. Viņi cer, ka mēs būsim vāji un nebūsim gatavi iet līdz tiesai, ja tas būs vajadzīgs. Jāatgādina, ka stāvēt un gaidīt risinājumu ir ļoti dārgi. Viena kuģa ar visu apkalpi dīkstāves izmaksas dienā ir seši tūkstoši eiro. Četri kuģi nozīmē 30 tūkstošus eiro dienā vai miljonu eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pāvilostā pusgrimis stāv uzņēmēja Fonteina kuģis

LETA, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāvilostā, Sakas upes kreisajā krastā, pusgrimis stāv uzņēmēja un mūziķa, kādreizējā Liepājas deputāta Luija Fonteina (Stēns Lorenss) kuģis «Spurn».

Kuģis Pāvilostas ostā nogrimis jau aizvadītā gada rudens izskaņā un pašvaldība organizējusi tā izcelšanu un nogādāšanu citviet.

Pāvilostas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Kurčanova skaidroja, ka šobrīd Fonteina kuģis joprojām pusgrimis, bet nostiprināts stāv Sakas upes kreisajā krastā.

Pāvilostas novada dome novembra beigās lēma segt Sakas upē nogrimušā kuģa «Spurn» izcelšanas darbu izmaksas pakalpojuma sniedzējam, lēšot aptuvenās izmaksas 5445 eiro apmērā. Tāpat dome šajā sēdē lēma uzdot pašvaldības juristēm sagatavot prasību iesniegšanai tiesā par izdevumu piedziņu no SIA «Fontaine. Ent.».

«Lai gan šobrīd vides piesārņojuma draudi nepastāv, tomēr pašvaldības mērķis un nostāja ir pēc iespējas ātrāk izcelt kuģi no Sakas upes un piedzīt no kuģa īpašnieka visus pašvaldībai un ostas pārvaldei līdz šim radušos izdevumus,» uzsvēra pašvaldības pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zivrūpnieku savienības vadītājs: Man ir bail par vairākiem uzņēmumiem

Sandra Dieziņa, 09.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kāds nozarei bijis 2016. gads? Finansiāli briesmīgs. Izņemot Karavelu, neviens cits nav strādājis pa nullēm vai ar plus zīmi, visiem citiem bijuši mīnusi,» laikrakstam Dienas Bizness saka Latvijas Zivrūpnieku savienības vadītājs Didzis Šmits .

«Labā ziņa, ka sardīnes kā produkts strauji sācis iekarot savas pozīcijas – ASV, Anglijā, kontakti veidojas Vācijā, Francijā. Bet tas vēl nespēj kompensēt kritumu Krievijas tirgū. Zaudējumu apjoms 2017.gadā mazināsies, taču, lai nozare strādātu ar plus zīmi, vēl garš ceļš ejams,» viņš atzīst.

«Skaidri redzu iestrādnes un produktus, ceru, ka tiksim cauri un būs labi. Man nav rūpju par četriem pieciem uzņēmumiem, kam ir finanšu resursi un kas var sagaidīt jauno produktu atdevi, bet man ir bail par tiem, kam ir grūtības, un tie ir vairāki uzņēmumi. Ir viegli tos aizvērt, bet ļoti sarežģīti – atvērt. Tāpēc tik ļoti svarīgi ir atrisināt arī krabju zvejas jautājumu. Tas būtu dārgs eksporta produkts. Šogad neesam nozvejojuši vēl nevienu tonnu krabju. Kuģi stāv, un abām kompānijām ir lieli zaudējumi,» viņš pauž.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rojas ostā nogrimis kuģis un patlaban atbildīgie dienesti strādā, lai no kuģa izplūdušie naftas produkti nenokļūtu jūrā, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Šorīt ap plkst.5 VUGD saņēma informāciju no Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta, ka Rojas ostā piestātnē nogrimis zvejas kuģis un uz ūdens virsmas redzams naftas produktu plankums.

Jūras spēkos informē, ka bija saņemts paziņojums par nostrādājušu avārijas boju.

Notikuma vietā konstatēts, ka kanālā ir nogrimis kuģis un uz ūdens virsmas redzams naftas produktu plankums, kas virzās uz jūras pusi.

Ugunsdzēsēji kanālā izvietojuši norobežojošās un absorbējošās bonas. Patlaban notikuma vietā tiek izvietotas papildus norobežojošās un absorbējošās bonas visā kanāla platumā, lai naftas produkti nenokļūtu jūrā.

Par notikušo informēts Valsts vides dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zivsaimniecības uzņēmums VARITA attīstībā investē 3,6 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivsaimniecības uzņēmums «VARITA» ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu un bankas «BlueOrange» piešķirtā finansējuma palīdzību uzņēmuma attīstībā investējis 3,6 miljonus eiro.

«VARITA» nodarbojas ar zvejniecību, zivju pirmapstrādi un saldēšanu, gatavas produkcijas pārdošanu un starptautiskajiem kravu pārvadājumiem. Aptuveni trešā daļa piešķirtā finansējuma jeb 1,1 miljons eiro izlietoti ražošanas ēkas rekonstrukcijai Skultes ostas teritorijā, kā arī ēkas aprīkošanā ar jaudīgām saldēšanas iekārtām. Jauno saldēšanas kompleksu plānots nodot ekspluatācijā augusta sākumā.

«Jaunās saldēšanas iekārtas ļaus īsā laikā svaigi sazvejotās zivis sasaldēt mīnus 40 grādu temperatūrā. Tā ir nozīmīga investīcija uzņēmuma attīstībā, jo tieši zivju sasaldēšanas ātrums nosaka produkcijas kvalitāti. Jo ātrāka sasaldēšana, jo kvalitatīvāku preci varam piedāvāt klientiem zivju produktu izgatavošanai,» skaidro uzņēmuma vadītājs Agris Lapiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien tika aizvadīts Latvijas tūrisma forums, kurā nozares pārstāvji atskatījās uz aizvadīto gadu un iezīmēja mērķus nākošajam gadam. Tiešsaistes pasākumu organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un tajā tika apbalvoti arī konkursa "Jaunais tūrisma produkts 2020" uzvarētāji un labākie studentu zinātniski pētniecisko darbu autori tūrisma nozarē, informē LIAA.

"Tūrisma nozarei šis gads bija ļoti sarežģīts, bet ir notikušas arī pozitīvas lietas. Pieauga interese par vietējo tūrismu, tapuši jauni tūrisma produkti un meklēti risinājumi, kā strādāt pandēmijas apstākļos. Jau šobrīd ir skaidrs, ka, atveroties tūrisma iespējām, nozares pārstāvjiem būs jāskrien daudz un ātri. Ieguvēji būs tie, kas pēc ceļošanas ierobežojumu atcelšanas, spēs ātrāk noreaģēt, tādēļ mums jābūt gataviem un jau šobrīd jāiezīmē, risinājumi dažādām situācijām," tā, atklājot forumu, dalībniekus uzrunāja LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Ar LIAA starpniecību tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam krīzes seku mazināšanai šogad ir novirzīti 19,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no šiem līdzekļiem jau izmaksāta algu subsīdijās 826 tūrisma nozares uzņēmumu, bet šobrīd ir atvērta pieteikšanās viesnīcu operacionālo izmaksu programmā, kuras kopējais finansējums ir 4,8 miljoni eiro. Ekonomikas ministrija turpina darbu arī pie īpašas vaučeru programmas viesnīcām, kuras varēs cilvēkiem nodrošināt pašizolācijas pakalpojumus ar valsts atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Engures ostā uzņēmums SIA “O Yachts” ir uzbūvējis savu ceturto 14m garo “4 Klases” katamarānu “AONYX”, vēsta Tukuma novada pašvaldība.

Ar pārtraukumu uzņēmums SIA “O Yachts” strādā jau 6 gadus, kuru laikā ir uzbūvēti četri “4 Klases” (14m) katamarāni un divi “6 Klases” (līdz 20m), kuri 2021. gadā ir nominēti par labākajiem multi-korpusu klasē līdz 60 pēdām Eiropā un pasaulē.

Jaunais katamarāns veiksmīgi tiek gatavots ceļam uz Karību jūru un uzņēmums gatavojas būvēt nākamo “4 klases” katamarānu.

Kā top? SIA O-yachts katamarāni  

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «O- Yachts», vērojot, kā tiek...

Engures ostas pārvaldnieks Jānis Megnis uzskata, ka Engures ostai ir pamats lepoties ar šādu ražotni ostā, kas ir unikāla ne tikai Latvijas bet arī Baltijas mērogā.

Saskaņā ar Latvijas transporta un ostu attīstības vadlīnijām, kā viena no mazo ostu prioritātēm ir definēta ražošana, kuras neatņemama sastāvdaļa ir zvejniecība un jūras transports. Šajā segmentā Engures osta izceļ zivju apstrādes uzņēmumu SIA “Unda”, jau minēto SIA “O Yachts”, kā arī ar 2020. gadā dibināto kuģu būves uzņēmumu SIA "Invessel”. SIA “Invessel” šobrīd būvē zvejas kuģi Norvēgijai, kurš tiks nolaists ūdenī šā gada beigās vai nākošā gada sākumā un tieši no Engures ostas varēs doties zvejot Ziemeļu un Norvēģu jūrās.

Šogad Engures ostas pārvalde Igaunijas-Latvijas Pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam projekta “Austrumbaltijas jahtu ostu tīkla pilnveidošana un popularizēšana, EST-LAT177” ietvaros plāno uzstādīt degvielas uzpildes staciju jahtām un papildus jahtu piestātņu pontonus. Engures ostas pārvaldei šim projektam pieejamais budžets ir 100 000 eiro, t.sk. ERAF līdzfinansējums 85 000 eiro un Valsts budžeta līdzfinansējums 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru