Norvēģijā arestētā sniega krabju zvejas kuģa no Latvijas lietā mūsu valsts cer rast risinājumu diplomātiskā ceļā. informē Saeimas Preses dienestā.

Taču iespējama arī starptautiska tiesvedība - as izskanēja Saeimas Ārlietu komisijas 16.februāra sēdē, kurā Norvēģijā arestētā Latvijas zvejas kuģa jautājumu deputāti pārrunāja ar Zemkopības ministrijas (ZM), Ārlietu ministrijas (ĀM) un Eiropas Savienības (ES) Krabju zvejas asociācijas pārstāvjiem.

Ārlietu komisija jau tuvākajā laikā uz sarunu plāno aicināt Norvēģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Steinaru Ēgilu Hāgenu (Steinar Egil Hagen), informē komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.

ZM pārstāvji deputātiem sacīja, ka situācija ar arestēto kuģi nav mainījusies, proti, tas ir arestēts kopš 16.janvāra un tam ir uzlikta soda nauda, kuru īpašnieki atsakās maksāt. Latvija Norvēģijai ir nosūtījusi divas notas ar lūgumu kuģi atbrīvot, jo tas Svalbāras ūdeņos zvejojis saskaņā ar 1920.gada Parīzes līgumu un decembrī pieņemtu ES regulu. Tāpat Latvijas Zemkopības ministrs nosūtījis vēstuli ES zvejniecības komisāram ar aicinājumu iesaistīties. Patlaban tiek gatavota Eiropas Komisijas nota, un Latvija cer, ka arī tajā tiks iekļauta prasība kuģi nekavējoties atbrīvot.

ĀM informēja, ka arestētā kuģa jautājumu vakar telefonsarunā pārrunājuši abu valstu ārlietu ministri. Par situāciju ir informēta arī Eiropas Ārējās darbības dienesta vadība.

Eiropas Komisija ir aicināta veidot kompensācijas mehānismu kuģiem, kas šīs situācijas dēļ stāv dīkstāvē, ik dienu ciešot vairāku tūkstošu eiro zaudējumus, deputātiem sacīja ZM pārstāvji. Kā vienu no problēmām, kas apgrūtina ātru risinājuma rašanu Eiropas līmenī, ZM minēja faktu, ka Eiropas Savienības valstīm šajā zvejas reģionā ir atšķirīgas intereses.

Krabju zvejas asociācijas vadītājs Didzis Šmits informēja, ka kuģa apkalpei nekādi ierobežojumi nav uzlikti, tā atrodas ostā un nakšņo uz kuģa. Gadījumā, ja situācijas risināšana ievilksies, apkalpe varētu atgriezties mājās.

Konflikts radies, jo Norvēģijai ir cita interpretācija par to, kā tiek atļauta sniega krabju zveja šajā reģionā. Proti, tā uzskata, ka tikai pati Norvēģija ir tiesīga izsniegt zvejas atļaujas, savu interpretāciju balstot ANO Jūras tiesību konvencijā. Latvijas kuģis Svalbārā zvejoja ar Latvijas atļauju, kas izsniegta, balstoties uz ES regulu. Tā noteic, ka 11 Latvijas kuģiem ir tiesības zvejot Svalbārā, skaidroja ZM pārstāvji, atzīmējot, ka šis ir pirmais ES kuģis, kas pēc regulas pieņemšanas devies sniega krabju zvejā uz šo teritoriju.

Plānots, ka Ministru Kabinetā jautājums par situācijas tālāko risinājumu atkārtoti tiks skatīts līdz 7.martam, informēja ĀM pārstāvji.


 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra