Par spīti tam, ka Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā Gada balva dizainā šogad ir mazāk pretendentu nekā pērn, kvalitātes latiņa nav noslīdējusi

Tā DB atzīst Latvijas Dizaineru savienības (LDS) priekšsēdētājs Andrejs Broks. «Šogad gan profesionālajam, gan skolu konkursam Gada balva dizainā ir iesniegti 106 pieteikumi. Tas ir nedaudz mazāk nekā pagājušajā gadā, taču šogad izvērtēšanai tika pieņemti darbi tikai mēbeļu un interjera dizainā, bet rūpniecisko dizainu tika nolemts analizēt reizi divos gados, lai būtu lielāks laika sprīdis, kad labajiem darbiem uzkrāties,» skaidro A. Broks. Šī gada pieteikumu aktivitāti viņš vērtē kā vidēju, tomēr tie ir kvalitatīvi. Žūrija piecu cilvēku sastāvā kā ik gadus vērtēja iesniegto konkursantu darbu komerciālo vērtību, atbilstību tirgus prasībām, kā arī māksliniecisko pienesumu.

Nedēļas nogalē - no 6. līdz 8. oktobrim - Ķīpsalas izstāžu centrā risinājās izstādes «Baltic Furniture 2017» un «Design Isle 2017», informē pasākuma organizatori.

«Design Isle 2017» sniedza iespēju vienuviet iepazīties ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dizainu. Savukārt «Baltic Furniture 2017» varēja apskatīt un iegādāties jaunākās mājas un biroja mēbeļu kolekcijas, gaismas ķermeņus un interjera priekšmetus, kā arī mēbeļu furnitūru. Daudzveidīgu klāstu piedāvāja vairāk nekā 140 ražotāji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Vācijas, Indijas un citām valstīm.

LASI ARĪ:

FOTO: Sajust Latvijas dizaina pulsu

Video spēļu, vadības pulšu un citu spēļu aksesuāru tirdzniecība ASV gada laikā palielinājusies par 37%, sasniedzot 1.12 miljardus USD (5.085 miljonus latu), , vēsta Asociated Press.

Savukārt Nintendo Wii vadības pults ir bijusi pārdotākā video spēļu aparatūra. Vien šā gada maijā tās pārdotas 675,1 tūkstoša apjomā. Otrajā vietā ierindojās Nintendo DS ar 452,6 tūkstošiem pārdotu pulšu.

Tam seko SonyPlayStation 3 un Microsoft Xbox 360, kas pārdotas 208,7 un 186,6 tūkstošu apjomā.

Aparatūras tirdzniecības apjomi gada laikā palielinājušies par 34% un sasnieguši 428.6 miljonus USD(194.584 miljonus latu), bet programmatūru tirdzniecība palielinājusies par 41% un sasniegusi 536.9 miljonus USD (243.753 miljonus latu).

Līdz ar jaunāko Apple produktu – viedpulksteņu – uznācienu ar pastiprinātu jundu izskan dažādas spekulācijas, kas būs zaudētāji no šīs un arī citu tehnoloģiju kompāniju uzvaras gājiena.

Bieži teikts, ka viedpulksteņi rada draudus tradicionālajai pulksteņu industrijai, ko pierādījuši arī dati. Proti, modē nāks tehnoloģiju kompāniju pulksteņi, kas, piemēram, piedāvās iespēju gan aplūkot e-pastu, gan mērīt pulsu, gan izmantot dažādas aplikācijas.

Augustā Šveices pulksteņu eksports, kuru cenas ir no 200 līdz 500 Šveices frankiem (vairumtirdzniecības cena), gada skatījumā ir sarucis par 24%. Savukārt tādu Šveices pulksteņu eksporta apjomi, kuri ir lētāki par 200 frankiem, samazinājušies par 13%, liecina Šveices Pulksteņu industrijas federācijas dati.

Visu rakstu Iziet no modes lasiet 23. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Viedpulksteņi rada draudus tradicionālajai pulksteņu industrijai

Dažkārt, izvērtējot kādu tendenču ietekmi, vieglāk ir noteikt zaudētājus nekā uzvarētājus. Līdzīgi, runājot par investīcijām tehnoloģiju kompānijās, teicis arī pasaulslavenais investors Vorens Bafets. Proti, leģendārais investors, uzstājoties ar retu lekciju kādā ASV universitātē, norādīja, ka pagājušā gadsimta pirmajā pusē bija faktiski neiespējami pateikt, kura ASV autoražotāja akcijās ieguldījumi varētu būt perspektīvākie. Spēkratu ražotāju un dažādu zīmolu bija pārāk daudz, un bija zināms, ka izdzīvot visi nespēs. Pasakot šo, V. Bafets izmeta asprātīgu padomu, ka tajā brīdī bija skaidrs, ka zaudētāji būs zirgi, un tādēļ investoram vajadzēja «šortot zirgus» (šortošana ir īso pozīciju atvēršana jeb spēlēšana uz vērtspapīru cenu kritumu).

«Man pagaidām neviens nav piedāvājis kļūt par Latvijas premjerministri, līdz ar to es nevaru ne apstiprināt, ne noliegt šādu iespēju,» Db pauda Valsts kontroliere Inguna Sudraba.

«Pēdējā laikā par manu iespējamo kļūšanu par premjeri presē ir izskanējušas vairākas spekulācijas, kuras es vēlētos izbeigt. Pirmkārt, tāpēc, ka ar mani neviens oficiāli par šo amatu nav runājis, otrkārt, tas nemaz nav jautājums, uz kuru varētu tūlīt atbildēt ar jā vai nē. Valsts premjera amats būtiski atšķiras no Valsts kontroliera darba, kuru veicot es vadu iestādi un vienpersoniski varu pieņemt lēmumus,» skaidroja Inguna Sudraba.

Attiecībā uz Saeimas atlaišanu, par ko pēdējā laikā ir daudz diskutēts, Valsts kontroliere neizteicās ne pozitīvi, ne noliedzoši. «Pašlaik saistībā ar šo jautājumu norit 2 politiskās spēles— vieni, kam ir izdevīgi, lai Saeima tiktu atlaista pēc iespējas ātrāk, kamēr nav konkurences un otri, kam vēl vajag nedaudz laika, lai nostiprinātu savas pozīcijas,» teica Inguna Sudraba.

Mairita Solima par savu biznesu varētu pati uzrakstīt veiksmes stāstu, jo, pirmkārt, viņa ir bijusi žurnāliste ar divdesmit gadu stāžu, otrkārt – miljonāre, kurai, pašas vārdiem runājot, visas biznesa olas nav vienā groziņā saliktas.

Vecumdienas Mairita Solima domā pavadīt, gleznojot un rakstot romānus, taču līdz tam vēl jāpagaida, tāpēc par sevi viņa stāsta intervijā, sēžot savas viesnīcas Gūtenbergs restorāna ērtajā krēslā.

Vasaras sezona beigusies, klāt rudens, tuvojas ziema – kas notiek viesnīcā klusajā periodā? Pavērojiet zirgu, kad tas vasarā mierīgi ganās zaļā pļaviņā – viņa muskuļi ir atslābuši, bet, tiklīdz jāsāk skriet, tie saspringst. Rudens sezona tūrismā ir laiks, kad muskuļiem jāsaspringst. Ir nepieciešams lielāks darbs marketingā, kvalitātes uzlabošanā, elastīgāki piedāvājumi. Mēs cenšamies vairāk piedomāt pie tā, ko celt priekšā viesim, kā viņu «ievilināt» pie sevis: vai tās būs garšīgas, elegantas un ātri pasniegtas biznesa pusdienas restorānā Gutenbergs, vai slavena pianista dzīvā mūzika vakaros, vai piedāvājumi veselības uzlabošanai SPA kūrortā Mārcienas muiža, tai skaitā ar profesora Nazarova biomehānikas stimulācijas metodēm, kas pasaulē vēl saņemamas vienīgi dārgos Šveices, Austrijas un Vācijas kūrortos. Diemžēl iebraucēju Latvijā reāli paliek arvien mazāk, un tas nav tikai tāpēc, ka laukā līst. Pirmām kārtām tā ir Latvijas ekonomikas īsredzība, kas joprojām neredz, ka tūrisms ir nopietna valsts budžeta sastāvdaļa un bez stabila valsts atbalsta diemžēl tas panīks. Jau ir panīcis.

Operas soliste Inese Galante dzied visā pasaulē, taču par sava festivāla Summertime norises vietu izvēlējusies Latviju – arī šogad no 8. augusta Dubultu baznīcā un Dzintaru koncertzālē Inese kopā ar Innu Davidovu un Hermaņa Brauna fondu aicinājusi dažādu valstu māksliniekus. Šādu personību aicinājumam mūziķi atsaucas.

Inese, ierodoties Latvijā, joprojām saka pie mums, mēs, it kā Diseldorfā nodzīvotie gadi nebūtu mainījuši viņas identitātes sajūtu. Viņa patiešām ir savējā, un viņas sirds gan priecājas, gan sāp par to, kas notiek mūsu valstī ar mūsu tautu.

Latvija viņai par to pateicas ar sirsnību skatienos uz ielas, ar ziediem pēc izpārdotās zālēs dziedātiem koncertiem un operizrādēm. Inese Galante ir vienīgā māksliniece, kura Latvijā patronē apjomīgu mūzikas festivālu, un viņas vārds afišā nozīmē piedāvātās mākslas kvalitātes garantu.

QLED tehnoloģijā veidotais Samsung šā gada flagmanis QE65Q90R pārņēmis labāko no konkurējošā OLED

Televizoru tirgus un autobūves industrija šobrīd atrodas diezgan līdzīgā situācijā. Viena dzīvo izdaudzinātā 8K gaidās, otra sludina elektrifikācijas revolūciju, taču abas ar labiem panākumiem turpina tirgot mazāk aizraujošas tehnoloģijas, katru gadu pamainot kādu niansi un izspiežot labāku rezultātu tur, kur šķietami to vairs nevarētu izdarīt.

Jaunajā Samsung 65 collu flagmanī QE65Q90R ir novērstas priekšgājēja nepilnības, un tas kļuvis vēl nopulētāks produkts par priekšgājēju, lai arī vizuāli fundamentālas izmaiņas nav nesis.

Dizains

Televizoru dizaineriem fantāzijas trūkumu nevar pārmest. Aizgājušajos gados redzēti visādi brīnumi, ieskaitot kopā saspiestas stikla loksnes bez rāmja, kā LG OLED 55E8. Par produkta ārieni atbildīgie Samsung speciālisti šoreiz gan gājuši pa konservatīvu taku, ieturot 65 collu milzeni tā dēvētajā 360 grādu dizainā. Proti, izveidojot tam gludi noslīpētu aizmuguri, kurā visas pieslēgvietas un kājas stiprinājums paslēpts zem neuzkrītoša vāka. Šis koncepts paredz, ka tālrādi var likt kaut istabas vidū un tas izskatīsies kā interjera priekšmets. Arī par vadu jūkli nav jāuztraucas. Gluži kā pērn, arī šoreiz no korejiešu flagmaņa gar statīva vadu stiepjas tikai viens kabelis, kas savienots ar One Connect bloku. Caur to plūst kā elektrība, tā signāls no datu nesējiem, jo faktiski visas ārējās ierīces jāpievieno pie paprāvās One Connect kastes.

Bažas un neskaidrība zelta cenu uzdzen līdz augstākajam līmenim sešu gadu laikā.

Lielvarām vedot tirdzniecības un valūtu karus, pārliecība par ekonomikas veselību kādu laiku vairs nav tā pati lielākā. Arī globāli ietekmīgāko tautsaimniecību temperatūru mērošie dati nav tie labākie. Piemēram, Eiropas ekonomikas flagmaņa – Vācijas – rūpniecības apmēri vasaras sākumā gada skatījumā saplakuši par 5,2%, kas ir straujākais kritums gandrīz 10 gados. Ja Vācija iebuksē, tad pavadošā kolonna var apstāties. Neviens joprojām īsti nezina, kas notiks arī ar Brexit, – arvien ticamāks sāk izskatīties scenārijs, kurā briti Eiropas Savienību pamet bez vienošanās, kas nozīmētu papildu haosu.

Laikos, kad pieaug neskaidrība, daudzi lūkojas uz nosacīti drošām alternatīvām, lai mēģinātu saglabāt savu ieguldījumu vērtību. Tradicionāli patvērums tiek meklēts zeltā. Rezultātā kopš maija beigām zelta vērtība ASV preču biržā palielinājusies par 17,5% un šonedēļ pat pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei.

Polijas televīzijas reportieris, iefiltrējoties kādā kautuvē, slepeni nofilmējis materiālu, kas liecina, ka uz kādu Polijas kautuvi tiek atvestas slimas govis un pārdotas bez veterinārās inspekcijas atļaujas, raksta The Guardian.

Tas radījis satraukumu par pārtikas drošības standartiem vienā no lielākajām Eiropas Savienības gaļas eksportētājvalstīm.

Slepenā materiālā, kas filmēts kautuvē Mazovijas reģionā, nofilmēts, kā no kravas automašīnām tiek vilktas ārā govis, kas ir tik slimas, ka nespēj nostāvēt kājās. Kautuvē tās tiek ievilktas, izmantojot vinčas, piesienot virves pie to kājām vai ragiem.

Govis tiek kautas naktī, kad uz vietas nav veterinārā dienesta amatpersonas. Darbinieki no kautķermeņiem izgriež daļas, kur redzami izgulējumi vai audzēji, kas liecina, ka govis ir gulējušas uz sāniem vairākas dienas.

Eksperti, kas redzējuši filmu, saka, ka šāda gaļa rada ievērojamu risku patērētāja veselībai, un aicinājuši Polijas valdību nekavējoties rīkoties. Profesors Kriss Eliots sacījis: «Ja pastāv kaut mazākā iespēja, ka šī gaļa ir pametusi Poliju, tad ir potenciāls pievērst uzmanību kopējai Eiropas drošībai, iesaistoties daudzām uzraudzības iestādēm no visas Eiropas.»

Parādu piedziņas firmu redzeslokā arvien biežāk nonāk jaundibināti mazie uzņēmumi, grāmatveži, arī bāru, kazino, skaistumkopšanas salonu darbinieki. Šādas tendences pēdējos mēnešos novērojusi parādu piedziņas firma Paus Konsults, kas Latvijā parādu piedziņas jomā darbojas kopš 1997. gada un ir vieni no lielākajiem speciālistiem privātpersonu parādu piedziņā, proti, kompānijai pieder ap 70 % tirgus. Paus Konsults, kura klienti ir praktiski visas finanšu iestādes un daudzi lieli dažādu pakalpojumu sniedzēji, valdes loceklis Mārcis Katajs intervijā Db atklāja arī parādu rašanās iemeslus.

Cik šobrīd Paus Konsults datubāzē ir ierakstu par parādiem un cik ir parādnieku?

Par privātpersonām šobrīd ir 250 tūkstoši ierakstu (parādi) jeb ir ap 150 tūkstoši privātpersonu. Juridiskās personas ir apmēram 10% no šī skaita jeb ap 25 tūkstoši ierakstu. Parādu skaitam ir tendence pieaugt. Šogad martā vēl bija 200 tūkstoši ierakstu. 50% gadījumu vienam cilvēkam ir 2 un vairāki parādi. Lielākais skaits ir 12 parādi vienam cilvēkam.

Kāds ir parādnieka - fiziskas personas - portrets?

Parādnieka portrets kādu laiku iepriekš bija privātpersona - vīrietis, kas strādā privātā sektorā, ar vidējo parādu 500 Ls, vecumā līdz 40 gadiem. Patlaban summa palielinās, bet vidējais vecums samazinās, jo novērojam, ka jaunieši ir neapzinīgi maksātāji. Parādu skaitā ir arī studentiem sniegti kredīti.

No politiķu mutēm investoriem tiek raidīti nepārprotami signāli par karadarbības draudiem, viss pārējais uz šī fona zaudē jebkādu nozīmi, tostarp apelēšana pie piektā paragrāfa

Investori organiski nepanes nestabilitāti un neprognozējamību, taču Krievijas vulkāna pakājē Latvija meklē katru iespēju, lai tā uguns muti papildinātu ar savu tiesu eļļas. Nav pat runas par to, vajadzēja vai nevajadzēja Latvijas televīzijai rādīt britu raidsabiedrības BBC simulāciju par «zaļajiem cilvēciņiem» Latvijā. No nepārraidīšanas filma no zemes virsas taču nepazustu un problēma neizgaistu. Svarīgi bija adekvāti skaidrot, ka tas ir tikai raidījums, sava veida «aizliegtais paņēmiens», nevis politastroloģijas prognoze. Nevar noliegt, ka filmas sižets zināmā mērā izdara lāča pakalpojumu ne tikai Latvijai, bet visai Baltijai, ja runājam par uzņēmējdarbības vides pievilcību. Taču valsts svarīgākie cilvēki turpina aktīvi Latvijai bērt smiltis uz galvas, aprokot jebkādu investoru intereses dzirksti par iespējamu rosīšanos šeit. Pārraide radīja daudz jautājumu, bet atbilžu vietā tiek kultivēti tikai arvien jauni jautājumi. Bijušais aizsardzības un ārlietu ministrs eiroparlamentārietis Artis Pabriks secināja, ka raidījums «ļauj modelēt Krievijas iebrukumu Latvijā», un «no tā ir jāmācās». Savukārt aktuālā aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa secinājums, ka «filma noteikti nav par to, cik bīstama ir Latgale vai tur dzīvojošie cilvēki», nepārliecina. Investoram grūti izlobīt, vai varas pārstāvji mētājas ar kara tematiku, lai mobilizētu sabiedrisko domu, vai arī jau gatavo augsni.

Lai gan Latvijā ir pretēji vērojumi, vidējā degvielas cena Eiropā kāpj; skaidrojums tam ir lielais pieprasījums ASV , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā jūlijā degvielas cenas ir samazinātas par diviem līdz pieciem eirocentiem, liecina db.lv sagatavots apskats, tomēr Eiropā autobraucēji šovasar ir spiesti samierināties ar cenas kāpumu. Šī degvielas tirgū ir savdabīga situācija, jo naftas cena piedzīvo kritumu, un starp naftas cenu biržā un benzīna vidējo cenu Eiropā, kas parasti ir salīdzināmas līknes, veidojas netipiskas «šķēres», liecina Bloomberg Finance (BF) apkopotie dati.

Vālē uz nebēdu

Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena, kas ir atskaites punkts visa veida naftas cenām, kopš maija sākuma ir kritusies par 21%. Saskaņā ar BF vērojumu pirmo reizi vismaz desmit gadu laikā tas nav atsaucies uz bākā lejamās degvielas cenu Eiropā, kas šai periodā ir nedaudz pieaugusi. Atkarībā no veidojošajām komponentēm, degvielas cenas Eiropā ir visai atšķirīgas. Vācijas kompānija DKV Euro Service, kas sniedz dažādus biznesa pārvaldes pakalpojumus transporta uzņēmumiem, ir apkopojusi datus, kas liecina, ka dārgākā dīzeļdegviela ir Lielbritānijā (1,76 EUR/l jeb 145% no ES vidējās, savukārt zemākā dīzeļdegvielas vidējā cena Luksemburgā (1,08 EUR/l). Vācu kompānijas kartē Latvija vidēji ar 1,15 EUR/l ir Eiropas degvielas lētajā galā un ar labāko piedāvājumu Baltijas valstu starpā.

Kaut nedaudz palasot Ekonomikas ministrijas ziņojumu par pasākumiem makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2008. līdz 2009. gadam, prātā neviļus nāk padomju gados izstrādātie piecgades plāni.

Tiem bija raksturīgas divas galvenās iezīmes: pirmkārt, tie viens no otra galvenokārt atšķīrās ar gadskaitļiem, otrkārt - tajos bija sarakstīts vēlamais, nevis konkrēti veicamie soļi, lai vēlamo sasniegtu.

Stabilizācijas plāns kaut kādā mērā atgādina jau pērnā gada pavasarī valdībā pieņemto tā saucamo inflācijas apkarošanas plānu ar nelieliem uzlabojumiem - vismaz daļa no tēzēm sakrīt, kā mēdz teikt, viens pret vienu. Arī deklaratīvu frāžu tajā netrūkst, par ko liecina kaut vai teiktais par nepieciešamību nodrošināt privātā kapitāla plūsmu virzienu maiņu par labu uz eksportu vērstām nozarēm. Šāds solis būtu ārkārtīgi pozitīvs un atbalstāms, ja vien... Dažas lpp. tālāk tiek atzīts, ka pašlaik Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kurā nepastāv valsts atbalstīta eksporta kredītu garantiju sistēma.

Latvijai var rasties zināmas problēmas ar Māstrihtas kritēriju izpildi un eiro ieviešanu 2014. gadā, raugoties gan no inflācijas, gan budžeta deficīta aspekta.

«Pat ņemot vērā augsto inflācijas spiedienu visā Eiropā, mēs nevaram izslēgt risku, ka Latvijai varētu būt zināmas grūtības izpildīt attiecīgo Māstrihtas kritēriju. Var teikt, kā šī kritērija izpilde vairāk ir atkarīga no tā, kā valdība realizēs fiskālo konsolidāciju nākošajā gadā, » vērtē Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Viņasprāt, inflācija nav tā problēma, uz kuru tagad jākoncentrē visa uzmanība, bet jāņem vērā, ka tā ir spēcīgs signāls, ka nesabalansētība ekonomikā ir pieaugusi.

Komentējot pašreizējo situāciju Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašunsa saka, ka pašlaik vēl izpildām Māstrihtas inflācijas kritēriju, tomēr jau rudenī 12 mēnešu Latvijas vidējā gada inflācija varētu pārsniegt 3% atzīmi.

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu attiecībā uz nodokļiem izsauc šermuļus.

Izpētot to, ko savās 4000 zīmju programmas partijas sola uzlabot nodokļu jomā, var secināt, ka solījumi ir ļoti atšķirīgi. Liela daļa solījumu skar NĪN – vieni sola lielu atlaidi, citi – atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Varētu teikt, ka attiecībā uz NĪN partijas sacenšas vairāksolīšanā, saprotot, ka tā gandrīz ikvienam vēlētājam ir jūtīga tēma. Īpašums ir ļoti būtiska lieta mūsu dzīvēs, un partiju programmu veidotāji to apzinās. Tas, ko viņi neapzinās vai izliekas nesaprotam, ir fakts, ka tieši NĪN lielā daļā pašvaldību veido budžeta pamatu. Partijas sola atcelt NĪN vienīgajam īpašumam, bet nepiedāvā nevienu alternatīvu, ka tiks aizlāpīts budžeta robs, ko šāds lēmums radītu. Šis solījums uzskatāms par reālu tikai tad, ja politiķi nāks klajā ar konkrētiem risinājumiem pašvaldību budžeta sabalansēšanai. Vēl partijas aizmirst piebilst, ka pašvaldības jau šobrīd var lemt par atlaižu piešķiršanu NĪN.

Desmit minūtes dienā, kas pavadītas, apmeklējot iecienītākās tīmekļa vietnes, sievietēm samazina stresu, uzlabo smadzeņu darbību un palielina produktivitāti, liecina Hewlett-Packard (HP) un Mid Lab International pētījuma rezultāti.

Pētījumā piedalījās Eiropas valstu sievietes. Pētījumā atklājās, ka īsa laika veltīšana tādām personiskām nodarbēm internetā kā apmainīšanās ar fotogrāfijām ar draugiem, iemīļotāko tīmekļa vietņu apmeklēšana un citas līdzīgas nodarbes internetā samazina stresu un pulsu un palīdz smadzenēm darboties ar mazāku piepūli un lielāku produktivitāti.

"Mēs bijām pārsteigti, cik liela ietekme var būt pat tik mazai pauzei kā desmit minūtes – respondentēm samazinājās stresa līmenis, un viņas varēja paveikt tādu pašu intelektuālo darbu, tikai ar mazāku piepūli," sacījis Deivids Levis (David Lewis), Mind Lab International neiro-zinātnes laboratorijas vadītājs.

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca plāno 3. aprīlī parakstīt līgumu ar SIA Vindbūvserviss par intensīvās tearpijas nodaļas rekonstrukciju.

Līgumcena ir gandrīz 586,8 tūkstoši latu, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Līgums paredz paplašināt nodaļu, piebūvējot jaunas telpas, informē SIA Ziemeļkurzemes slimnīca. Mainīsies arī telpu konfigurācija – ja šobrīd ir vairākas palātas, tad pēc rekonstrukcijas būs viena plaša intensīvās terapijas zāle ar sešām gultasvietām, kur visi pacienti ar mūsdienīgu monitorēšanas sistēmu tiks novēroti vienuviet. Atsevišķi būs arī reanimācijas zāle. Tā kā personālam ir nemitīgi jābūt pacientu tuvumā, ir izplānots gan māsu postenis, gan ārstu istaba. Nodaļa iegūs arī jaunu medicīnisko aprīkojumu. Tai skaitā par Ventspils domes piešķirto finansējumu ir iegādāta jauna monitorsistēma, ar kuras palīdzību mediķi uz monitora var novērot pacienta kardiogrammu, asinsspiedienu, pulsu, ķermeņa temperatūru, skābekļa piesātinājumu asinīs un citus rādītājus. Tiklīdz kāds rādītājs pasliktinās, atskan trauksme. Tā kā vecās monitorsistēmas iekārtas joprojām ir labā stāvoklī, tās pēc tam tiks izvietotas ķirurģijas, traumatoloģijas, ginekoloģijas un citās nodaļās pēcoperāciju pacientu novērošanai.

Pirmdien uz Marsa paredzēts nolaisties ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) zondei «InSight», paziņojusi pārvaldes Reaktīvās kustības laboratorija.

Plānots, ka zonde veiks līdz šim dziļākos urbumus planētas virsmā, lai veiktu temperatūras mērījumus un fiksētu planētas pulsu.

Zinātnieki ar zondes palīdzību sekos līdzi arī Marsa rotācijai ap savu asi, cerot, kas tas palīdzēs gūt precīzāku priekšstatu par planētas kodola lielumu un sastāvu.

ASV un Eiropas kopīgās misijas galvenais mērķis ir pētīt Marsa dzīles, lai palīdzētu izprast šīs un citu planētu, tostarp Zemes, veidošanos pirms 4,5 miljardiem gadu.

Marss ir mazāks un ģeoloģiski mazāk aktīvs nekā Zeme, kur plātņu tektonika un citi procesi ir izmainījuši tās sākotnējo sastāvu. Marss savukārt ir saglabājis agrīnās evolūcijas «pirkstu nospiedumus», maijā pēc zondes starta skaidroja misijas vadošais zinātnieks Brūss Banerts.

«Tele2» ir apkopojis viedpulksteņu galvenās priekšrocības.

Tūlītēja un ērta piekļuve informācijai darbā un atpūtā

Tālajos pagājušā gadsimta 70. gados, kad paradījās pirmās viedpulksteņu iestrādes, to izgudrotāji nevarēja pat iedomāties, ka mazajā pulksteņu ekrānā varēsim redzēt visas mums ienākošās ziņas «Facebook» vai «WhatsApp», lasīt darba e-pastus un sekot līdzi notiekošajam sociālajos tīklos. Galvenais, ka viedpulksteņi ļauj uzreiz piekļūt informācijai, tiklīdz tā ir ienākusi - tam vairs nevajag meklēt telefonu vai skriet pie datora. Uzzināt, vai ienākošā ziņa ir svarīga vai nē, varam, tikai paskatoties uz savu pulksteni. It īpaši tas izlīdz situācijās, kad telefonu nav ērti vai pat nav atļauts izmantot. Tajā pat laikā pulkstenis mums vienmēr ir uz rokas.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā celtas apsūdzības trim personām par vīrieša noslepkavošanu, turklāt trijotne bija izplānojusi veikt vēl arī citas slepkavības. Starp aizturētajiem ir topošais ārsts, ārsta palīdze un viņas draugs.

Kā aģentūru LETA informēja prokuratūras ārējo sakaru koordinētājs Andrejs Vasks, piektdien, 7.maijā, Rīgas rajona tiesā tika pārskatīts drošības līdzeklis - apcietinājums - diviem lietā apsūdzētajiem vīriešiem. Rīgas rajona tiesā aģentūrai LETA atteicās izpaust jebkādu informāciju par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz abu personu drošības līdzekļiem.

Savukārt aizturētajai sievietei drošības līdzeklis ticis pārskatīts jau iepriekš un atstāts negrozīts - viņa joprojām atrodas apcietinājumā. Lietā figurē vēl viena persona, taču viņai piemērotais drošības līdzeklis nav saistīts ar brīvības atņemšanu. Šī persona noziegumos nebija tieši iesaistīta, bet tikai plānoja dalību iespējamos citos jaunos likumpārkāpumos.

Samsung jaunākā viedā aproce vilina ar iespēju ienirt pussimts metru dziļumā un noglabāt mūziku iebūvētajā atmiņā

Viedās aproces kopš pirmsākumiem bijis visnotaļ savdabīgs produkts valkājamo tehnoloģiju tirgū. Lielākoties to funkcionalitāte aprobežojas ar fizisko aktivitāšu mērīšanu, un tām ir pagrūti spēkoties ar viedajiem pulksteņiem. Iespējams, tādēļ vairāki spēlētāji pamājuši ardievas aproču ražošanai. Samsung gan vēl turas un, rudenī piesakot savu jauno aproci Gear Fit2 Pro, centies paplašināt tās pielietojumu. Ar to var nirt dziļāk ūdenī, iebūvētajā atmiņā noglabāt mūziku un klausīties bez telefona iesaistīšanas. Vai ar to pietiek?

Dizains

Tos, kuri turējuši rokās pērnā gada Gear Fit2, jaunais modelis nepārsteigs, jo tas izskatās identiski. Plānā, ar ieliektu SuperAmoled ekrānu apveltītā 34 gramus smagā aproce cieši piekļaujas pie plaukstas locītavas un ikdienā netraucē. Ekrāns nemanāmi saplūst ar gumijoto siksniņu, kam personību piešķir rombu formas reljefs. To var nomainīt pāris sekunžu laikā, nospiežot korpusa apakšā esošās fiksācijas «austiņas». DB rīcībā pabijusī sarkanmelnā versija izskatās gana glīta, lai to nebūtu neērti nēsāt kopā ar ikdienas uzvalku. Pie svinīgāka apģērba gan tā neiederēsies.