Šā gada 6.janvārī Meža dienu komiteja noteica Meža nozares Gada balvas Zelta čiekurs, kas ir augstākā atzinība par sasniegumiem meža nozarē, laureātus un ieguvējus. Gada balva tiks pasniegta četrās nominācijās – Par mūža ieguldījumu, Par ilgtspējīgu saimniekošanu, Par inovatīvu uzņēmējdarbību un Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā.

Laureāti nominācijā Par inovatīvu uzņēmējdarbību ir SIA Kvinta A, AS Latvijas Finieris, AS Latvijas valsts meži struktūrvienība LVM Sēklas un stādi un SIA Marks M. Laureāti nominācijā Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā – Bruno Andersons, Jānis Donis un Pēteris Zālītis. Laureāti nominācijā Par ilgtspējīgu saimniekošanu ir Madars Kalniņš, Staņislavs Prikņa un Ainārs Zvirgzdiņš. Gada balvas ieguvēji šajās nominācijās tiks nosaukti apbalvošanas ceremonijas laikā.

Meža nozares Gada balva Zelta čiekurs tiks pasniegta jau piekto gadu. Balvas pretendentu vērtēšanu organizē Zemkopības ministrija, un tā notiek divās kārtās. Pirmajā kārtā kandidātus vērtē eksperti un otrajā - zemkopības ministra Mārtiņa Rozes vadītā Meža dienu komiteja. Nominācijā Par mūža ieguldījumu nosaka piecus Gada balvas ieguvējus, pārējās nominācijās – vairākus laureātus, no kuriem viens ir Gada balvas ieguvējs.

Tirdzniecības komplekss Spice plāno investēt vairāk nekā 7 miljonus eiro, radot unikālu veselības, medicīnas un labsajūtas kompleksu, informē uzņēmumā.

Spice Wellness būs piecos stāvos, aizņemot vairāk nekā 5,000m2 izīrējamo platību, kas tiks savienots ar esošo tirdzniecības centra Spice daļu. Rīgas pilsētas būvvalde ir izsniegusi atļauju Spice Wellness pirmās būvniecības stadijai, uz kuras pamata tiks pabeigta projekta izstrāde.

Spice Wellness plānoti tādi koncepti kā Veselības Centrs 4, Dr. Lūkina acu klīnika, E. Gulbja laboratorija, Dr. Ģīļa plastiskās ķirurģijas kabinets, Dr. Apines zobārstniecības klīnika, Orto klīnika un vēl citi medicīnas un skaistumkopšanas pakalpojumi, tostarp ģimenes ārstu prakses un sporta klubs. Ēkas pirmajā stāvā plānots Gastronome delikatešu tirgus un dažāda veida kafejnīcas un restorāni, kas papildinās un padarīs daudzveidīgāku garšu baudījumu klientiem.

Šā gada 17. martā par tirdzniecības centru "Spice" un "Spice Home" vadītāju un valdes locekli iecelta Iveta Priedīte, pārņemot pienākumus no Marie Vaino.

"Pēdējie gadi ir bijuši izaicinoši daudzām uzņēmējdarbības nozarēm, īpaši mazumtirdzniecībai. Esmu ļoti pateicīgs Marie Vaino, kura kā "Spice" un "Spice Home" akcionāre pieņēma mūsu priekšlikumu un pēdējo pusgadu veiksmīgi vadījusi tirdzniecības centrus. Mūsu personāla atlases process vietējā vadītāja atrašanai ir noslēdzies, un esmu ļoti priecīgs, ka Iveta Priedīte sāks strādāt kā jaunā izpilddirektore," sacīja kompleksa "Spice" valdes priekšsēdētājs Taavi Ojala.

"Abi tirdzniecības centri ir nozīmīgi galamērķi Rīgas iedzīvotājiem, viesiem un tuvējo rajonu iedzīvotājiem. Ivetai Priedītei ir ilga un ļoti profesionāla karjera Latvijas mazumtirdzniecības sektorā, un esmu pārliecināts, ka viņas pieredze uzlabos apmeklētāju iepirkšanās pieredzi tirdzniecības centros "Spice" un "Spice Home"," turpina Taavi Ojala.

Latvijas Kokrūpniecības federācija un Mēbeļu Ražotāju asociācija vēstulē Ekonomikas ministrijai aicina atcelt mēbeļu tirdzniecības veikalu darbības ierobežojumus darbdienās.

Mēbeļu tirdzniecības vietu platības tradicionāli ir ļoti lielas, un tajās ir viegli regulēt cilvēku plūsmu, novēršot jebkādas drūzmēšanās iespējamību. Nav tādu faktu, kas apstiprinātu nepieciešamību šobrīd aizliegt veikalos tirgot tieši mēbeles. Savukārt noteiktie ierobežojumi draud ar smagiem zaudējumiem vai pat bankrotu vairāk nekā 100 vietējiem mēbeļu ražotājiem un veikaliem. Tāpēc mežu nozares pārstāvji un tirgotāji uzskata, ka lēmums ir nesamērīgi diskriminējošs pret vienu nozari un ir jāatceļ.

Vietējos mēbeļu veikalos atšķirībā no pārtikas veikaliem nekad nav novērota cilvēku drūzmēšanās, un tajos ir viegli kontrolēt cilvēku plūsmu, ievērojot visas distancēšanās prasības, tostarp nodrošinot 25 un vairāk kvadrātmetru platību uz vienu pircēju.

Tirdzniecības centra "Spice" prioritāte pašlaik ir interjera atjaunošana, promenādes izveide, kā arī Spice Home pārplānošana, kuras ietvaros tiks pārbūvēts austrumu spārns ar jauniem konceptiem un ieeju.

Savukārt veselības, medicīnas un labsajūtas kompleksa "Spice Wellness" projekta izveide "šobrīd tiek pārplānota atbilstoši tendencēm šodien un rīt", Dienas Biznesam atklāja t/c "Spice" vadītāja Kadrija Pudova.

Paplašināsies arī Spice - wellness kompleksā investēs vairāk nekā 7 miljonus eiro  

Tirdzniecības komplekss Spice plāno investēt vairāk nekā 7 miljonus eiro, radot unikālu...

Viņa atzīst, ka Covid-19 krīze likusi patērētājiem pārvērtēt savu ikdienu un mainīt paradumus. Tomēr, lai arī pandēmijas laikā pieaugusi tendence iepirkties interneta veikalos, tomēr tradicionālo tirdzniecības centru nozīme noteikti nav mazinājusies.

FOTO: Covid-19 otrajā vilnī Rīgu papildina jauns tirdzniecības centrs 

Covid-19 otrajā vilnī tirdzniecības centru segmentu Rīgā papildinājis atšķirīga koncepta iepirkšanās...

"Apskatot, kā Covid-19 laiks ietekmējis dažādu preču segmentu patēriņu, varam secināt, ka audzis mājas, sporta un juvelierizstrādājumu pieprasījums. Tas tieši atspoguļo šī laika patērētāju vēlmes – cilvēki aizvien vairāk uzmanības velta mājokļa iekārtošanai un aktīvam dzīvesveidam. Tā kā ceļošana dažādu ierobežojumu dēļ kļuvusi gandrīz neiespējama, cilvēki meklē citus veidus kā sevi palutināt un iepriecināt, piemēram, iegādājoties juvelierizstrādājumus. Covid-19 laiks tikai pastiprinājis jau iepriekš novērotu iezīmi – izklaide tirdzniecības centros klientiem vairs nav tik aktuāla kā tas bijis agrāk," teic K.Pudova.

Sekojot tendencēm un pielāgojoties situācijai, ir palielināts sporta preču piedāvājums, notiek darbs pie jaunu zīmolu veikalu atvēršanas, kā arī tiek strādāts arī pie jaunu ēdināšanas un gurmē veikalu atvēršanas. "Sekojot līdzi pasaules aktualitātēm un notikumiem, paredzam, ka noteikti “take away” jeb līdzņemšanas ēdiens kļūs arvien populārāks. Šī iemesla dēļ restorāni, izvērtējot atvēršanos tirdzniecības centros, ņems vērā piegādes reģionus, jo daudz virtuves, kas atrodas t/c gatavo ēdienu ne tikai klientiem uz vietas, bet arī piegādēm," komentē K.Pudova.

Viņa pastāstīja, ka pašlaik prioritāte ir tirdzniecības centra interjera atjaunošana, kā arī promenādes izveide (savienojums starp Spice un Spice Home ar kioskiem), kā arī Spice Home pārplānošana. "Arī nomnieku interese nav zudusi, taču zīmoli ļoti kritiski izvērtē, kur saskatāms labs potenciāls veikala atvēršanai un veiksmīgai darbībai. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ lēnāks kļuvis veikalu atvēršanas process, kā arī ilgāks laiks nepieciešams mēbeļu un apģērbu piegādei," atklāj K.Pudova.

Tirdzniecības kompleksa "Spice", kurā ietilpst tirdzniecības centri "Spice" un "Spice Home", apgrozījums pērn bija 173 miljoni eiro. Centra īpašnieks ir SIA "Tirdzniecības centrs Pleskodāle", kura 75% kapitāldaļu īpašnieks ir Igaunijas uzņēmums "Kapitel", bet 25% pieder Igaunijas uzņēmumam "Tristafan".

Ilggadējo tirdzniecības kompleksa Spice vadītāju Ivetu Lāci izpilddirektores amatā nomaina Kadrija Pudova. Jaunās vadītājas uzdevums būs turpināt audzēt tirdzniecības kompleksa apgrozījumu un strādāt pie jauniem attīstības projektiem, lai stiprinātu Spices pozīcijas Rīgas tirdzniecības centru vidū.

«Iveta vadījusi tirdzniecības kompleksu Spice kopš tā pirmsākumiem, izveidojusi Spice Home un veikusi vairākas kompleksa paplašināšanas kārtas. Esam ļoti pateicīgi par viņas veikumu Spices attīstīšanā kopš 2002.gada,» komentē tirdzniecības kompleksa Spice Padomes priekšsēdētājs, uzņēmuma vairākuma daļu īpašnieks un Kapitel valdes priekšsēdētājs Tāvi Ojala.

«Mums ir izdevies izveidot no citiem atšķirīgu, unikālu piedāvājumu, piesaistot daudzus zīmolus, kuru nav citos Latvijas tirdzniecības centros. Domāju, Spice ir savā līdz šim augstākajā attīstības punktā, un ir radīti visi priekšnosacījumi veiksmīgai izaugsmei nākotnē. Spicē darbojas stabila augstākā līmeņa vadības komanda, un tādēļ šis ir piemērots brīdis, lai es nodotu Spices vadības stafeti savai pēctecei, dodoties pretī jauniem personiskiem un karjeras izaicinājumiem,» vadības maiņu komentē Iveta Lāce.

Tirdzniecības kompleksam Spice pērn izdevies palielināt apgrozījumu.

2016.gadā audzis gan tirdzniecības centra Spice, gan Spice Home apgrozījums – attiecīgi par 2% un 1%, lai arī apkalpoto apmeklētāju plūsma palikusi nemainīga – 10,5 miljoni cilvēku gadā. T/c Spice apgrozījums sasniedzis 157,45 miljonus eiro (iesk. PVN), bet t/c Spice Home – 48.58 miljonus (iesk. PVN).

Lielāki ieņēmumi panākti, pateicoties pircēju noskaņojumam tērēt vairāk naudas - vidējā pirkuma summa Spicē pērn pieauga par 3%, kamēr Spice Home – par 4%. Palielināt apgrozījumu palīdzējusi arī abu tirdzniecības centru darbības efektivizēšana, izvērtējot esošo un jauno veikalu darbību. Tas palīdzēja palielināt apgrozījumu uz katru kvadrātmetru nepārtikas jeb modes preču grupā.

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos tūristu pirkumi palielinājušies par 186%, bet vidējais t.s. tax free pirkums sasniedzis 130 latu apmēru. Piemēram, festivāla Jaunais Vilnis laikā par 276% pieaudzis apgrozījums pirkumiem, kurus veikuši tūristi tirdzniecības kompleksā Spice.

Šādu informāciju par pirkumiem apkopojusi kompānija Global Blue Latvija, vadoties pēc saņemtajiem tax free čekiem par jūliju un augustu. Spicē visvairāk ir iepirkušies tūristi no Krievijas, viņiem seko Baltkrievijas, Ukrainas, Uzbekijas un Norvēģijas pircēji.

Saskaņā ar uzņēmuma Global Blue Latvija un nomnieku sniegto informāciju pircēji no Krievijas un NVS valstīm tirdzniecības centrā Spice iegādājas galvenokārt juvelierizstrādājumus, zeltu, apģērbu un apavus, savukārt Spice Home – elektroniku, kā arī mēbeles un interjera preces.

Spice ir pa ceļam uz Jūrmalu un lidostu, un tas ir pieturas punkts ārvalstu tūristiem, komentē tirdzniecības kompleksa Spice direktore Iveta Lāce. «Lai uzrunāto maksātspējīgo publiku no Krievijas un NVS valstīm, esam organizējuši arī mērķtiecīgas mārketinga kampaņas, kā arī dažādus publiskus pasākumus. Piemēram, šogad plašu publicitāti izpelnījās Jaunā Viļņa laikā notikusī Olgas Krutajas smaržu OKKI prezentācija, kas Spicē pulcēja Krievijas zvaigznes, tostarp Allu Pugačovu, Maksimu Galkinu, Laimu Vaikuli un citus. Šogad Jaunā Viļņa laikā krietni augusi daudzu veikalu pircēju plūsma un apgrozījums. Piemēram, jūlijā t/c Spice apgrozījums pieaudzis par 10%, salīdzinot ar pērnā gada jūliju, un sasniedzis 5,98 miljonus latu, savukārt t/c Spice Home apgrozījums pieaudzis par 81% un sasniedzis 1,39 miljoni latu.»

Par tirdzniecības centru “Spice” un “Spice Home” direktori un valdes locekli kopš 6.oktobra kļuvusi Marie Vaino, pārņemot pienākumus no līdzšinējās vadītājas Kadrijas Pudovas.

“Pagājušos gadus raksturo ļoti intensīva konkurence mazumtirdzniecības tirgū un strauji augošā e-komercijas popularitāte, ko vēl vairāk pastiprināja globālā pandēmija. Mēs pateicamies Kadrijai Pudovai par tirdzniecības centru vadīšanu šajos sarežģītajos laikos,” saka t/c “Spice” un “Spice Home” padomes loceklis Taavi Ojala.

“Tirdzniecības centriem ir jāpielāgojas aizvien mainīgajai patērētāju uzvedībai un citām mazumtirdzniecības tendencēm. Marie vadībā turpināsim darbu pie t/c “Spice” attīstības plāna un uzlabojumiem, “Spice Home” koncepta maiņas un uzlabosim kopējo klientu pieredzi. Marie kā vienai no “Spice” un “Spice Home” īpašniecēm ir visas tiesības pieņemt nepieciešamos lēmumus. Viņa ir aktīvi strādājusi kā “Spice” un “Panorama” tirdzniecības centru padomes locekle arī pašreizējo mazumtirdzniecības nozares izaicinājumu laikā,” piebilda Taavi Ojala.

Noteikti gadskārtējās meža nozares Gada balvas Zelta čiekurs saņēmēji, informēja Zemkopības ministrija.

Balva tiek piešķirta par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumiem meža nozares labā. Gada balvas ieguvēji saņēma lielo Zelta čiekuru, savukārt pārējiem laureātiem tika pasniegts mazais Zelta čiekuriņš.

Zelta čiekuru par mūža ieguldījumu Valsts prezidents Andris Bērziņš pasniedza Līgonim Bambem, Regīnai Ivbulei, Rudītei Kušķei, Jurim Ķeviņam un Jurim Spārem.

Savukārt par ilgtspējīgu saimniekošanu laureāti ir Kandavas novada meža īpašnieks Viesturs Valdis Dreimanis, Gulbenes novada meža īpašnieks Guntis Grīnšteins un Tukuma novada meža īpašnieks Dzintars Laivenieks. Lielo balvu Zelta čiekurs saņēma Dzintars Laivenieks.

Tirdzniecības kompleksa Spice apgrozījums 2010.gadā ir pieaudzis un sasniedzis 73,3 miljonus latu (2009.gadā - 71,7 milj.Ls), savukārt pircēju plūsma pērn sasniedza 8,7 miljonus (2009.gadā – 8,4 milj.).

Neskatoties uz pieaugošo konkurenci tirdzniecības centru vidū un ekonomiskās krīzes sekām, Spice spējusi piesaistīt un noturēt maksātspējīgo pircēju auditoriju, uzskata kompleksa Spice direktore Iveta Lāce.

Strauju izaugsmi pērn piedzīvojis mājas lietu un interjera preču centrs Spice Home – tā pircēju plūsma 2010.gadā attiecībā pret 2009.gadu pieaugusi par 40%, sasniedzot 1,17 miljonus, savukārt pirkumu skaits palielinājies par 86%, sasniedzot 509 tūkstošus, bet apgrozījums pieaudzis par 23% un sasniedza 10,41 miljonu latus.

Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī un pieaugot pirktspējai, arī tirdzniecības centrā Spice, sākot no jūlija, bija vērojams pieaugums visos rādītājos – pircēju plūsmā, pirkumu skaitā un apgrozījumā. Pircēju plūsma gada griezumā pret 2009.gadu ir palielinājusies par 0,1% un sasniedza 7,55 miljonus. Pērn par 3% palielinājies arī pirkumu skaits – 2010.gadā Spicē veikti 6,96 miljoni pirkumu. Lai arī gada aktīvākajā posmā - decembrī - pircēji iepirkušies par 3% vairāk nekā 2009.gada decembrī, t/c Spice apgrozījums saglabājies gandrīz pērnā gada līmenī, sasniedzot 62,88 miljonus latus (-1%).

SIA Daiļrade koks, investējot 2,5 milj. eiro, reanimējusi bijušās Sāgas grupas ražotnes Tukumā; atjaunots 190 darba vietu, 90% saražotā tiek eksportēts.

2011. gada novembrī a/s Swedbank pārdeva bijušās Sāgas grupas mēbeļu rūpnīcu Tukumā SIA Tukuma mēbeles, kas 100% pieder vienam no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade koks, tādējādi izglābjot šo rūpnīcu no iznīcināšanas – izpārdošanas pa daļām. Lai arī sākotnējās ieceres par divus gadus dīkā stāvējušo liekti līmēto mēbeļu un korpusa mēbeļu ražotņu darba atjaunošanu un arī bijušo pircēju atgūšanu izrādījās maldīgas, tomēr soli pa solim SIA Tukuma mēbeles ir audzējusi gan ražošanas apjomus, gan nodarbināto skaitu, kas valstij devis papildu eksporta ienākumus un nodokļu maksājumus. Arī 2014. gadā SIA Tukuma mēbeles plāno lielākus ražošanas apjomus un apgrozījuma pieaugumu par nepilnu miljonu eiro.

Tirdzniecības komplekss Spice pērn strādājusi ar 71,7 miljonu Ls apgrozījumu, ieskaitot Spice Home apgrozījumu.

Gadu iepriekš t/c Spice apgrozījums bija 80,1 miljons Ls, bet Spice Home – 12,8 miljoni Ls, tādējādi kopējais apgrozījums 2008. gadā sasniedza 92,9 miljonus Ls.

Kompleksu pērn apmeklējuši 8,4 miljoni pircēju, bet 2009. gada pirkumus skaits t/k Spice (ieskaitot Spice Home) sasniedza 7,1 miljonus.

Spices direktore Iveta Lāce atzīst - laikā, kad mazumtirdzniecības nozare piedzīvojusi vairāk kā 30% kritumu, Spices rādītāji ir labi un stabili.

Uzņēmums plāno turpināt investīcijas kompleksa attīstībā. Šogad plānots pilnveidot Spices infrastruktūru, paplašinot kreiso pagriezienu un uzlabojot piekļūšanu kompleksam. Abus centrus - Spice Home un Spice – jau šogad iecerēts savienot ar gājēju celiņu. Tāpat tikšot paplašināts kompleksa piedāvājumu, šogad īpaši koncentrējoties uz tādu pakalpojumu kā dizaina, digitālās drukas, kopēšanas, graviera un foto darbnīcu atklāšanu.

Šī gada 11 mēnešos par 4% pieaudzis t/c Spice apgrozījums, sasniedzot 71.32 milj. latu, kas ir par 2.87 milj. latu vairāk nekā pērn šajā laika posmā (68.45 milj. lati). Savukārt Mēbeļu un interjera centra Spice (MIC Spice) apgrozījums šajā laika periodā bija 11.62 milj. latu. Tādējādi 11 mēnešos tirdzniecības kompleksa Spice kopējais apgrozījums sasniedzis 82.94 milj. latus.

Tirdzniecības kompleksa Spice direktore Iveta Lāce: «Ņemot vērā šī brīža situāciju, pozitīvi vērtēju apgrozījuma pieaugumu, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieaudzis par 4%. Esam gandarīti, ka, neskatoties uz ekonomisko krīzi, tirdzniecības kompleksa Spice apmeklētāju skaits ir ne tikai saglabājis iepriekšējā gada līmenī, bet pat nedaudz pieaudzis. Domāju, ka apmeklētāju skaits līdz mēneša beigām pietuvosies pagājušā gada apmeklētāju daudzumam decembrī, kad tas attiecīgajā laika periodā sasniedza aptuveni 750 000 pircēju.

Ziemassvētki ir laiks, kad cilvēki cenšas iepriecināt savus tuviniekus un draugus, tāpēc paredzu, ka arī šogad dāvinātprieku nemazinās krīze un ekonomiskās problēmas.»

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild tirdzniecības kompleksa Spice direktore Iveta Lāce. «Daudzi šodien populāri veikali nākuši caur Spici, tādēļ mums vienmēr ir no citiem centriem atšķirīgs piedāvājums,» ir pārliecināta vadītāja.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk Spicei raksturīgie izaicinošie, vērienīgie attīstības projekti, nemitīgā attīstība un iespēja savu pieredzi pielietot plašāk. Konsultēju mūsu mātes uzņēmuma tirdzniecības centrus arī Igaunijā un Lietuvā, tādējādi gūstot starptautiska darba pieredzi. Strādājot Spicē, varu likt lietā savu turpat 15 gadu pieredzi tirdzniecības centru biznesā, mārketinga zināšanas un intuīciju.

Tirdzniecības centrs “Spice” ir spēris vēl vienu soli pretim ilgtspējai, uz sava jumta uzstādot saules paneļu parku.

Tādējādi “Spice” šobrīd ir kļuvusi par pirmo tirdzniecības centru, kas to izdarījis. Šis novatoriskais projekts ir pirmais šāda veida projekts Baltijā un ir daļa no tirdzniecības centra apņemšanās nodrošināt ilgtspējīgu un atjaunīgo enerģiju.

Saules paneļu parks, kas tika uzstādīts 2022. gada nogalē sadarbībā ar “Elektrum”, savā izmērā sasniedz 5000 kvadrātmetrus uz tirdzniecības centra stāvvietas jumta. Kopumā uzstādīti 1450 saules paneļi ar kopējo sistēmas jaudu 652 kW, kas tirdzniecības centram ik gadu saražos vismaz 555 531 kWh. Visa saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņam, kas nodrošinās 15% no uzņēmuma kopējā elektroenerģijas patēriņa un sniedz iespēju būt neatkarīgākiem no elektroenerģijas ražotājiem un tirgus cenām.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/IdejuMezs(1).png

Pēdējos gados, it īpaši ekonomiskās recesijas ietekmē arvien straujāk notiek izmaiņas mēbeļu tirdzniecībā, loģistikā un jo īpaši ražošanā. Dažādu segmentu mēbeļu ražotāji šajos pārmaiņu laikos ir izvēlējušies atšķirīgu stratēģiju un arī taktiku gan esošo pircēju noturēšanai, gan jaunu piesaistei. Lai arī bieži vien valda uzskats, ka augsta specializācija komplektā ar kvalitāti un cenu ir panākumu atslēga, tomēr Dailŗade koks grupa iezīmē citu veiksmīgas darbības ceļu – plašs iespējamo produktu loks, vairākas ražotnes, spēja ļoti ātri mainīt produktu sortimentu.

«Šobrīd nevar strādāt pa vecam, jo situācija rāda, ka savas pozīcijas tirgū ļoti strauji zaudē agrāko daudzu gadu desmitu tirgus līderi, viņu pozīcijām ļoti agresīvi uzbrūk jaunā paaudze – interneta veikali, tāpēc nepieciešama inovatīva pieeja gan ražošanai, gan tirdzniecībai,» secina Daiļrades grupas uzņēmumu (SIA Daiļrade koks, SIA Valmieras mēbeles, SIA Tukuma mēbeles) vadītājs Andris Jansons.

Biroja mēbeļu tirgus mainās, un to lielā mērā ietekmē cilvēku paradumi – līdz ar darbiniekiem arī darba vide kļūst mobilāka. Tā intervijā DB stāsta Lietuvas biroja mēbeļu ražotāja Narbutas Furniture Company īpašnieks Petrs Narbuts (Petras Narbutas).

Biroja mēbeļu ražošanai viņš pievērsās pēc drauga ieteikuma. P. Narbuts pēc izglītības ir fiziķis, un 80. gadu beigās pēc Viļņas universitātes absolvēšanas viņš strādāja Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta ražotnē, kur izgatavoja lāzerus. Viņam kā jaunajam speciālistam uzticēts radīt lāzergaldus un sākt to ražošanu. Kad Lietuva atguva neatkarību, daudzi sāka uzņēmējdarbības gaitas, tostarp kāds P. Narbuta draugs, kurš tirgojis datorus. Viņš P. Narbutu mēģinājis pārliecināt, ka cilvēkiem bez pašiem datoriem ir nepieciešami arī datorgaldi. «No sākuma mani šī ideja pārāk neaizrāva, jo man kā fiziķim nešķita prestiži ražot mēbeles. Nezinu, kā ir Latvijā, bet Lietuvā, kad sākās pārmaiņu laiki un varēja sākt uzņēmējdarbību, trešdaļa kļuva par taksistu, bet, kad taksistiem bija pārāk daudz, daudzi sāka ražot mēbeles. Tāpēc vienbrīd šķita, ka visi ražo mēbeles. Turklāt Lietuvā jau iepriekš bija un joprojām ir daudz lielu mēbeļu fabriku. Ražot mēbeles biznesā šķita līdzvērtīgi pašnāvībai,» atminas P. Narbuts. Taču viņš nolēma mēģināt un pievērsties mēbeļu izgatavošanai, turklāt darīt to nopietni un ilgtermiņā, tāpēc uzņēmuma nosaukumā tika ietverts viņa uzvārds – Narbutas ir Ko, UAB. Uzņēmums dibināts 1991. gadā.

Mēs nemainām mēbeles katru gadu – un pat ne katrus piecus gadus. Taču tas nenozīmē, ka esam ar mieru dzīvot mājoklī ar novecojušām mēbelēm, ja vien tās nav krāmu tirgu atrastās vintāžas pērles. Un pat ja retro ir jūsu mīļākais stils, tomēr mājās gribas redzēt arī kādu mūsdienīgāku elementu, kaut vai interjera dekorā, vai ne?

Par laimi, mēbeļu mode nemainās radikāli ik gadu. Protams, vienmēr ir jaunas vēsmas un jauni redzējumi par perfekto interjera dekoru, taču galvenokārt izmaiņas parasti skar dekoratīvo elementu izskatu, krāsas, tekstūras un mēbeļu izkārtojuma variantus. Taču tieši šīs nelielās detaļas var mainīt mājas raksturu un ieviest telpā pavisam jaunu atmosfēru. Kopā ar mēbeļu ekspertiem no “ID mēbeles” veikala, pētām, kādas mēbeles būs aktuālas 2022. gadā un kā izvēlēties jaunus mēbeļu akcentus savam mājoklim!

TOP mēbeļu materiāli 2022. gadam

Neatkarīgi no tā, vai dodat priekšroku visam modernam, klasikai vai romantikai, visus mēbeļu stilus šobrīd vieno tendence uz dabisko. Pat industriālajā stilā veidotās telpas tiek piepildītas ar mēbelēm no dabiskajiem materiāliem vai vismaz dabiskajās krāsās. Taču izveidot pilnu interjeru tikai no koka mēbelēm ir, pirmkārt, dārgi, otrkārt, ne vienmēr lietderīgi. Piemēram, ja īrējat mājokli un nākotnē plānojat pārvākties, labāk iegādāties cenas ziņā daudz pieejamākas mēbeles no citiem materiāliem.

Svinīgajā ceremonijā apbalvoti meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs 2023” laureāti.

Balvas tika pasniegta piecās nominācijās: „Par mūža ieguldījumu”, “Par inovatīvu uzņēmējdarbību”, “Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā”, “Par ieguldījumu nozares attīstībā” un “Par ilgtspējīgu saimniekošanu”.

Nominācijā „Par mūža ieguldījumu” apbalvojumus saņēma Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”vadošā pētniece Mudrīte Daugaviete, bijušais AS „Latvijas valsts meži” struktūrvienības „LVM Sēklas un stādi” direktors Guntis Grandāns un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes padomes priekšsēdētāja Laimdota Straujuma. “Zelta čiekurus” šīs nominācijas laureāti saņēma no Valsts prezidenta rokām.

Nominācijā “Par ieguldījumu nozares attīstībā” apbalvots Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks. Vienlaikus savu “Zelta čiekuru” saņēma arī pērnā gada uzvarētājs Roberts Strīpnieks, AS “Latvijas valsts meži” izveidotājs un iedvesmotājs.

Tirdzniecības centra Spice apgrozījums 2008. gadā ir pieaudzis par 2.5% un sasniedzis 80.1 milj. Ls.

Savukārt Mēbeļu un interjera centra Spice apgrozījums attiecīgajā laika periodā bija 12.8 milj. latu, tādējādi kopējais tirdzniecības kompleksa (t/k) Spice apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 92.9 milj. latu.

Pērn pieaugusi arī tirdzniecības centra Spice pircēju plūsma – kopumā 2008. gadā t/c Spice apmeklēja 8 miljoni pircēju jeb par 3.84% vairāk nekā 2007. gadā, kad centru apmeklēja 7.7 miljoni pircēju. Par 13% ir pieaudzis arī tirdzniecības centra Spice kopējais pirkumu skaits, kas pērn sasniedza 7.6 miljonus pirkumu.

Pirms sava mājokļa iekārtošanas ir jāņem vērā vairāki būtiski faktori - pieejamais budžets, telpu platība, telpu un mēbeļu funkcionalitāte, dizains un kvalitāte. Iekārtošanas procesā nedrīkst aizmirst būtisko - katrai telpai ir savs izmantošanas mērķis, līdz ar to ārkārtīgi nozīmīgs faktors ir tieši pareizi izvēlētas mēbeles.

Nav noslēpums, ka mēbeles mums ir nepieciešamas ērtākas dzīves nodrošināšanai un

mēbeļu nozīmīgumu savā ikdienā izjūt ikviens. Pareizi izvēlētas mēbeles ir viena no tām fundamentālajām lietām, kas piepilda un veido mūsu ikdienas vidi, tās rada noskaņu telpā un veicina telpu atbilstību to paredzētajai funkcionalitātei.

Pēdējā laikā dizaina tendences pasaulē iezīmē pieprasījumu pēc ilglaicīgām vērtībām, mēbeļu izvēlē priekšroka tiek dota ekoloģiskiem un funkcionāliem risinājumiem, kas izgatavoti no ilgtspējīgiem materiāliem.

Kā izvēlēties mēbeles?

Izvēloties mēbeles, ir svarīgi, lai tās iederētos kopējā telpas interjerā un atbilstu telpas izmantošanas mērķim. Kvalitatīvas un ilgtspējīgas dizaina mēbeles noteikti maksās dārgāk, līdz ar to šādu mēbeļu iegāde tiek plānota kā ilgtermiņa ieguldījums, tamdēļ ir svarīgi saprast cik aktuāla konkrētā mēbele būs arī pēc pāris gadiem? Vai tās forma un krāsa neapniks un vai tā joprojām iederēsies arī gadījumā, ja tiks mainīts kopējais interjers?

Andra Jansona vadībā no nelielas manufaktūras Daiļrade koks ir kļuvis par vienu no lielākajiem un veiksmīgākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā.

Tobrīd Andris Jansons saņēmis piedāvājums strādāt par Daiļrades ražošanas vadītāju. «Pēkšņi es vairs nerakstīju disertāciju, bet biju atbildīgs par 3000 cilvēkiem. Tomēr tirgus bruka, un uzņēmums putēja ārā. Daiļrade tika sadalīta un privatizēta, un uz trīs suvenīru ražošanas cehu bāzes tika nodibināts Daiļrade koks. Sākām no nekā, atstrādājām Daiļrades parādus, ražošanai pievienojām tirdzniecību, spērām soli pa solim un tagad esam viens no lielākajiem mēbeļu ražošanas uzņēmumiem.»

Uzņēmējs ir pārliecināts, ka deviņdesmitajos biznesam gājis vēl grūtāk nekā šodien. «Bija pieejami tikai īstermiņa kredīti ar 30-40 % likmi. Ņēmām kredītus, pirkām iekārtas, investējām ražošanā, pēc tam pārkreditējāmies, pirkām jaunas iekārtas. Katrs solis bija avantūristisks, tomēr ar aprēķinu apakšā. Mums bija skaidrs, ka gribam to darīt, un, ja gribam, tad vajadzētu sanākt.»

Piedzīvojumu dāvanu izplatīšanas uzņēmums „Lieliska dāvana” septembra vidū atklāja jaunu batutu parku Rīgā, vienā no lielākajiem Latvijas tirdzniecības centriem – „Spice”. Latvijā šis ir jau otrais uzņēmuma „Lieliska dāvana” pārvaldītais batutu parks. Šī jaunā koncepta izklaides parka izveide tapa sadarbībā ar arhitektu komandu, un tam bija nepieciešamas gandrīz 1 miljonu eiro vērtas investīcijas.

„Lieliska dāvana” ir piedzīvojumu dāvanu izplatīšanas līderis Latvijas tirgū jau vairāk kā 12 gadus, veicot dāvanu karšu tirdzniecību 11 veikalos un vairākos simtos stendu, kas izvietoti tādos lielākajos tirdzniecības centros kā „Rimi”, „Maxima”, „Stockmann” u. c.

„Ņemot vērā mūsu plašo pieredzi izklaides nozarē, mēs nolēmām paplašināt savu darbību Latvijā un pievērsties jaunai jomai. Mēs iegādājāmies savu pirmo batutu parku „Jump space”, kas jau darbojās. Šis parks, kas tika atvērts 2018. gadā stratēģiski izdevīgā vietā, aizņem 1650 kvadrātmetru lielu platību un piedāvā milzīgu batutu platformu, piecas dzimšanas dienas ballīšu istabas un spēļu automātus. Pēc veiksmīgas batutu parka pārvaldības mēs nolēmām izvērst šo uzņēmējdarbību arī tirdzniecības centros, kur mūsu panākumus sekmētu ne tikai batutu parka apmeklētāji, bet arī paša tirdzniecības centra apmeklētāju plūsma. Mēs ticam, ka otrais parks, kas atrodas vienā no Latvijas labākajiem tirdzniecības centriem „Spice”, būs vēl veiksmīgāks par pirmo,” atzīst Ernestas Vasiliauskas, „Lieliska dāvana” valdes priekšsēdētājs.

Apvienoto Nāciju Organizācija kopš 2012. gada 21. martu pasludinājusi par Starptautisko meža dienu, lai veicinātu izpratni par visu veidu mežu nozīmi un iespējām, ko mežs var sniegt tagadnes un nākotnes paaudžu vajadzību apmierināšanai. Ik gadu Meža dienas ietvaros tiek aktualizēta kāda konkrēta tēma, un 2022. gadā tā ir “Meži – ilgtspējīga ražošana un patēriņš”.

Kāpēc ir jēgpilni 21. martā runāt par ilgtspēju mēbeļu ražošanā?

Koksne ir viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kas tiek izmantots mēbeļu ražošanā. Ilgtspēja slēpjas ētiski iegūtā koksnē, kas nodrošina minimālu ietekmi uz pasaules mežiem un kuri savukārt sniedz būtiskus ekosistēmas pakalpojumus ikviena planētas iedzīvotāja veselībai. Uzreiz jāpiebilst, ka koksnes izmantošana mēbeļu ražošanā nav vienīgais ilgtspējas princips. Ilgtspējīgā mēbeļu ražošanā mēbelēm paredzams ilgāks dzīves cikls, nodrošinot, ka pēc pāris gadiem tās nesalūzt, nezaudē būtiski savu kvalitāti un veiktspēju, un netiek izmestas. Ilgtspējīgas mēbeļu ražošanas procesā pastāv tāds jēdziens kā ekodizains, kad projektētāji un speciālisti jau idejas izstrādes posmā katru preci veido tā, lai tā būtu izturīga, viegli kopjama, labojama, atjaunojama un visbeidzot saprotami nododama vienā gabalā vai detaļās šķirošanai un pārstrādei. Dīvāniem un atpūtas krēsliem ir noņemami pārvalki, lai tos varētu nomainīt un lai nebūtu jāpērk jaunas mēbeles, tiklīdz tās izskatās nolietotas. Tāpat šāda pieeja paredz iespēju mēbeles maksimāli ilgi un ērti lietot, labot, atjaunot tās, aizstājot ar kādām maināmām detaļām, vai pārveidot. Būtiski atzīmēt, ka ilgtspējīga pieeja paredz scenāriju tam, kas ar mēbeli notiks pēc tās dzīvescikla beigām.