Ražošana

Sporta dēļus Boont plāno ražot vēl lielākā eko manierē

Dienas Bizness, 01.04.2015

Jaunākais izdevums

Zīmola BOONT latviskiem rakstiem rotāto ekstrēmo sporta veidu dēļu ražotājs Pāvels Losevs uzskata – longbords ir lielisks pārvietošanās līdzeklis – galu galā tas ir veselīgi un tai pašā laikā stilīgi! Pats ikdienā daudz pārvietojas ar automašīnu, bet tajā vienmēr atrodas arī dēlis. Tajos brīžos, kad aizved, piemēram, nomazgāt auto, atstāj mašīnu un dodas tālāk ar dēli, trešdien raksta laikraksts Diena.

Fragments no intervijas

Kas tevi pašu personīgi aizvedis līdz ekstrēmo sporta dēļu ražošanai?

Kad man bija aptuveni 10 gadu, savā garāžā Jēkabpilī mēģināju uztaisīt snovborda dēli no dēļa gabala, ādas jostas un naglām. Process bija interesants un, lai gan dēlis nebrauca, vainagojās ar zināmiem panākumiem. Atkārtota vēlme sākt izgatavot dēļus man radās pirms vairāk nekā diviem gadiem, kad ieguvu smagu traumu, kas lika pārvērtēt prioritātes, daudz laika pavadīt mājās un, tā teikt, saprast, kas dzīvē svarīgāks. Tad arī sāku daudz pētīt, lasīt un apsvērt domu par veikborda dēļu ražošanu.

Vai tas nozīmē, ka pats agrāk biji cieši saistīts ar ekstrēmajiem sporta veidiem?

Jā, dažādi dēļi mani ir aizrāvuši jau no agras bērnības. Man vienmēr ir vajadzējis dzīvē to asumu, darīt samērā trakas lietas. Pats nodarbojos ar ūdens sportu – veikbordu, tepat Latvijas līmenī arī piedalījos sacensībās un ieguvu diezgan augstas vietas. Tad nāca mirklis, kad smagi salauzu roku. Tomēr tagad redzu, ka nekas šajā dzīvē nenotiek nejauši – iespējams, citādā veidā nekad nebūtu nonācis līdz savam uzņēmumam. Vēl arī šobrīd nodarbojos ar dažādiem ekstrēmajiem sporta veidiem, bet daru to brīvajā laikā un savam priekam.

BOONT ražotajos dēļos mijas latviskie motīvi. Vai pie tā ir īpaši piedomāts?

Jā, izmantojam latviskos rakstus. Arī lielākā daļa materiālu nāk no Latvijas – manas dzimtās pilsētas Jēkabpils. Mēs īpaši piedomājam pie kvalitātes un arī tā, kādu koku izmantojam. Mēs esam eksperimentējuši ar dažādiem kokiem. Koks kā materiāls vispār nav paredzams. Šobrīd izmantojam apses koku, jo tas ir viegli pārvietojams un transformējams. Mans mērķis arī nākamos dēļus ražot vēl lielākā eko manierē – vēlos stikla šķiedru aizstāt ar kaņepju audumu. Tas gan produktu sadārdzinās, bet videi tas ir daudz labāk – vieglāk pārstrādājams un tādējādi mēs rūpējamies arī par ilgtermiņa vides attīstību.

Plašāk lasiet rakstā Braukt ar dēli ir zaļi trešdienas, 1.aprīļa laikraksta Diena pielikumā Dabas Diena (4.lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: No nulles – bez naudas, bez zināšanām, tikai ar gribēšanu

Anda Asere, 15.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nostiprinājies Latvijā, ekstrēmo dēļu sporta veida ražotājs Boont pēta iespējas ārzemēs un ar laiku vēlas būt viens no lielākajiem dēļu ražotājiem Eiropā

SIA Boont izgatavo dažādus dēļus, kas domāti ekstrēmajiem sporta veidiem, šobrīd – pamatā veikbordam. «Sākam izstrādāt arī snovborda dēļus. Pērn un aizpagājušajā gadā taisījām slēpes, tostarp arī ūdensslēpes. Esam sākuši taisīt kaitbordus un domāju, ka šoziem mēģināsim uztaisīt tā, lai nākamgad mums būtu savi. Izgatavojam arī longbordus, bet ne pārāk daudz. Varbūt vajadzēja vairāk pievērsties tiem, bet mūsu aizraušanās ir veikbords, tāpēc vairāk strādājam pie tiem,» saka Pāvels Losevs, SIA Boont īpašnieks.

Lai izgatavotu labu veikborda dēli, ir jāņem vērā daudz nianšu, tiem jābūt izturīgiem un ne pārāk smagiem. Tāpat, atšķirībā no tā, kā kurš dēli izmanto, tie jāveido dažādi. Piemēram, vienkāršai braukāšanai pietiks ar plakanu dēli, bet, ja brauc pa konstrukcijām, tiek veidots cietāks dēļa vidus un mīkstāki gali, lai varētu veikt skaistus trikus. «Spēlējamies ar elastību,» saka Pāvels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu cilvēka dzīves ritms ir tik saspringts! Ar biznesa vidi saistītiem ļaudīm tas ir divkārt saspringts, un sports ir viens no labākajiem veidiem, kā atgūties no stresa. Tomēr iekļaut saspringtajā darba grafikā sporta nodarbības ir visai grūti. Neparedzēti pienākumi, virsstundu darbs, izbraukumi un tikšanās nereti traucē regulārus nodarbību apmeklējumus. Tāpēc reizēm ir grūti fiziskajām aktivitātēm atlicināt pat 30 minūtes, un lielie sportiskie plāni tā arī paliek ieceru līmenī, pat ja esat ideāli disciplinēts cilvēks! Kā gan lai atrod laiku gan sportam, gan biznesam? Te var palīdzēt Sportlex – vienotais sporta abonements Rīgas sporta klubiem, vēlāk arī sporta klubiem visā Latvijā.

Sportlex ir jauns sporta klubu tīkla koncepts. Pērkot vienu abonementu, klients saņem piekļuvi visiem klubiem, kuri ietilpst Sportlex tīklā: tā ir gan trenažieru zāle, gan krosfits, gan aerobika, joga, baseins, TRX, boulings, slidotava un daudz kas cits. Būtiskākā atšķirība – nav piesaistes konkrētam klubam vai ilgstošam līgumam un klienta kartītes vietā – mobilā lietojumprogramma ar ērtu interfeisu. Sportlex aplikācija palīdzēs atrast vispiemērotāko klubu pēc atrašanās vietas, attāluma, pieejamajiem pakalpojumiem un pat parādīs, kā tur nokļūt. Iespējams arī izmantot filtru vajadzīgā treniņa meklēšanai – lietojumprogramma dažu sekunžu laikā atradīs desmitiem izvēles variantu – sākot no tai-bo un beidzot ar dejām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad viesnīcu darbība ir ierobežota, "Grand Poet Hotel by Semarah" konferenču un pasākumu nodaļas vadītājs Dainis Jermaks kopā ar draugiem radījis zīmolu "Ulmo wood", kas radījis savu pirmo pilotproduktu - balansa dēli.

Paralēli algotam darbam D.Jermaks jau pāris gadus nodarbojas ar mazo uzņēmējdarbību – konferenču un pasākumu tehnisko nodrošināšanu. Pagājušajā gadā, pateicoties "Altum" atbalstam, tika iegādāts nepieciešamais inventārs, bet, sākoties pandēmijai, pieprasījums pēc tā ir ievērojami samazinājies. Šovasar vēl sanācis to nedaudz izmantot privātos pasākumos ar lielu piepūšamo āra ekrānu, gan kāzās bilžu rādīšanai, gan pagalma kino vakariem. Tomēr arī citu D.Jermaka draugu nodarbes ietekmēja pandēmija - tādēļ viņi kopā saprata, ka šis ir iespēju laiks.

Tā radīts zīmols "Ulmo wood", kas ir dizaina un attīstošu priekšmetu ražotājs, pamatā no liektām finiera detaļām vai arī finieri kombinējot ar dažādiem hi-tec materiāliem. Šobrīd tehnoloģiju, partneru un tirdzniecības kanālu pārbaudei zīmols ražo un tirgo balansa dēļus, bet pavisam drīz plāno paplašināt sortimentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Tev patīk pilsētas džungļi un Tu tajos labi jūties? Mūzika Tevi pavada gandrīz ik uz soļa un Tu bieži vien pieķer sevi ejam ritmā? Vai tu braukājies ar dēli, bmx vai skritulenēm, vai varbūt vienkārši vienmēr ar apbrīnu vēro streetwear stilu un jūti, ka tas ir Tavai sirdij tuvākais stils?

Ja esi tikko sācis savu piedzīvojumu ar streetwear un vēlies noskaidrot, kādam vajadzētu būt visstilīgāko modes tērpu sastāvam, kas ne tikai piesaistīs visu garāmgājēju uzmanību, bet arī padarīs Tevi par īstu aktuālāko tendenču ekspertu, Tev jāizlasa šis raksts, kas sagatavots sadarbībā ar Sizeer, kurā mēs Tev atklāsim visus ielu modes noslēpumus.

Kā radās leģendārais ielu stils - streetwear?

Lai gan lielākā daļa ielu modes cienītāju to galvenokārt uzskata par 90. gadu fenomenu, patiesībā tā radās nedaudz agrāk. Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, streetwear pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad jaunieši, kuriem bija apnikuši visur vienāda izskata apģērbi, jaunieši sāka eksperimentēt ar modi un kombinēt neierastus apģērba elementus, kas rezultātā tos izcēla no pūļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SUP Adventures mērķis nav aprobežoties ar Latvijas vasaras rāmi, uzņēmums iecerējis biznesu attīstīt iekštelpās un ārpus valsts robežām, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Svarīgi ir radīt piedzīvojumu, nevis gaidīt, kad cilvēki mūs sameklēs, lai iznomātu SUP (stand-up-paddling) dēli. Ja mēs tikai gaidītu, tad būtu izbadējušies un nevarētu tā attīstīties kā patlaban. Notikumi, kurus radām, ir dažādi – sākot ar saullēktu un saulrietu sagaidīšanu Cenas Tīreļa purvā līdz izbraucieniem pa dažādām upēm, Baltijas jūru, Rīgas kanāliem. Sākot ar septembri, rīkosim tālākus izbraucienus uz Slovēniju, Horvātiju, Zviedriju un Peru, lai paildzinātu vasaru un paplašinātu mērķauditoriju,» stāsta SIA SUP Adventures īpašnieks Kristaps Salens. Tāpat rudens un ziemas sezonā uzņēmums ir iecerējis turpināt iepriekšējā gadā iesākto, piedāvājot apmācības braukšanai ar SUP dēli Ķīpsalas peldbaseinā, kā arī organizējot tur sacensības un nodrošinot SUP polo spēles iespējas, kas patlaban notiek Āgenskalna līcī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VIDEO: Kā top? Prestol boats sup dēļi

Monta Glumane, 09.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju vērot, kā top Prestol Boats sup dēļi.

Uzņēmums izveidots 2010.gadā, ar mērķi ražot sporta smailītes un kanoe laivas. «Tā kā pats esmu izbijis kanoe airētajs, tā bija un ir sirdslieta. Šo gadu laikā apgūstot kompozītmateriālu tehnoloģijas un gūstot pieredzi ražojot smailītes un kanoe laivas, esam ieguvuši daudz klientu, kas novērtē mūsu zināšanas un uztic mums savus projektus,» komentē uzņēmuma īpašnieks Oto Dzenis.

Uzņēmumam ir vairāki darbības virzieni: sporta inventāru ražošana - smailītes, kanoe laivas, bobsleju, kamanu un skeletonu aptecētāji un sup dēļi. Speciālu pasūtījumu kompozītu detaļu izgatavošana mazās tirāžās - sporta auto, lidmašīnu un jahtu detaļas, dizaina priekšmeti un citi. CAD failu projektēšana, tehnoloģiju izstrādāšana un realizēšana, formu un modeļu izgatavošana, konsultēšana un darbinieku apmācības, kā arī koka laivu restaurācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: «Spārns» sērfošanu padara aizraujošāku

Laura Mazbērziņa, 24.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp sērfotājiem arvien lielāku popularitāti gūst dēļi ar zemūdens «spārniem» (angliski - foilboards).

Pateicoties tiem, ūdens sporta dēļi it kā lido virs ūdens.

Dēļi ar zemūdens «spārniem» kļuvuši populāri aptuveni pirms gada. Tos var izmantot gan sērfošanai pa lieliem un maziem viļņiem, gan kā SUP dēļus.

To cenas ir no 1400 līdz vairāk nekā 1600 eiro.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Liepājā radīts elektrodēlis Landboard City

Vēsma Lēvalde, speciāli DB, 13.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā vasarā pa Latvijas ceļiem un neceļiem sācis ripot pirmais Liepājā radītais elektrodēlis Landboard City, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aizraušanās ar landbordu jeb «zemes dēli» rosinājusi brāļus Kozlovskus piesaistīt pāris draugu un nodibināt uzņēmumu, kas projektējis un izgatavojis Latvijā pirmo ar elektromotoru aprīkoto, pašbalansējošo braucamo dēli. Izgudrojums strauji radījis interesi gan pieredzējušu «dēļotāju», gan iesācēju vidū. Nākotnes sapnis puišiem ir attīstīt elektrodēli par profesionāla sporta inventāru.

«Jau apmēram 15 gadu mana aizraušanās ir dēļošana, mani piesaista jebkādi dēļi – īpaši snovbords, kaitbords, veikbords. Katru gadu braucu uz kalniem, dēļoju tepat, Liepājā. Taču ir brīdis, kad nevari aizbraukt uz kalniem, kad Latvijā nav sniega, kad nav vēja, kad kaitina tas, ka pa grantēto ielu, uz kuras dzīvoju, var pārvietoties tikai ar velosipēdu,» par biznesa idejas dzimšanu stāsta tās autors Jānis Kozlovskis, kura pamatdarbs ir reklāmas un dizaina jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO, VIDEO: Murjāņu koka kamaniņu trase gaida glābšanu

Laura Mazbērziņa, 17.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs gadu laikā Murjāņu koka kamaniņu trase varētu piedzīvot pārmaiņas - kļūt pievilcīga gan sportistiem, gan tūristiem, biznesa portālam db.lv savas cerības pauda teritorijas īpašnieks Haralds Buņķis. Arī tagad, esot šādā stāvoklī, trase piesaista tūristu uzmanību.

Pašlaik gan Murjāņu koka kamaniņu trases nākotne ir miglā tīta. Šobrīd ir tikai vīzijas, jo ēkas, kuras atrodas uz H. Buņķa divus hektārus plašās teritorijas, juridiski nepieder nevienam.

H. Buņķis Murjāņu koka kamaniņu trasi vēlas pārņemt savā īpašumā, lai veidotu muzeju, kurā interesentiem parādītu skrituļu kamanas, sportistu tērpus, ķiveres, fotogrāfijas, kinohronikas, kas saistītas ar šī sporta veida vēsturi Latvijā. Muzeja eksponāti gan viņam vēl būtu jāmeklē. «Es esmu ieinteresēts šeit visu atjaunot un sakopt. Kopējās investīcijas varētu būt no 40 000 līdz 50 000 eiro,» apgalvo H. Buņķis. Lai vīzijas īstenotu, vispirms gan jāsakārto juridiskās formalitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājnieks, kanoe airētājs Aivis Tints Liepājas pusē Latvijas laivu ražotājam «Prestol Boats» darina sup dēļus un jūnija sākumā plāno atvērt savu supošanas skolu.

Lai gan šis bizness ir sezonāls, tomēr liepājnieks novērojis, ka šogad pasūtījumu ir daudz vairāk nekā pērn. Šobrīd viņš saražojis jau aptuveni 13 sup dēļus - puse no tiem eksportēti, viens aizceļojis pat uz Kanādu.

A.Tints biznesa portālam Db.lv pastāsta, ka viens sup dēlis top aptuveni trīs dienās un tas tiek ražots no stikla auduma un karbona. Dēļa darināšanā tiek izmantots infūzijas process un tas ir liels roku darbs.

Sup dēļa formas izgatavošana, pēc kuras tiek darināti visi dēļi, izmaksā aptuveni 10 000 eiro. «Vai kāds ir gatavs to ieguldīt? Tā ir ļoti apņēmīga lieta, ja kāds vēlas izveidot sup dēli,» uzskata A.Tints.

Viņaprāt, Liepāja ir perfekta vieta, lai nodarbotos ar supošanu, tāpēc viņš līdztekus ražošanai vēlas attīstīt sup dēļu izīrēšanas biznesu. «Es pats esmu sportists, airētājs un novēroju, ka mans sporta veids lēnām izmirst, bet redzu, ka cits aug. Supošana ir diezgan līdzīga airēšanai, tāpēc nolēmu, ka to nepieciešams popularizēt arī Liepājā. Pērn novēroju, kāda ir cilvēku atsaucība un interese par to. Sapratu, ka man ir jāizveido supskola,» stāsta A.Tints, kurš pēc izglītības ir treneris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada nogalē Klapkalnciemā atklāta moderna SUP, sērfa un kaitsērfinga dēļu darbnīca – ražotne. Projekts tapis sadarbībā ar Lauku Atbalsta Dienestu un Eiropas fondu līdzfinansējumu, ieguldot vairāk nekā 100 000 eiro.

Ražotnes saimnieks un projekta īstenotājs Larss Āboliņš pats jau kopš 16 gadus vecuma nodarbojas ar ūdens sportiem – sākumā ar vinsērfingu, vēlāk kaitsērfingu.

Piedalījies arī starptautiskās sacensībās un vēlāk, apvienojot savu sportisko pieredzi ar inženiera zināšanām, sāka veidot prototipus un ražot šiem ūdenssportiem nepieciešamos dēļus.

Kopš 2012 gada, kad tika radīti pirmie dēļi ar zīmolu “Stradi”, ir izgatavoti neskaitāmi prototipi, kas izpelnījušies atzinību no Baltijas labākajiem ūdensportistiem - sērferiem un wing supotājiem.

“Jaunā ražotne ļaus ražot lielāku apjomu dēļu un padarīt ūdenssportu pieejamāku plašākai auditorijai, kā arī dos iespēju veikt arvien jaunas inovācijas,” stāsta Larss Āboliņš, SIA Tomato valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rubenē taps pirmā bezmaksas veikborda skola Latvijā

Dienas Bizness, 14.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienesta (LAD) Ziemeļvidzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde ir apstiprinājusi biedrības Rekreācijas biedrība Rebo projektu Ūdens sporta aktīvās atpūtas centra Rancho parks attīstīšana Rubenē pie ūdenskrātuves Mazais Ansis, informē Rebo pārstāvis Jānis Drobiševskis.

Projektam piešķirts Eiropas Savienības (ES) finansējums 21940,11 eiro apmērā. Kopējās izmaksas plānotas 30180,92 eiro. Līdzfinansējumu nodrošina būvuzņēmums Plastik (4700 eiro), Kocēnu novada dome (2024,68 eiro) un ātro kredītu salīdzināšanas portāls Cred24.lv (1516,13 eiro).

Projekta mērķis ir Kocēnu novada Rubenē izveidot pirmo bezmaksas veikborda skolu Latvijā, lai veicinātu ūdens sporta attīstību. Projekta ietvaros paredzēts iegādāties jaunu veikparka konstrukciju komplektu, 30 peldvestes veikparka un ūdensparka apmeklētāju drošībai, kā arī izveidot piepūšamo ūdens atrakciju parku bērniem. Rancho parks Rubenē ir Latvijā pirmais veikparks, kas sniegs bezmaksas pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Nissan oficiālā pārstāvja Latvijā Norde vadītāju Daini Bremzi

Lelde Petrāne, 05.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Norde vadītājs Dainis Bremze. Norde ir uzņēmums ar 100% privātu kapitālu. Īpašnieki - Dainis, Didzis un Gints Bremzes. Norde uzsākusi visa autocentra totālu rekonstrukciju, nepārtraucot ikdienas darbu, lai no 1. aprīļa sāktu strādāt pēc Nissan jaunā pasaules koncepta. «Tās būs lielas un ļoti modernas, tehnoloģijām piesātinātas un vizuālas pārmaiņas gan pircējiem, gan servisa apmeklētājiem,» sola D. Bremze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad jūrmalnieki iegūs jaunu vairāk nekā trīs tūkstošus kvadrātmetru plašu sporta zāli Kauguros, kas izmaksās 4,6 miljonus eiro, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Sporta zāli pašvaldība būvē par budžeta līdzekļiem. Tehniskā projekta autors ir SIA Belss, būvdarbus veic SIA Velve, būvuzraugs – SIA Forma 2. Zāle nepieciešama Jūrmalas Valsts ģimnāzijas un sākumskolas Atvase skolēniem. Tā būs piemērota basketbola, handbola un volejbola spēlēm.

Zālē paredzētas arī Latvijas Basketbola savienības rīkotās sacensības, kuru ērtībai zāle tiks aprīkota ar transformējamām skatītāju tribīnēm.

Divstāvu ēkai kopējā platība ir 3180 kvadātmetru – divi virszemes stāvi un viens pazemes stāvs. Fasādes risinājums – koka imitācijas cementšķiedras apdares dēļi, kā arī gaiša un tumši pelēka toņa apmetums. Nams būs pieejams arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem, par ko gādās lifts ieejas zonā, kā arī tualetes un dušas telpas ne tikai sportistiem, bet arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Telpas plānotas tā, lai mācību un treniņu process abu skolu audzēkņiem varētu norisināties vienlaikus un netraucēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paziņoti septiņi grantu programmas Atspēriens konkursa uzvarētāji

Lelde Petrāne, 28.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien paziņoti septiņi Rīgas domes un Swedbank kopīgi rīkotās grantu programmas Atspēriens 2016.gada rudens konkursa uzvarētāji, kuriem piešķirts finansējums kopumā 81 342,20 eiro apmērā biznesa ideju īstenošanai un attīstībai.

Jaunākās grantu programmas Atspēriens atbalstītās uzņēmēju idejas un tām piešķirtā granta izlietojuma mērķi:

SIA Grafomap – personalizētu kartes plakātu dizaina izstrāde un pasūtīšana. Granta mērķis - mārketinga materiālu sagatavošana, preču zīmes reģistrēšana, grāmatvedības pakalpojumi, telpu īre;

SIA Focusd – TRACE – treniņu analīzes sistēma. Granta mērķis - speciālas programmatūras, licences un datora iegāde, grāmatvedības pakalpojumi, telpu īre;

Boont boards – veikborda, longborda, snovborda un ziemas slēpju ražošana. Granta mērķis - specifisku ražošanas iekārtu iegāde, grāmatvedības pakalpojumi, juridiskie pakalpojumi, telpu īre, interneta mājaslapas izveide, mārketinga izdevumi;

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Attīsta un popularizē ekstrēmo sportu

Laura Mazbērziņa, 07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multifunkcionālais alternatīvo un ekstrēmo sporta veidu centrs The Spot nākotnē vēlas piesaistīt vairāk skolas un privātskolas, lai jaunieši vairāk nodarbotos ar ekstrēmo sportu.

Jau šobrīd The Spot sadarbojas ar dažādām privātskolām, tomēr nākotnē viņi vēlētos, lai arī valsts skolas sporta stundas padarītu aizraujošākas, dodoties ārpus skolas telpām. «Valsts skolās šobrīd joprojām ir ļoti strikta sistēma, jo viņi sporta stundas laikā nevar izdomāt uz vienu vai divām stundām doties ārpus skolas un vēl papildus par to maksāt. Savukārt privātskolās tas ir daudz vienkāršāk. Es ceru, ka nākotnē mēs spēsim arī valsts skolām pierādīt, ka sporta stundas var padarīt aizraujošākas,» teic Einārs Lansmanis, The Spot sporta centra direktors.

The Spot atrodas Rīgā, Ūnijas ielā. Tas iekārtojies vecas instrumentu ražotnes telpās, kuras ir renovētas un pielāgotas centra vajadzībām. The Spot darbības virziens ir sporta bāze, kas piedāvā dažāda veida sporta telpas, kuras pielāgotas ekstrēmajam sportam. Centra kopējā platība ir 2800 kvadrātmetri, kurā iekārtotas atsevišķas zonas ar batutiem un porolonu bedri, klinšu kāpšanas sienu, fiziskās sagatavotības treniņu zāli un diviem skeitparkiem. Jaunieši savus spēkus var izmēģināt inline, bmx, skeitborda, veikborda skolā. Ir gan brīvais apmeklējums, gan treniņi, kuros centrs sadarbojas ar dažādām sporta biedrībām un klubiem, individuālajiem treneriem. Šobrīd treniņu sadaļa ir sporta centra galvenais darbības virziens. Sporta centra treneri ir sertificēti un ar atbilstošu izglītību. «Šis centrs sevī ietver gan nepieciešamo nopietniem treniņiem visdažādāko sporta veidu pārstāvjiem, gan arī aktivitātes bērniem un jauniešiem, kuri vienkārši vēlas iemācīties kaut ko jaunu. Mēs vēlamies mainīt cilvēku priekšstatu, par ekstrēmo sportu, ka tas nav domāts tikai huligāniem un karstgalvjiem, bet ir tik pat nopietns, kā vieglatlētika, hokejs, basketbols vai futbols. Lai to panāktu, mums ir jāmaina vecāku konservatīvā domāšana, rādot pareizus piemērus, tai skaitā, veidojot stabilas un uzticamas treniņu grupas ar profesionāliem treneriem, izceļot talantīgākos sportistus un organizējot kvalitatīvas sacensības visos līmeņos,» teic E. Lansmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Eiropas čempions bobslejā Intars Dambis Alūksnē uzsācis ģimenes biznesu

Lelde Petrāne, 23.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bobsleja stūmējs Intars Dambis kopā ar sievu Elīnu Dambi Alūksnē sākuši biznesu – viņu kuģītis Marienburg siltajā sezonā kursēs pa Alūksnes ezeru

Intars ir Eiropas čempions bobslejā, kurš Latvijas izlasē startē kopš 2002. gada. Šobrīd viņš ar ģimeni, kurā aug divi dēli – gadu vecais Tomass un piecus gadus vecais Ernests, dzīvo Alūksnē un veseļojas pēc gūtās traumas, bet jau laikus ir atsācis regulāri trenēties, lai atgrieztos sporta elitē.

Saskaņā ar biznesa plānu klientiem tiks piedāvāti izzinoši braucieni pa Alūksnes ezeru audiogida pavadībā četrās valodās – latviešu, angļu, krievu un igauņu, kas papildinās ezera skatus ar vēstures faktiem un interesantu informāciju par konkrēto objektu.

Jautāts, kā savienos tūrisma biznesu ar sportista karjeru, viņš atzīst, ka šobrīd galvenā nodarbošanās joprojām ir bobslejs, gatavošanās olimpiskajai sezonai: «Tad, kad nebūšu bobsleja nometnēs Rīgā vai Ventspilī, centīšos savā brīvajā laikā pats vadīt kuģīti. Par organizatoriskajiem darbiem atbildīga ir Elīna. Arī sporta karjerai reiz pienāks beigas, un tad varēšu pilnībā pievērsties tūrisma biznesam, bet pagaidām svarīgākais ir sports un gatavošanās Olimpiskajām spēlēm.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Entuziasti, avantūristi vai varbūt fanātiski cilvēki pat ziemā nepārstāj nodarboties ar sporta veidiem, kas klasiski it kā piedien vasarai, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ja redzat cilvēkus, kas ziemas spelgonī peldas ledainā ūdenī, aktīvistus, kas plandošos vasaras šortus nomainījuši pret siltām ziemas jakām un traucas ar veikborda dēli pa ledus tramplīniem, tad zin – šie sajūtu ķērāji ir konkrētā sporta veida lietpratēji, jo bez pieredzes, treniņiem un zināšanām šādas trakulības neesot vēlams praktizēt.

Sajūtas, kas gūstamas, nirstot zem ledus, nevarot aprakstīt, tas būtu jāizjūt katram pašam. Šādu avantūru nepieredzējušiem nirējiem nebūtu vēlams izmēģināt, jo tā ir saistīta ar risku un ar to var nodarboties tikai nirēji ar pieredzi.

Nirt ziemā zem ledus ir pavisam citādāk nekā vasarā, ir jāsaprot, ka izeja nav tur, kur ienāk prātā, bet gan konkrētā vietā. «Zemledus niršana galvenokārt ir mūsu hobijs un pozitīvu emociju gūšanas veids, par biznesu to ir grūti nosaukt. Visa nopelnītā nauda tiek ieguldīta centra attīstībā, jauna aprīkojuma iegādē. Ziemā piedāvājam teorētiskās nodarbības un praktisko niršanu baseinā, kā arī braucienus uz Sarkano jūru,» stāsta Coral Latvia DC valdes locekle Liāna Dzirkale. Zemledus niršanu parasti izmēģinot privātpersonas, pieredzējuši nirēji, bet esot bijuši arī korporatīvie klienti. Katru gadu neatkarīgi no tā, ir vai nav ledus, Vecgada dienā tiek organizēts zemledus ieniršanas un eglītes iedegšanas pasākums. Tas ir gan zemūdens, gan virsūdens pasākums daivinga entuziastiem un tā ir jau vairākus gadus piekopta tradīcija, viņa turpina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mārupe Wake Park​ īpašnieks: Ir jāriskē!

Laura Mazbērziņa, 15.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, «Mārupe Wake Park» izveidots pūšļu parks, kurš šobrīd kļuvis pieprasītāks nekā veikparks, biznesa portālam db.lv pastāstīja «Mārupe Wake Park» īpašnieks Kristaps Gredzens.

Pūšļu parka izveidē ieguldīti 30 tūkstoši eiro.

«Sākotnēji domāju, ka veidot pūšļu parku būtu nenopietni. Pagāja trīs gadi un izdomāju, ka tomēr jāpamēģina. Interesanti ir tas, ka nesen Meksikā apmeklēju pūšļu parku, bet tur pieprasījums bija ļoti neliels. Šeit par pieprasījumu nevaru sūdzēties. 30 tūkstoši eiro par pūšļu parku man šķita neadekvāti augsta summa, bet nevienā mirklī nenožēloju šo projektu,» teic K. Gredzens.

K. Gredzens stāsta, ka «Mārupe Wake Park» attīstībai vairākkārt izmantots Eiropas Savienības fondu finansējums un viņš iesaka to darīt arī citiem uzņēmējiem.

«Mārupe Wake Park» ideja radusies nejauši - tagad hobijs pārtapis biznesā. «Mārupe Wake Park» izveidots pirms sešiem gadiem un ar 8 tūkstošiem eiro kabatā. K. Gredzens sapratis, ka lielu naudu tērē, braucot uz citiem veikparkiem, tāpēc jātaisa savs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma apskats: Islande

Iesaka Ģirts Apsītis, akcionāru tiesību eksperts; sagatavojusi Linda Zalāne, 05.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada Līgo svētku laikā Islandē pavadīju četras dienas. Ekstrēmo sporta veidu fotogrāfs Kriss Burkards jau sen bija mani ar savām Islandes dabas skatu un sērfotāju bildēm savaldzinājis, tāpēc ļoti vēlējos pats uz savas ādas izbaudīt šo dabas skarbumu un skaistumu. Pēdējos gados šī sala ir aizvien populārāks galamērķis neskartās un unikālās dabas dēļ, un nu ar AirBaltic tiešo reisu tas sasniedzams mums tik viegli kā vēl nekad.

Islande ir slavena ar to, ka laiks var krasi mainīties dažu minūšu laikā. No saulaina laika līdz brāzmām un negaisam. Tur ir ziemeļu vasara ar izteiktu uzsvaru uz mākoņiem un lietu. Ja izdodas pagozēties saulītē, tad var uzskatīt, ka ir paveicies. Ap Jāņiem gaisa temperatūra dienā turējās līdz divdesmit grādiem, kas atkarībā no kombinācijas ar intensīvo sauli, skarbo vēju vai stipro lietu uz latvieša ādas bija sajūtama brīžiem kā vasaras tveice, brīžiem kā rudens drēgnums.

Daba, daba un vēlreiz daba. Četras dienas salas izzināšanai ir pārlieku maz. Tur var dzīvot arī mēnesi, un būtu ko darīt. Liela daļa tūristu izbrauc populārāku maršrutu ar nosaukumu Zelta aplis, kas ietver dažus ūdenskritumus un geizerus, bet nedodas apskatīt visu salu. Piemēram, amerikāņi Islandi izmanto kā tranzīta un atpūtas punktu, lai dotos tālāk uz kontinentālo Eiropu. Viņi iekāpj zilajā lagūnā nopeldēties, un ar to arī viņu Islandes apmeklējums beidzas. Tikai maza daļa no kopējā tūristu skaita redz Islandi visā tās daudzveidībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dūmi no Kanādas mežu ugunsgrēkiem izraisa nebijušu smogu Ņujorkā

LETA--AFP, 08.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dūmi no Kanādas mežu ugunsgrēkiem trešdien ietinuši Ņujorku biezā smogā, un pilsētas ASV austrumu piekrastē izsludinājušas gaisa kvalitātes trauksmi.

Kanādā mežu ugunsgrēku dēļ bijuši spiesti evakuēties vairāk nekā 20 000 cilvēku, un liesmas izdedzinājušas jau aptuveni 3,8 miljonus hektāru zemes.

Valsts premjerministrs Džastins Trudo nodēvēja šo par postošāko ugunsgrēku sezonu Kanādas vēsturē.

ASV brīdinājumi par gaisa piesārņojumu izsludināti plašā teritorijā no Čikāgas līdz Atlantai un attiecas uz vairāk nekā 100 miljoniem cilvēku.

Ņujorkas mērs Ēriks Adamss aicināja iedzīvotājus palikt iekštelpās. Pilsētas debesis ieguvušas nedabīgi dzeltenu spīdumu. Ņujorkā trešdien bija traucēta gaisa satiksme, valsts skolās atceltas visas ārpustelpu aktivitātes, kā arī atlikti daudzi sporta pasākumi.

Ņujorkieši sūdzējās par dūmu smaku, asarojošām acīm, kņudināšanu kaklā un daudzi uzlika sejas maskas, dodoties ārā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējās drošības birojs (IDB) aizturējis Valsts policijas (VP) Transporta remonta, apgādes un ekspluatācijas nodaļas priekšnieku Māri Rumpu un vēl kādu VP darbinieku.

Patlaban gan nav izdevies noskaidrot, vai aizturēšana notikusi IDB izmeklētajā kriminālprocesā, kurā marta beigās aizturēts VP Nodrošinājuma pārvaldes Materiāli tehniskās un mantiskās apgādes biroja priekšnieks Armands Možeiko un vēl trīs VP Galvenās administratīvās pārvaldes darbinieki.

Jau ziņots, ka Možeiko tiek turēts aizdomās par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā, kā arī dienesta viltojumu, bet trīs pārējie aizturētie - par krāpšanu.

IDB ieskatā Možeiko pretlikumīgi, savu personisko interešu īstenošanai izmantoja VP resursus, tai skaitā nodarbināja tiešajā pakļautībā esošos trīs darbiniekus. Pretlikumīgās darbības tika veiktas ilgstošā laika periodā, radot būtisku kaitējumu VP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporatīvās dāvanas ir viens no labākajiem veidiem, kā izrādīt atzinību un veidot ilgstošas attiecības ar darbiniekiem un klientiem, taču, ņemot vērā lielo izvēles klāstu, var būt grūti izvēlēties dāvanu, kas būs tieši laikā. Tātad, kas padara korporatīvo dāvanu neaizmirstamu?

Saskaņā ar nesen veikto aptauju, vissvarīgākais faktors, kas ietekmē saņēmēja viedokli par biznesa dāvanu, ir tās pārdomātība. Pētījums atklāja, ka cilvēki, visticamāk, novērtēs pārdomātas, personalizētas dāvanas, kas atspoguļo viņu intereses.

Padariet savu ziņojumu neaizmirstamu

Pārdomāta ziņojuma pievienošana ir viens no labākajiem un saņēmējam patīkamākajiem veidiem, kā piešķirt korporatīvai dāvanai nozīmi. Apsveriet iespēju pievienot dāvanai digitālu piezīmi vai pat speriet soli tālāk un izveidojiet video ziņojumu, ko pievienot dāvanai. Atrast ideālus vārdus, lai izteiktu pateicību, var būt sarežģīti, taču nedaudz padomājot vai pasmeļoties idejas internetā noteikti atradīsiet īstos. Personīga piezīme parāda, ka jūs novērtējat esošās attiecības un esat gatavs veltīt papildu laiku, lai parādītu adresātiem, ka jums viņi rūp.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Staburadze" ir vadošais konditorejas zīmols Latvijā, kas 2020. gadā atzīmē 110 gadu jubileju. Zīmola meistari ikdienas izgatavo aptuveni 13 līdz 17 tūkstošus produktu, no kuriem daļa tiek eksportēta uz kādu no astoņām pasaules valstīm.

Kopš zīmola pirmsākumiem un arī šodien viss "Staburadzes" sortiments, kura klāstu veido vairāk nekā 80 tortes, kūkas, kūciņas, kēksi un citi saldie un sāļie konditorejas izstrādājumi, tiek radīts ar prasmīgu meistaru rokām. Zīmola nosaukums cēlies no Latvijas leģendas ar dziļām un senām saknēm – Staburadzes. Teiksma par dievību, kas dzīvojusi stāvā klintī Daugavas krastā, izskan mūsu nacionālajā eposā "Lāčplēsis". Arī zīmols "Staburadze" iedzīvina senas Latvijas tradīcijas, stāstu par mīlestību, pieredzi un meistarību.

Saimnieka dēla uzņēmums

Konditorejas zīmola pirmsākumi meklējami 19.gadsimta sākumā, ko iedibināja pazīstamais tautsaimnieks, rūpnieks un sabiedriskais darbinieks Vilhelms Ķuze (1875-1941). Vilhelms Ķuze dzimis 1875. gada 6.septembrī Zaubes pagastā Inģistēnos, četru bērnu ģimenē. Vilhelma tēvs Kārlis Ķuze nodarbojies ar tirdzniecību – pircis un pārdevis, no sākuma gan nopirkto preci pārstrādājot tālāk. Ap 1885. gadu Kārlis Ķuze izbūvēja otru dzīvojamo ēku un saimniecības ēkas, lai iegūtu papildus līdzekļus. Divus gadus šo ēku iznomāja maiznieks Strazdiņš. Pēc tam, kad viņš pārtrauca nomāt ēkas, Kārlis Ķuze algoja maiznieka zeļļus, kuru uzraudzībā strādāja visa ģimene (sadalot laiku ar lauksaimniecību). Ar laiku darbu pilnībā pārņēma Kārlis Ķuze. Lieli palīgi darbā ceptuvē bija arī abi Kārļa dēli – Jānis un Vilhelms, kas bija labi apguvuši maiznieka amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru