Ražošana

Spožām idejām bankas naudu piešķir

Sanita Igaune; Miks Lūsis, 21.10.2010

Jaunākais izdevums

Neskatoties uz to, ka uzņēmumiem finanses ir viena no lielākajām problēmām un bankas joprojām ir skopas kredītu piešķīrējas, unikālo un inovatīvo tehnoloģiju uzņēmums Sidrabe saņēmis SEB bankas kredītlīniju 2 miljonu eiro apjomā.

Finansējums piešķirts jauna veida vakuuma pārklājuma iekārtas (first-of-the-kind) izstrādei un izgatavošanai. Sidrabe ir augsto tehnoloģiju uzņēmums, kas strādā eksporta tirgum un sadarbojas ar pasūtītājiem no dažādām industrijām (elektronika, saules enerģija, stikla pārklājumi) visā pasaulē.

Sidrabes radīto iekārtu pielietojuma jomas ir ļoti dažādas: elektronika -LCD displeji, spiestās elastīgās plates, saules baterijas, speciālie pārklājumi – siltumnīcu stikli, arhitektūras stikli, kā arī dažāda pielietojuma 3D daļas – dekoratīvie pārklājumi, u.c.

«Sidrabe izstrādā un izgatavo nestandarta, jaunas vakuuma pārklājumu iekārtas, kuru cena var svārstīties no 5 līdz 15 miljoni latu. Šādu lielu projektu veiksmīgai izpildei ļoti svarīgas ir finansēšanas iespējas,» norāda kompānijas prezidents Nils Veidemanis, piebilstot, ka vienmēr abpusēji rasti optimālākie nosacījumi katra konkrētā projekta finansēšanas jautājumu risināšanai.

Sadarbība ar SEB banku ļāvusi uzņēmumam attīstīties un slēgt arvien jaunus līgumus ar lielām un nozīmīgām kompānijām pasaulē par nestandarta vakuuma pārklājumu iekārtu projektēšanu un izgatavošanu. «Uzskatu, ka uzņēmums ir viens no veiksmīgākajiem piemēriem, ka Latvijā ir iespējams radīt unikālas un inovatīvas tehnoloģijas un veiksmīgi darboties starptautiski,» saka SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sidrabe reģistrē jaunu komercķīlu

Žanete Hāka, 09.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroiekārtu ražotājs AS Sidrabe reģistrējusi jaunu komercķīlu, liecina Lursoft dati.

Ķīlas ņēmējs ir AS SEB banka, bet ķīlas summu veido 322,16 tūkstoši latu. Uzņēmums par labu SEB bankai ieķīlājis savus krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības. Šogad šī ir jau otrā komercķīla, ko reģistrē AS Sidrabe. Iepriekšējā ķīla reģistrēta 11.jūnijā, arī tās ņēmējs ir AS SEB banka, bet nodrošinātā prasījuma maksimālā summa – 4,694 miljoni latu.

AS Sidrabe reģistrēta 1991.gadā, uzņēmuma pamatdarbība saistīta ar dažādu elektroiekārtu ražošanu.

Pērn AS Sidrabe strādājusi ar 2,6 miljonu latu apgrozījumu, gadu noslēdzot ar 41,48 tūkstošu latu zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tuvāko gadu laikā augsto tehnoloģiju ražotājs Sidrabe plāno desmitkāršot apgrozījumu

LETA, 02.09.2011

A/S Sidrabe prezidents Nils Veidemanis (no kreisās) iepazīstina premjeru Valdi Dombrovski ar a/s Sidrabe un SIA GroGlass ražošanas procesu.

Foto: Ritvars Skuja Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju ražotne Sidrabe turpmāko divu gadu laikā plāno būtisku ražošanas apjomu pieaugumu un apgrozījuma kāpumu līdz 50 miljoniem latu, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Nils Veidemanis.

Šo gadu uzņēmums plāno noslēgt ar piecu miljonu latu apgrozījumu un nodrošināt peļņas rādītāju 15%-20% no apgrozījuma. Savukārt jau 2013.gadā uzņēmums rēķinās ar apgrozījumu no 30 līdz 50 miljoniem latu.

Veidemanis norādīja, ka tik būtiskus apjoma pieaugumus ļaujot prognozēt sarunas un jau noslēgtās vienošanās ar potenciālajiem klientiem. Tāpat uzņēmums nākamgad sāks sērijveida ražošanu un prognozē pasūtījumu pieaugumu, ko noteiks pieprasījums pēc tehnoloģijām, kas taupa enerģiju.

Sidrabe ir augsto tehnoloģiju ražotne, kas izstrādā unikālas vakuuma pārklājumu iekārtas atbilstoši individuālā pasūtījuma specifikācijai, konstrukcijai un tehnoloģijai. Papildus uzņēmums veic pētnieciski zinātnisko līgumdarbu izpildi, konstruktīvo risinājumu dokumentācijas izstrādi, iekārtu atsevišķu elementu ražošanu u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sidrabes apgrozījums sarucis uz pusi

Žanete Hāka, 28.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērno gadu AS Sidrabe aizvadījusi ar peļņu 712,501 tūkstoša eiro apmērā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 4,757 miljonus eiro. Jānorāda, ka, salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu, pērn uzņēmuma apgrozījums saruka uz pusi. Uzņēmuma konsolidēto apgrozījumu pagājušajā gadā veidojuši 4,794 miljoni eiro, bet peļņu - 715,052 tūkstoši eiro.

Sidrabe pērn turpināja darbu pie tās galvenajiem pamatvirzieniem – jaunu vakuuma pārklājumu tehnoloģisko procesu izstrādes, jaunu vakuuma iekārtu tehniskās dokumentācijas izstrādes un iekārtu izgatavošanas.

Pagājušajā gadā uzņēmums strādāja pie jaunu vakuuma tehnoloģisko procesu izstrādes projektiem kopā ar sadarbības partneriem un pasūtītājiem no Latvijas, Eiropas, ASV, Japānas un citām pasaules valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Latvijas eksportspēja

Eksportspēja: No idejas līdz attīstītai tehnoloģijai

Žanete Hāka, 05.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakuuma pārklājuma iekārtu ražotājs a/s Sidrabe gada laikā apgrozījumu kāpinājusi pusotru reizi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lielāko daļu Sidrabes pārdošanas apjomu nodrošina eksports – pērn tas bija aptuveni 99% no ieņēmumiem. 2013. gadā kompānijas apgrozījums ir ievērojami audzis – par 154%, sasniedzot 9,4 milj. eiro. Uzņēmums 2014. gadā plāno apgrozījumu saglabāt iepriekšējā gada līmenī vai to palielināt.

Sidrabe izstrādā, ražo un pārdod pētniecības darbā tapušus projektus un tehnoloģiski sarežģītas rūpnieciskas vakuuma pārklājumu iekārtas. Kā stāsta uzņēmuma Mārketinga nodaļas vadītājs Andrejs Balabkins, uzņēmumā speciālisti veic arī zinātniski pētniecisko darbu un izstrādā vakuuma pārklājumu iekārtu tehnisko dokumentāciju un rasējumus. «Klienti uz kompāniju lielākoties nāk tikai ar ideju – viņi vēlas uz noteiktas virsmas uzklāt kādu konkrētu materiālu, taču nezina, kā to izdarīt,» stāsta A. Balabkins. Tad uzņēmuma speciālisti izmēģina attiecīgo tehnoloģiju un izveido iekārtu, kas spēj panākt vēlamo rezultātu. Jaunu iekārtu izstrāde un izgatavošana uzņēmuma kopējā darba apjomā veido 80–90%. Uzņēmuma izstrādātās vakuumtehnoloģijas spēj veidot ļoti plānus pārklājuma slāņus uz dažādiem priekšmetiem, un, mainot tehnoloģisko procesu, var mainīt arī uzklātā slāņa biezumu. Tos iespējams klāt uz auduma ruļļiem, plēves, tāpat uzņēmums ražo iekārtas stikla pārklāšanai, pārklāšanai ar pulveri un citas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patiesā labuma guvēja rekordisti labumu gūst 68 uzņēmumos

Zane Atlāce - Bistere, 06.06.2018

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka rekordisti patiesā labuma guvēja statusa ziņā ir divi uzņēmēji – Guntis Rāvis (attēlā) un George Rohr – abi ir patiesā labuma guvēji 68 uzņēmumos.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nemaz ne tik tālā Japāna

Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars, 09.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vēstniecība Japānā uzsāka savu darbību 2006.gada aprīlī. Visu šo laiku viens no galvenajiem vēstniecības uzdevumiem ir veicināt ekonomisko sadarbību starp Latviju un Japānu, kas sevī ietver eksporta veicināšanu no Latvijas uz Japānu un investīciju piesaisti no Japānas uz Latviju. Šodien apskatīšu dažas aktualitātes šajos virzienos.

Pēc provizoriskiem datiem Latvijas kopējais eksports uz Japānu 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir pieaudzis par 14% un sasniedza 17.6 milj. LVL. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Japānu bija: koksne un tās izstrādājumi, minerālie produkti (kūdra), ķīmiskā produkcija (farmācija). Pēdējo gadu laikā, samazinoties izejvielu īpatsvaram Latvijas eksportā, pakāpeniski palielinās gatavās produkcijas īpatsvars. Pavisam īsi par trim galvenajām eksporta grupām.

Farmācija:

Latvijas-Japānas ekonomiskajām saiknēm ir diezgan ilga vēsture. Tās pamatā ir farmācijas nozare. 1965.gadā uzņēmumam Grindeks aizsākas sadarbība ar Japānas farmācijas uzņēmumu Taiho Pharmaceutical par preparāta ftorafur piegādēm uz Japānu. Šī sadarbība turpinās arī šodien, paplašinoties ar jaunām sadarbības formām. Medicīnas iekārtu ražotājs Biosan jau vairākus gadus izplata savu produkciju Japānā. Tāpat Japānas tirgū ir pārstāvēts analītiskās programmatūras ražotājs ķīmijas un farmācijas nozarei - Latvijas kompānija ChromSword. Šī gada aprīlī četri Latvijas uzņēmumi tika pārstāvēti Latvijas stendā farmācijas izstādē CPhI Tokijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Augošie tirgi – specifiski un dārgi

Mārtiņš Apinis, 24.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pārejas valstu ekonomikas strauji aug, tā neaizstās tradicionālos Latvijas preču eksporta tirgus.

Pēdējo mēnešu norises, kas globālajā ekonomikā aizvien izteiktāk iezīmē attīstīto valstu stagnāciju liek domāt par eksporta tirgu alternatīvām. Auditorkompānijas Ernst&Young jaunajā ziņojumā Globalization 3.0 norādīts uz pārejas valstu pieaugošo lomu pasaules ekonomikā uz attīstīto valstu ekonomiskās stagnācijas fona. Cita starpā pētījumā uzsvērts straujais uzņēmumu apgrozījuma pieaugums attīstītajos tirgos pēdējos desmit gados. Tas ir rosinoši šo tirgu izpētei, turklāt atsevišķiem uzņēmumiem tur izdevies arī iespiesties, tomēr cerību uz to, ka pārejas ekonomikas tirgi, atskaitot Krieviju, ieņems būtisku nozīmi Latvijas eksportā, ir maz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – tautsaimniecības sasniegumu izstāde vai Ziemassvētku tirdziņš?

Pāvels Šnejersons, uzņēmumu attīstības vadības kompānijas Core Management vadošais partneris, 21.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražots Latvijā ir izstādes nosaukums, kura, kā izrādās, notiek jau trešo gadu pēc kārtas. Nosaukums gana ambiciozs un rada asociācijas ja ne ar Frankfurtes auto šova vai CeBIT tehnoloģiju foruma vietējo līdzinieku, tad vismaz ar Tautsaimniecības sasniegumu izstādi PSRS laikos. Minēto asociāciju mudināts, šogad izlēmu to apmeklēt un padalīties savos secinājumos blogā.

DK Daugava, Cēsu Alus, Ilgezeem, Pūres šokolāde, Rēzeknes gaļas kombināts, Valmiermuižas alus bija dominējošie zīmoli, kas arī aizņēma lielāko daļu no ne tuvu ne piepildītās Skonto izstāžu halles. Virkne amatnieku - tautas daiļamata meistaru, pāris kosmētikas un mēbeļu ražotāju, un, nedaudz ironiski – Valsts Nodarbinātības aģentūra. Šķiet par vienīgo haiteku var uzskatīt Jelgavas – Maskavas autobusu ražošanas kopuzņēmuma Amoplant un, iespējams, savulaik skaļi prezentēto, bet šodien jau aizmirsto, Advaita pieticīgi izstādīto produkciju. Kopumā laikam vienīgā atšķirība no ikgadējā gadatirgus Brīvdabas muzejā, ir tirgotāju atrašanās apjumtās telpās un oktobra drēgnums pilsētas ielās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

106 pieteikumu konkurencē šodien apbalvoti veiksmīgākie un inovatīvākie Latvijas uzņēmumi.

Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra apbalvoja konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2011» uzvarētājus dažādās kategorijās:

Eksporta čempions

AS Valmieras stikla šķiedra

Kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā

1. vieta – SIA CEMEX

2. vieta – AS Dobeles dzirnavnieks

3. vieta – AS Severstaļlat

Atzinība – AS Baltijas Gumijas fabrika

Atzinība – SIA Gamma-A

Atzinība – AS Krāsainie lējumi

Atzinība – AS Sidrabe

Kategorijā Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas elektronikas nozares uzņēmumi nākotnē raugās pozitīvi

Dienas Bizness, 13.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērno gadu elektronikas nozarē strādājošie uzņēmumi pvadījuši uz pozitīvas nots, kopumā elektronikas nozares apgrozījums palielinot par 29% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Lursoft un laikraksta Dienas Bizness kopīgi veidotajā izdevumā TOP 500 publicētā informācija.

2011. gadā, tāpat kā citus gadus, nozares līderis bijis SIA Mikrotīkls, kura apgrozījums pērn sasniedza 43,81 milj. Ls, bet peļņa 14,44 milj. Ls. 2009. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 29,34 milj. Ls, savukārt peļņa veidoja 8,81 milj. Ls. Pēdējo gadu laikā SIA Mikrotīkls ir palielinājis apgrozījumu par 49,32% jeb 14,47 milj. Ls, bet peļņa augusi par 63,9% jeb 5,63 milj. Ls.

2012. gada Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 sarakstā SIA Mikrotīks ieņem 19. vietu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uzņēmumam ir izdevies pakāpties par sešām vietām.

Jau vairākus gadus nemainīgi otro vietu elektronikas nozares veiksmīgāko uzņēmumu sarakstā ieņem SIA Lexel Fabrika. Uzņēmums īpaši jāizceļ arī ievērojamā apgrozījuma pieauguma dēļ. Kopš 2009. gada SIA Lexel Fabrika apgrozījums palielinājies par 79,9%. SIA Lexel Fabrika vadība norāda, ka šāda uzņēmuma izaugsme balstās uz jaunattīstīto ražošanas segmentu – LifeSpace Control elektronikas komponentus saturošo produktu montāžu un testēšanu. 2011. gadu uzņēmums noslēdz ar ievērojamu peļņu 921 tūkst. Ls. 2009. gadā SIA Lexel Fabrika strādāja ar zaudējumiem 154,9 tūkst. Ls apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielāko komercķīlu reģistrējis SIA Beinits

Žanete Hāka, 17.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devis Valērijs Kļimovs, kā parādnieku reģistrējot SIA Beinits, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Ķīlas maksimālā nodrošinājuma summa ir 17,57 miljoni latu un to ņēmusi ABLV Bank.

Kā liecina Lursoft dati, uzņēmums nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu vai pārvaldīšanu, kā arī metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecību. Uzņēmuma vienīgais valdes loceklis ir Valērijs Kļimovs.

Otru lielāko komercķīlu devusi krāsu ražotāja SIA Tenachem – 8,272 miljonu latu apmērā. To ņēmusi AS Swedbank.

5,2 miljonu vērta komercķīla reģistrēta uz nekustamā īpašuma tirgotāja SIA Bulduru 19 vārda. Tās devēji bijuši Lovanderg Investments Limited, Sergejs Jermošins, SIA Bulduru Investment, SIA Prokapital Management un SIA Prokapital Invest.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pētījumiem jaunu produktu radīšanai būs pieejama papildu nauda

Žanete Hāka, 12.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvākajiem kompetences centriem nākamajā gadā būs iespēja veikt papildu pētījumus jaunu produktu radīšanai, kā arī tiks atvieglota projektu īstenošana, paredz otrdien Ministru kabineta sēdē akceptētie Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Kompetences centru atbalsta programmā.

Kompetences centri ir veidoti ar mērķi apvienot noteiktas nozares uz inovācijām orientētus uzņēmumus un zinātniskās institūcijas, lai sadarbotos rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanā, tādējādi veicinot uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanu. Patlaban Latvijā savu darbību īsteno seši kompetences centri šādās nozarēs - ķīmija un farmācija, mežu nozare, vide, biotehnoloģijas, bioenerģija, elektronika, informācijas tehnoloģijas un mašīnbūve. Sešos kompetences centros ir apvienojušies nozaru vadošie uzņēmumi un zinātniskās institūcijas - kopā 70 uzņēmumi un 20 zinātniskās institūcijas. Kompetences centru dibinātāji ir Latvijas zinātniskās institūcijas un katras nozares vadošie komersanti, kā, piemēram, AS Grindeks, AS Olainfarm, SIA Silvanols, AS Latvijas Finieris, AS Alfa RPAR, SIA Hanzas elektronika, AS Sidrabe, SIA GroGlass u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Konkursa Eksporta un inovācijas balva 2014 otrajā kārtā izvirzīts 31 uzņēmums

Lelde Petrāne, 08.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2014 četrās kategorijās iesniegts 101 pieteikums no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīts 31 uzņēmums.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrajā kārtā ietilpst uzņēmumu apmeklējumi un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti uzņēmumi:

• 66 NORTH BALTIC, SIA

• COMPAQPEAT, SIA

• KARAVELA, SIA

Komentāri

Pievienot komentāru
Latvijas eksportspēja

Papildināta ar FOTO - Noskaidroti inovatori un veiksmīgākie eksportētāji

Anda Asere, 05.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2014 laureāti

Sešās kategorijās sadalītas balvas Latvijas uzņēmumiem, kas sasnieguši labus rezultātus jaunu un eksportspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē.

Šogad par eksporta čempionu atzīts a/s Olainfarm. Kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā uzvarēja SIA Karavela. Otrajā vietā ierindojas a/s Sidrabe un trešajā – a/s Rīgas piena kombināts.

Par Eksportspējīgāko komersantu mazo komercsabiedrību grupā atzina SIA X Infotech. Otrajā vietā ir SIA Skan-Tooling, bet trešajā SIA Latgales Stabu konstrukcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru