Lai gan kopš 1. septembra Krievija vienādojusi benzopirēna normas ar ES, pašmāju šprotu ražotāji ir samērā skeptiski par zaudētā tirgus atgūšanu.

SIA Kolumbija LTD valdes loceklis Igors Krupņiks uzskata, ka Latvijai neizdosies atjaunot to eksporta daudzumu, kas bija līdz šprotu kariem, jo pusotra gada laikā Krievijas tirgū radušies samērā daudzi jauni spēlētāji, kuri aizņēmuši Latvijas uzņēmumu nišu.

«Esam pazaudējuši teju pusi no šprotu eksporta. Taču pats galvenais, ka Latvijā joprojām nav izstrādāts vienots šprotu standarts – nav precīzi noteikts, no kādām zivīm var ražot šprotes, kā un kur tās var kūpināt un tā tālāk. Starp citu, dažiem mūsu ražotājiem ir tik senas iekārtas, ka tie pat benzopirēna piecinieku nevarēs sasniegt. Uzskatu, ka pēc normas izlīdzināšanās Krievija pastiprinās kontroli un ja kāda «kreisā» šprotu bundža nonāks zem lupas, tad var sekot jauna aizliegumu virkne. Un tad neviens nevarēs teikt, ka Krievija mums piesienas, tā I. Krupņiks.

Latvijā šobrīd strādā speciālisti no Krievijas veterinārā un fitosanitārā dienesta, un no viņu sprieduma lielā mērā būs atkarīga mūsu zivrūpnieku turpmākā attīstība.

Produkcijas apjomi, kas turp tiek sūtīti, ir kļuvuši mazāki, jo vairumtirgotāji baidās iepirkt zivis. Viņi baidās nevis par attiecīgo konservu kvalitāti, bet gan iespēju, ka ar jaunu Krievijas varas iestāžu lēmumu viņiem atkal var likt tos mest laukā no veikaliem. Turklāt diviem lielākajiem Latvijas šprotu ražotājiem - Brīvajam vilnim un Gamma A - joprojām ir liegts saražoto konservu eksports uz Krieviju.

Ir skaidrs, ka Krievija nodarbojas ar ekonomisko protekcionismu, un šeit nevar runāt, piemēram, par sliktām Latvijas - Krievijas politiskajām attiecībām. Latvijas ražotāji uz Krieviju sūtīja apmēram 10 miljonus šprotu kārbu mēnesī. Ja šādu apjomu attiecīgās produkcijas uz Krieviju būtu sūtījusi, piemēram, Brazīlija, domāju, ka konkrētās sankcijas skartu arī šo Dienvidamerikas valsti.

ASV dolāra vērtība pret citām nozīmīgajām valūtām ir noslīdējusi līdz 2 gadu minimumiem. Bet eiro un mārciņas kursi pret dolāru virzās vēl augstāk, cenšoties sasniegt vēsturiskas virsotnes. USD un Latvijas lata savstarpējās attiecībās galveno lomu spēlē fakts, ka lats ir piesaistīts eiro. Līdz ar to, eiro vērtībai dolāros pieaugot, dolāra vērtība latos krīt.

Ņemot vērā atšķirības eiro un dolāra bāzes procentlikmju izredzēs (likmju starpība šogad solās sarukt), vienotās valūtas kurss pret dolāru ir pietuvojies visu laiku (kopš eiro laišanas apgrozībā 1999. gadā) augstākajām atzīmēm, tuvojoties 2004. gada decembrī sasniegtajam vēsturiskajam maksimumam - 1.3670 dolāriem par eiro.

"Eiro zonas ekonomikas izaugsme un iespējamie inflācijas draudi liks Eiropas Centrālajai bankai reaģēt un paaugstināt eiro procentu likmes, kamēr ASV ekonomikas veselība ir pasliktinājusies un dolāram šogad ir izredzes ieraudzīt procentu likmju samazinājumu. Tirgus dalībnieki, jūtot eiro un dolāra procentu likmju samazināšanās iespēju, izvēlas investēt eiro pirkšanā, kas samazina dolāra vērtību," skaidro Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Db.lv piedāvā aplūkot žurnāla Klubs izveidoto Latvijas labāko advokātu topu, kurā izvēlēti pieci spēcīgākie, krimināllietu, pieci spēcīgākie civillietu un pieci spēcīgākie biznesa advokāti.

Kluba kritēriji labāko advokātu izvēlē bija vienkārši - advokāts līdz savam klientam pozitīvam iznākumam spēj novest pašas smagākās un grūtākā lietas, turklāt viņš tiek cienīts kolēģu vidū un savu reputāciju pierādījis ar vairāku gadu darbu.

Romualds Vonsovičs,

zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča birojs

Nozīmīgākā lieta karjerā: "Piedalīšanās pirmajā un līdz šim vienīgajā starptautiskās arbitrāžas procesā, kurā uzvaru guva Latvijas puse. Mans klients - Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs - pret Kempayer Media Limited, panākot Latvijas apdigitalizēšanas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, reāli piedzenot no Kempaieriešiem 10 miljonus ASV dolāru un noraidot Kempaieriešu tīkojumus pretprasībā pēc 22 miljoniem ASV dolāru. Šobrīd mana svarīgākā lieta ir Latvijas Bankas interešu aizstāvēšana advokāta Grūtupa pārstāvētās likvidējamās Bankas Baltija prasībā par 186 miljonu latu piedziņu, kas ir lielākā prasība Latvijas vēsturē."

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Lai gan Latvijas zivju pārstrādātāji ir viena no eksportspējīgākajām nozarēm, reāla valsts atbalsta nozarei, kas tikko pārcietusi krīzi, nav.

Parādi krājas

Liepājas uzņēmumi LSEZ SIA Kolumbija Ltd., LSEZ SIA PK Invest un SIA Roņu 6, kas apvienoti zivju pārstrādes holdingā Fish PK, krīzes laikā iedzīvojušies aptuveni 130 000 latu lielā nodokļu parādā. «Lai krīzes periodā izdzīvotu, kaut kur nauda bija jāņem. Saprotu, ka tas nav pareizi, taču neesam nevienā brīdī atteikušies maksāt nodokļus principā. Mums bija vajadzīgs tikai termiņa pagarinājums, līdz atgūtos no krīzes. Taču ik dienas parāda summa apaug ar soda naudām. Agrāk bija iespēja šīs soda naudas lūgt pārskatīt un norakstīt. Tagad tādu iespēju vairs nav,» Db stāsta visu trīs uzņēmumu valdes loceklis Igors Krupņiks. Soda naudu apjoms bijis ap 80 000 latiem. Tagad kļuvis ap 100 000 Ls pamatparāda un ap 30 000 Ls soda naudu. Uzņēmums cenšas maksāt gan kārtējos nodokļus, gan dzēst pamatparādu, tomēr pēdējo trīs mēnešu laikā VID reģionālā nodaļa vairākas reizes piemērojusi uzņēmumam inkaso, paralizēja naudas plūsmu, kas ražotājam draud ar domino principu - kavēti maksājumi visās pozīcijās. «Tas jau ne vienu vien ražotāju ir nogremdējis,» uzskata Igors Krupņiks. Ventspils Zivju konservu kombināts (VZKK), kurš ir viens no lielākajiem nodokļu parādniekiem valstī ar gandrīz 200 000 Ls parādu, atzīst, ka reģionālā nodaļa izturoties ar sapratni un pret viņiem inkaso nav piemēroti. «VID saprot, ka mēs dodam darbu ap 400 cilvēkiem, kas citādi būtu milzīgs sociālais slogs valstij,» norāda VZKK vadītājs Gints Ozols.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Krievijas aizliegums ievest šprotes jau radījis sekas nozarē - konservu eksporta apjomi uz Krieviju sarukuši divas reizes.

Latvijas zivsaimniecības asociācijas (LZA) prezidents Inārijs Voits prognozē, ka šogad zivju konservu ražošanas apjomi var samazināties par aptuveni 30 %. Samazinājumu viņš lēsa, ņemot vērā, ka rūpnieku noliktavās vēl ir pērn saražotā produkcija, taču pretējā gadījumā apjomi saruktu par 50 %.

Apjomi rūk

"Darbaspēks patlaban ir galvenā problēma un, kā zināms, zivrūpniecībā ir daudz roku darba, kura trūkst, un tas savukārt ietekmē kvalitāti, kas krīt," tā I. Voits.

Pērn rudenī, kad sākās tā saucamā šprotu krīze un Krievija slēdza savu tirgu diviem lielākajiem šprotu ražotājiem - a/s Brīvais vilnis un SIA Gamma-A, LZA vadītājs kā risinājumu zivrūpniekiem piedāvājis sašaurināt ražošanu un atlaist daļu strādājošo, taču šis priekšlikums noraidīts.

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Karavela pabeidzis auditu un gatavs starta piegādēm starptautiskajam veikalu tīklam Lidl

SIA Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele DB stāsta, kāds bijis ceļš līdz Lidl un kliedē vairākus mītus.

Fragments no intervijas:

Kāda ir Karavelas pieredze ceļā uz Lidl veikalu plauktiem?

Būtu jāsaprot, kas Rietumos ir zemo cenu veikali. Polijā tas ir Biedronka, kas šo koncepciju noskatījās no Lidl, un Aldi. Šie ir giganti, citiem nav sanācis tik labi. Interesantākais ir tas, kāpēc tie aug un cilvēki turp labprāt dodas. Tecso un citiem lielajiem tirgotājiem Anglijā apgrozījums samazinājās, bet Lidl un Aldi tas auga par 25 %.

Kas tad ir Lidl vai šo zemo cenu veikalu fenomens? Te jāsaka, ka esam eksperti – esam kļuvuši par partneriem Aldi Vācijā, kur kādu laiku strādājam, tikko esam izgājuši auditu Lidl, un divi līgumi ir sagatavošanas stadijā. Strādājam pie etiķetēm, dizaina, cenas apstiprinātas, un būs piegādes. Tāpēc varu pamatoti uzskatīt, ka Karavela ir eksperts. Jāsaprot, kas ir šī tīkla veiksmes pamatā, kā tas rīkojas jaunajos tirgos, kuros piegādātājus izvēlas nedaudz savādāk, kamēr tiek sasniegta zināma kapacitāte. Pirmkārt, to varētu nosaukt par veikalu pie mājas vai ikdienas iepirkumu veikalu. Veikala plauktos tur ir tikai TOP preces, ko cilvēkiem vajag patērēt ikdienā. Taču, ja man būs jātaisa ballīte, es neiešu uz Lidl vai Aldi, jo man vajag plašāku sortimentu. Kompānija to izkalkulē ļoti vienkārši, pirms ienākšanas tirgū profesionāli datu pētītājiem noskaidrojot, kas šajā reģionā vai valstī ir TOP produkti, ko cilvēki ikdienā patērē. Tādējādi tā pati sākotnēji neeksperimentē ar sortimentu. Otrs – mazumtirgotājs noskaidro, kas konkrētā preču grupā ir labākais produkts. Ja tas, nosacīti, ir biezpiena sieriņš kārumiņš tas paņems šo produktu, to izpētīs un iedos potenciālajiem piegādātājiem, sakot, ka nepieciešams tieši tādas pašas kvalitātes produkts, un plauktā atradīsies pilnīgi identisks produkts, bet ar veikala dizainu. Jāsaprot, ka viņi vispār nestrādā ar tradicionālajām preču zīmēm. Tā ir galvenā atšķirība, ka šādu tirgotāju veikalos ir tikai to pašu preču zīmes. Cilvēks to zīmolu nepazīst, bet visi saka, ka cenas ir pieņemamas.

Pieminot jēdzienu šprotes, jau vairākus mēnešus prātā nāk nevis tas, kā šis produkts garšo, izskatās, vai arī - kāda ir tā cena, bet gan kārtējās Latvijas nesaskaņas ar Krieviju.

Šeit mēs ne tikai varam šo to tradicionāli pārmest lielajai kaimiņvalstij, bet arī atzīt, ka paši izskatāmies visai nožēlojami.

Vispirms jāatgādina, ar ko sākās šprotu konflikts. Pērn vienā dienā Krievija paziņoja, ka tās teritorijā ir aizliegta Latvijas uzņēmumu Brīvais vilnis un Gamma A konservu tirdzniecība, jo tajos esot pārāk liels ben-zopirēna saturs. Nestrīdēsimies šoreiz par to, cik minētās vielas saturs tajās zivīs ir liels un cik korekti tas tika mērīts, bet gan ko citu. Tiesa, runājot neoficiāli, uzņēmēji norāda, ka jau dažas dienas pēc notikušā viņi tikušies ar augstām Krievijas amatpersonām, kas atzinušas, ka saprotot viņu neapmierinātību, un varētu par to paziņot savai valdībai, ja vien būtu kāda oficiāla nota no kādas Latvijas ministrijas puses. Nota bija… Pēc vairākiem mēnešiem. Un tas notiek apstākļos, kad mūsu valstī visi ir satraukušies par pagalam negatīvu importa - eksporta bilanci.

Tuvāko gadu laikā zivrūpniecība Latvijā apgrozījuma un arī nodarbināto skaita pieaugumā varētu piedzīvot būtisku uzrāvienu, tomēr iepriekšējos gados valdības piekoptās politikas rezultāts ir ražošanas apjomu stagnācija, jo trūkst darbaspēka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un SIA Karavela attīstības direktors Jānis Endele.

Viņaprāt, Latvijas valsts uzdevumam būtu jābūt radīt tādus nosacījumus, lai varētu uz mūsu valsti pārcelt ražošanas līnijas no konkurentu ražošanas uzņēmumiem, tādējādi veicinot kopējo nozares izaugsmi un pienesumu ekonomikai.

Fragments no intervijas

Kas ir Latvijas zivrūpniecības stiprās un vājās puses?

Savulaik Latvijas valdība atšķirībā no Igaunijas nespēja vienoties ar tā laika Ukrainas valdību par vienādiem muitas nodokļiem un noteikumiem zivju produkcijai. Rezultātā Igaunijas zivrūpnieki pazaudēja konkurenci no Latvijas uzņēmējiem, jo tie ar muitas barjeru vienkārši netika ielaisti tirgū. Latvijas zivrūpniekiem tolaik nācās saspiesties un meklēt papildu realizācijas iespējas tajā pašā Krievijā un citās valstīs. Savukārt, iestājoties Eiropas Savienībā 2004. gadā, nosacījumi izlīdzinājās, un aptuveni gada laikā ziemeļu kaimiņvalsts zivrūpnieki, kuri bija atraduši no brīvā tirgus konkurences un baudīja samazinātās konkurences augļus, vienkārši bankrotēja. Iespējams, situācija būtu citāda, ja šādos apstākļos esošie ražotāji bruņotos – gatavotos konkurences cīņai. Rezultātā pašlaik Igaunijā nav neviena vērā ņemama zivju pārstrādes uzņēmuma, kurš ražotu konservus, bet ir ļoti spēcīga zivju filetēšana un saldēto zivju produktu ražošana. Savukārt Lietuvā, kurā PSRS laikos īsti spēcīgu zivju pārstrādes uzņēmumu nebija, ir attīstījusies ļoti spēcīga tā dēvētā zivju kulinārijas produktu ražošana. Latvija ir zivju konservu, jo īpaši šprotu, ražošanas lielvalsts, bet vismaz pagaidām nav spēcīgu zivju kulinārijas, filetēšanas un saldēto zivju produktu ražotāju, kaut arī šajā segmentā sekmīgi darbojas ļoti daudz nelielu ražotāju.

Atsevišķi šprotu ražotāji pārbaudēm sagatavojot speciālus šprotu paraugus, savukārt tirdzniecībā nonāk produkcija, kas neatbilst normām, šodien laikrakstā Dienas Bizness paziņojis Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerālirektors Vinets Veldre.

Izrādās, jau pirms 3 gadiem pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šprotu ražotājiem piedāvāja ieviest noteiktus standartus, kuros būtu pateikts, kādām ir jābūt ražotajām šprotēm. Taču ražotāji bija sašutuši, uzsverot, ka nav nepieciešami nekādi standarti.

Jau ziņots, ka uz nenoteiktu laiku no pagājušās nedēļas Krievijā ir aizliegts tirgot divu Latvijas uzņēmumu – Brīvais vilnis un Gamma-A ražotās šprotes.

PVD, izvērtējot radušos situāciju, secināja, ka uzņēmēji ir apzināti krāpušies.

Vairāk par šo tēmu lasiet šodienas Dienas Bizness avīzē.

Lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar Krievijas kompetento iestāžu lēmumu aizliegt šprotu importu no atsevišķiem Latvijas uzņēmumiem, pagājušās nedēļas beigās Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicināja uz tikšanos Krievijas vēstniecības un Latvijas zvejas produktu apstrādātāju pārstāvjus. Db.lv informēja Pārtikas un veterinārā dienesta preses sekretāre Iresa Miksone.

Sarunā piedalījās Krievijas vēstniecības Latvijā Ekonomiskās nodaļas vadītājs Jevgenijs Tihonovs un pārstāvji no zvejas produktu apstrādes uzņēmumiem a/s "Brīvais Vilnis", a/s "Ventspils zivju konservu kombināts", SIA "Kolumbija Ltd", SIA "Karavela", SIA "Unda", kā arī sabiedrības "Rīgas Šprotes".

Uzņēmēji sanāksmē atzina, ka šprotes varētu ražot atbilstoši Krievijas prasībām, taču tad saražotā produkcija neatbildīs tam priekšstatam par Latvijas šprotēm, kas Krievijas patērētājiem radies vairāku desmitu gadu laikā.

Krievijas vēstniecība pauda gatavību vērsties pie savas valsts atbildīgajām iestādēm, ierosinot noteikt viena gada pārejas periodu, kura laikā uzņēmēji varētu eksportēt uz Krieviju produkciju, piemērojot Eiropas Savienībā noteikto maksimāli pieļaujamo benzopirēna līmeni.

Latvijas Zivrūpnieku savienības prioritātes ir aktīvāka darbība Eiropas Savienības līmenī, iesaistoties regulu tapšanas procesā, Krievijas šprotu jautājums un zivrūpnieku produkcijas mārketings, lai novērstu tās negatīvo tēlu sabiedrībā, biznesa portālam Db.lv stāstīja savienības jaunais vadītājs Didzis Šmits.

Didzis Šmits par Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidentu ievēlēts ikgadējā kongresā.

Līdzšinējais savienības vadītājs Inārijs Voits turpināšot pārstāvēt zvejniekus apvienojošo Latvijas Zivsaimniecības asociāciju. Līdz šim viņš vadīja gan Latvijas Zivrūpnieku savienību, gan Latvijas Zivsaimniecības asociāciju. D. Šmits stāstīja, ka jauna savienības vadītāja iecelšana ir loģisks risinājums, kam agri vai vēlu bija jānotiek, jo katrai no šīm asociācijām nepieciešams savs pārstāvis, pretējā gadījumā rodoties neliels interešu konflikts. "Šīs nozares viena bez otras nevar dzīvot, tomēr ir būtiskas nianses," norādīja D. Šmits.

Atbildot uz jautājumu, kādas ir jaunā savienības vadītāja prioritātes, D. Šmits sacīja, ka, pirmkārt, tā ir zivrūpnieku interešu pārstāvēšana Eiropas līmenī. Savienība aktīvāk darbošoties jau regulu izstrādes procesā. Līdz šim esot bijuši gadījumi, kad savienības rīcība ir novēlota, turklāt zivrūpnieki vēloties "svaigāku skatījumu uz lietām".

Rezumējot iepriekšēja gada notikumus konkurences tiesību jomā nevar neatzīmēt vienu no būtiskākiem Konkurences padomes (KP) lēmumiem, kas viennozīmīgi ietekmēs arī turpmāko praksi Konkurences likuma (KL) normu piemērošanā.

KP lēmums SIA Terra Serviss/ SIA Preiss Agro¹ lietā ir ievērojams, jo šajā lēmumā sods par KL pārkāpumu tika piemērots ne tikai uzņēmumam, kas tieši bija iesaistīts KL pārkāpumā, bet arī mātes sabiedrībai, tādējādi attiecinot atbildības pienākumu uz uzņēmumu, kas realizē 100% kontroli pār uzņēmumu-pārkāpēju. Jānorāda, ka mātes sabiedrības atbildības pienākums tiek plaši piemērots Eiropas līmenī jau vairāku gadu laikā, taču Latvijā KP šādu pieeju ir piemērojusi pirmo reizi. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas (EK) praksi, KP lēmumā ir norādījusi, ka «mātes sabiedrības atbildība izriet (..) no tā, ka abi tirgus dalībnieki (mātes sabiedrība un meitas sabiedrība) ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku [KL 1.panta 9.punkta izpratnē²] un meitas sabiedrība savu rīcību nenosaka patstāvīgi».

Pirms gada, 2011.gada 3.martā, Latvijas Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu lietā pret Latvijas komercbankām1, atbilstoši kuram par aizliegto vienošanos, tirgus dalībniekiem vienojoties par cenām, tika sodītas 22 komercbankas, uzliekot kopējo naudas sodu gandrīz 6 miljonu latu apmērā.

KP konstatējusi, ka daudzpusēja vienošanās par starpbanku komisijas maksu, kuru Latvijas bankas un banku filiāles ir noteikušas kolektīvi par karšu darījumiem POS terminālos un internetā (MIF)² būtiski ierobežoja pieņēmējbanku konkurenci, jo MIF veidoja minimālo tirgotāja komisijas maksu (MSC), ko tirgotājs maksā pieņēmējbankai par karšu maksājumu apkalpošanu³, tādējādi slāpējot motivāciju bankām iesaistīties pieņemšanas tirgū. Tāpat par konkurenci ierobežojošu tika atzīta starpbanku vienošanās par skaidras naudas izsniegšanu ATM un bankas filiālē un konta bilances apskati.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Likumdevēji ar piesardzību izturas pret pašlaik piedāvāto 700 miljardus dolāru vērto ASV finanšu sektora glābšanas plānu un tā iespējamām sekām, raksta laikraksts Dienas bizness.

Skatīt minēto plānu ASV Kongress sāka otrdien un tā iniciatori - Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Bens Bernanke un finanšu ministrs Henrijs Polsons - aicināja to pieņemt pēc iespējas ātrāk. Bernanke paziņoja: ja netiks veikti steidzami pasākumi, ASV finanšu sistēma visticamāk sabruks, notiks ekonomikas lejupslīde, augs bezdarbs un turpinās saasināties situācija mājokļu tirgū.

Taču ASV kongresmeņi pret šo vērienīgo glābšanas operāciju izturas diezgan skeptiski. Par pretkrīzes programmas nepieciešamību neviens nešaubās, taču daudzus gan demokrātu, gan republikāņu pārstāvjus mulsina tas, ka pēc būtības Baltā nama piedāvātie pasākumi nozīmē nepieciešamību glābt spekulantus-investorus no Volstrītas ar valsta budžeta, proti, nodokļu maksātāju naudu. Viņus pārsteidz arī šim mērķim pieprasītā astronomiskā summa. Kongresmeņi grib garantijas, ka plāna apstiprināšanas gadījumā ieguvēja būs ne tikai alkatības pazudinātā Volstrīta, bet arī ierindas mājokļu īpašnieki. Daži vispār paziņoja, ka piedāvāto plānu uzskata par «potenciālu budžeta līdzekļu izšķērdēšanu» un par «investoru bezatbildīgas uzvedības veicināšanu». Kompāniju vadītājiem netiks izsniegts zelta izpletnis, kad viņi ar saviem uzņēmumiem lec lejā, norādīja Kongresa pārstāvji. «Tas, ko viņi mums atsūtīja, nav pieņemams. Tas nepalīdzēs,» norādījis ASV Senāta banku komitejas vadītājs, senators demokrāts Kristofers Dods. «Neapšaubāmi, mūsu finanšu sistēmai ir vajadzīga nekavējoša iejaukšanās un atbalsts,» teica senators republikānis no banku komitejas Ričards Šelbijs. «Taču diezin vai mēs spēsim atrisināt radušos situāciju, iztērējot tādu milzīgu naudas summu ar minimālām panākumu garantijām.» Tādējādi saasinājās politiskās debates par globālās finanšu krīzes seku mazināšanas iespējām.

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) šodien Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegtajā 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmā sola ieviest progresīvu un taisnīgu sistēmu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanā, pēc kuras bagātie maksās vairāk.

LSDSP sola panākt Latvijas pāreju uz valsts regulētu, sociāli atbildīgu tirgus ekonomiku, netērējot vairāk, nekā nopelnīts, kā arī neļaut valsts budžeta konsolidācijai un taupībai atstāt graujošu ietekmi uz ekonomiku, iedzīvotājiem, sociālo jomu, vēlēšanos dzīvot, strādāt un investēt šajā valstī.

Tāpat partija savā programmā sola nepieļaut valsts uzņēmumu privatizēšanu, un, tieši otrādi, veidot uzņēmumus ar valsts atbalstu, tā radot darba vietas.

LSDSP iecerējusi sakārtot valsts pārvaldi, lai trūkstošā nauda valsts budžetā nebūtu jāmeklē pie starptautiskajiem aizdevējiem vai mehāniskā nodokļu palielināšanā, kā arī veicināt videi draudzīgu atjaunojamo vietējo energoresursu attīstīšanu.

AS " Brīvais vilnis" nerevidētajā pārskatā par 2006.gadu uzrādījis 501 tūkstoša latu zaudējumus, no kuriem 450 tūkstošus latu veido neatgūstamo debitoru parādu dzēšana. Savukārt 50 tūkstošu latu zaudējumi uzņēmumam radušies sakarā ar Krievijas varas iestāžu pērnā gada rudenī pieņemto aizliegumu pārdot tā šprotu produkciju Krievijas tirgū.

Uzņēmuma apgrozījums 2006.gadā sasniedzis gandrīz 8,1 miljonus latu.

AS "Brīvais vilnis" nerevidēto pārskatu par 2006.gadu trešdien, 28.februārī, iesniedzis Rīgas fondu biržā.

Debitoru parādi veidojušies 2002. un 2003.gadā un vairāku gadu laikā noskaidrojies, ka tos atgūt nav iespējams. Līdz ar to AS " Brīvais vilnis" nolēma dzēst minētos debitoru parādus, lai objektīvi atspoguļotu finansiālo situāciju kompānijā.

AS " Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris atzīst - ja nebūtu problēmas Krievijas tirgū, "Brīvais vilnis" 2006.gadu noslēgtu ar ievērojamu peļņu.

A.Babris pauda gandarījumu par zivju pārstrādātāju saliedētību Krievijas krīzes laikā, kas ļāvis daudz efektīvāk aizstāvēt nozares intereses, kā arī Zivrūpnieku savienībā panākto vienošanos ieviest vienotus ražošanas standartus šprotu produkcijas ražošanā, lai izskaustu nekvalitatīvas produkcijas parādīšanos tirgū.

Ar 1. septembri Krievijā stājas spēkā benozpirēna normas, kas atbilst Eiropas Savienības standartam, Db informēja Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma Kolumbija Ltd. īpašnieks Igors Krupņiks.

Lēmums par to esot pieņemts jau 31. jūlijā. Līdz ar to Latvijas uzņēmumiem vairs nebūs šķēršļu šprotu eksportam uz Krieviju. "Diemžēl daļa tirgus jau ir zaudēta, "atzina I. Krupņiks. Db jau vairāk kārt rakstījis, ka vairāki Latvijas uzņēmumi cieta lielus zaudējumus, kad 2006. gadā Krievija aizliedza vairākiem Latvijas uzņēmumiem šprotu eksportu uz Krieviju, norādot uz paaugstinātu benzopirēna saturu šprotēs. Neatbilstība starp ES un Krievijas standartiem bija ievērojama - Krievijā pieļaujamais benzopirēna saturs kūpinājumos ir viens mikrograms uz kilogramu produkta, savukārt Eiropas Savienībā (ES) pieļaujamais šīs vielas līmenis ir pieci mikrogrami.

Latvijas šprotu eksports uz Igauniju sasniedzis tādu apmēru, ka pēc šiem datiem katram igaunim ik dienas vajadzētu apēst 30 kārbas Latvijas šprotu.

«Jau četrus gadus notiek diskusijas par to, lai šo situāciju ar Latvijas eksporta precēm uzlabotu, taču pagaidām diemžēl bez rezultātiem,» sacīja D. Šmits. Viņš piebilda, ka savulaik Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūrā darbinieka vērtība un līdz ar to arī atalgojums ticis noteikts pēc sasniegtā eksporta apjoma uz konkrēto valsti. «Laimīgs tas darbinieks, kas bija atbildīgs par Igauniju,» tā D. Šmits.

2009. gada pirmā pusgada preču tirdzniecības dinamika ar Igauniju rāda, ka Latvijas eksports uz kaimiņvalsti sasniedza 282.3 milj. Ls, bet no Igaunijas uz Latviju— 195.3 milj. Ls. Pārtikas preces veido otru lielāko Latvijas eksporta preču grupu uz Igauniju, jeb 12% no kopējā eksportētā preču skaita.

Krievija atcēlusi aizliegumu piegādāt zivju konservus diviem Baltijas valstu uzņēmumiem, tostarp Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, liecina paziņojums Rosseļhoznadzor mājaslapā.

Šādu lēmumu Krievijas atbildīgais dienests pieņēmis, izskatot materiālus, ko saņēmis pēc tam, kad Rosseļhoznadzor speciālisti pārbaudījuši Latvijas un Igaunijas uzņēmumus. Atļauja eksportēt savu produkciju stājas spēkā no šī gada 15. decembra.

Tādējādi Karavela varēs eksportēt uz Krieviju zivju produkciju, zivju konservus un preservus, savukārt Igaunijas kompānija DGM Shipping AS varēs kaimiņvalstī realizēt zivis un zivju produkciju – Baltijas siļķes un brētliņas.

Citiem uzņēmumiem aizliegums ievest savu produkciju Krievijā tikšot pārskatīts pēc tam, kad Latvija un Igaunija atskaitīsies par konstatēto pārkāpumu novēršanu, uzsver dienestā.

Lasot par kādas jaunbūvētas rūpnīcas vai lielveikala potenciālo ekonomisko ietekmi, līdz šim vissvarīgākā šķita informācija, cik jaunas darbavietas tiks radītas.

Hronisks darbavietu trūkums – nopietna kaite, kas Latvijā bija vērojama visus šos gadus pēc neatkarības atjaunošanas, izņemot īsu tautsaimniecības pārkaršanas periodu (2005.–2007. gadā). Visus šos gadus jautājums, kādas darbavietas tiks radītas (kvalitāte, darba ražīgums un atalgojums - šie trīs faktori ir savstarpēji saistīti), šķita otršķirīgs. Pašlaik situācija mainās – darbavietu skaitam tuvojoties piesātinājuma punktam, izšķiroši svarīga kļūst to kvalitāte. Tas paver iespēju padarīt ekonomikas izaugsmi par ietverošu, t.i., lai labumus no «vidējā ienākumu līmeņa kāpuma» beidzot izjustu ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Pēc diezgan vāja 2016. gada - ekonomikas izaugsmes temps aizvadītajā gadā vairāk nekā dubultojās (līdz aptuveni 6% 2017. gada 3. ceturksnī). Strauji augošai apstrādes rūpniecībai kā tautsaimniecības izaugsmes dzinējspēks pievienojās investīcijas un būvniecība, kas iepriekš stagnēja, bet 2017. gadā guva impulsu saistībā ar Eiropas fondu apguves aktivizēšanos. Darba tirgus kļuva visai labvēlīgs darba ņēmējiem, un bezdarbs patlaban ir zemākais deviņu gadu laikā. Brīvo darba vietu skaits būtiski pieaug, par uzņēmēju plāniem palielināt štata vietas liecina arī to atbildes aptaujās.