Šogad Latvijas iedzīvotājiem viena no populārākajām sarunu tēmām ir - kur pazudis pavasaris, jo vēl arvien, palūkojoties ārā pa logu, bieži redzam laika apstākļus, kas vairāk atgādina Ziemassvētku laiku.

Lai uzlabotu omu, gaidot šā gada silto laiku, esam apkopojuši dabas fotogrāfijas no pērnā gada laika posma: 1. marts - 1. maijs.

Kā šodien vēsta meteorologi, Latvijā nupat ir atnācis meteoroloģiskais pavasaris.

Ja jūras piekrastē diennakts vidējā gaisa temperatūra jau kopš 2. aprīļa turējās pamatā virs 0 grādu atzīmes, un varēja teikt, ka te meteoroloģiskais pavasaris jau ir iestājies, tad pārējā Latvijas teritorijā tas ienāca tikai vakar, 10. aprīlī, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra teritorijas lielākajā daļā paaugstinājās virs 0 grādu atzīmes – pozitīvās gaisa temperatūras diennakts gaitā dominēja pār negatīvajām. 11. aprīlī jau visā Latvijā diennakts vidējā gaisa temperatūra būs pozitīva.

Lielveikalos trūkst vietējo burkānu, sīpolu, biešu un citu dārzeņu.

Tas ir saistīts ar dārzeņu audzētājiem nelabvēlīgo tirgus situāciju vairākus iepriekšējos gadus, kad lielākā daļa bija spiesti strādāt ar zaudējumiem, informē Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe. Tāpēc ražotāji esot piesardzīgi un neražo dārzeņus ar lielu rezervi un arī nesteidzoties ar agrās ražas kultūru sēšanu, kas ir ar lielākām ražošanas izmaksām. Tāpat vēlais un aukstais pavasaris aizkavēja ierastos darbus un tāpēc kavējas Latvijas agrās ražas dārzeņu ienākšana tirgū, komentē tirgus eksperte.

Dārzeņu audzētāji atzīst, ka tieši vēlais pavasaris šogad ir viens no iemesliem, kāpēc aizkavējās sēšana un dēstīšana un jaunās ražas sagaidāmas vēlāk. «Vēlais pavasaris dara savu. Jau varēja būt jaunās bietes ar lapiņām, bet tās būs vēlāk. Visas dārzeņu pamatpozīcijas sagaidāmas pēc Jāņiem,» situāciju komentē z/s Galiņi līdzīpašniece un Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa. Arī kooperatīvās sabiedrības Baltijas dārzeņi izpilddirektors Jānis Bušs apstiprina, ka jaunās sīpolu, burkānu, biešu un kartupeļu ražas gaidāmas pēc Jāņiem. Viņš gan piebilst, ka jūnijs jau tradicionāli ir mēnesis, kad iepriekšējā gadā izaudzētā raža jau ir realizēta, bet jaunā vēl nav nogatavojusies. Tiesa, spriežot pēc citu ražotāju paustā, šis gads ir bijis īpašs izņēmums, jo uz lauka dārzkopji tikuši trīs nedēļas vēlāk, nekā ierasts, bet agro dārzeņu ražas varētu nogatavoties divas nedēļas vēlāk par ierasto laiku. J. Bušs nenoliedz, ka audzēšanas apjomus dārzkopji plāno piesardzīgi, ņemot vērā to, ka lielveikalus lielākoties interesē salīdzinoši lētāks dārzeņu imports. Elvi pārstāve Evija Baula gan skaidro, ka šobrīd no jaunās ražas dārzeņiem, kas audzēti Latvijā, Elvi pircējiem piedāvā garos gurķus, lauku gurķus, dažādu veidu tomātus, rabarberus, dažādu veidu salātus, zaļos lociņus un redīsus. Šīs nedēļas beigās būšot arī vietējās dilles un kabači, bet pirmsjāņu nedēļā Elvi veikalos parādīsies Latvijā audzētie kāposti. Jaunās ražas burkānus zemnieki gan solot ap jūlija vidu un, ņemot vērā, ka pavasaris šogad iestājās vēlāk kā citkārt, nedaudz aizkavēsies arī sīpolu un biešu raža.

Starptautiskajā metu konkursā «TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija» saņemti sešpadsmit piedāvājumi, informēja konkursa žūrijas priekšsēdētāja, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica.

Konkursa darbu iesniegšanas termiņš noslēdzās 26. novembrī. Metus vispirms vērtēs tehniskā komisija – pieaicināti neatkarīgi eksperti, kuri sagatavos atzinumu par iesniegto metu atbilstību nolikumā un projektēšanas programmā noteiktajām tehniskajām prasībām.

Pēc tam darbu sāks konkursa žūrijas komisija, kas darbus vērtēs laikā no 3. līdz 5. decembrim, kad arī jānosaka godalgoto vietu ieguvēji.

«Saņemtais piedāvājumu skaits atbilst konkursa specifikai un nolikuma sarežģītībai. Galu galā TabFab kā teritorija ir daļa no UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā objekta »Rīgas vēsturiskais centrs« un daļa no valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa »Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs« tiešā tuvuma, to aizsardzības jeb t.s. bufera zonas. Turklāt būtiski ir ne tikai radoši un mūsdienīgi atrisināt kvartāla attīstību – vēl ir jāņem vērā tā nākotnes lietotāju vajadzības,» uzsvēra K. Gruškevica.

Izstāžu kompleksā Rāmava noslēgusies 27. starptautiskā lauksaimniecības, lopkopības, dārzkopības un komunālās saimniecības izstāde Pavasaris 2019.

Izstāde Pavasaris 2019 izstāžu kompleksā Rāmava norisinājās no 11. līdz 13.aprīlim. Pavasaris 2019 organizatori bija SIA A.M.L. sadarbībā ar Zemkopības ministriju un izstādes ģenerālsponsoru banku Citadele.

Izstādē piedalījās vairāk nekā 330 dalībnieku, tostarp savu piedāvājumu un jaunumus prezentēja gan ilggadēji, gan vēl pirms tam izstādē nesatikti dalībnieki. Apmeklētājiem bija iespēja apskatīt ne tikai tehniku un materiālus, bet arī konsultēties ar ekspertiem par sev piemērotākajiem piedāvājumiem, kā arī varēja apskatīt traktortehniku, zemes apstrādes agregātus, graudu pirmapstrādes iekārtas, lopbarību un aprīkojumu lopkopībai, kā arī ekskavatorus, teleskopiskos iekrāvējus, pļāvējus u.c. iekārtas komunālajiem darbiem un saimniecību modernizēšanai.

Latvijas hokeja izlase otrdien nodrošināja vietu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, kur spēlēs pirmo reizi kopš 2009.gada.

Izšķirošajā B apakšgrupas mačā par ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu Latvijas hokejisti ar rezultātu 1:0 (1:0, 0:0, 0:0) uzvarēja pasaules čempionāta rīkotāju Dāniju.

Latvijas hokejisti B apakšgrupā ieņēma ceturto vietu un ceturtdaļfinālā ceturtdien tiksies ar A apakšgrupas uzvarētāju Zviedriju.

Vienīgos vārtus šajā mačā Latvijas izlases labā guva Andris Džeriņš.

Savukārt «sauso» uzvaru Latvijas izlases vārtos izcīnīja Elvis Merzļikins, kurš atvairīja visas 19 pretinieku mestās ripas.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 23.augustā izsludināja starptautisku metu konkursu TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija.

Projekta kopējais budžets ir 5,058 miljoni eiro, no tiem 4,980 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un Latvijas budžeta līdzekļi, bet 78 tūkstoši ir Dānijas Karalistes atbalsts.

Pretendentiem pieteikumi ir jāiesniedz līdz 2018. gada 26. novembrim, informē VNĪ valdes locekle un konkursa žūrijas priekšsēdētāja Kitija Gruškevica. Uzvarētāju plānots nosaukt decembra vidū.

«Vecā Tabakas fabrika vai TabFab ir kas vairāk, nekā tikai vēl viena vieta, kura jāatjauno. Mēs runājam par teritoriju, kuras kopējā platība ir 7229 m2 un kopējā apbūves platība – 13 362 m2. Jau tagad TabFab ir sevi pieteikusi kā nozīmīga radošo aktivitāšu norises vieta. Tādēļ mēs ceram ieraudzīt iedvesmojošus un inovatīvus risinājumus, kas atklātu šā rajona garu un vienlaikus spētu radīt jaunas izjūtas,» skaidroja Gruškevica.

Dānijas finanšu pakalpojumu uzraugs nav uztvēris nopietni Igaunijas kolēģu brīdinājumus par aizdomīgām operācijām bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un nav sadarbojies ar Igauniju, vēsta laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ).

WSJ publikācijā teikts, ka, lai gan Igaunijas Finanšu inspekcija vairākkārt norādījusi Dānijas kolēģiem uz aizdomīgām darbībām «Danske Bank» Igaunijas filiālē, Dānijas Finanšu inspekcija šos brīdinājumus nav uztvērusi nopietni un nav sākusi izmeklēšanu. Tā kā «Danske Bank» Igaunijā ir nevis meitasbanka, bet filiāle, to uzrauga Dānijas, nevis Igaunijas Finanšu inspekcija.

No 2007. līdz 2014.gadam Igaunijas Finanšu inspekcija Dānijas kolēģiem nosūtījusi sešas vēstules, kurās norādīts uz iespējamu naudas atmazgāšanu. Turklāt pamazām vēstuļu tonis kļuvis aizvien stingrāks, raksta WSJ.

«Viena Igaunijas Finanšu inspekcijas vēstule bija ļoti stingra, iespējams, tas bija sliktākais, ko man jebkad nācies lasīt, bet man ir gadījies lasīt ļoti dusmīgas vēstules,» WSJ citē kāda «Danske Bank» darbinieka e-pasta vēstuli kolēģim.

Dānijas bankas «Danske Bank» naudas atmazgāšanas lietā kļūdas pieļāvuši gan Dānijas, gan Igaunijas uzraudzības dienesti, un no šīm kļūdām būtu jāmācās, intervijā Francijas telekanālam «France 24» norādījusi Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.

«Igauņi brīdināja, ka tas notiek, bet šie brīdinājumi netika sadzirdēti. Tā nu tas ievilkās ilgāk (..), nekā būtu vajadzējis, jo trūka operatīvas sadarbības. Mums no tā jāmācās, ka nepietiek vienkārši nosūtīt vēstuli un samierināties, ka tevi neuztver nopietni,» viņa sacījusi.

Kaljulaida izteikusi cerību, ka tiks veikta analīze, kas palīdzēs bankām saprast, ka pat mūsdienu mainīgajā pasaulē drošību garantē svarīgāko darbības caurskatāmības principu ievērošana un pietiekama informācija par klientiem.

Kā ziņots, aizvadītajā nedēļā laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ) vēstīja, ka Dānijas finanšu pakalpojumu uzraugs nav uztvēris nopietni Igaunijas kolēģu brīdinājumus par aizdomīgām operācijām bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un nav uzskatījis par nepieciešamu sadarboties ar Igauniju. Tā kā «Danske Bank» Igaunijā ir nevis meitasbanka, bet filiāle, to uzrauga Dānijas, nevis Igaunijas Finanšu inspekcija.

Kādam atbildība jāuzņemas – tā par kļūdainajiem dzīvnieku barības analīžu rezultātiem un uzņēmumam nodarīto kaitējumu intervijā DB stāsta AS Tukuma straume valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks. Viņš notiekošo uzskata par ekonomiskā kara sastāvdaļu

Jāatgādina, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) oktobra sākumā atcēlis visus uzņēmumam Tukuma straume piemērotos ierobežojumus suņu barības Dogo un kaķu barības Ņau ņau, kā arī izejvielu izplatīšanai, jo atkārtoti veiktās analīzes Austrijā liecina, ka barībā nav atrasts karbamīds. Tukuma straumē ražotas kaķu un suņu barības un izejvielas izplatīšanu PVD apturēja augusta beigās pēc tam, kad tika konstatēts – tā satur karbamīdu. Barības un izejvielu analīzes tika veiktas vienā no vadošajām Eiropas laboratorijām – Dānijas Valsts Veterinārajā un pārtikas laboratorijā pēc zinātniskā institūta BIOR pasūtījuma.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Starptautiskajā metu konkursā «TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija» uzvarējis Latvijas arhitektu birojs «NRJA», piektdien paziņoja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Arhitektu birojs «NRJA» tiks aicināts piedalīties sarunu procedūrā par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību. «NRJA» darbs par labāko tika atzīts gandrīz vienprātīgā starptautiskās žūrijas balsojumā. Konkursa uzvarētāji saņems 18 000 eiro naudas balvu.

Otro vietu un godalgu 14 000 eiro apmērā žūrija piešķīra Latvijas un Apvienotās Karalistes personu apvienības «Alsins Architecture, »Kalve arhitekti«, Fabrum» darbam, bet trešo vietu konkursā ieguva SIA «Būvdizains», kas saņems godalgu 10 000 eiro apmērā.

Vienlaikus veicināšanas balvas 2000 eiro apmērā katru piešķirtas Dānijas uzņēmumam «Sleth», Latvijas un Dānijas personu apvienībai LAAA, kuru veido «Lauder Architects», «Ainavu projektēšanas darbnīca ALPS», «A.Ābeles inženieru birojs» un «Acitektura», uzņēmumu apvienībai no Dānijas «Arkitekt MAA, DSA Ark Studio, Jorgen Taxholm & Nils Jeppe Hansen Wuttke & Ringhof Arkitekter BDA MMA, Thomas Ringhof Knud Aarup Kappel un Apvienotās Karalistes kompānijai Richard Galey & Partners (Leicester).

Dānijas vēstnieka Latvijā Hana Braska (Hans Brask) un Rīgas brīvostas pārvaldnieka Anša Zeltiņa tikšanās laikā apspriesta iespēja atklāt jaunu kravu un pasažieru prāmju līniju starp Dāniju un Rīgu, pavēstīja Rīgas brīvostas pārstāve Vita Gerharde.

Viņa informēja, ka Dānijas vēstnieks trešdien, 9.augustā, bija ieradies vizītē Rīgas brīvostas pārvaldē. Vizītes galvenais mērķis bija iepazīšanās ar Rīgas brīvostas jauno pārvaldnieku.

Tikšanās laikā Dānijas vēstnieks tika iepazīstināts ar Rīga ostas attīstības rādītājiem, jaunajiem projektiem un investīciju iespējām. Tostarp Zeltiņš apliecināja, ka Dānija jau pašreiz ir nozīmīgs Rīgas ostas sadarbības partneris, bet situācijā, kad jauni kravu tirgi un jauni investīciju projekti Rīgas ostai ir vitāli nozīmīgi, Rīgas brīvostas pārvalde ir ieinteresēta vēl ciešākā sadarbībā ar Dānijas ostām, loģistikas nozares komersantiem un institūcijām.

Savukārt vēstnieks atzīmējis Rīgas ostas pakalpojumu kvalitāti. Tāpat arī vēstnieks informēja, ka drīzumā ir sagaidāma liela Dānijas uzņēmēju vizīte Latvijā, kuras viens no galvenajiem mērķiem ir stiprināt Dānijas-Latvijas sadarbību un atrast jaunas iespējas tieši transporta, loģistikas un kravu pārvadājumu jomā.

Finanšu tirgi spekulē par Dānijas spēju saglabāt savas kronas ciešu sasaisti ar eiro cenu, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šveices Centrālās bankas lēmums atteikties no vājas franka vērtības uzturēšanas finanšu tirgos rezultējies ar pamatīgu traci, kas putekļiem licis pacelties arī jau no piemirstām un it kā pieņemtām lietām attiecībā uz pasaules centrālo baņķieru politiku. Šādas straujas monetāras politikas nostājas izmaiņas liek domāt, ka nevajadzētu īpaši aizrauties ar uzticēšanos Centrālo banku teiktajam par to ilgtermiņa monetārās politikas «fundamentiem».

Šajā sakarā interesanti, ka pēdējo dienu laikā ievērojamas spekulācijas skārušas arī Dānijas Centrālo banku (CB). Šajā valstī eiro ieviests nav, bet Dānijas Centrālā banka ir Eiropas Monetārās sistēmas Valūtas kursa mehānisma II biedre. Tas šajā gadījumā nozīmē, ka tiek pieļautas eiro cenas svārstības 2,25% robežās uz katru pusi no 7,46038 Dānijas kronu atzīmes (praksē Dānijas Centrālā banka pieļauj svārstības tikai 1% robežās uz katru pusi). Spekulācijas ir, ka līdz ar aktuālo eiro vērtības samazināšanos, par ko, visticamāk, varēsim runāt vēl ilgi, Dānijai būs grūti noturēties pie šīm noteiktajām valūtas cenas robežām (eiro cena tuvosies noteiktā koridora apakšējam slieksnim). Eiro cenai sarūkot, dāņiem būs milzīgos apjomos un, iespējams, ilgstoši, jāpērk kopējā valūta un jāpārdod sava krona. Tas jau būtībā tiek darīts, un Dānijas Centrālā banka eiro cenu nelaiž klāt noteiktās robežas zemākajiem punktiem, lai lieki pašreizējā situācijā netracinātu finanšu tirgus dalībniekus.

Dānijas opozīcijas partijas ierosinājušas piešķirt finansiālu atbalstu Austrumeiropas valstīm, lai nodrošinātu, ka to noziedznieki «neklīst» pa Dānijas teritoriju. Uz atbalstu varētu pretendēt Rumānija, Polija un Lietuva, vēsta laikraksts Jyllands-Posten.

Skandināvijas valsts opozīcijas partijas Venstre, Konservative, un Dansk Folkeparti norādījušas, ka Austrumeiropas valstīm varētu tikt piešķirts atbalsts jaunu cietumu būvniecībai vai rehabilitāciju programmu izveidošanai.

«Dānija tērē gandrīz 250 tūkstošu kronu (aptuveni 32,7 tūkstoši eiro) gadā, lai ieslodzījumā turētu ārvalstu noziedzniekus, kas tik pat labi sodu izciest var arī savās valstīs,» sacīja Venstre preses pārstāvis Karstens Lauricens (Karsten Lauritzen). «Dāņi maksā pārāk augstu maksu par ārvalstu, kurām mēs neko neesam parādā, noziedzniekiem,» viņš uzsvēra.

Dānijas arhitektu kompānija Bjarke Ingels Group (BIG) sadarbībā ar uzņēmumiem Kossmann.dejong, Rambøll, Freddy, Madsen un KiBiSi pabeigusi Dānijas Nacionālā kuģniecības muzeja jaunās ēkas celtniecību Helsingērā.

BIG norāda, ka projektā apvienoti vēsturiskie aspekti ar inovatīviem galeriju konceptiem, tādējādi atspoguļojot Dānijas vēsturisko un mūsdienu lomu pasaules kuģniecībā.

Muzejs atrodas Helsingērā – 50 kilometru attālumā no Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas, blakus plaši pazīstamajai Kronborgas pilij un ir daļa no plašās vēsturisko objektu renovācijas šajā apkaimē. Kuģniecības muzejs izveidots senā sausajā dokā, kuram saglabāti senie mūri. Izstāžu zāles izvietotas pazemē astoņu metru dziļumā zem jūras līmeņa, bet centrālā vieta, kur to ejas sanāk kopā, atrodas zem klajas debess, tādējādi ļaujot apmeklētājiem izbaudīt kuģu būvēšanas mērogus.

Dānijas finanšu uzraudzības institūcija trešdien nolēmusi nesodīt banku «Danske Bank» par naudas atmazgāšanas pieļaušanu Igaunijas filiālē, taču bankai izdevusi astoņus rīkojumus un izteikusi astoņus aizrādījumus.

«Dānijas finanšu uzraudzības institūcija ir izvērtējusi «Danske Bank» vadības un vecāko vadītāju lomu saistībā ar tagad slēgtajiem nerezidentu portfeļiem «Danske Bank» Igaunijas filiālē. Šī izvērtējuma rezultātā izdoti astoņi rīkojumi un izteikti astoņi aizrādījumi. «Danske Bank» šos rīkojumus un aizrādījumus ir ņēmusi vērā. Papildus nesenos gados realizētajām iniciatīvām «Danske Bank» tagad īstenos vēl citus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šiem rīkojumiem,» teikts bankas paziņojumā.

Dānijas finanšu uzraudzības institūcijas astoņi rīkojumi attiecas uz iekšējās kontroles uzlabošanu un atbilstības nodrošināšanu prasībām. Tāpat institūcija izdevusi direktoru padomei un valdei rīkojumu nodrošināt, ka banka tai sniedz atbilstošu informāciju, kā arī stiprina savu pārvaldību.

Pie Dānijas Bornholmas salas Baltijas jūrā konstatētās noplūdes no gāzesvadiem "Nord Stream" un "Nord Stream 2" radušās tīšas rīcības, nevis negadījuma rezultātā, otrdien paziņoja Dānijas premjerministre Mete Frederiksena.

"Šobrīd varasiestādes ir nonākušas pie skaidra novērtējuma, ka tās bija tīšas darbības. Tas nebija negadījums," žurnālistiem pavēstīja Frederiksena. "Pašlaik nav informācijas, kas aiz tā varētu stāvēt."

Kopenhāgena prognozē, ka noplūdes no gāzesvadiem, kas nedarbojas, taču ir pilni ar gāzi, "ilgs vismaz nedēļu", kamēr nebeigsies izplūstošais metāns zemūdens cauruļvados, preses konferencē pavēstīja Dānijas enerģētikas un klimata ministrs Dans Jergensens.

Viņš arī apstiprināja seismologu iepriekš sniegto informāciju, ka vispirms noticis sprādziens pirmdien plkst.2.03 pie "Nord Stream 2" uz dienvidaustrumiem no Bornholmas un vēl viens pirmdien plkst.19.03 pie "Nord Stream" uz ziemeļaustrumiem no salas.

Parakstīts līgums par starptautiska metu konkursa izsludināšanu Tabakas fabrikas radošā kvartāla arhitektoniskās vīzijas izstrādei Rīgā, Miera ielā 58a, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ).

Līgums noslēgts starp VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) un partneriem - Latvijas Kultūras akadēmiju, Kultūras ministriju un Dānijas Kultūras institūtu.

Projekta gaitā plānots pielāgot telpas Latvijas Kultūras akadēmijas vajadzībām, kā arī izveidot telpas radošo industriju inkubatoram un darbnīcām. Apbūves iecerei ir jāietver priekšlikumi akadēmijas mācību procesa un radošo industriju inkubatora darbības nodrošināšanai, Rīgas Kino muzeja un Latvijas Fotogrāfijas muzeja vajadzībām, kā arī teritorijas labiekārtošanai.

Patlaban kādreizējās Tabakas fabrikas teritorijā rekonstruētajā ražošanas ēkā pagaidu mājvietu radis Jaunais Rīgas teātris, kamēr tā vēsturiskajā mājvietā Rīgā, Lāčplēša ielā 25, noritēs pārbūves darbi.

Start-up uzņēmuma ALINA radītā māla apstrādes tehnoloģiju Dānijas Rūpniecības fonds, Dānijas Arhitektūras centrs un Zaļās biznesa attīstības fonds jeb Sustainable Build novērtējis kā vienu no 10 ilgtspējīgas būvniecības inovācijām nozarē.

ALINA ir Latvijas uzņēmums, kas dibināts 2015.gadā, ar mērķi komercializēt un ieviest Pasaules tirgos jaunu māla apstrādes tehnoloģiju. Apstrādes rezultātā māls tiek bagātināts ar organiskajām vielām, kas piešķir māla materiālam jaunas īpašības un funkcionalitāti. Šī materiālā unikalitāte ir saistīta ar iemantotajām īpašībām un ilgtspēju.

Konkursa ietvaros, tika izvērtētas 57 inovatīvas tehnoloģijas un produkti, no kuriem 10 perspektīvākie tika uzaicināti uz akselerācijas forumu Kopenhāgenā. Foruma ietvaros, inovatīvākajiem uzņēmumiem tika sniegta nozares ekspertu konsultācija un nodrošināti biznesa kontakti, ar mērķi paātrināt inovāciju ieviešanu būvniecībā.

Eiropas Komisija (EK) ir brīdinājusi Dāniju, ka tai nav bijis pietiekoša pamatojuma, lai ieviestu strīdīgo robežkontroli un ir nepieciešama tālāka Eiropas Savienības (ES) uzraudzība, vēsta Euobserver.

EK rājieni seko pēc tam, kad ES pārstāvji aizvadītās nedēļas nogalē apmeklēja Dānijas – Vācijas un Dānijas – Zviedrijas robežas, lai pārbaudītu robežkontroli.

Bloka eksperti «nespēja iegūt pietiekošu pamatojumu no Dānijas puses par pastiprinātu starptautisko robežu kontroli,» paziņojusi ES Iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma. Komisāre arī brīdināja, ka «nekavēsies pielietot visus līdzekļus,» lai nodrošinātu, ka ES likumdošana par brīvu cilvēku, preču un pakalpojumu pārvietošanos paliek spēkā.

Jau rakstīts, ka maijā Dānija paziņoja par pastiprinātas robežkontroles ieviešanu, lai tādā veidā iegrožotu noziedzību un nelegālo imigrāciju.

Dānija sākusi būvēt 70 kilometru garu žogu uz robežas ar Vāciju, lai nepieļautu, ka ar mežacūkām valstī nonāk Āfrikas cūku mēris.

Žoga celtniecība pirmdien sākusies Padborgā, 220 kilometrus uz dienvidrietumiem no Kopenhāgenas. Plānots, ka žogs būs līdz 1,5 metriem augsts un tā izmaksas aplēstas 30 miljonu kronu (četri miljoni eiro) apmērā.

Dānijas parlaments žoga būvniecību apstiprināja pērnā gada jūnijā, valdībai brīdinot, ka Āfrikas cūku mēra izplatīšanās var negatīvi ietekmēt Dānijas cūkgaļas eksportu uz valstīm, kas neietilpst ES. Vidēji gadā Dānija uz valstīm ārpus ES eksportē cūkgaļu par 11 miljardiem kronu (1,47 miljardiem eiro).

Dānijas kopējais cūkgaļas eksports 2016.gadā sasniedza aptuveni 30 miljardus kronu (4,02 miljardus eiro).

Āfrikas cūku mēris nav cilvēkiem bīstama slimība, bet cūkām infekcija ir nāvējoša.

Liepājas inovāciju uzņēmums “InPass” kopā ar Liepājas Universitāti un Dānijas partneriem izstrādās unikālu kuģu emisijas uzraudzības sistēmu.

Sadarbībā ar dabas un inženierzinātņu fakultāti un diviem Dānijas partneriem tiks izstrādātas kuģu emisijas uzraudzības sistēmas, kā rezultātā taps unikāla mērierīce – komunikāciju kontrolieris.

"Aviācijas un kuģniecības nozarēs šobrīd visstraujāk pieaug siltumnīcu gāzu emisiju apjomi. Jau no pagājušā gada visā pasaulē ir stājies spēkā kuģu degvielas sēra satura ierobežojums. Šo nozaru radīto emisiju apjoms pēdējo 30 gadu laikā ir palielinājies visstraujāk visas transporta nozares vēsturē," norāda uzņēmuma vadītājs Raivis Ekšteins.

Emisiju sistēmas uzraudzībai “InPass” tehniskā komanda izstrādās unikālu mērierīci, kura ir nepieciešama, lai nodrošinātu savstarpējo komunikāciju ar pārējām sistēmā uzstādītajām mērierīcēm. Tās uzdevums būs apkopot datus un uzglabāt serverī, lai tos pēc tam varētu izanalizēt. “No mūsu sadarbības partneru puses tā ir liela uzticēšanās un līdzšinējā uzņēmuma darbības pieredze būs noderīga unikālas mērierīces tapšanā,” ir pārliecināts R.Ekšteins.

Divu gadu laikā auto industrija paspējusi izdzīvoties pa diviem grāvjiem: vispirms – nevar tirgot un nav pircēju, kam seko liels pieprasījums pēc auto no pircējiem, bet nav preces, ko tirgot, jaunu auto cenas turpina pieaugt, piegāžu termiņi izstiepjas 6–8 mēnešu garumā, mazlietoto auto cenas pieaugušas par 25–30%, turklāt šādi nepieredzētie procesi turpināsies arī 2022. gadā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs. Viņaprāt, Latvijai ir vajadzīga situācijai atbilstoša ilgtermiņa transporta politika, kura veicinātu Rīgas un apkaimes iedzīvotājus pārsēsties no iekšdedzes uz elektroauto, bet laukos – uz iekšdedzes dzinēju auto ar mazu CO2 izmešu apmēru, tādējādi sasniedzot ES mērķus.

Fragments no intervijas

Kāds bija 2021. gads automašīnu tirdzniecībā?

Lai labāk izprastu 2021. gadu, ir jāatkāpjas uz 2020. gadu, kurš bija šokējošs visai auto industrijai, jo globāli vienlaikus lejā gāzās pilnīgi visi tirgi, kas nekad iepriekš nebija pieredzēts. Latvija arī nebija izņēmums no šīs globālās tendences, jo tikai viena mēneša (kad atnāca Covid-19) laikā auto tirdzniecība saruka par 50–60%. Valdība nolēma, ka pandēmijas izplatības ierobežošanai jaunu auto pircēji nedrīkst apmeklēt autosalonus. Un vēl to visu pavadīja neziņa par nākotni, tāpēc arī tika atlikti iepriekš nospraustie lēmumi par autoparku atjaunošanu.

Aukstais un sniegotais pavasaris radījis problēmas arī SIA Dimdiņi Agro kāpostu audzētājiem, jo iekavējies kāpostu dēstu audzēšanas process. Palielinājušies arī izdevumi, apsildot lielās siltumnīcas, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

«Šis pavasaris ir ļoti ekstremāls. Savā 12 gadu darbības laikā tādu nebiju pieredzējis. Atceros, ka 1992. gadā, kad beidzu Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju, aprīlī uzsniga 30 centimetrus bieza sniega kārta, bet tā ātri nokusa. Šobrīd uz laukiem vidēji vēl ir 40, 50 centimetrus biezs sniegs. Kopš 15. marta siltumnīcās esam ielikuši stādus to pirmajai rotācijai. Katru nakti, siltumnīcu apsildei izmantojot siltuma ģeneratorus, kas tiek darbināti ar dīzeļdegvielu, pazaudējam 120 litrus šīs degvielas. Naudas izteiksmē tas veido prāvu izdevumu summu,» situāciju raksturojis SIA Dimdiņi Agro augkopības un ražošanas nozares vadītājs Ainārs Sebris.

Februārī koksnes tirgū stabilitāte turpinājās, malkas cenai turpinot stabilu, bet lēnu lejupslīdi. Tuvojoties apkures sezonas noslēgumam, malkas cenas kritums ir loģisks rezultāts, un paredzams, ka nākamos mēnešus tendence turpināsies, maijā malkas cenai sasniedzot tās zemāko punktu.

Tāpat februārī skujkoku zāģbaļķu cenas saglabājās nemainīgas, taču pavasarī būvniecības sezonai atsākoties, aina varētu mainīties, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

“E-silva” eksperti skaidro, ka februārī vispamanāmākais cenas kritums novērojams tehnoloģiskajai koksnei, salīdzinot ar tās straujo kāpumu 2022. gada 2. ceturksnī. Taču kurināmās koksnes cenas lejupslīde būs aktuāla tikai līdz maijam, jo gada otrajā pusē, mājsaimniecībām un ražotājiem sākot pastiprināti gatavoties jaunajai apkures sezonai, pieprasījums pēc koksnes veida varētu mainīties. Savukārt, līdz ar būvniecības sezonas atsākšanos pavasarī, prognozējams, ka šī gada pirmajā pusē varētu būt gaidāmas cenas izmaiņas skujkoku zāģbaļķu kategorijā.