Jaunākais izdevums

Zaļākie Ziemassvētki Latvijas vēsturē ir aiz muguras. Vēl mazliet un arī jaunais gads būs pārvarēts, ļaujot valstij atviegloti noelsties un iedzīvotājiem atgriezties pie normāla ritma. Cik nu normāls tas var būt ar divām vēlēšanu kampaņām, kritušu, bet vēl nekur neaizgājušu valdību, satracinātu Jutu Strīķi un daudzām mazāka mēroga nebūšanām.

Pīrāgam nabagam droši vien ne tikai abi gali, bet visi sāni nosviluši, ja šajos Ziemassvētkos gadījies būt bijušās KNAB priekšnieka vietnieces tuvumā. Arī Ziemassvētku vecītis diez vai būs riskējis tuvoties viņas namdurvīm, ka pats ar žagariem neatraujas - Juta Strīķe pat nemēģināja slēpt savu niknumu par Streļčenoka uzdrīkstēšanos. Viņš esot «mazs oligarhu pakalpiņš», kurš īstenojis sazvērestību pret pēdējo godīgo stūrakmeni šajā valstī, un tagad viss cauri. «Oligarhi šodien dzer šampanieti,» informēja Juta Strīķe, jo tieši šo dienu oligarhi bija gaidījuši visu savu mūžu, lai beidzot varētu brīvi korumpēties. Sabiedriskajā medijā sašutumam nekavējoties pievienojas Vienotības pārstāvis Latkovskis, nosaucot Strīķes atbrīvošanu par «tumšāko dienu Latvijas vēsturē». Bet «eksperts» no Vienotībai draudzīgas sabiedriskās organizācijas secina - «šeit redzams Tautas partijas pirksts».

Izskatās, pēc dažām dienām mēs sagaidīsim 2006. gadu. Pie varas ir Tautas partija un valstī valda oligarhu orģijas, bet tāds Dombrovskis ar savu Tiesiskuma koalīciju nav pat vēl dzirdēts. Tikai Juta Strīķe gluži kā Rembo izgājis cīņā - viens labais pret visiem pārējiem sliktajiem, un visa valsts nākotne atkarīga vien no viņas. Kaut jāatzīst - šāda versija, kuru sev draudzīgajos medijos mēģina radīt Vienotība, diez vai būs ticama pat citādi labticīgajam latviešu vēlētājam. Protams, Vienotība baidās pazaudēt Strīķi - tā ir viņu dāma, ar kuru var ātri un efektīvi pieteikt matu katrā pirmsvēlēšanu kampaņā. Pazaudēt tādu kauliņu gadā, kad ir paredzētas veselas divas lielās partijas - tas ir ļoti sāpīgi. Tieši tāpēc jau Vienotības politiķi to sauc par «tumšāko dienu Latvijas vēsturē». Ar noklusētu piebildi - Vienotības pārvaldītās Latvijas vēsturē.

Taču šis nav «Veiksmes stāsts», kuram iespējams noticēt, jo tas varbūt norisinās kādos ciparos un skaitļos, mums ikdienā nepieejamos. Strīķes galvenais «oligarhs», kuram tagad vajadzētu atviegloti dzert šampanieti, visu šo laiku mierīgi gatavojas nākamajām vēlēšanām - neizskatās, ka Strīķe viņam kā īpaši traucētu. Arī pārējās lielās lietas ne tuvu nav atkorķēta šampanieša vērtas - neko vairāk par kratīšanām Vienotības politisko oponentu birojos, Strīķes puiši melnajām zeķēm galvās tā arī nav panākuši. Reālākais KNAB veikums «oligarhu apkarošanā» tikmēr ir Dzintara Jaundžeikara arests par «kūdīšanu uz noslēpuma izpaušanu» - tik liels apvainojums veselajam saprātam, ka diez vai kāds no mums viņam pārmestu, ja arī Jaundžeikars to šampanieti iedzertu. Visādi citādi, vienīgie, kurus KNAB epopeja aizskar visvairāk, šobrīd ir Vienotība, to atbalstošie mediji un pati Juta Strīķe. Bet tie, kuri līdz šim varēja brīvi dzert šampanieti, to darīs vai nedarīs neatkarīgi no viņas.

Tikmēr stipri gaišākās noskaņās Ziemassvētki pienākuši Nacionālās apvienības politiķa Jāņa Iesalnieka namā. Eglīti viņš dekorējis svastikām un šādu apsveikumu publiskojis visiem saviem sekotājiem. Var jau līdzīgi kā pēc KHL skandāla taisnoties, ka svastika patiesībā nez kāds latviešu tautas identitātes rādītājs un bez tās mēs nekādi nevaram iztikt - ne tautas deju izdejot, ne Ziemassvētkus nosvinēt. Protams, šādas zīmes bija izplatītas neskaitāmās kultūrās ļoti senā pagātnē. Bet jāņem vērā, ka mums te salīdzinoši nesen gadījās viena tāda nianse - II Pasaules karš. Lai ko arī ugunskrusti nozīmēja pirms tam, pēckara Eiropā un civilizētākajās pasaules daļās šī zīme ir diskreditēta uz nākamajiem simts gadiem pilnīgi noteikti. Ja neskaita dažus attālus austrumu pasaules nostūrus, šai zīmei pašreiz ir tikai viena nozīme - nacisms. Un tās lietošana civilizētās aprindās, pie kādām mēs taču sevi vēlamies pieskaitīt, nav attaisnojama ne ar kādām folklorām vai eksotiskām pagānu reliģijām.

Bet runājot par eksotiskām zīmēm - ja saskaita kopā nākamā gada ciparus, 2 + 0 + 1 + 4, tad iznāk 7. Šis skaitlis ir ārkārtīgi maģisks un veiksmīgs - septiņās dienās Dievs radīja pasauli un Ādamam bija septiņi dēli. Tā, protams, ir laba zīme. Un tāds būs arī nākamais gads. Pilnīgi noteikti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FM: Aizņemšanās ieguldījumiem ceļos nav risinājums

LETA, 21.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizņemšanās, lai līdzekļus ieguldītu ceļos, nav risinājums, šodien ikgadējā ceļinieku konferencē sacīja Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Viņš uzsvēra, ka šāds risinājums nav iespējams un tas nav ceļš, kuru būtu jāiet.

Sakss skaidroja, ka Latvijai ir plašas iespējas aizņemties "lētu naudu" finanšu tirgos, taču, investējot šos līdzekļus ceļos, ir atsauce uz valsts budžeta deficītu.

Mēs kā valsts nevaram pārāk daudz aizņemties un dzīvot uz nākamo paaudžu rēķina, pauda Sakss.

Vienīgā situācija, kad aizņemties investīcijām ceļos būtu pamatoti, ir privātās-publiskās partnerības (PPP) projektos, taču tajos galvenie riski jāuzņemas privātajam partneriem. Tiklīdz valsts šādos projektos uzņemas galvenos riskus un garantē ieņēmumus partnerim, tas parādīsies deficītā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: 0,7% budžeta konsolidācija nav joka lieta un ar kosmētiskiem līdzekļiem to izdarīt nevarēs

Žanete Hāka, 11.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar 5. maijā publicētajām Eiropas Komisijas prognozēm 2016. gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4% no IKP apmērā. Tas jādara, neskatoties uz to, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad saskaramies ar reāliem hibrīdkara draudiem, Latvijai jānodrošina papildu finansējums drošībai - gan iekšējai, gan ārējai, lai izpildītu apņemšanos pret starptautiskajiem partneriem, norāda Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Šādā situācijā, kad jau nepieciešama konsolidācija, izbrīnu rada Labklājības ministrijas virzītie grozījumi pensiju likumā, kas 2016. gadā rada vēl papildus izdevumus 0,1% no IKP. Šādus lēmumus nedrīkst pieņemt, ja nav pieņemti lēmumi par to, kā notiks konsolidācija. Rīkojoties pretēji, valdība vienkārši saasina jau tā esošo problēmu, kas būs jāatrisina šī gada rudenī, izstrādājot nākamā gada budžetu, viņš uzsver.

Reāli raugoties, no dažu izdevumu pozīciju palielināšanas nevarēs izvairīties, jo vienmēr ir kādi apstākļi, kas steidzami prasa papildu finansējumu. Pieņemsim, ka tādas vajadzības veidotu 25% no tā papildu finansējuma, kas tika piešķirts 2015. gada jaunajām politikas prioritātēm, jeb 0,2% no IKP. Pieņemsim, ka Finanšu ministrijas viedoklis netiek ņemts vērā un valdība atbalsta Labklājības ministrijas virzītos grozījumus pensiju likumā. Tādā gadījumā konsolidācijas apjoms būtu 0,7 % no IKP, uzsver N. Sakss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Straujuma: Par nākamā gada budžeta izdevumiem spriedīs augustā, šogad nevar runāt par konsolidāciju

LETA, 11.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentējot prognozes par iespējamu nākamā gada budžeta konsolidāciju, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) norāda, ka par budžeta izdevumu apjomu runās augustā, bet šogad par budžeta konsolidāciju nevar runāt, aģentūrai LETA pavēstīja Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Par izdevumu apjomu nākamā gada budžetā tiks spriests augustā, veidojot nākamā gada valsts budžetu, līdz ar to ir pāragri spriest, kāds būs izdevumu apjoms un kādās nozarē. Patlaban valsts ieņēmumi tiek iekasēti praktiski 100% apmērā, līdz ar to ir skaidrs, ka šogad nevar runāt par budžeta konsolidāciju, uzsver valdības vadītāja. Straujuma arī aicina pāragri neizdarīt secinājumus.

Viņa atgādina, ka ekonomiskā situācija valstī ir stabila un saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm Latvijai nākamgad ir gaidāma lielāka izaugsme nekā šogad.

Jau ziņots, ka saskaņā ar 5.maijā publicētajām Eiropas Komisijas prognozēm 2016.gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, norāda Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimā notiekošajā diskusijā par valsts budžetu pirmdien izskanēja viedoklis par nepieciešamību ietvert Satversmē fiskālo disciplīnu.

Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) rosināja ietvert Satversmē atrunu, ka laikā, kad valstī nav krīzes, ir jāveido bezdeficīta budžets.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šim viedoklim piekrita. «Ja Saeima sekotu Igaunijas piemēram un tā rīkotos, tas būtu apsveicami,» uzsvēra Latvijas Bankas vadītājs.

Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss norādīja - ja ir vēlme ierakstīt Satversmē, ka «labajos laikos» krāj un «sliktajos laikos» tērē, tad ir vērts ņemt vērā Vācijas pieredzi, kura savā konstitūcijā runā par strukturālā ziņā sabalansētu budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

ES fondu Latvijai nākamajā plānošanas periodā varētu sarukt par 60 miljoniem eiro gadā

LETA, 04.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums nākamajā fondu plānošanas periodā, kas sāksies 2021.gadā, Latvijai varētu būt par 17% jeb 60 miljoniem eiro mazāks, nekā šajā ES fondu plānošanas periodā, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Pēc FM aplēsēm, šis ir reālistiskais scenārijs. Optimistiskais scenārijs paredz, ka ES fondu finansējums nākamajā fondu plānošanas periodā saruks par 6%, savukārt pēc pesimistiskā scenārija fondu līdzekļi saruks par 20-30%.

FM prognozē, ka Kohēzijas politikas finansējums līdz 2022.gadam reālistiskajā scenārijā varētu saglabāties. Bet no 2023.gada tas varētu samazināties par 6-30%. Reālistiskajā scenārijā samazinājums būtu 17% apmērā jeb vidēji ikgadējais samazinājums būtu 60 miljoni eiro, salīdzinot ar 2017.gadu.

FM pārstāvis Nils Sakss skaidroja, ka ES fondu samazinājumu pēc 2020.gada kompensēs nodokļu reforma, kas ir lielākais fiskālais instruments "ekonomiskā izrāviena" nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas atbalsts Covid-19 krīzes skartajiem šogad būs viens no lielākajiem ES

LETA, 03.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas atbalsts Covid-19 krīzes skartajiem šogad proporcionāli būs viens no lielākajiem Eiropas Savienībā (ES), šodien Saeimas Covid-19 parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē norādīja Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Kā pavēstīja FM Tautsaimniecības analīzes departamenta direktore Inta Vasaraudze, šogad plānots, ka atbalsta pasākumi būs 6,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2020.gadā atbalsts veidoja 4,9% no IKP, informēja FM pārstāve.

Sakss norādīja, ka atbilstoši Eiropas Komisijas datiem 2020.gada oktobrī Latvijas atbalsta pasākumi bija nedaudz lielāki kā vidēji ES. FM pārstāvis gan arī skaidroja, ka daļā ES valstu ir atšķirīga pieeja atbalsta aprēķināšanai, jo tas viņiem ir jāiekļauj budžetā, savukārt Latvijā varam palielināt atbalstu caur apropriācijām, neveicot budžeta grozījumus.

Vasaraudze akcentēja, ka Latvija ir sniegusi dāsnu atbalstu uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kas ir pozitīvi ietekmējis tautsaimniecības virzīšanos uz atgūšanos no Covid-19 krīzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Papildināta - Latvija iemaksām Eiropas Stabilitātes mehānismā nepieciešamo finansējumu aizņemsies

LETA, db.lv, 13.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija aizņemsies līdzekļus, kas mūsu valstij līdz ar pievienošanos eirozonai būs jāiemaksā Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM).

Dalība ESM tā dalībvalstīm rada finansiālās saistības, kas izpaužas kā ieguldījumu veikšana ESM pamatkapitālā jeb apmaksājamajā kapitālā un vajadzības gadījumā kapitāla pēc pieprasījuma nodrošināšanā. Pēc sākotnējiem aprēķiniem pirmajos piecos gados pēc iestāšanas eirozonā Latvijai ESM būs jāiegulda aptuveni 40,4 miljoni eiro (28,4 miljoni latu) katru gadu, bet pēc 12 gadu pārejas perioda atlikusī ieguldāmā summa veidos aptuveni 113 miljonus eiro (79,42 miljonus latu). Līdz ar to kopējā iemaksu summa būs 315 miljoni eiro (221,4 miljoni latu).

Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss šodien žurnālistiem uzsvēra, ka šie 40,4 miljoni eiro, kas mūsu valstij nākamgad jāiegulda ESM, ir nevis izdevumi, bet gan ieguldījums pamatkapitālā. Latvija summu, kas jāiemaksā ESM, aizņemsies, par šo aizņēmumu maksājot procentus. Tādējādi iemaksas ESM nepalielinās budžeta deficītu un arī nesamazinās nākamā gada budžetā papildu tēriņiem pieejamo finansējuma apmēru jeb fiskālo telpu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielināt pievienotās vērtības (PVN) nodokli ir visvienkāršākais veids, kā nākamā gada valsts budžetā dabūt papildus līdzekļus, taču tas nebūtu pareizi, piektdien raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš uzskata, ka valdībai būtu nopietnāk un vairāk jāskatās uz nekustamā īpašuma nodokļa pusi, bet šajā gadījumā lielākā daļa nodokļa ieņēmumu nonāktu pašvaldību, nevis valsts budžetā.

Savukārt vaicāts par iedzīvotāja ienākuma nodokļa (IIN) iespējamā samazinājuma par vienu procentpunktu atlikšanu, Bičevskis minēja, ka, visticamāk, valdība uz laiku no šī solījuma atteiksies.

Nav daudz nodokļu, kuri veido pietiekami lielu valsts budžeta ieņēmumu daļu, atzina Komercbanku asociācijas vadītājs. Tie ir tikai IIN un PVN.

Viņš pieļāva, ka papildus nauda 80 - 100 miljonu apmērā budžetā vajadzīga aizsardzības jomai, un otrs veids, kā šos līdzekļus iegūt, ir skatīties uz izdevumu samazinājuma pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sapņu fabrikā pirmizrādi vakar piedzīvoja Gardēžu teātra pirmais īstenotais izsmalcinātu vakariņu un teatrāla uzveduma iestudējums Kriminālās vakariņas Latvijā.

Pasākuma rīkotāji sola, ka vakariņu laikā ikviens apmeklētājs negaidīti kļūs par kāda neparedzēta notikuma dalībnieku.

«Pasaulē ir bijuši daudzi līdzīgi projekti Gardēžu teātrim, kur tiek apvienots ēdiens un izklaide – aklās vakariņas, kabarē utt. Arī Kriminālās vakariņas nav jauna ideja – jau kopš 80. gadiem tādas notiek daudzos Vācijas mazpilsētu krodziņos. Mūsu gadījumā pareizā atbilde ir augstāks līmenis, lai viens plus viens būtu trīs, nevis divi. Sākām sadarbību ar augstākā līmeņa teātra personām, un pirmajā gadā tas līdzinājās neiespējamai misijai. Iedomājieties – pat tad, ja cilvēkam piemīt harisma, piesaistīt projektam top līmeņa cilvēkus ir grūti,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness iepriekš pastāstīja igauņu uzņēmējs Risto Meigass. Viņa uzņēmums Skyworld Service vienpadsmit Eiropas valstīs vada Dinner in the Sky – burtiskā nozīmē tie ir īstermiņa restorāni, maltītes gaisā. Tagad tas ir ķēries pie jauna izaicinājuma – izklaides un ēdiena apvienojuma projektā Kriminālās vakariņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas reklāmas tēva Ērika Stendzenieka pirms vienpadsmit gadiem izveidotais Latvian Art Directors Club (LADC) jeb Latvijas radošo direktoru klubs, darba tirgū laiž pirmos reklāmas skolas «produktus».

Rīt, 10. maijā no plkst. 11.00 līdz 17.00 intelektuālajā kultūras klubā Cafe Film Noir gaidāms pēdējais pārbaudījums - studentu labāko darbu prezentācijas, savukārt piektdien, 13.maijā – izlaidums reklāmas aģentūrā McCANN Riga.

LADC pārstāv Ēriks Stendzenieks, Voldemārs Dūdums, Andris Rubīns, Jānis Joņevs, Zigurds Zaķis, Miķelis Baštiks, Aleksandrs Bētiņš un daudzi citi, kas pērn vasarā aizsāka iniciatīvu LADC skola, vienojot 17 talantīgākos jauniešus no visas Latvijas. Topošajiem reklāmistiem tika dota iespēja 10 mēnešu garumā apgūt visas reklāmas zinības Latvijas lielākajās radošajās aģentūrās un studijās pie reklāmas un dizaina praktiķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Apstiprināta VAS Latvijas Loto padome

Žanete Hāka, 23.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 23. decembrī, apstiprināta VAS Latvijas Loto padome, kuras galvenais uzdevums būs pārraudzīt akciju sabiedrības valdes darbu, apstiprināt vidēja termiņa darbības stratēģiju, izskatīt sabiedrības gada pārskatu, valdes ziņojumu un valdes priekšlikumus par peļņas izlietošanu, sagatavot par tiem padomes ziņojumu un iesniegt akcionāru sapulcei, informē Finanšu ministrija.

Latvijas Loto padome apstiprināta, ievērojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas, kā arī Ministru kabineta rīkojumu par nepieciešamību izveidot kapitālsabiedrības padomi. Tā apstiprināta uz 5 gadiem.

OECD rekomendācijās Latvijai tika ieteikts atjaunot valsts kapitālsabiedrību padomes vismaz ekonomiski nozīmīgajos uzņēmumos, pamatojot to ar faktu, ka Latvija ir vienīgā no pasaules attīstītajām tautsaimniecībām, kurā valsts uzņēmumiem nav izveidotas padomes. Šis aspekts bija arī priekšnosacījums, lai sekmīgi pabeigtu Latvijas iestāšanos OECD. Tādējādi atbilstoši MK rīkojumam Finanšu ministrijai tika dots uzdevums līdz 2016. gada beigām izveidot kapitālsabiedrības VAS Latvijas Loto padomi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinās cīņas par budžeta finansējumu veselības nozarei ierobežotā fiskālā telpā; Eiropas Komisija ir «pārdevusi laiku» un 34 milj. eiro šim gadam, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvija ir saņēmusi atkāpi no vidējā termiņa mērķa 0,1% apmērā no IKP, ja tiek veiktas strukturālas reformas ar pozitīvu ilgtermiņa ietekmi uz publiskajām finansēm un izaugsmi veselības nozarē. Šis pienesums ir būtisks, taču ne pietiekams, lai īstenotu visus pamatnostādnēs paredzētos pasākumus un nodrošinātu vajadzības. Tāpat šis finansējuma avots ir terminēts, mainīgās likmes atkāpi ir iespējams izmantot trīs gadus. Tātad, kā atzīmē Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss, esam nopirkuši laiku. Bet paliek jautājums – kas notiks pēc tam, 2020. gadā? Šīs divas tēmas kā karsti kartupeļi no rokas rokā mētāti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopsēdē ar Sociālo un darba lietu komisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "TietoEVRY" sadarbībā ar Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centru izstrādā virtuālās terapijas laboratoriju.

Pilotprojekta mērķis paredz nodrošināt pacientiem psihoterapijas seansus ar virtuālās paplašinātās realitātes palīdzību.

Virtuālās terapijas laboratorija, izmantojot nākamās paaudzes tehnoloģijas, uzlabos pusaudžu un jauniešu garīgo veselību. Ņemot vērā, ka pandēmijas laikā jāievēro fiziskā distance, valstī noteiktie ierobežojumi un jāmazina inficēšanās risks, pilotprojekts sniegs priekšrocību - apgūt svarīgas emociju kontroles prasmes attālinātā saskarsmē ar speciālistu.

"Tā ir veiksmīga sadarbība starp garīgās veselības profesionāļiem un informācijas tehnoloģiju ekspertiem ne tikai Latvijā, bet arī Somijā. No tās ieguvēji būs galalietotāji - bērni, pusaudži un viņu ģimenes. Virtuālās terapijas laboratorija ir inovāciju solījums padarīt šādus pakalpojumus cilvēkiem pieejamākus, tāpēc nākotnes ambīcija ir terapijas metodi izmantot arī reģionos," pauž informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "TietoEVRY" Latvijas filiāles vadītāja Valērija Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas paviljonu izstādē “Expo 2020” papildina virtuālās terapijas laboratorijas risinājums, kuru prezentēs arī pasaules veselības aprūpes izstādē “Arab Health 2022”.

Inovācijas autori – Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs kopā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu “Tietoevry”.

Dubaijā notiekošajās izstādēs – “Expo 2020” un “Arab Health 2022” – risinājuma prezentācija noris Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētās biomedicīnas tirdzniecības misijas ietvaros.

Virtuālās terapijas laboratoriju ir izveidojuši vietējie un ārvalstu psihoterapijas un informācijas tehnoloģiju eksperti. Risinājums izstrādāts, lai uzlabotu nozīmīgas emociju kontroles prasmes pusaudžiem un jauniešiem. Inovācija rada iespēju psihoterapijas konsultācijas nodrošināt virtuālās paplašinātās realitātes vidē, izmantojot nākamās paaudzes tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru