Stumbra lādēm - savs šarms

Ražošana
2015. gada 31. augusts 10:14

Dienot trīs gadus uz zemūdenēm, ir daudz laika kalt nākotnes plānus. Dežurējot un zīmējot plakātus sarkanajam stūrītim (tā sauca katrā PSRS armijas vienībā obligāto pielūgsmes vietu ar patriotiskiem lozungiem un vadoņu attēliem), Tautas daiļamata meistara, kokgriezēja durbenieka Gunta Ģēģera atmiņā arvien pazibēja mācības pie pedagoga, kokgriezēja Strazdiņa, kura mājīgajā darbnīciņā tika sperti pirmie soļi virpošanā un kokgriešanā, raksta Latvijas Avīze.

Atgriezies mājās, Guntis iekārtojās tiem laikiem labi apmaksātā darbā meliorācijā un brīvos brīžus veltīja sirdslietai – kokapstrādei. Pārsvarā virpoja dekoratīvos šķīvjus ar ornamentālu kokgriezumu, kuram kā iedvesmas avots reizēm kalpoja izcilais brīvvalsts ornamentu lielmeistars Jūlijs Madernieks. Darbs meliorācijā ļāva iegūt gan melno ozolu no veciem nosusinātiem dīķiem, kur tas bija gulējis simts gadus, gan kādu kadiķi vai vecu koka stumbru no pamestiem ābeļdārziem. Tā mājās izveidojās izcila lietaskoka krājumi.

«Lai sagatavotu lietaskoku, vispirms to ar lentzāģi sazāģēju gareniski uz pusi vai brusās. Tad mazliet ap¬ēvelēju un nokrauju uz gadu šķūnītī pažāvēties. Pēc gada atšķiroju derīgo un sakrauju uz mājas bēniņiem, kur ir siltāks un sausāks. Biezāks ozols žūst gadus sešus, bērzu var izmantot jau pēc gada. Mana pieredze liecina – ja lietaskokus žāvē ātrajās kaltēs, koksnē saglabājas spriegums un izvirpots šķīvis var samesties kā kovboja cepure,» pieredzē dalās Guntis. Prasmes ļāva pāriet darbā uz Daiļradi Liepājā.

Kad atmodas laikā Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā sākās slavenie Brīvdabas gadatirgi, kokgriezējs vienmēr tajos bija klāt.

«Sākumā jau bija vienkārši, paņem izklāj palagu un tirgo. Kad pabeidz tirgot, satin palagu un brauc mājās. Pa nakti turpat var palikt teltīs. Tirgū nopelni mazliet naudiņas, aprunājies ar kolēģiem, rodas draugi uz daudziem gadiem,» ar nostalģiju atceras Guntis. Tirgi vispār ir labākā preču realizācija daiļamatniekiem. Liepājā tādi ir Līvu tirgus, Grobiņā – pilsētas svētki. Vislabākā tirgošanās ir Rīgā, kur ir visvairāk pirktspējīgu klientu. Rodas arī tālāki kontakti. Kāda kundze no Austrālijas regulāri radiem un draugiem ņem lielāku skaitu trauciņu. Pēdējos gados meistara darbus var iegādāties arī Rīgā mākslas salonā Tīne.
«Gluds koks ir skaists, tomēr punainam, červeļainam vai deformētam koka stumbram ir sava īpaša plastika,» pārliecināts meistars. Šis ir atsevišķs koka dekoratīvās apstrādes veids, ko bieži sauc par meža skulptūrām. Veidojot meža skulptūru, tiek maksimāli saglabāta koka stumbra dabiskā forma, izaugumi, ieslēgtie pumpuri, sēnīšu un baktēriju izraisītie koksnes bojājumi, mizas fragmenti un zari. Viss, kas klasiskajā galdniecībā ir koksnes defekts, dekoratīvajā kokapstrādē veido efektu.

Bieži par stumbra lādes pamatu kalpo vecas ābeles vai citu augļukoku dobumaini stumbri.

Meistaram lielā skaitā iznāk virpot koka trauciņus. Ieliekot vienu otrā, veidojas kaut kas līdzīgs matrjoškai.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra