Ražošana

Stumbra lādēm - savs šarms

Dienas Bizness, 31.08.2015

Jaunākais izdevums

Dienot trīs gadus uz zemūdenēm, ir daudz laika kalt nākotnes plānus. Dežurējot un zīmējot plakātus sarkanajam stūrītim (tā sauca katrā PSRS armijas vienībā obligāto pielūgsmes vietu ar patriotiskiem lozungiem un vadoņu attēliem), Tautas daiļamata meistara, kokgriezēja durbenieka Gunta Ģēģera atmiņā arvien pazibēja mācības pie pedagoga, kokgriezēja Strazdiņa, kura mājīgajā darbnīciņā tika sperti pirmie soļi virpošanā un kokgriešanā, raksta Latvijas Avīze.

Atgriezies mājās, Guntis iekārtojās tiem laikiem labi apmaksātā darbā meliorācijā un brīvos brīžus veltīja sirdslietai – kokapstrādei. Pārsvarā virpoja dekoratīvos šķīvjus ar ornamentālu kokgriezumu, kuram kā iedvesmas avots reizēm kalpoja izcilais brīvvalsts ornamentu lielmeistars Jūlijs Madernieks. Darbs meliorācijā ļāva iegūt gan melno ozolu no veciem nosusinātiem dīķiem, kur tas bija gulējis simts gadus, gan kādu kadiķi vai vecu koka stumbru no pamestiem ābeļdārziem. Tā mājās izveidojās izcila lietaskoka krājumi.

«Lai sagatavotu lietaskoku, vispirms to ar lentzāģi sazāģēju gareniski uz pusi vai brusās. Tad mazliet ap¬ēvelēju un nokrauju uz gadu šķūnītī pažāvēties. Pēc gada atšķiroju derīgo un sakrauju uz mājas bēniņiem, kur ir siltāks un sausāks. Biezāks ozols žūst gadus sešus, bērzu var izmantot jau pēc gada. Mana pieredze liecina – ja lietaskokus žāvē ātrajās kaltēs, koksnē saglabājas spriegums un izvirpots šķīvis var samesties kā kovboja cepure,» pieredzē dalās Guntis. Prasmes ļāva pāriet darbā uz Daiļradi Liepājā.

Kad atmodas laikā Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā sākās slavenie Brīvdabas gadatirgi, kokgriezējs vienmēr tajos bija klāt.

«Sākumā jau bija vienkārši, paņem izklāj palagu un tirgo. Kad pabeidz tirgot, satin palagu un brauc mājās. Pa nakti turpat var palikt teltīs. Tirgū nopelni mazliet naudiņas, aprunājies ar kolēģiem, rodas draugi uz daudziem gadiem,» ar nostalģiju atceras Guntis. Tirgi vispār ir labākā preču realizācija daiļamatniekiem. Liepājā tādi ir Līvu tirgus, Grobiņā – pilsētas svētki. Vislabākā tirgošanās ir Rīgā, kur ir visvairāk pirktspējīgu klientu. Rodas arī tālāki kontakti. Kāda kundze no Austrālijas regulāri radiem un draugiem ņem lielāku skaitu trauciņu. Pēdējos gados meistara darbus var iegādāties arī Rīgā mākslas salonā Tīne.

«Gluds koks ir skaists, tomēr punainam, červeļainam vai deformētam koka stumbram ir sava īpaša plastika,» pārliecināts meistars. Šis ir atsevišķs koka dekoratīvās apstrādes veids, ko bieži sauc par meža skulptūrām. Veidojot meža skulptūru, tiek maksimāli saglabāta koka stumbra dabiskā forma, izaugumi, ieslēgtie pumpuri, sēnīšu un baktēriju izraisītie koksnes bojājumi, mizas fragmenti un zari. Viss, kas klasiskajā galdniecībā ir koksnes defekts, dekoratīvajā kokapstrādē veido efektu.

Bieži par stumbra lādes pamatu kalpo vecas ābeles vai citu augļukoku dobumaini stumbri.

Meistaram lielā skaitā iznāk virpot koka trauciņus. Ieliekot vienu otrā, veidojas kaut kas līdzīgs matrjoškai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Alkohola tirdzniecības ierobežojumi Lietuvā mazinājuši vīriešu nāves gadījumu skaits svētdienās un pirmdienās

LETA--BNS, 17.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā alkohola tirdzniecības laika saīsināšanas dēļ ir sarucis vīriešu nāves gadījumu skaits svētdienās un pirmdienās, liecina Lietuvas Veselības zinātņu universitātes vecākā pētnieka Daumanta Stumbra veiktais pētījumus.

Viņš secinājis, ka 2018.gadā ieviestie alkohola tirdzniecības laika ierobežojumi neapšaubāmi ir veicinājuši nāves gadījumu skaita samazinājumu.

Kā Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai stāstīja Stumbris, pētījumā noskaidrots, ka pirms ierobežojumu ieviešanas svētdienās un pirmdienās reģistrēto nāves gadījumu skaits bija lielāks, bet tagad tas ir sarucis. "Cilvēku miršana ar sirds un asinsvadu slimībām pirmdienās varētu būt saistīta arī ar citiem faktoriem, tomēr tas nešaubīgi ir saistīts ar alkoholu," teica pētnieks.

Stumbra un citu pētnieku veiktajā analīzē noskaidrots, ka līdz 2018.gadam vīriešu mirstība īpaši pieauga svētdienās, bet tagad šajās dienās reģistrēto nāves gadījumu skaits atbilst nedēļas vidējam rādītājam. Līdzīgas tendences ir arī pirmdienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Maskavas forštate – vai jaunais klusais centrs

Neils Balgalis, pilsētplānotājs, Grupa 93, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maskavas forštate vienmēr bijusi kā karsts kartupelis pilsētplānotāju, nekustamo īpašumu darboņu un pašvaldības rokās.

Neatrisinātais Rīgas tuvā centra jautājums. Vieta ar milzu attīstības potenciālu un tomēr pēdējo 30 gadu laikā faktiski bez jaunbūvēm. Pievilcīga, jo atrodas tuvu Rīgas centram, un labi nodrošināta ar sabiedrisko transportu, tomēr tik sarežģīta - vēsturisko notikumu aura, koka apbūves izaicinājumi un Maskačkas garša - iedzīvotāji, kas šajā teritorijā nodarbojas ar dažādiem rūpaliem. Tik krāsaina ir šī Rīgas daļa.

Pirmās ziņas par šo rajonu atrodamas ap 14. gadsimtu, kad to dēvēja par Lastādiju – apzīmējums, kas Hanzas Savienības pilsētās nozīmēja teritorijas saistību ar kuģiem un to kravām. Maskavas forštatē nav sastopamas koka ēkas, kas celtas agrāk par 19.gadsimtu, jo pēc Krievijas imperatora pavēles 1812. gada 24. jūlijā Daugavas labā krasta priekšpilsēta līdz ar citām Maskavas un Sanktpēterburgas piepilsētām tika nodedzināta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Kučinskis: «Es tiešām nezināju, ka ir tik slikti»

Kārlis Vasulis, speciāli DB, 11.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pirms kļuvu par premjeru, es zināju, ka šajā ziņā ir slikti, bet es tiešām nezināju, ka ir tik slikti,» vaicāts par ēnu ekonomiku, intervijā DB saka premjerministrs Māris Kučinskis.

Fragments no intervijas:

Jau tradicionāls ir ieraksts valdības rīcības plānā par ēnu ekonomikas mazināšanu. Kas liek domāt, ka šoreiz cīņa ar ēnu ekonomiku gūs redzamus rezultātus?

Pirms kļuvu par premjeru, es zināju, ka šajā ziņā ir slikti, bet es tiešām nezināju, ka ir tik slikti. Protams, ēnu ekonomika veido lielu īpatsvaru. Tāpat ir redzamas arī atsevišķas kļūdas, piemēram, mikrouzņēmumu nodokļa jautājumā ir pārforsēšana. Tomēr mums ir zema nodokļu iekasējamība, kas saistīts ar sistēmu. Piemēram, par banku sektoru – iestāšanās sarunas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) noteikti nospēlēja savu lomu, un izmaiņas nerezidentu noguldījumu uzraudzībā ir veiktas. Sistēma ir kļuvusi stingrāka un nav pamata domāt, ka atlaidīsies. Protams, PVN shēmas notiek bankās, nevis ātro kredītu kantoros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģijas daudzējādā ziņā mūsdienās atvieglo animācijas filmu tapšanu, tomēr katrs zīmējums joprojām tiek veidots manuāli, vienīgi papīra vietā ir dators

«Fiziski tas tik un tā ir roku darbs, un tur jau ir tas šarms,» saka Edmunds Jansons, animācijas studijas Atom Art dibinātājs. 1. februārī pirmizrādi piedzīvos viņa pirmā pilnmetrāžas animācijas filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi. Režisora 2017. gada animācijas filma Bize un Neguļa ir ieguvusi trīs balvas Lielais Kristaps un galvenās balvas nozīmīgos starptautiskos animācijas filmu festivālos. Vairāk par to, ko vēsta savās filmās, kādi ir jaunie animatori un kādā līmenī ir Latvijas speciālisti, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sulu koku parku Kainažos papildinās 50 Ziemeļamerikas sudraba kļavas

Zane Atlāce - Bistere, 07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzirkstošo bērzu sulu Birzī ražotāji SIA «Kainaiži» pērn uzsāka veidot pasaulē pirmo Sulu koku parku, kurā aug tikai tās koku sugas, kas pavasarī dod pārtikā lietojamu sulu. Šogad to papildinās 50 Ziemeļamerikas sudraba kļavas (Acer saccharinum), informē uzņēmuma īpašnieks Ervins Labanovskis.

Pašlaik parkā Brantu pagasta Kainaižos aug 110 melnie valrieksti, 100 cukura kļavas, kā arī Latvijai raksturīgie āra un purva bērzi un parastās jeb Norvēģijas kļavas. Parks pieejams gan zinātniskiem nolūkiem, kur pētīt koku sugas un iepazīt bērzu sulu ražotni lekciju un ekskursiju veidā, gan kā vieta, kur ikviens interesents var pavadīt brīvo laiku sakoptā vides objektā.

«Iestādot sudraba kļavas, mūsu parkā būs sastopamas jau trīs kļavu koku sugas, taču tas ir tikai sākums, jo gan kļavas, gan bērzi un valrieksti, kas dod sulas, ir vairāk par 20 veidiem. Ar laiku visus šos kokus varēs pie mums apskatīt, kā arī pagaršot šo koku sulu, kad tie būs sasnieguši urbšanai atbilstošu stumbra diametru,» stāsta E. Labanovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

17 miljonus eiro vērtās revitalizācijas ietvaros Skanstes apkaimē sākta koku stādīšana

Db.lv, 04.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā parka teritorijā Skanstes apkaimē sākta koku stādīšana, informē Rīgas domē.

“Mūsu mērķis ir nodrošināt iepriekš degradētas teritorijas revitalizāciju un izveidot plaši pieejamu un daudzfunkcionālu publisko ārtelpu, kurā tiek integrēta Skanstes apkaimei un Rīgai vitāli svarīgā lietus ūdens savākšanas sistēma dīķu un kanālu veidā. Ap to šobrīd tiek veidota mūsdienīga sabiedrībai brīvi pieejama daudzfunkcionālā zaļā zona, kas ikdienā Rīgas iedzīvotājiem un tās viesiem dos iespēju pasīvai un aktīvai atpūtai,” skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītāja Oksana Dumpe.

Kopumā parka teritorijā un ielu sarkano līniju trasēs plānots iestādīt ap 1000 koku, no kuriem 284 koki ir ar stumbra apkārtmēru 25-30 cm jeb dižstādi. Plānota liela koku un krūmu koku dažādība – parkā tiks iestādīti turpat 30 veidu lapu un skuju koki, kā arī vairāk nekā 20 veidu 755 lapu krūmi. Tāpat tiks iestādītas vairāk nekā 10 000 ziemcietes un citi augi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā desmitgadē daudzās Eiropas valstīs konstatēta parastā oša, kā arī tam radniecīgā šaurlapu oša audžu bojāeja, informē Dabas aizsardzības pārvalde.

Sākusies Polijā, nu arī Latvijā pēdējos gados vērojama strauja šo koku atmiršana, skaidro dendrologs, Latvijas Dendrologu biedrības prezidents Andrejs Svilāns.

Pēc tam, kad iepriekšējos gados tika konstatēta šķietami veselu un zaļu ošu lūšana un krišana Gaujas Nacionālā parka teritorijā Siguldas, Turaidas, Krimuldas apkaimē, Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā Chalara fraxinea infekcijas izplatību ošu audzēs pētīja dendrologs Andrejs Svilāns, kurš secināja, ka lielākajai daļai šajā teritorijās augošo ošu ir konstatēta infekcija dažādās slimības attīstības fāzēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dizainers Tālivaldis Muzikants radījis unikālu gaismas dizaina objektu – elektrostaciju saules koks Zelta ābele, kas elektrības un gaismas ražošanai izmanto tikai saules enerģiju, teikts paziņojumā medijiem.

Šai ābelei zelta ābolu nebūs, bet lapas gan ir īpašas – to virspusē ir izvietoti fotovoltaiskie saules paneļi, kuri dienā darbojas kā solārā elektrostacija, kas pieslēgta kopējam elektrotīklam. Naktī ar sensoru palīdzību automātiski ieslēdzas koka lapās iebūvētās LED gaismas diodes. Koks spīdēs un izgaismos apkārtējo vidi, radot fantastisku noskaņu, un piesaistīs uzmanību kā pievilcīgs vides objekts.

«Koka stumbrā pa dienu uzkrātā enerģija glabāsies akumulatorā. Koka darbību regulē maza mikroshēma, kura kontrolēs kustību sensorus, dienā savākto un naktī patērēto enerģiju katrai lapai. Ja kāds naktī tuvosies kokam, tas sāks spīdēt spožāk, ja attālināsies – spožums mazināsies,» uzsver Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta zinātnieks Dr. Jānis Kleperis, kura vadībā šobrīd top saules koka prototips.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš grāmatā "Latvijā dzīvot ir interesanti" apkopo savus 25 gadu periodā tapušos rakstus par tautsaimniecību

"Grāmatas mērķis ir pierādīt tās nosaukumā izteikto apgalvojumu. Tā nav par ekonomiku. Neesmu skaitījis, bet varbūt pat vairāk nekā puse rakstu nav par to. Grāmata ir par Latvijas ekonomiku, bet arī politiku, attiecībām ar pasauli, kultūru, dabu, dialektiem un citām lietām," teic P. Strautiņš.

Viņš secina, ka stāsts par ekonomiku galvenokārt nav stāsts par naudu.

Jo ilgāk strādā finanšu sistēmā, jo skeptiskāks P. Strautiņš kļūst par naudas nozīmi un spriež, ka tā ir tikai punktu skaitīšanas sistēma dzīves lielajā spēlē.

"Nauda nav pašvērtība. Tās daudzums rāda, cik labi protam strādāt. IKP pieaugums nenotiek pats no sevis. Dziļākajā būtībā ekonomikas attīstība ir pieredzes, zināšanu, pirkstu veiklības un savstarpējās uzticēšanās pieaugums. Fiziskā kapitāla uzkrāšana drīzāk ir rezultāts, bet nauda – tikai nervu impulsi, kas koordinē procesu," tā ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norit noslēdzošie darbi pie Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla dienvidu laukuma labiekārtošanas un apzaļumošanas projekta, kura uzdevums ir padarīt šo vietu Rīgas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem pieejamu, mūsdienīgu un ērtu.

Rīgas Centrālā mezgla dienvidu daļas labiekārtošanas projektu BERERIX izstrādā sadarbībā ar uzņēmumu LABIE KOKI un starptautisko arhitektu biroju CREW.

“Ar labiekārtošanas un apzaļumošanas palīdzību Rīgas Centrālas stacijas dienvidu laukumam ir jārada sajūta par Rīgu kā piejūras valsts galvaspilsētu. Sajūtu, ka esi braucis cauri visai Eiropai un nonācis stacijā, kas atrodas ūdens tuvumā. Simboliski valsts diženumu un vēsturi attēlosim arī ar koku masu – dominēs lielie koki 5 līdz 7 metru augstumā, dažiem sasniedzot pat 11 metrus jeb 100 cm stumbra apkārtmēru. Rīgas centrs kļūs vairākas reizes zaļāks, kopumā projekta labiekārtotā teritorija sasniegs 8707 kvadrātmetrus, ” norāda LABIE KOKI vadītājs, arborists Edgars Neilands.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par ko būs meža nozares protests?

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors, 01.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir gadījies dzirdēt mežus dēvējam par Latvijas zaļo zeltu. Gribētos atgādināt, ka tam ir ne tikai simboliska nozīme vien, jo mežs ir arī bagātīgs tautsaimniecības resurss.

Vairāk nekā pusi savas valsts teritorijas esam atvēlējuši meža audzēšanai. Diemžēl mežsaimniecība, mežrūpniecība un kokapstrāde vairs nav kaut kas pats par sevi saprotams. Mums būs jāiet protestā – par iespēju būt saimniekiem savā zemē, strādāt, ražot un attīstīties.

Šobrīd Ministru kabinetā atrodas kaudze dažādu ministriju sagatavotu dokumentu, kas ir sākums tam, lai nacionālajā normatīvajā vidē nosēdinātu Eiropas zaļā kursa idejas. Divi piemēri. Informatīvajā ziņojumā “Par Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora virzību uz klimatneitralitāti” ir tieši pateikts, ka mērķis ir kokapstrādes nozarei samazināt izejmateriāla pieejamību par 2 miljoniem kubikmetru. Savukārt otrs informatīvais ziņojums “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” ar vēl lielāku apetīti norāda uz potenciālu 7500 darba vietu zudumu meža nozarē. Te ir vietā atgādināt, ka viena darba vieta pie mums rada vēl vienu darba vietu vietējo tirgu apkalpojošās nozarēs, nemaz nerunājot par viesmīlības, ēdināšanas, izglītības un citiem sektoriem, kas ir cieši saistīti ar jebkura cilvēka dzīvi un atkarīgi no klientu maksātspējas. Mūsu aplēses rāda, ka reālā visu šo ideju ietekme varētu būt vēl lielāka, sliktākajā scenārijā likvidējot pusi no vairāk nekā 40 000 meža nozarē strādājošo darba vietām, no kurām lielākā daļa atrodas ārpus Rīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gunta Ģēģera darbnīcu Durbes novada Ziemeļos jau pa gabalu marķē valdzinoša kokmateriāla smarža. Pašlaik un arī pavasaros ir labākais laiks virpošanai – ne par aukstu, ne par karstu, kad sviedri tek uz brilli, teic meistars un vedina savā valstībā, kuras pirmajā telpā nogruntējušies vairāki nopietni darbagaldi, instrumenti un dažāda izmēra sagataves. «Lietišķās mākslas priekšmetiem piemērotākie ir lapu koki, vītols gan nav nekas prātīgs, no ceriņiem sanāk interesantas kājiņas, bet skujkoki neder: sveķojas,» savu rūpalu labi pārzina amatnieks, raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Kamēr kokmateriāls pakāpeniski žūst bēniņos, apakšstāvā notiek zāģēšana, ēvelēšana, rupjā virpošana. Vienu no virpām Guntis pilnībā izgatavojis pats, otra tapusi, pārveidojot cara laika darbagaldu. Telpā, ko saimnieks sauc par melno darbnīcu jeb putekļaino ceļu, izvirpotās sagataves tiek slīpētas un špaktelētas. Lielā daudzumā te saspundētas iepriekš ar lentzāģi sazāģētas ripas, kam lemts pārtapt koka cibiņās, šķīvīšos un vācelītēs.

Meistara rokrakstu daudzi atpazīst pēc krunkainajiem dekoriem – rokturiem uz kārbām un lādītēm, kas faktiski ir slimība uz augļu koka stumbra. Pīlādzis, ja tam nodarīts pāri, iedzenot naglu, paliek vietām melns, bet lietpratējam – īsts atradums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam uzņēmumam nav svarīgāka uzdevuma, kā attīstīt rentablu un ilgtspējīgu ražošanu no vietējiem resursiem. Rīga ir lielākā mežu īpašniece starp Eiropas pilsētām un trešā lielākā Latvijas mērogā pēc valsts un viena privāta mežu īpašnieka, uzņēmuma Rīgas meži kopējā apsaimniekoto mežu platība ir 61 726 ha. Dziļākas pārstrādes attīstība un modernizācija nodrošina lielāku pievienoto vērtību, strauji augošus ieņēmumus SIA Rīgas meži, tādēļ uzņēmums par savu galveno uzdevumu uzskata arī turpmāku ilgtspējīgu saimniekošanu mežā un aprites ekonomikas principu ievērošanu ražošanā, jo tikai tā iespējams nodrošināt stabilus un augošus ieņēmumus.

Nav noslēpums, ka joprojām turpinās uzņēmuma domstarpības ar Valsts kontroli un Konkurences padomi par to, vai ir jāpārdod neapstrādāti baļķi kā izejviela pārpircējiem vai tomēr izejviela jāpārvērš tādos dārgos produktos kā, piemēram, IKEA mēbeles, kā to dara Rīgas meži. Tas ļāvis uzņēmumam sasniegt gan apgrozījuma rekordu 20 miljonus eiro, gan sasniegt vēsturiski lielāko peļņu – 2,8 miljonus eiro – un kāpināt arī valsts un pašvaldību budžetos nomaksāto nodokļu apjomu līdz vēsturiski visaugstākajam līmenim, sasniedzot 4 miljonu eiro samaksāto nodokļu. Dīvaini, ka no valsts budžeta – no Rīgas mežu nopelnītās un samaksātās naudas – uzturētas iestādes klaigā, ka strādāt un pelnīt pašvaldības uzņēmumam nav pareizi. Tikmēr Rīgas mežu vadība turas pie pārliecības, ka, tikai dažādojot uzņēmuma darbības veidus un īstenojot aprites ekonomikas pamatprincipus, nevis atdodot izejvielu, var kāpināt ieņēmumus no Rīgai piederošajiem mežu resursiem. SIA Rīgas meži veiksmīgās darbības pamatā ir nemitīga darbaspēka efektivitātes paaugstināšana un apgrozījuma pieaugums, tas panākts nepaplašinot uzņēmuma darbības virzienus, izejvielu ieguves apjomus, bet tieši kāpinot uzņēmuma darbības, ražošanas un pārstrādes efektivitāti. Ik gadu SIA Rīgas meži tiek veikti efektivitātes koeficienta (apgrozījums uz vienu darbinieku) aprēķini, kas liecina, ka efektivitāte pastāvīgi pieaugusi. Kopš 2015. gada tā palielinājusies teju pusotras reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau devīto gadu Rīgā norisināsies starptautiskais bārmeņu konkurss Olybet Flairmania. Starp 60 dalībniekiem no 20 dažādām pasaules valstīm būs arī trīs Latvijas pārstāvji un ir lielas cerības uz uzvaru. «Mēs esam maz, bet kvalitatīvi. Latvijā, ja kaut ko dara, tad pamatīgi un līdz galam,» biznesa portālam db.lv teic viens no konkursa organizatoriem Ivars Rutkovskis.

Sacensības 2010.gadā Latvijā aizsākās kā maza iniciatīva ar niecīgu budžetu un balstījās pamatā uz entuziasmu. Tagad tās izaugušas par pasaules līmeņa pasākumu. Par sākumu I.Rutkovskis stāsta: «Pirmkārt, gribējās parādīt Rīgu un Latviju. Otrkārt, bija vēlme sarīkot tādu konkursu, kurā pašiem gribētos piedalīties. Ar otru organizatoru Mārtiņu Rozenvaldu bijām piedalījušies daudzos konkursos un ņēmām vērā savu pieredzi. Vēlējāmies uzrīkot tādu konkursu, kurā katrs, kas ir atbraucis, ir «rokzvaigzne», nevis tikai pirmie desmit, kuriem visi skrien pakaļ, uķinās un klanās. Mēs nekoncentrējamies uz līderiem. Tas ir tāpat kā Olimpiskajās spēlēs - tajās piedalās daudzi, ne tikai Useins Bolts, kurš noskrien, uzstāda rekordu un saņem medaļu. Tas ir liela mēroga pasākums, uz kuru visi vēlas tikt.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaulēties tirgū, pagaršot kamieļa steiku un bezgala ilgi atpūsties ūdens atrakciju parkos var šķist kā krāšņs sapnis, bet ir ikdiena kādam, kas Ēģiptē piedāvā to darīt kopā ar viesiem.

Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

DB viesojas sabiedrisko attiecību aģentūras Repute birojā

Linda Zalāne, speciāli DB, 27.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolūkā neapslāpēt radošo dzirksti Repute birojā interjers veidots kā mājoklis, nevis bezpersonisks ofiss

Pilna servisa sabiedrisko attiecību aģentūra Repute 20 gadu pastāvēšanas laikā mājojusi vairākos birojos, pēdējos astoņus gadus tā atradās t.s. Rīgas klusajā centrā. «Nebijām plānojuši mainīt telpas, bet Ausekļa ielā ēka, kurā bija mūsu darba vieta, tika atjaunota, un mums steidzīgi bija nepieciešams atrast jaunas mājas. Daudz laika pavadījām meklēšanā, lai atrastu ideālo variantu, kurā apmierina gan telpu kvadratūra, gan atrašanās vieta. Man nepatīk modernie biroji, jo tie šķiet stīvi, vairāk piemēroti finanšu sektoram. Savukārt senajām mājām ir savs šarms, kuru vēlējos izcelt, nevis noslēpt,» stāsta Repute valdes priekšsēdētāja Iveta Dzērve, kura, konsultējoties ar interjera dizaineri, radīja sava uzņēmuma jaunās mājvietas vaibstus un auru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Risks šajā gadā atvērt kempingu ir attaisnojies, jo cilvēki šovasar vairāk izvēlas ceļot Latvijā, un šī situācija tūrisma nozarē mums kļuva par iespēju, stāsta "Camping Milk" īpašnieki Janis Krievans un Igors Šurigins, kuri riskēja un šajā vasarā atvēra jaunu kempingu.

"Ilgi meklējām vietu, izskatījām dažādus variantus un, visbeidzot, apmeklējot Usmas ezeru, ieraudzījām simpātiskas padomju laikā būvētas mājiņas, kurām piemita gan vienkāršība, gan savs šarms, līdz ar to tika saskatīts potenciāls šīs vietas attīstīšanai. Kad šī vieta parādījās izsolē, nebija šaubu par šo namiņu iegādi," viņi uzsver.

"Veicām atjaunošanu - ēku rekonstrukciju un interjera pārvērtības, izbūvējām terases," viņi uzskaita.

Tiesa gan, Covid-19 izraisītās ārkārtas situācijas laikā, ņemot vērā biznesa riskus, īpašnieki apsvēruši, vai atvērt kempingu šogad, vai tomēr nogaidīt un pārcelt šo soli uz nākamo gadu.

"Redzam, ka risks ir attaisnojies, cilvēki šovasar vairāk izvēlas ceļot Latvijā un šī situācija tūrisma nozarē mums kļuva par iespēju. Kopš esam atvēruši namiņus viesiem (no jūlija sākuma), pieprasījums ir liels. Jau pirmajās nedēļās aizpildījums bija 100% līdz pat vasaras beigām," stāsta īpašnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavasaris ir klāt, un 8. marts uz sliekšņa. Ziedu romantika nav zudusi, lai arī dažkārt jāatsakās no iespējas personīgi tos pasniegt, taču ziedus var pasūtīt ar piegādi. Ziedu bāze Florex iepriekš pasūtītus ziedus piegādā tajā pašā dienā un sniedz ieteikumus, kā labāk veikt izvēli tīmekļa vietnē florexshop.lv.

Ziedu bāzes Florex speciālistes db.lv sniedza atbildes ne tikai par pasūtīšanu un piegādi, bet arī par izvēli, sortimentu un to, kādi ziedi ir pieprasītākie, kā labāk sagādāt pārsteigumu, veicot piegādi ar kurjeru, un kādas viltības jāzina, lai ziedi ilgāk stāvētu vāzē.

Cik ilgu laiku pirms noteiktās piegādes jāveic pasūtījums?

Iesakām pasūtījumu veikt iespējami laikus, t.i., divas trīs dienas pirms plānotās piegādes. Jo agrāk tiks veikts pasūtījums, jo lielāka iespēja būs saņemt tieši tos ziedus, kurus vēlaties pasūtīt. Protams, lieliem notikumiem, kā kāzām, svinīgām viesībām un citiem pasākumiem, pasūtījumu nepieciešams veikt vismaz divas trīs nedēļas iepriekš. Šādu pasākumu organizēšanā nepieciešams saskaņot visu ar noteikto konceptu un piemeklēt vispiemērotākos un klienta vēlmēm un gaumei atbilstošākos ziedus. Mēs piedāvājam arī iespēju veikt pasūtījumu mūsu mājaslapā www.florexshop.lv tieši tajā pašā dienā ar izpildes termiņu trīs līdz četru stundas laikā, ieskaitot piegādi, bet, ja izvēlēsieties saņemt ziedus mūsu noliktavā, tad izpildes termiņš būs īsāks - divas stundas. Pasūtot piegādes dienā, klients var izvēlēties tikai no tiem ziediem, kas konkrētajā dienā ir pieejami bāzē. Gadās, ka klienti ir apbēdināti, ja nav pieejami konkrēti ziedi vai pušķis, kas iepaticies. Tieši tādēļ savlaicīgi veikts pasūtījums nodrošinās, ka izvēlētie ziedi būs pieejami noteiktajā pasūtījuma dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Ugunsgrēks aptur Boldžas kafijas darbību, biznesam nolūkota Mārupe

Monta Glumane, 25.09.2018

«Boldžas kafija» īpašnieks, fitnesa treneris Mārtiņš Rozenbergs.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēks, kas šovasar kādā jūnija naktī izcēlās divstāvu ēkā Bolderājā, zagļiem mēģinot sagriezt un nozagt bankomātu, apturējis arī uzņēmuma Boldžas kafija darbību, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma īpašnieks, fitnesa treneris Mārtiņš Rozenbergs.

Dažādu formalitāšu un telpu pārbūves nepieciešamības dēļ kafijas veikaliņš tik drīz vēl darbu neatsāks, taču uzņēmēja plānos ir oktobra sākumā atvērt kafijas bodīti arī Mārupē.

Ideja radīt kafijas bodīti Bolderājā radās, pateicoties atpazīstamajam Bolderājas kebabam, kas atrodas netālu no «Boldžas kafijas». M.Rozenbergs stāsta, ka iepriekš Bolderājā nebija vietas, kur iedzert kafiju, tāpēc pērn novembrī durvis vēra «Boldžas kafija». Sākotnēji šis bizness tika uzsākts kopā ar draugu, kurš pēc neilga laiku šo nodarbi pameta. «Ziemā bija smags periods, jo «tūristu» skaits ir ievērojami atšķirīgs nekā vasarā. No savas kabatas katru mēnesi investēju aptuveni 400 eiro. Manuprāt, Bolderājā iedzīvotāji cenšas dzīvot taupīgāk, to arī novēroju, tirgojot kafiju. Bieži ienāca klienti, apskatīja cenas un tik pat ātri izgāja - dzert kafiju ārpus mājām esot izšķērdība, jo par trīs eiro veikalā var nopirkt veselu kilogramu. Pienāca siltais laiks un notika brīnums, mums pat nācās pieņemt vēl vienu darbinieku – viens spieda sulas, otrs taisīja kafijas. Siltajā laikā cilvēki brauc uz Bolderāju – jūru, kebabu, cietoksni. Šī ir eksotiska vieta, bet ikdienā kontingents ir tāds, kāds ir. Šeit tiek būvētas vairākas sociālās mājas, noziedzības līmenis ir diezgan augsts, šī nebija pirmā reize kad centās aplaupīt bankomātu,» stāsta M.Rozenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kamēr esi jauns, tev ir svarīgi, ka tevi sauc par šefpavāru. Kad esi ar šo titulu kādu laiku dzīvojis, atkal spēj būt vienkārši par pavāru.»

Tā atzīst mūsdienīgi latvisko garšu meistars un pašmāju bioloģiskās pārtikas «advokāts» Ingmārs Ladigs.

Viņš ir viens no pamanāmākajiem plīts pavēlniekiem Latvijā. Viņa profesionālā kaislība ir labas kvalitātes produkti, kas auguši vietējās bioloģiskajās saimniecībās. Viņš prot pagatavot omāru un ir to darījis gadiem ilgi, tomēr priekšroku dod mūsdienu versijai par latviešu virtuvi. Pašlaik Ingmārs saimnieko restorāna Aprika virtuvē, pa kura logiem burtiski līst iekšā Prezidenta pils dzeltenā krāsa.

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Nozares runasvīri izsakās, ka šis nu beidzot varētu būt tas gads, kad valdība nolems restorāniem piemērot samazināto PVN likmi un pat sauc šo par «būt vai nebūt gadu». Vai, esot nozarē iekšā, jūti šādu skarbumu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Ziemas saulgriežu laiku, noslēgusies projekta “Melnsila kvartāls III” jaunbūves Kristapa ielā būvniecība, un 10 dzīvokļu dzīvojamā māja ir nodota ekspluatācijā.

Būvniecība tika uzsākta 2022. gada oktobrī, un, ievērojot tradīciju, 2023. gada pavasarī norisinājās spāru svētki. Investīcijas projektā ir aptuveni divi miljoni eiro.

Jaunā desmit dzīvokļu dzīvojamā ēka ar mūsdienīgo arhitektūru un košo fasādes krāsu iekļaujas tik dažādajā Āgenskalna apbūvē. Projekta koncepcijas galvenā būtība - radīt īpašus, ilgtspējīgus un energoefektīvus mājokļus prasīgiem klientiem - estētiem, kas novērtē gan dzīvokļu pārdomāto plānojumu, gan 3.0 m griestu augstumu, kā arī interjera risinājumu smalkās detaļas.

Jaunbūve izteiksmīgi papildina ēku ansambli, kuru veido kopā ar divām restaurētajām ēkām un labiekārtoto, apzaļumoto un slēgto pagalmu ar bērnu rotaļu laukumu, auto novietnēm. Seši no dzīvokļiem ir divlīmeņu apartamenti ar atsevišķām ieejām un privātu ārtelpu, sniedzot tādas priekšrocības, kas raksturīgas privātmājai. Mājas trešajā stāvā ir četri dažādu platību vienlīmeņa dzīvokļi ar plašām terasēm un skatu uz Alīses ielas ūdenstorni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Ko diktē svētku dizaina mode?

Lana Jūra, speciāli DB, 21.12.2018

Piku, sirsnīgi kolekcijas “Meža zvēriņi” gaismas elementi - dekori bērniem, ko ar savām rokām no Latvijas bērza koksnes, izmantojot eko marķētas ūdens bāzes krāsas, rada jaunu entuziastu kolektīvs, diz. Adele Beltza.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai tas sākas ar maģiskajiem vārdiem – Ziemassvētki nāk! vai ar Jaunā gada cerību žilbinājumu, taču ziemai raksturīgais sevis lutināšanas, mājokļa uzpošanas un uzlabošanas dzinulis ir tik spēcīgs, ka tam nav iespējams pretoties.

Un šim fenomenam ir loģisks izskaidrojums: tumsa, garie aukstuma un lietus periodi, ko uz dažām dienām pāršķeļ svētku drudzis, nogurdinoši un nomācoši iedarbojas uz cilvēku psihi. Tāpēc teju kā glābšanas salmiņi tiek meklēti aizvien jauni laimes hormonu, siltuma un mīlestības avoti. Dizaineri gluži kā psihologi un dzīves stila treneri iesaistās šai spēlē, piedāvājot vēlmju un sapņu piepildījuma objektus «perfektai» ziemai un svētkiem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Gluži kā skaistumkopšanas un modes industrijā, arī Ziemassvētku un Jaunā gada dizains tiek klasificēts saskaņā ar jaunākajām tendencēm, iezīmējot trendīgās krāsas, stilus, dekorācijas. Šī gada svētku svinēšanai nozares varenie izvēlējušies vairākas interjera dizaina pasakas. Pirmā ir mirdzošā, kas tiešā veidā sasaucas ar modes industriju un astoņdesmitajos populārajiem, šodienai pielāgotajiem vai atjauninātajiem spīguļojošiem motīviem. Gaismas, mirdzuma un starojošie elementi kļūst par svētku dvēseli, ieskaujot cilvēkus vizuļojošā pasaku un burvības atmosfērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jura Podnieka studija un režisors Jānis Ābele šonedēļ sāka uzņemt spēlfilmu Jelgava ‘94, kas top pēc Jāņa Joņeva romāna motīviem. Pirmā posma laikā filmēšanas komanda strādā Cēsu pusē, filmējot bijušajā Jāņmuižas tehnikumā, informē Nacionālais Kino centrs.

Filmēšanā tiks iesaistīti 22 aktieri un vairāk nekā 200 masu skatu dalībnieki.

Spēlfilma Jelgava ‘94 stāsta par četrpadsmit gadus veco pusaudzi Jāni pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Jelgavā. 1994. gads Jelgavā kļūst leģendārs izbēgušo cietumnieku dēļ, bet pasaulē jaunieši pielūdz mirušo grupas Nirvana solistu Kurtu Kobeinu. Vietējās skolas devītajai klasei, kurā mācās Jānis, pievienojas Kristīne. Viņa nezina, ka Jānis bijis pats neievērojamākais, pats neinteresantākais skolas puisis. Lai viņas acīs izceltos, Jānis pievēršas alternatīvajai kultūrai – metālmūzikai. Viņam ir vajadzīgi īstie draugi, īstā mūzika un īstās drēbes. Jānim ir jāspēlē grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgas mazpilsētas sirdī esošais restorāns «Goldingen room» kurzemniekiem un pilsētas viesiem piedāvā baudīt Itālijas garšas un noskaņu.

Rātslaukumā esošais restorāns piedāvā Vidusjūras virtuvi un tai pieskaņotus Itālijas un Francijas vīnus. «Itālijas virtuve visiem asociējas ar picu un pastu, bet viss nav tik vienkārši. Ziemeļitālijā un Dienviditālijā ēd pavisam ko citu, ietekmes ir ļoti dažādas ja Ziemeļitālijas virtuve ir ļoti līdzīga Vācijas virtuvei, tad Dienviditālijā var izjust Marokas ietekmi,» stāsta «Goldingen room» īpašniece Santa Cine.

«Goldingen room» iespējams nobaudīt Neapoles picu, kura tiek cepta malkas krāsnī, kas kurināta ar ozolkoku, olīvkoku vai skābardi. Pica tiek likta uz 450 grādu karstas akmens virsmas, tāpēc mīklai iestājas termālais šoks, kas veicina to, ka maliņa uzpūšas. Neapoles pica no ierastajām atšķiras ar citu mīklas pagatavošanas un cepšanas veidu. Neapoles picai ir ļoti sena vēsture – pamanāmākā picas atšķirība no ierastajām ir mazā rauga deva un ilgais rūgšanas laiks, kurā mīkla piedzīvo divas rūgšanas fāzes.

Komentāri

Pievienot komentāru