Talsu biznesa inkubatorā ir iestājušies trīs jauni uzņēmumi – SIA Transhemp, SIA Baltic Textile Production un SIA Your Baltic Firewood.

SIA Transhemp darbības pamatvirziens ir industriālo kaņepju audzēšana un pārstrāde. Eiropā šī niša, kuras pieprasījums tirgū tikai pieaug, joprojām nav aizņemta, līdz ar to šai nozarei pastāv plašas attīstības iespējas, izveidojot ienesīgu, uz attīstību nākotnē orientētu ražošanas nozari, informē Talsu BI. Kaņepju pārstrādes procesā iegūtie galaprodukti var tālāk tikt izmantoti par izejvielu vairāk nekā 20 nozaru produktu attīstībai. Viens no kaņepju pārstrādes gala rezultātiem ir dažāda veida šķiedras, kas pēc tam tiek izmantotas tekstilindustrijā, papīra ražošanā un būvniecības industrijā kā izolācijas materiālu izgatavošanas izejviela. SIA Transhemp vadībai ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar analogiem pārstrādes uzņēmumiem Vācijā, Francijā un Holandē.

Talsu novada pašvaldības prioritāte ir ceļu uzturēšana un atjaunošana, kas cieši saistīta arī ar uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām

Viens no tuvāko gadu projektiem ir valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošana. Šis ceļš būšot īpaši svarīgs, attīstot Stendē industriālā centra izveidi. Talsu novada pašvaldība Stendē ir rezervējusi teritoriju apmēram 7,5 ha platībā.

Vieta ražotājiem

«Valsts uzstādījums – šeit būtu jāattīsta darbība ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību. Tas gan ir grūti izpildāms noteikums, jo jāraugās, kādi uzņēmumi vispār būtu gatavi Stendē uzsākt darbību vai paplašināt jau esošu biznesu. Noteikums, ka priekšroka jādod ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību, ir diezgan hipotētisks, un ne visi Talsu novada uzņēmēji to spēs izpildīt. Runa ir arī par profesionāla darbaspēka trūkumu – Talsu novadā, visticamāk, trūkst tādu darbinieku, kas spētu dot pienesumu augsto tehnoloģiju ražotnēs,» pārliecināts Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Industriālā parka izveidē iecerēts piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Lielākā priekšrocība potenciālām ražotnēm būs tranzīta ceļu daudzveidība – dzelzceļš, kas ved gar Stendi, kā arī Mērsragā esošā osta, kas specializējas rūpniecisko kravu apkalpošanā. Ceļa posma Stende – Mērsrags labiekārtošana ir būtisks aspekts, kas piesaistīs uzņēmējus. Patlaban transporta kustība notiek pa apvedceļu, kas palielina izmaksas. «Kokapstrādes uzņēmums Wika Wood jau izteicis skaidrus aprēķinus, cik tas spētu ietaupīt transporta izdevumos, ja kravu pārvadājumiem nebūtu jāizmanto apvedceļš. Valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošanai nepieciešami lieli ieguldījumi. Iespējams, meklēsim iespēju piesaistīt Eiropas struktūrfonda līdzekļus,» atklāj A. Lācarus.

Veļas šūšanas nozarē nākotne pieder maziem, elastīgiem un inovatīviem reģionālajiem uzņēmumiem.

Šādu uzņēmumu atbalstam jāpiemēro valsts stratēģija un izglītības sistēma, lēš nozares speciālisti, saasinoties darbaspēka problēmai. Tekstilrūpniecības uzņēmumos pastāvīgi ir šuvēju vakances, jo pieprasījuma pēc Latvijā ražotās produkcijas pasaulē netrūkst. Šuvēji un šūšanas iekārtu operatori, saskaņā ar Nodarbinātības Valsts aģentūras datiem šā gada februārī, ir attiecīgi astotā un devītā pieprasītākā profesija Latvijā. Vienlaikus bezdarbniekos ir daudz šuvēju, kas nevēlas izmantot vakances. Kamēr daļa uzņēmumu optimistiski cer risināt situāciju, citi meklē inovāciju iespējas vai ražošanu izvieto ārpus Latvijas, uzsverot, ka nav valsts stratēģijas nopietnai nozares attīstībai.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) Biznesa inkubatorā reģistrēts 100. uzņēmums, kas aktīvi izmanto vai ir izmantojis inkubatora sniegto atbalstu.

VATP Biznesa inkubatora pirmsākumi meklējami 2006. gada vasarā, tomēr kā svarīgākais posms inkubatora attīstībā datējams 2009.gads, kad VATP parakstīja līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par divu miljonu latu liela finansējuma piešķiršanu biznesa inkubācijas pakalpojumu sniegšanai Ventspilī un Talsos.

Šobrīd VATP Biznesa inkubatora pakalpojumus saņem 65 uzņēmumi, 35 jau izgājuši inkubācijas procesu un aktīvi darbojas ārpus VATP Biznesa inkubatora. Par apaļā cipara 100 īpašnieku kļuvis Talsu uzņēmums SIA Krāsotava.lv, kas ar inkubatora palīdzību plāno piedāvāt Latvijas tirgum pulverkrāsošanas pakalpojumus.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Biznesa inkubatorā (VATP BI) nodibināta SIA Lemewe Collection, kas darbosies divos virzienos - apģērbu un aksesuāru izgatavošanā un biznesa suvenīru ražošanā.

Apģērbu un aksesuāru grupā iecerēts izgatavot adījumus, somu kolekciju, jostas, ādas sandales un rotas. Savukārt biznesa dāvanu un suvenīru grupā tiek solīts ražot aksesuārus no koka un metāla Apple produktiem, biroja prāta spēles, kompāniju prezentāciju priekšmetus un rakstāmpiederumu komplektus. Visi produkti būs roku darbs, un nevienam no tiem nebūs konveijera sērijas identiska atkārtojuma un izpildījuma, vēsta uzņēmums.

Pagaidām kapitālsabiedrība koncentrējusies sadarbībai ar dizaineriem, lai izstrādātu pirmo apģērbu kolekciju, Db.lv informēja VATP BI.

SIA Lemewe Collection reģistrēta 2011. gada sptembra beigās kā viena lata kapitālsabiedrība, un tās valdes loceklis ir Edijs Brauners, kas līdz šim aktīvi darbojies tekstilindustrijā. No šā gada marta uzņēmuma pamatkapitāls palielināts līdz 2000 latiem.

Vairāki ražotāji ne vien eksportē produkciju, bet iegādājušies radniecīgus uzņēmumus ārvalstīs, veido tur veikalu tīklus un pārstāvniecības. Augsta konkurētspēja panākta, ieguldot produktu un tehnoloģiju attīstībā, ar radošu mārketingu un drosmi integrēt ražošanā zinātnes sasniegumus. Raksturīga tendence – sadarbība ar dizaineriem, sezonālu kolekciju veidošana. Ierobežota darbaspēka pieejamība veicina mazu, taču eksportspējīgu uzņēmumu attīstību reģionos.

Līderis ir «zirgā»

Tekstilrūpniecība viena no pirmajām Latvijā mainīja priekšstatu par nozaru robežām, integrējot tekstilražošanu, ķīmisko rūpniecību un zinātni. A/s Valmieras stikla šķiedra (VSŠ) ir simbols šai «žanru» saplūšanai. Nākotnes mērķis valmieriešiem ir ambiciozs – kļūt par Eiropas ietekmīgāko stikla šķiedras produktu un izstrādājumu ražotāju un piegādātāju, atklāj VSŠ valdes priekšsēdētājs Andris Oskars Brutāns. VSŠ šā gada deviņu mēnešu neto apgrozījums ir sasniedzis augstāko līmeni uzņēmuma pastāvēšanas laikā – 46,97 milj. lati, kas ir 21% liels pieaugums pret attiecīgo laika posmu 2012.gadā. VSŠ aplēses rāda, ka 2013.gada neto peļņa sasniegs 3,65 milj. latu, par 28% pārsniedzot 2012.gada auditēto neto peļņu. Neto apgrozījums varētu sasniegt 61,13 milj. latu. «Lai noturētu izaugsmi, jābūt aktīviem, jāinvestē jaunās tehnoloģijās un attīstībā. 2013.gadā esam paplašinājuši darbību un palielinājuši konkurētspēju starptautiskajos tirgos ne tikai ar trešās stikla kausēšanas krāsns darbību, bet arī ar kompānijas, tagad Valmiera Glass UK Ltd., iegādi Anglijā,» atklāj A.O.Brutāns.