Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Koronavīrusa pandēmija ir uzrādījusi pieļautās kļūdas, pie kuru labošanas ir nekavējoties jāķeras klāt ne tikai valdībai, bet arī darba devējiem, un, lai arī sabiedriskā ēdināšana pēdējā gada laikā ir smagi cietusi, Lido pielāgojas situācijai un meklē jaunas iespējas biznesa attīstībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sabiedriskās ēdināšanas un atpūtas uzņēmuma Lido dibinātājs un līdzīpašnieks Gunārs Ķirsons. Viņš atzīst, ka savā biznesmeņa mūžā ir piedzīvojis dažādus laikus un situācijas, kurās gūtas gan skaistas uzvaras, gan piedzīvoti sāpīgi kritieni, no kuriem būtu varējis izvairīties, ja vien būtu bijušas zināšanas, izpratne, kuru neesamības pamatā ir augstākās izglītības trūkums.

Fragments no intervijas

Tagad Lido partneris ir no Igaunijas!

Lai arī ir bijuši daudz un dažādi piedāvājumi, tomēr Covid-19 laikā atrast Lido biznesa filozofijai atbilstošu partneri bija ļoti grūti. Tā kā manas Lido nākotnes attīstības vīzijas sakrīt ar Igaunijas partnera – Ivara Vendelina – iecerēm, tad arī šai laulībai sagaidāmi labi rezultāti. Ceru, ka šī sajūta nemainīsies un vēsturē paliks labi darbi, kuri saistīti ar manu uzvārdu, un mazbērni varēs turpināt līdzdarboties tajā, ko esmu iesācis. Un kopā ar partneri varam ne tikai plānot, bet arī īstenot Lido izaugsmei būtiskus projektus. Ir ieceres par jauniem koncepta piedāvājumiem mūsu patērētājiem, bet par to varēs detalizētāk runāt pēc kāda laika. Mums ar partneri saskan viedoklis – nevis runājam, bet darām, lai darbi runā par mums!

Bistro BALTS sagaida apgrozījuma rekordus, un ver vaļā jauno tirdzniecības lokāciju tirdzniecības centrā Spice, informē uzņēmums.

Sabiedriskā ēdināšana jau kādu laiku ir uzmanības centrā, galvenokārt nodokļu politikas jautājumu dēļ. Šī ir vērtējama kā pozitīva ziņa, jo nozare tiek sakārtota un uzņēmējdarbība kļūst caurspīdīgāka. Izkristalizējas konkurētspējīgi ēdināšanas koncepti, un ir iespēja saprast patiesās pieprasījuma un piedāvājuma attiecības. Vēl viena pozitīva tendence ēdināšanas segmentā ir klientu izvēles par labu veselīgām maltītēm apvienojumā ar to ātru pieejamību, novērojis uzņēmums.

“Abus aspektus apstiprina fakts, ka veselīga uztura bistro BALTS komandu uzrunā arvien vairāk telpu iznomātāji. Tiek saņemti piedāvājumi atvērt jaunas tirdzniecības vietas gan biroju kvartālos, gan tirdzniecības centros kā atbildes uz nomnieku un klientu vēlmēm pēc veselīgām maltītēm. Arī esošajās bistro BALTS tirdzniecības vietās apgrozījums aug, un 2023. gadā tas sasniedza 1,4 milj. eiro, kas ir par 44% vairāk kā 2022.gadā. Katrs gads ir labāks par iepriekšējo, un 2024.gadā arī sagaidāmi jauni apgrozījuma rekordi, jo tiks atvērts jauns bistro Balts tirdzniecības centrā Spice, komentē bistro BALTS vadītāja Liene Kuplā.

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Lai gan statistika liecina, ka pandēmijas laikā liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu ir pielāgojušies un pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz digitālo vidi, veiksmīgai darbībai e-komercijas nozarē nepieciešami ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz ierasto biznesu.

Vīrusa rādītā krīze izgaismoja lietas, kurām pēkšņi bija jābūt gatavam katram vadītājam - vadīt pārmaiņas, menedžēt stresu, pārvaldīt krīzes situāciju, mainīt procesu vadību un fokusēties uz klientu u.c. Tas, cik lielā mērā uzņēmēji spēs pilnveidot šīs prasmes, būtiski ietekmēs arī iespējas darboties pandēmijas laikā un pēc tās, jo ekonomikas skaudrie pamati liecina – krīzes ir cikliska parādība.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir paudis: “Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros.” Ir skaidrs, ka Covid-19 biznesa sektorus skāra dažādi un nevienmērīgi.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vēsta, ka Rīgā no 1. jūnija par 22,4% pieaugs kopējais ūdensapgādes un kanalizācijas tarifs, sasniedzot 2,35 eiro par kubikmetru pašreizējo 1,92 eiro vietā.

Gaidāma arī ārkārtīgi būtiska apkures izmaksu sadārdzināšanās.

“Tarifs, kas ir iesniegts regulatorā un kas stāsies spēkā no 1. septembra, tā cenas ir ļoti, ļoti dramatiskas. Kāda cena būs Latvenergo dabasgāzei, to mēs nezinām. Bet katrā ziņā tarifa griesti tur ir ļoti, ļoti augsti,” Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā brīdinājis AS Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

“Ja gāze maksās 100 eiro, tad siltuma tarifs nostāsies no 100 līdz 150 eiro [par megavatstundu] līmenī. Ja tarifs ir tādā līmenī, tad vienistabas dzīvoklis par janvāri varētu maksāt aptuveni 250 eiro par siltumu,” turpat paudis Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.

Lēnā vakcinācijas tempa dēļ Latvijai pašlaik ir grūti cerēt uz jaunām būtiskām ārvalstu investīcijām, jo investoru skatījumā Latvija tādējādi būs arī viena no pēdējām Eiropas valstīm, kurā atcels dažādos pandēmijas laikā ieviestos ierobežojumus.

Tā intervijā atzina uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu konsultāciju kompānijas "Oaklins" partnere Latvijā un "Oaklins" globālās izpildkomitejas pārstāve Valērija Lieģe.

"Ja pandēmijas sākumā Baltijas valstis uz pārējās Eiropas fona izskatījās ļoti labi, tad tagad vakcinācijas kavēšanās dēļ mēs savukārt izskatāmies daudz sliktāk par citiem. Tā ir slikta zīme, jo tas nozīmē, ka mēs būsim vieni no pēdējiem, kuri izies ārā no ierobežojumiem. Arī investoru skatījumā šobrīd daudz labāk ir investēt Polijā nekā Latvijā. Tādēļ tas, ka mēs nespējam tikt galā ar vakcinācijas programmu un esam nokavējuši visu, ko varējām nokavēt, mums ir liels mīnuss," sacīja Lieģe.

Pērn Latvijā reģistrēti 10 660 jauni uzņēmumi, bet likvidēti – 20 746. Salīdzinot ar gadu iepriekš, jaunreģistrēto uzņēmumu skaits gada laikā pieaudzis par 4,41%, bet likvidēto uzņēmumu skaits – par 25,89%, liecina Lursoft sniegtā informācija.

Atšķirībā no iepriekšējiem sešiem gadiem, kad jaunreģistrēto uzņēmumu skaits samazinājās, pērn jauno uzņēmumu skaits, salīdzinot ar 2017.gadu, pat nedaudz palielinājies.

No visām fiziskajām personām, kuras 2018.gadā reģistrējušas jaunu uzņēmumu, teju puse jeb 49,05% personas par uzņēmumu dalībniekiem kļuvušas pirmo reizi. Tajā pašā laikā pērn bijuši arī vairāki gadījumi, kad uzņēmēji izveido vēl kādu uzņēmumu. Piemēram, uzņēmējs Edgars Ruģelis 2018.gadā reģistrējis 8 jaunas kompānijas, no šiem uzņēmumiem sešiem kā pamatdarbība norādīta restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi. Pēc Lursoft datiem, E. Ruģelis patlaban reģistrēts kā dalībnieks 29 uzņēmumos.

No Saeimas balsojumā klātesošajiem deputātiem vairākums šodien pieņēma rosinājumu atļaut sabiedrisko ēdināšanu ārtelpās līdz pusnaktij jeb plkst.24.

Saeima šos grozījumus galīgajā lasījumā akceptēja Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.

Pašlaik sabiedriskā ēdināšana ārtelpās atļauta līdz plkst.21.

Rosinājumu virzīja partijas "Likums un kārtība" vadības pārstāves, Saeimas deputātes Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova un Karina Sprūde.

Atbalstu debatēs šim rosinājumam izteica arī Jaunās konservatīvās partijas deputāti, savukārt vairāki citi dažu koalīcijas partiju deputāti balsoja pret šīm izmaiņām.

Ņemot vērā, ka grozījumiem noteikta tā dēvētā "lielā steidzamība", tad pašlaik sagaidāms, ka tie varētu stāties spēkā maija beigās vai jūnija sākumā.

Telpas Tērbatas ielā, kur līdz šim atradās apģērbu veikals Zara, plānots dalīt divās līdz četrās tirdzniecības zonās ar atsevišķām ieejām no Tērbatas un/vai Lāčplēša ielas, bet otrajā stāvā ierīkot biroju telpas, Db.lv informē SIA Liece komercdirektors Jānis Brants.

«Līgums ar SIA Apranga LV , kas pārstāv arī zīmolu Zara, beidzās 2018 gada 21 decembrī. Esam pateicīgi šim uzņēmumam par līdzšinējo salīdzinoši veiksmīgo sadarbību. Šķīrāmies, saglabājot draudzīgas attiecības un novēlot viens otram veiksmi turpmākajos projektos. Februārī tika saskaņots projekts, kas paredz pirmā stāva telpas dalīt divās līdz četrās tirdzniecības zonās ar atsevišķām ieejām no Tērbatas un/vai Lāčplēša ielas. Otrā stāva telpas tiks paredzētas un iznomātas ofisu vajadzībām. Tas ļaus kopējos ieņēmumus no konkrēto telpu iznomāšanas palielināt par 40%. Pašlaik ir noslēgts līgums par telpu pārbūvi un pielāgošanu minētajam izmantošanas mērķim,» informē J.Brants.

Saeimas lēmums atļaut sabiedrisko ēdināšanu ārtelpās līdz pusnaktij jeb plkst.24 ļaus restorānos vieglāk ievērot epidemioloģiskās drošības protokolu, aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Viņš atzina, lai arī par to, kādas prasības iedzīvotājiem jāievēro, apmeklējot āra terases, tika komunicētas ļoti plaši, un viesi par to tika brīdināti arī pirms ierašanās, apmeklētāji ne vienmēr tās gribējuši ievērot. "Protams, ja cilvēks sāk vakariņot pusastoņos, astoņos, tad tas, ka deviņos jādodas prom, var likties nedaudz jocīgi," sacīja Jenzis.

Tāpat viņš uzsvēra, ka lēmums ļaut strādāt līdz pusnaktij dos pozitīvu ekonomisko efektu gan pašiem ēdinātājiem, gan valstij kopumā, tostarp tādēļ, ka tas ļaus samazināt to uzņēmēju skaitu, kuram nepieciešams valsts atbalsts.

"Ņemot vērā visas distancēšanās prasības, viesus terasēs var uzņemt mazāk. Šāda darba laika pagarināšana nozīmēs, ka varēs apkalpot vēl vienu viesu maiņu," sacīja Jenzis.

2019. gada sākumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējās darba samaksas pieauguma temps ir samazinājies, taču piecās nozarēs vidējā samaksa gada laikā augusi virs 10%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Galerijā augstāk skaties, kā gada laikā mainījusies bruto darba samaksa dažādās nozarēs!

2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8% jeb 75 eiro, sasniedzot 1036 eiro par pilnas slodzes darbu. 2018. gada 1. ceturkšņa gada pieauguma temps bija 8,7%, bet pārējos ceturkšņos – no 8,1 līdz 8,4%.

2019. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 0,6 %. Jāatzīmē, ka minimālā alga šogad Latvijā nemainījās un, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, tās līmenis šobrīd ir viszemākais – 430 eiro. 2019. gadā Lietuvā minimālā alga pieauga par 155 eiro jeb 38,8 % (no 400 līdz 555 eiro), Igaunijā izmaiņas bija mazākas – pieaugums par 40 eiro jeb 8,0 % (no 500 līdz 540 eiro).

No 15.jūnija, kad pret Covid-19 vakcinētajiem būs iespējams brīvāk saņemt dažāda veida pakalpojumus, bāros, visticamāk, nāksies norīkot atsevišķu cilvēku, kurš pārbauda apmeklētāju vakcinācijas faktu, atzina Latvijas Bāru asociācijas valdes loceklis, "Cuba Cafe" līdzīpašnieks Arnis Bikšus.

No viņa teiktā noprotams, ka bāriem ir aizvien pietiekami daudz neskaidrību par prasībām, kuras būs jāievēro no 15.jūnija un kā tās būs izpildāmas. "Domāju, ka droši vien nāksies norīkot kādu atsevišķu cilvēku, kurš pārbaudīs vakcinētos," teica Bikšus.

Viņš atzinīgi vērtēja Saeimas pagājušās nedēļas lēmumu, ar kuru ēdinātājiem no 29.maija ir ļauts āra terasēm ļauts strādāt līdz pusnaktij, tomēr atzina, ka daudzi klienti par to nav zinājuši, līdz ar to divas iepriekšējās dienas bāros nav novērots liels apmeklētāju skaita pieplūdums pēc plkst.21.

Tāpat viņš atzīmēja, ka, piemēram, Rīgā āra terasēm ārpus Vecrīgas tāpat nav ļauts strādāt ilgāk par plkst.22, tāpēc tādiem ēdinātājiem un bāriem šādas izmaiņas nav spēlējušas lielu lomu.

Divu nedēļu saslimstībai ar Covid-19 nokrītoties zem 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, Latvija pārgājusi uz zemāku, lai gan aizvien augstu riska "luksofora principa" kategoriju, kad paredzēts mīkstināt noteiktus ierobežojumus, liecina iepriekš valdībā apstiprinātais Veselības ministrijas informatīvais ziņojums.

"Luksofora princips" ir Ministru kabinetā apstiprināts, Veselības ministrijas virzīts dokuments, kas regulē valstī ieviesto Covid-19 ierobežojumu pārskatīšanu pēc konkrētiem kritērijiem. Turklāt "luksofora principa" dokumentā ir apspriesti tikai maksimālie risinājumi katrā riska fāzē.

Vadoties pēc "luksofora principa", šobrīd, kad saslimstība ir nokritusies zem 200 gadījumiem, pakalpojumu sniegšanai un tirdzniecībai būtu jānotiek, nodrošinot stingru kontroli un drošības pasākumu ievērošanu, kā arī prioritāri ārtelpās. Tomēr šajā aspektā, tāpat kā citos, jau pirms dokumentā noteiktā rādītāja sasniegšanas tika pieņemti lēmumi ieviest konkrētus atvieglojumus.

Vēl nesen šķita, ka šis būs kluss un mierīgs gads, un sagaidāma mērena izaugsme, taču situācija pasaulē ir strauji mainījusies, jaunākajā "Luminor" Baltijas ekonomikas apskatā sacīja bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pandēmija nav vienīgais faktors, kas ietekmē ekonomikas prognozes, tomēr šobrīd tā aizēno visus pārējos īstermiņa faktorus. Ietekmi uz ekonomiku šobrīd var tikai sākt aplēst. Vairs nav šaubu, ka šogad Latvijas IKP samazināsies, ietekme būs mērāma vairākos procentos. Ir veselas nozares, kuru darbība ir faktiski aizliegta, ārvalstu tūrisms šobrīd nav iespējams. Rūpniecības darbību ietekmēs gan pieprasījuma samazināšanās citās valstīs, gan šķēršļi izejvielu un gatavo produktu transportēšanai. Ķīnas pieredze rāda, ka epidēmijas kulminācijā krasi kritīsies arī ilglietošanas preču pārdošana. Tāpēc ir ļoti iespējams, ka IKP samazināšanās 2.ceturksnī būs mērāma ar divciparu skaitli.

Koronavīrusa pandēmija ir uzrādījusi pieļautās kļūdas, pie kuru labošanas ir nekavējoties jāķeras klāt ne tikai valdībai, bet arī darba devējiem, un, lai arī sabiedriskā ēdināšana pēdējā gada laikā ir smagi cietusi, Lido pielāgojas situācijai un meklē jaunas iespējas biznesa attīstībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sabiedriskās ēdināšanas un atpūtas uzņēmuma Lido dibinātājs un līdzīpašnieks Gunārs Ķirsons. Viņš atzīst, ka savā biznesmeņa mūžā ir piedzīvojis dažādus laikus un situācijas, kurās gūtas gan skaistas uzvaras, gan piedzīvoti sāpīgi kritieni, no kuriem būtu varējis izvairīties, ja vien būtu bijušas zināšanas, izpratne, kuru neesamības pamatā ir augstākās izglītības trūkums.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.augusta numurā lasi:

Mazināt stresu par finansiālo situāciju viesmīlības biznesā restorāna, viesnīcas un alus darītavas "Zoltners" saimniekam Valteram Brusam ļauj lauksaimniecība.

Šā gada oktobrī "Zoltners" svinēs savu piekto pastāvēšanas jubileju. Pērn pavasarī uzsākti divu ēku rekonstrukcijas darbi, kas šobrīd ir finiša taisnē, un tos plānots pabeigt maija sākumā.

Uzņēmuma filozofija ietver, ka visa sistēma – restorāns, viesnīca un alus darītava – darbojas vienoti. Katra sadaļa viena otru papildina un brīžiem kompensē to, ko cita nespēj. "Nevienam nav noslēpums, ka vissarežģītāk vienmēr ir ar ēdināšanu – restorāna sadaļu, jo tur ir vislielākie ieguldījumi tieši personāla izmaksu, kā arī kvalitatīvu izejvielu ziņā, vajadzību nodrošināšanā, ko pieprasa sabiedriskā ēdināšana," žurnālam "Dienas Bizness" stāsta "Zoltnera" saimnieks.

Pašvaldību turība lielā mērā ir atkarīga no to teritorijā esošo kompāniju rosīguma, tāpēc šobrīd tām jāmeklē veidi, kā atbalstīt savus uzņēmumus.

"Latvijā ir 119 pašvaldības un tās ir ārkārtīgi dažādas. Katra ir unikāla un spēj atrast, kā strādāt ar saviem uzņēmējiem. Katrai no tām ir dažādi instrumenti, bet kopīgais ir tas, ka visās ir uzņēmējdarbības atbalsta punkts vai uzņēmējdarbības speciālists. Dažās pašvaldībās uzņēmējdarbības speciālists ir arī attīstības departamenta projektu vadītājs, bet jebkurā gadījumā ir kāds cilvēks, kurš koordinē šīs lietas. Ir arī uzņēmējdarbības konsultatīvā padome, ar ko pašvaldības konsultējas, lai pielāgotu atbalsta instrumentus konkrētās teritorijas uzņēmēju vajadzībām," stāsta Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos.

Nākamajā Covid-19 vilnī Latvijas valdība neplāno vērt ciet ekonomiku, taču nevakcinētajiem valsts iedzīvotājiem daži pakalpojumi būs grūti pieejami, šorīt Latvijas Radio sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Es neko vairs nevēlos slēgt ciet," izteicās politiķis, skaidrojot, ka nākamajā Covid-19 saslimstības vilnī valdība neplāno vērt ciet ekonomiku un neplāno neklātienes mācības.

Pēc premjera vārdiem, pret Covid-19 vakcinētiem cilvēkiem valdība neplāno nekādus ierobežojumus, bet nevakcinētajiem vairāki pakalpojumi varētu būt grūti pieejami, īpaši iekštelpās, piemēram, sabiedriskā ēdināšana, kultūra un izklaide u.tml.

Ja mums ir svarīgi, lai neaug saslimstība un mirstība no Covid-19, ejam vakcinēties, mudināja premjers un atgādināja, ka Latvijai ir tūkstošiem vakcīnu pret Covid-19 devu, kuras izmantot, lai pasargātu sevi no saslimšanas un nodrošinātu ierastā dzīves ritma pieejamību.

Koronavīrusa pandēmija ir kļuvusi par draudu daudzu uzņēmumu maksātspējai un paaugstinājusi maksātnespējas risku. Situācija raisa jautājumus par to, ko un kā darīt, lai sarežģījumus pārvarētu bez būtiskiem zaudējumiem.

Pēc žurnāla "Dienas Bizness" aptaujāto domām, pašlaik pat vēl neesot iespējams prognozēt reālos postījumu apmērus, jo ir zināmas smagi cietušās nozares – viesmīlība, tūrisms, sabiedriskā ēdināšana, bet mazāk publiski zināms par darbības rādītājiem nozarēs un uzņēmumos, kuri darbu martā un aprīlī turpināja. Arī šie uzņēmumi sajuta pasūtījumu apsīkumu, cenu kritumu un rēķinu apmaksas termiņu pagarināšanos.

"Pašlaik Latvijā ir vairākas krīzes – koronavīrusa, tranzīta un tā dēvētā cīņa par naudas higiēnu. Tā sacīt – trīs vienā, un tāpēc arī kopējā situācija ar daudzu uzņēmumu maksātspēju nav tā iepriecinošākā, un sliktākais scenārijs būtu svētki maksātnespējas administratoriem, kura īstenošanos nevajadzētu pieļaut," situāciju vērtē AS "Brīvais vilnis" līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņaprāt, Latvijā nedrīkst pieļaut maksātnespējas cunami.

Pārveidotos noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai valdībā paredzēts skatīt nākamajā nedēļā, otrdien valdības sēdē pauda Daniels Pavļuts (AP).

Valdība otrdien paredzētās izmaiņas atbalstīja konceptuāli.

Veselības ministrs norādīja, ka ar jauno regulējumu paredzēts paplašināt drošajā un daļēji drošajā līmenī sniegto pakalpojumu skaitu, proti, tos varēs saņemt tikai personas ar Covid-19 sertifikātiem vai citos gadījumos - arī personas ar negatīviem Covid-19 testu rezultātiem.

Pārveidoto noteikumu mērķis būs samazināt inficēšanās un Covid-19 pacientu skaita slimnīcās pieauguma tendenci, pirms ir notikusi slimnīcu pārslodze.

Vienlaikus Pavļuts minēja, ka pēc iespējas ir jāsaglabā ekonomiskā un sociālā aktivitāte.

Veselības ministrs pauda, ka, ja regulējumu 28.septembrī apstiprinātu Ministru kabinetā, jaunās prasības varētu stāties spēkā 11.oktobrī.

Uzņēmumu skaits, kas ieguvuši tiesības produktus marķēt ar Zaļās un Bordo karotītes pārtikas kvalitātes zīmēm, turpina pieaugt arī Covid-19 laikā – karotīšu produktu skaits ir pārsniedzis 800. Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai turpina pievienoties gan lielāki uzņēmumi, gan zemnieku saimniecības un mājražotāji.

10. jūnijā Latvijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa Covid-19 ierobežošanai. Šis laiks bija izaicinājums visai pasaulei, un Latvijas pārtikas nozare nebija izņēmums. HoReCa (viesnīcas, restorāni, sabiedriskā ēdināšana) segments faktiski apstājās līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Pārtikas ražotāji meklēja jaunus un radošus risinājumus, piemēram, uzsāka tirdzniecību internetā, nodrošinot produktu piegādes uz mājām.

Mums ir prieks, ka ir arvien jauni uzņēmumi, kas gatavi veikt sertificēšanos Pārtikas un veterinārajā dienestā, lai savu produkciju varētu marķēt ar Zaļās un Bordo pārtikas kvalitātes zīmēm. Aktīvākie pandēmijas laikā izrādījušies mazie un vidējie uzņēmumi. Piemēram, Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai nesen pievienojies Amatas novada gaļas pārstrādes uzņēmums "Sidrabi", graudaugu ražošanas un fasēšanas uzņēmums "Oma Food" no Pārgaujas novada, Jaunjelgavas piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens", kā arī "Alūksnes putnu ferma".

No šodienas Latvijā atcelti Covid-19 izplatības novēršanai paredzētie noteiktie īpaši stingrie ierobežojumi, liecina iepriekš valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Valdības lēmums pamatā paredz līdz ārkārtējās situācijas beigām nākamā gada 11.janvārī saglabāt tās prasības, kas bija noteiktas no šī gada 11.oktobra līdz 20.oktobrim, nodalot, ka visas darbības klātienē notiek "zaļajā režīmā", izņemot kritiski nepieciešamos pakalpojumus, kā arī atceļot tā saucamo mājsēdi jeb komandantstundu.

Attiecībā uz veikaliem, lai novērstu situācijas, kad veikalos nav iespējams adekvāti nodalīt plūsmas, noteikts, ka lielie veikali, tai skaitā pārtikas un higiēnas preču veikali, kuru platība pārsniedz 1500 kvadrātmetrus, pakalpojumu sniedz tikai zaļajā režīmā. Savukārt nedrošā vidē var tirgot tikai noteiktās pirmās nepieciešamības preces. Tāpat lielie veikali nevarēs strādāt brīvdienās.

Ieviešot stingrākus pasākumus Covid-19 izplatības mazināšanai, ir jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru, kā arī ir jādomā par plašāku valsts atbalstu iedzīvotājiem, pauda banku analītiķi.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka negatīvā ietekme uz ekonomiku no ārkārtējās situācijas ieviešanas šobrīd būtu mazāka nekā pavasarī, taču tā tik un tā ietekmētu atveseļošanos.

"Martā strauji pieaugošo inficēšanās līmeni izdevās stabilizēt tikai ieviešot stingru karantīnu 3-4 nedēļu laikā. Otrā viļņa laikā, kas aptuveni iezīmējas tuvākā pusgada laikā, šādi posmi var būt pat vairāki. Tas nozīmē arī pastiprinātu negatīvo ietekmi uz ekonomiku, ko šobrīd nav iespējams noprognozēt. Te liela loma būs sabiedrības spējai mobilizēties un ievērot noteikumus, jo valdība centīsies ierobežojumus veidot elastīgākus. Taču, ņemot vērā to, ka pavasarī Latvijā ierobežojumu režīms bija samērā liberāls, risks, ka piedzīvojam arī noteiktus striktākus ierobežojumus un pat atgriežamies dziļākajā punktā, ir ļoti reāls," sacīja Gašpuitis.

Covid-19 pandēmijas dēļ investīcijas nav apstājušās, bet tās šajā laikā ir grūtāk realizēt, atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētājs un būvmateriālu ražotāja SIA "Schwenk Latvija" valdes loceklis Māris Gruzniņš.

Viņš pauda, ka pēdējie divi gadi saistībā ar Covid-19 pandēmiju ir bijuši izaicinājumiem pilni, taču tas, kāds šis gads bija ārvalstu investoriem, ir atkarīgs no nozares, kurā investors strādā. "Gads kopumā ir bijis atkarīgs no tā, kādā industrijā konkrētais investors ir strādājis. Taču arī tām nozarēm, kurām pandēmijas laikā ir gājis veiksmīgi, gads ir bijis izaicinājumu pilns saistībā ar dažādajiem ierobežojumiem un prasībām, lai nodrošinātu ražošanu," sacīja Gruzniņš.

Jāizmanto pandēmijas dotās iespējas piesaistīt investīcijas 

Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas,...

Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, tiem, kas nodarbojas ar Covid-19 testu ražošanu vai vakcinācijas procesu, visticamāk, šis gads bija ļoti veiksmīgs, taču pretī ir tādas nozares kā sabiedriskā ēdināšana, kur noteikumi mainās pa mēnešiem un valda ļoti liela neziņa.

"Tas ir bijis gads, kurā vienam ir labi, otram slikti, bet kopumā jāsaka, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis un gads izrādījies ne tik ļauns, kā gaidīts. Jāatzīst, ka valdības pieņemtie lēmumi par palīdzību uzņēmējdarbībā, kā dīkstāves pabalsti un apgrozāmo līdzekļu daļēja segšana, ir bijis pareizs solis un noturējis lielu daļu uzņēmumu virs ūdens," teica Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Gruzniņš atzīmēja, ka investīcijas pandēmijas dēļ nav apstājušās. "Es nāku no "Schwenk Latvija", kura pēdējo divu gadu laikā ir veikusi lielākās investīcijas, kopš tika uzbūvēta Brocēnu cementa rūpnīca. Šo divu gadu laikā kopējās investīcijas ir vairāk nekā 40 miljoni eiro. Tas ne tik daudz ir saistīts ar to, ka redzējām kādus ieguvumus no pandēmijas laika, bet mēs esam nosprauduši skaidru mērķi attiecībā uz "zaļo kursu". Ar to es gribu teikt, ka investīcijas pandēmijas situācijas dēļ nav apstājušās. Tās gan šajā laikā ir grūtāk realizēt dažādo ierobežojumu dēļ, piemēram, ir ceļošanas ierobežojumi, problēmas ar speciālistu piesaisti no ārvalstīm," viņš teica.

Tāpat Gruzniņš piebilda, ka padome sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu katru gadu veic investoru aptauju, un jaunākās aptaujas dati par par kopējo investoru noskaņojumu un tendencēm tiks prezentēti nākamā gada aprīlī. Taču pirmās intervijas laikā viens no biedriem atklāja, ka turpinās investēt - tuvāko divu gadu laikā vismaz 10 miljonus eiro. "Investori nav beiguši ticēt, cerēt un investēt," uzsvēra Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Jautāts, kādas ir prognozes par ārvalstu investoru interesi par Latviju pēc pandēmijas, Gruzniņš atzīmēja, ka tas noteikti būs atkarīgs no nozares. "Domāju, ka atkopšanās nozarēs, kas saistītas ar tūrismu, aizņems vairākus gadus. Savukārt ražošanas vai pārstrādes uzņēmumiem, ja būs pieprasījums, būs piedāvājums. Ja šīm nozarēm ir bijis kāds samazinājums, tad tās atkopsies daudz ātrāk. (..) Domāju, ka investoriem vienmēr būs interese, paturot prātā, ka investors ir tas, kas no ieguldījumiem gaida peļņu. Un arī mēs, protams, Latvijā esam ieinteresēti, lai mums būtu vairāk tādu uzņēmumu, kas pelna un maksā nodokļus," viņš teica.

Vienlaikus viņš pauda, ka nepiekrīt viedoklim, ka investori atturas no ieguldījumiem. "Teikt, ka šajā laikā investori turas pie naudas un neinvestē… Tam es negribētu piekrist. Domāju, ka šis ir mirklis, kad nauda ir jāiegulda, un to mēs redzam no vairākiem investoru piemēriem. Redzam, ka pēdējo gadu laikā mūsu pašu biedrs "Orkla" ir veicis milzīgas investīcijas. Tas tikai norāda uz to, ka, par spīti pandēmijai, viņu plāni netiek atcelti. Taču no otras puses mēs, protams, tuvākajos gados neredzam lielas investīcijas, piemēram, viesnīcu būvniecībā. Pandēmija ir ieviesusi savas korekcijas, taču kopumā jāsaka - cilvēki ir piesardzīgi, taču biznesā tas nav tik jūtams," sacīja Gruzniņš.