Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa līdz aprīļa sākumam pagarinājusi tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna izstrādāšanas termiņu Krievijas koncerna Uralvagonzavod (UVZ) meitasuzņēmumam AS Baltic Railway Holding (iepriekš UVZ Baltija).

Kā aģentūrai LETA paskaidroja tiesā, pamatojoties uz tiesā saņemto iesniegumu, 6.martā tiesa nolēma pagarināt TAP plāna saskaņošanas un izstrādāšanas termiņu. Tas ticis pagarināts līdz 8.aprīlim.

LETA jau ziņoja, ka Baltic Railway Holding, kam Jelgavā pagaidām apturēta topošās vagonu rūpnīcas būve, palicis parādā būvniekiem. Aģentūras LETA aptaujātie uzņēmumi atzina, ka vagonu rūpnīcas veidotājs viņiem palicis parādā un vairākus mēnešus nekādi maksājumi nav veikti, taču pagaidām uzņēmēji nezaudē cerības atgūt parādu. Neviens no uzņēmumiem nenosauca konkrētas summas, atsaucoties uz pasūtītāja līguma nosacījumiem un ētiku.

SIA Lemminkainen Latvija Finanšu daļas vadītāja Marina Ļebedkova aģentūrai LETA apstiprināja, ka uzņēmumam Lemminkainen Latvija, kas būvobjektā pēc modernas tehnoloģijas iedzina vairākus tūkstošus pāļu topošajai rūpnīcai, Baltic Railway Holding palicis parādā ievērojamu summu, kuru Ļebedkova nenosauca, taču minēja, ka lielākā daļa atlīdzības no pasūtītāja jau saņemta un atlikusi mazākā daļa. Parāds gan Lemminkainen Latvija darbību būtiski neiespaido, uzņēmums konsultējas ar juristiem par varbūtējiem rīcības variantiem, taču nezaudē cerību, ka pasūtītājs savas saistības nokārtos.

Arī SIA Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate pārstāve Dace Zviņģele apstiprināja, ka AS Baltic Railway Holding uzņēmumam palikusi parādā, turklāt, tā kā Igate attiecīgas specifikas dēļ būvniecības procesā iesaistījās vēlāk, tad vietējam uzņēmumam rūpnīcas veidotāji palikuši parādā tieši lielāko daļu līguma summas. «Nesaņemtā summa ir pietiekami liela, lai par to runātu ar «investoriem", kuri Jelgavā vēl nav radījuši nevienu darbvietu. Mums ir notikušas vairākas tikšanās un sarunas, ir bijuši solījumi par situācijas atrisināšanu, bet diemžēl solījumi ir palikuši tikai solījumi, bez konkrētas rīcības, bet, kā zināms, ar solījumiem mēs savus Jelgavā dzīvojošos darbiniekus nepabarosim,» skaidroja Igates pārstāve.

«Uzskatām, ka spēsim atgūt savus ieguldītos līdzekļus, kaut gan šis nav pirmais gadījums Jelgavā un Latvijā, kad Krievijas investīcijas ir nedrošas un liek izvērtēt daudzas lietas,» pauda Zviņģele, nenoliedzot, ka parāda neatgūšanas gadījumā tomēr pastāv iespēja, ka uzņēmumam var nākties atlaist kādus darbiniekus.

Arī ap 23 000 kvadrātmetru plašā galvenā ražošanas ceha un citu būvju būvnieces SIA SCM Latvia valdes loceklis Mareks Cišeiko aģentūrai LETA apstiprināja, ka pasūtītājs ir palicis parādā ievērojamas summas. Cišeiko tāpat nenosauca konkrētus skaitļus, bet minēja, ka šim uzņēmumam AS Baltic Railway Holding palikusi parādā salīdzinoši nelielu daļu no līguma kopējā apjoma. SCM Latvia juristi pasūtītājam sūta brīdinājuma vēstules, un solījumi samaksāt tuvākajā laikā pagaidām neesot piepildījušies, taču uzņēmums nezaudē cerības atgūt parādu. Arī SCM Latvia nesamaksātā daļa būtiski neiespaido uzņēmuma darbību.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, iespējams, lielākais Baltic Railway Holding kreditors varētu būt banka Baltikums, taču tā, ievērojot banku specifiku, pagaidām nekomentē šī uzņēmuma parādsaistības. Baltikums Bank sabiedrisko attiecību vadītāja Ingrīda Šmite aģentūrai LETA skaidroja, ka, pamatojoties uz Kredītiestāžu likuma un citu normatīvo aktu prasībām, bankai nav tiesību sniegt jebkādu komentāru par klientu, viņa kontu, noguldījumu vai darījumu informāciju. Tāpēc Baltikums Bank publiski nekomentē savas saistības ar klientiem vai noslēgtajiem darījumiem.

Kā liecina informācija Firmas.lv, Baltic Railway Holding 9.janvārī Ziemeļu rajona tiesa ierosināja TAP lietu.

Kā ziņots, Krievijas korporācijas Uralvagonzavod meitasuzņēmums UVZ Baltija (tagad Baltic Railway Holding) apturējis daudzmiljonu investīcijas vagonu ražošanas cehā Jelgavā, februārī vēstīja LTV7 raidījums Ļičnoje delo. Kompānijas vadība atteikusies komentēt situāciju, kā arī atklāt turpmākos plānus. Arī Jelgavas pašvaldība līdz šim nav saņēmusi skaidru informāciju par ražotnes likteni. «Ir solījums, ka projekts turpināsies un netiks apturēts, darbības ir, bet rezultātus šodien nevaru nosaukt,» atzinis Jelgavas mērs Andris Rāviņš.

Iepriekš bija plānots, ka Uralvagonzavod ieguldīs savā meitasuzņēmumā Latvijā 20 miljonus eiro, radot 300 jaunas darbvietas, gada apgrozījums bija plānots līdz pat 114 miljoniem eiro. Jelgavā bija paredzēts ražot slēgtus vagonus, graudu pārvadāšanas vagonus un cisternas. Lielāko produkcijas daļu plānoja eksportēt uz Krieviju un Ukrainu.

LETA jau ziņoja, ka novembrī Baltic Railway Holding valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks aģentūru LETA informēja, ka uzņēmums bija spiests pārcelt rūpnīcas atklāšanas laiku un pērn rudenī tās pabeigšanu orientējoši plānoja uz 2015.gada jūliju, nevis uz 2014.gada beigām, kā bija plānots sākotnēji.

Baltic Railway Holding (UVZ Baltija) dibināts 2012.gada jūlijā. Tā apmaksātais pamatkapitāls ir 11 525 260 eiro. 100% UVZ Baltija akciju pieder koncerna Uralvagonzavod kompānijai UVZ International S.a.r.l..

1936.gadā dibinātais Uralvagonzavod, kura 100% akciju pieder Krievijas valsts īpašumu federālajai pārvaldes aģentūrai Rosimuščestvo, aptver ražošanas uzņēmumus, zinātniski pētnieciskos institūtus un konstruktoru birojus. Uralvagonzavod būvē vilcienu vagonus, ceļu būves mašīnas un kara tehniku. Koncerna apgrozījums 2011.gadā bija trīs miljardi ASV dolāru (aptuveni 2,2 miljardi eiro).

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra