Nesen DB rakstīja par riska kapitāla jomas lēnāko attīstību Latvijā un attiecīgi arī mazāko pienesumu kopējai ekonomikai, salīdzinot ar Baltijas kaimiņiem (22.08.). Šīs jomas ekspertes Kristīnes Bērziņas vērtējumā tas ir saistīts ar diviem aspektiem. Pirmais ir uzņēmumu ambīciju trūkums. Otrais ir ar pirmo saistītais vēsturiskais aspekts, «sākot ar to, kā šeit notika privatizācija,» saka eksperte.

Biznesa kultūra nerodas tukšā vietā, bet gan ir atkarīga no uzstādītajiem spēles noteikumiem un veltītajiem resursiem, lai šos noteikumus mērķtiecīgi iedzīvinātu. Ja uzstādījumā nav, piemēram, paredzams tiesiskums un darījumu caurskatāmība, tad ir velti cerēt, ka tādā duļķainumā vairumam radīsies tendence skatīties tālu, jo duļķēs tas vienkārši nav iespējams. Attiecīgi arī efektivitāte un atdeve netiek plānota tālāk par rokas stiepienu.

Tiesisko paredzamību un darījumu caurskatāmību kā kritērijus es neizvēlējos nejauši, jo tie ir pozitīvie raksturlielumi uz efektivitāti vērstai ekonomikai un uzņēmējdarbībai tajā. Negatīvie raksturlielumi ir pretēji – tie ir ekonomiskie un finanšu noziegumi. Tāpēc ne velti uz efektivitāti vērstu uzņēmēju vidē tieši ekonomiskie un finanšu noziegumi tiek uzskatīti par galveno bremzi Latvijas ekonomikas izrāvienam.

Eiropas Parlamenta pasūtītajā institūta RAND Europe pētījumā minēts, ka korupcijas dēļ Latvija katru gadu zaudē no 3,4 miljardiem eiro līdz 5,08 miljardiem eiro. Ministru prezidents, savukārt, minējis, ka tas nav iespējams, ņemot vērā, ka valstī ir tikai 7 miljardu budžets. Manuprāt, precīzos korupcijas apmērus nezina ne minētais institūts, ne valdība. Es nenoliegtu tos rezultātus, ko ir nosaucis institūts RAND Europe, jo tie tomēr ir balstīti uz konkrētām metodoloģijām.

Šādos pētījumos kļūdas koeficients ir pietiekami zems. Politiķu izteikumi par korupciju, lai paliek viņu pašu ziņā, bet mēs nevaram tik vienkārši apgalvot, ka ēnu ekonomikas apmēri nav tik lieli, jo budžets kopumā ir salīdzinoši neliels. Raugoties no kriminoloģijas aspekta, jāsaprot, ka valstī ir divas paralēlās dzīves, divi paralēli budžeti – valsts un ēnu ekonomikas. Turklāt, proporcija var būt par labu valsts budžetam, un tikpat labi – ēnu ekonomikas budžetam.

Korupcijas apmērs nav jauna problēma

Pēdējos gados dažādos ziņojumos no starptautiskajām organizācijām, t.sk. no OECD, Latvijā ir identificēta naudas atmazgāšanas problēma un t.s. netīrās naudas salīdzinoši lielā ietekme. Taču tendences liecina, ka situācija uzlabojas, un nelikumīgo darījumu apjomi sarūk. Un, lai gan šajā jomā joprojām ir veicami daudz uzlabojumi, apkarošanas pasākumi ir kļuvuši mērķtiecīgāki.

No šā gada 10.maija Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka amatā ar Valsts policijas priekšnieka ģenerāļa Inta Ķuža pavēli iecelts līdzšinējais VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, Izmeklēšanas atbalsta pārvaldes priekšnieks pulkvedis Juris Šulte.

J.Šultem kā galvenās prioritātes izvirzītas izmeklēšanas kvalitātes uzlabošana, reaģēšana sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, policijas redzamība un pieejamība. «Prioritāte ir kvalitāte un kapacitāte, tāpat aktuālās jomas kā, piemēram, vardarbība un ekonomiskie noziegumi,» norāda I.Ķuzis.

Šultem ir ne tikai praktiskā darba pieredze, bet arī administratīvā pieredze - darbu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs viņš uzsācis 1992.gada 23.aprīlī LR IeM IeVD Konvoja pulkā obligātajā dienestā. No 1993.gada septembra ieņem amatu kā LR IeM IeVD Konvoja pulka autorotas 2.vada komandiera vietnieks. No 1994.gada novembra līdz 2000.gada janvārim viņš strādāja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas policijas pārvaldes Kriminālpolicijā.

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai, ko izraisa apgalvojumi par Latvijas Bankas vadītāja iesaistīšanos korupcijā un apsūdzības naudas atmazgāšanā trešajai lielākajai bankai Latvijā, norāda FICIL izpilddirektore Marta Jaksona.

Viņa piebilst, ka šī situācija rada nopietnu kaitējumu valsts reputācijai, un, ja tā netiks risināta, radīs apdraudējumu gan esošām, gan jaunām investīcijām.

«Jau vairākus gadus FICIL darba kārtībā ir jautājums par visu veidu ekonomisko noziegumu apkarošanu - korupciju, kukuļošanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, maksātnespējas procesa ļaunprātīgu izmantošanu, naudas atmazgāšanu u.c. Šī jautājuma risināšana ir svarīga, jo ekonomisko noziegumu sekas sniedzas daudz tālāk par finanšu zaudējumiem un sabiedrības, uzņēmēju ekonomisko labklājību. Ekonomiskie noziegumi grauj labu pārvaldību, godīgumu, demokrātiskas institūcijas un sabiedrības morālos pamatus,» teikts FICIL paziņojumā.

Tieši šāds secinājums radās pēc Tieslietu ministrijas rīkotās diskusijas sadarbībā ar Rīgas Juridisko augstskolu par jautājumu: «Vai pienācis laiks specializētai tiesai?»

Diskusijā izklāstīja gan Tieslietu ministrijas redzējumu par jaunās Ekonomisko lietu tiesas radīšanu no 2021. gada 1. janvāra, gan bija uzņēmēju un investoru viedokļi. Izteicās ģenerālprokurors, Rīgas apgabaltiesas un Satversmes tiesas priekšsēdētāji. Jaunās tiesas ieceres kritika vairāk nāca no zāles.

Bija daudz un dažādu iebildumu. Vai pietiks tiesnešu? Vai pietiks telpu? Vai tiesa tiks galā ar piekritīgo lietu daudzumu?

Tādu eksperimentu kā Latvijā nav atļāvusies vēl neviena Eiropas Savienības valsts!

Teju visi oficiālie diskusijas dalībnieki atzina, ka jaunās tiesas radīšana neatrisina procesa problēmas tiesās, vien rodas cerības, ka īpaši apmācīti tiesneši ātrāk izskatīs lietas un sarakstīs nolēmumu sējumus. Pēc iebildēm no zāles Tieslietu ministrija atzina, ka tādu eksperimentu kā Latvijā nav atļāvusies vēl neviena Eiropas Savienības valsts, lai arī komerctiesas ir daudzviet, un tas tiek minēts kā paraugs. «Sāls» ir apstāklī, ka Latvijā ir plānots izveidot Ekonomisko lietu tiesu, kurai būs jāizskata ne tikai komerclietas, bet arī ekonomiskie noziegumi, kas ir kriminalizēti. Tiesas izveidošanas iecere ir atvieglot uzņēmēju ikdienu, lai strīdi tiktu izšķirti ātrāk, bet patiesās problēmas slēpjas ne jau civiltiesiskajā sadaļā, bet gan kriminālapsūdzībās. Diskusijas laikā KNAB priekšnieks Jēkabs Straume atklāja, ka vairāk nekā 50 lietu gaida izskatīšanu tiesā un gaida jau gadiem. Tās esot pilnībā izmeklētas!

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas faktu caur likvidējamo ABLV Banku, publiski nosaukusi personu grupu, kura, pēc prokuratūras izmeklētāju domām, veikusi šo noziedzīgo nodarījumu.

Kā noziedzīgā grupējuma vadītājs minēts Krievijas pilsonis Vjačeslavs Ivanovs. Pagājušonedēļ Lugano, Šveicē, V.Ivanovs sniedza "Dienas Biznesam" ekskluzīvu interviju. Tajā V.Ivanovs stāsta gan par notikumiem, kas risinājušies pirms 10 gadiem Baltkrievijā, gan pavisam neseniem faktiem.

Kā jūs komentētu Latvijas Ģenerālprokuratūras apsūdzības?

Lai saprastu lietas būtību, jāatgriežas daudzus gadus atpakaļ. Es biznesā darbojos jau no 2000. gada un drīz pēc tam sāku slepeni atbalstīt un finansēt Baltkrievijas opozīciju, konkrēti - Mihailu Mariniču (bija kandidāts uz Baltkrievijas prezidenta amatu, pēc tam ieslodzīts cietumā par politisko darbību) un Sergeju Skrebcu. To var apliecināt nu jau mirušā M.Mariniča dēls Pāvels Mariničs, kuram palīdzēju aizbēgt no Baltkrievijas uz Lietuvu. Ap 2011.gadu varas iestādes bija uzzinājušas par manu darbību opozīcijas cilvēku finansēšanā, un dzīvot man kļuva grūtāk.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.